Projekta ID
24-TA-501Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
24.10.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Ņemot vērā to, ka ceļu satiksmes negadījuma definīcija ir būtiska, piemērojot administratīvo atbildību vai kriminālatbildību, lūdzam likumprojekta anotācijā sniegt detalizētāku skaidrojumu grozījumu nepieciešamībai.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
"27.pants. Rīcība ceļu satiksmes negadījumos
(1) Jebkurš ceļu satiksmes dalībnieks dara visu iespējamo:
1) lai sniegtu pirmo palīdzību ceļu satiksmes negadījumā cietušajai personai;
2) lai sniegtu neatliekamo medicīnisko palīdzību, izsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, bet, ja tas nav iespējams, ar savu vai citu garām braucošu transportlīdzekli nogādā cietušo personu tuvākajā ārstniecības iestādē;
3) lai novērstu satiksmes drošības apdraudējumu un sniegtu cita veida nepieciešamo palīdzību, izsauc attiecīgo glābšanas vai avārijas dienestu;
4) lai jebkurā iespējamā veidā brīdinātu pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu.
(2) Ceļu satiksmes negadījumā iesaistītais transportlīdzekļa vadītājs:
1) nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz transportlīdzekļa avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, veic šā panta pirmās daļas 4. punktā minētās darbības;
2) pārliecinās, vai negadījumā nav cietusi persona, ja ir – veic šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minētās darbības un atgriežas negadījuma vietā;
3) dara visu iespējamo, lai negadījuma vietā saglabātu notikuma pēdas, pieraksta aculiecinieku vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju;
4) paziņo par negadījumu Valsts policijai un tālāk rīkojas pēc tās norādījumiem, ja:
a) cietusi persona;
b) iesaistītajam transportlīdzeklim nodarīts kāds no šā panta septītajā daļā minētajiem bojājumiem;
c) iesaistīti vairāk kā divi transportlīdzekļi;
d) nodarīts bojājums trešās personas mantai (par trešās personas mantu nav uzskatāms ceļu satiksmes negadījumā iesaistītais transportlīdzeklis, kura īpašnieks nav tā vadītājs);
e) nodarīts bojājums citam transportlīdzeklim, kura vadītājs neatrodas negadījuma vietā;
f) cietis savvaļas dzīvnieks;
g) ir pamatotas aizdomas, ka kāds no negadījumā iesaistītajiem transportlīdzekļa vadītājiem ir alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē;
5) atbrīvo brauktuvi, pirms tam fiksējot negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu un citu priekšmetu stāvokli, ja negadījumā iesaistītie transportlīdzekļi neļauj vai traucē citiem transportlīdzekļiem pabraukt garām negadījuma vietai, un tas nav pretrunā ar Valsts policijas norādījumiem.
(3) Ja ceļu satiksmes negadījumā ir iestājies šā panta otrās daļas 4. punkta c) apakšpunktā minētais nosacījums, transportlīdzekļu vadītāji, ja nav saņemti citi norādījumi no Valsts policijas, aizpilda saskaņotos paziņojumus un atstāj negadījuma vietu.
(4) Ja ceļu satiksmes negadījumā ir iestājies šā panta otrās daļas 4. punkta d) vai e) apakšpunktā minētais nosacījums, transportlīdzekļa vadītājs, ja nav saņemti citi norādījumi no Valsts policijas, vienpersoniski aizpilda saskaņoto paziņojumu un atstāj negadījuma vietu.
(5) Ja ceļu satiksmes negadījumā nav iestājies kāds no šā panta otrās daļas 4.punktā minētajiem nosacījumiem, transportlīdzekļa vadītājs nepaziņo par negadījumu Valsts policijai un atstāj negadījuma vietu:
a) pēc saskaņotā paziņojuma aizpildīšanas, gadījumos, kad negadījumā ir iesaistīti divi transportlīdzekļi;
b) neaizpildot saskaņoto paziņojumu, gadījumos, kad negadījumā iesaistīts tikai viens transportlīdzeklis.
(6) Transportlīdzekļa vadītājam pēc ceļu satiksmes negadījuma aizliegts lietot alkoholiskus dzērienus, narkotiskas vai psihotropas vielas līdz reibuma stāvokļa konstatēšanai nepieciešamās pārbaudes izdarīšanai vai atbrīvošanai noteiktā kārtībā no šādas pārbaudes, kā arī atteikties no šādas pārbaudes, ja par negadījumu paziņots Valsts policijai, vai līdz saskaņotā paziņojuma aizpildīšanai.
(7) Ceļu satiksmes negadījuma rezultātā transportlīdzeklim nodarītie bojājumi, par kuriem anulē atļauju dalībai ceļu satiksmē:
1) rāmja, tilta sijas, virsbūves (kabīnes), kravas tilpnes vai nesošo elementu (tajā skaitā jumta, jumta statnes un (vai) sliekšņa, motocikla (tricikla) dakšas) lūzums, izlūzums vai deformācija;
2) izjaukta priekšējās vai aizmugurējās ass riteņu ģeometrija, kāds no riteņiem piespiests pie rāmja, virsbūves vai nolauzts;
3) sadalījies rāmis (pusrāmis), tilta sija, virsbūve (kabīne), vai atdalījies motors;
4) izdedzis salons vai motortelpa;
5) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, izmantojot attiecīgu aprīkojumu, ir mehāniski bojājis transportlīdzekļa jumtu vai jumta statnes;
(8) Konstatējot šā panta septītajā daļā minēto transportlīdzekļa bojājumu, Valsts policijas darbinieks Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā mutvārdos pieņem lēmumu par atļaujas piedalīties ceļu satiksmē anulēšanu, ar tehniskiem līdzekļiem fiksē transportlīdzekļa bojājumu, noņem un iznīcina transportlīdzekļa valsts tehniskās apskates uzlīmi (ja tas iespējams), par ko izdara atbilstošu ierakstu ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā, un Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā paziņo par to transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam.
(9) Lēmuma par atļaujas piedalīties ceļu satiksmē anulēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(10) Informācija par atļaujas piedalīties ceļu satiksmē anulēšanu tiek reģistrēta attiecīgi transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā.".
(1) Jebkurš ceļu satiksmes dalībnieks dara visu iespējamo:
1) lai sniegtu pirmo palīdzību ceļu satiksmes negadījumā cietušajai personai;
2) lai sniegtu neatliekamo medicīnisko palīdzību, izsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, bet, ja tas nav iespējams, ar savu vai citu garām braucošu transportlīdzekli nogādā cietušo personu tuvākajā ārstniecības iestādē;
3) lai novērstu satiksmes drošības apdraudējumu un sniegtu cita veida nepieciešamo palīdzību, izsauc attiecīgo glābšanas vai avārijas dienestu;
4) lai jebkurā iespējamā veidā brīdinātu pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu.
(2) Ceļu satiksmes negadījumā iesaistītais transportlīdzekļa vadītājs:
1) nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz transportlīdzekļa avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, veic šā panta pirmās daļas 4. punktā minētās darbības;
2) pārliecinās, vai negadījumā nav cietusi persona, ja ir – veic šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minētās darbības un atgriežas negadījuma vietā;
3) dara visu iespējamo, lai negadījuma vietā saglabātu notikuma pēdas, pieraksta aculiecinieku vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju;
4) paziņo par negadījumu Valsts policijai un tālāk rīkojas pēc tās norādījumiem, ja:
a) cietusi persona;
b) iesaistītajam transportlīdzeklim nodarīts kāds no šā panta septītajā daļā minētajiem bojājumiem;
c) iesaistīti vairāk kā divi transportlīdzekļi;
d) nodarīts bojājums trešās personas mantai (par trešās personas mantu nav uzskatāms ceļu satiksmes negadījumā iesaistītais transportlīdzeklis, kura īpašnieks nav tā vadītājs);
e) nodarīts bojājums citam transportlīdzeklim, kura vadītājs neatrodas negadījuma vietā;
f) cietis savvaļas dzīvnieks;
g) ir pamatotas aizdomas, ka kāds no negadījumā iesaistītajiem transportlīdzekļa vadītājiem ir alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē;
5) atbrīvo brauktuvi, pirms tam fiksējot negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu un citu priekšmetu stāvokli, ja negadījumā iesaistītie transportlīdzekļi neļauj vai traucē citiem transportlīdzekļiem pabraukt garām negadījuma vietai, un tas nav pretrunā ar Valsts policijas norādījumiem.
(3) Ja ceļu satiksmes negadījumā ir iestājies šā panta otrās daļas 4. punkta c) apakšpunktā minētais nosacījums, transportlīdzekļu vadītāji, ja nav saņemti citi norādījumi no Valsts policijas, aizpilda saskaņotos paziņojumus un atstāj negadījuma vietu.
(4) Ja ceļu satiksmes negadījumā ir iestājies šā panta otrās daļas 4. punkta d) vai e) apakšpunktā minētais nosacījums, transportlīdzekļa vadītājs, ja nav saņemti citi norādījumi no Valsts policijas, vienpersoniski aizpilda saskaņoto paziņojumu un atstāj negadījuma vietu.
(5) Ja ceļu satiksmes negadījumā nav iestājies kāds no šā panta otrās daļas 4.punktā minētajiem nosacījumiem, transportlīdzekļa vadītājs nepaziņo par negadījumu Valsts policijai un atstāj negadījuma vietu:
a) pēc saskaņotā paziņojuma aizpildīšanas, gadījumos, kad negadījumā ir iesaistīti divi transportlīdzekļi;
b) neaizpildot saskaņoto paziņojumu, gadījumos, kad negadījumā iesaistīts tikai viens transportlīdzeklis.
(6) Transportlīdzekļa vadītājam pēc ceļu satiksmes negadījuma aizliegts lietot alkoholiskus dzērienus, narkotiskas vai psihotropas vielas līdz reibuma stāvokļa konstatēšanai nepieciešamās pārbaudes izdarīšanai vai atbrīvošanai noteiktā kārtībā no šādas pārbaudes, kā arī atteikties no šādas pārbaudes, ja par negadījumu paziņots Valsts policijai, vai līdz saskaņotā paziņojuma aizpildīšanai.
(7) Ceļu satiksmes negadījuma rezultātā transportlīdzeklim nodarītie bojājumi, par kuriem anulē atļauju dalībai ceļu satiksmē:
1) rāmja, tilta sijas, virsbūves (kabīnes), kravas tilpnes vai nesošo elementu (tajā skaitā jumta, jumta statnes un (vai) sliekšņa, motocikla (tricikla) dakšas) lūzums, izlūzums vai deformācija;
2) izjaukta priekšējās vai aizmugurējās ass riteņu ģeometrija, kāds no riteņiem piespiests pie rāmja, virsbūves vai nolauzts;
3) sadalījies rāmis (pusrāmis), tilta sija, virsbūve (kabīne), vai atdalījies motors;
4) izdedzis salons vai motortelpa;
5) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, izmantojot attiecīgu aprīkojumu, ir mehāniski bojājis transportlīdzekļa jumtu vai jumta statnes;
(8) Konstatējot šā panta septītajā daļā minēto transportlīdzekļa bojājumu, Valsts policijas darbinieks Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā mutvārdos pieņem lēmumu par atļaujas piedalīties ceļu satiksmē anulēšanu, ar tehniskiem līdzekļiem fiksē transportlīdzekļa bojājumu, noņem un iznīcina transportlīdzekļa valsts tehniskās apskates uzlīmi (ja tas iespējams), par ko izdara atbilstošu ierakstu ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā, un Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā paziņo par to transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam.
(9) Lēmuma par atļaujas piedalīties ceļu satiksmē anulēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(10) Informācija par atļaujas piedalīties ceļu satiksmē anulēšanu tiek reģistrēta attiecīgi transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā.".
Iebildums
Tiesiskās skaidrības nolūkos nepieciešams būtiski pārstrādāt normu, skaidrāk nosakot kārtību un iesaistīto personu rīcību ceļu satiksmes negadījuma gadījumā. Proti, nepieciešams secīgi norādīt ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto vadītāju rīcību (Tieslietu ministrijas ieskatā panta pirmā un otrā daļa būtu apvienojama), kā arī skaidri jānošķir gadījumus, kādos ir jāpaziņo Valsts policijai par ceļu satiksmes negadījumu un kādos nav. Vienlaikus nepieciešams noteikt regulējumu gadījumos, kad ceļu satiksmes negadījumā iesaistītie vadītāji nevar vienoties par negadījuma norises apstākļiem, faktiem un negadījuma shēmu un nevar aizpildīt saskaņoto paziņojumu.
Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2015. gada 13. oktobra noteikumu Nr. 583 "Kārtība, kādā Valsts policija ceļu satiksmes negadījumā iesaistītam transportlīdzeklim anulē atļauju piedalīties ceļu satiksmē" 1.1. apakšpunkts nosaka, ka noteikumi nosaka bojājumus, pēc kuru konstatēšanas Valsts policija ceļu satiksmes negadījumā (turpmāk – negadījums) iesaistītam transportlīdzeklim (izņemot traktortehniku un tās piekabes) anulē atļauju piedalīties ceļu satiksmē. Ar projektu pienākums konstatēt bojājumus, atbilstoši kuriem ir anulējama atļauja piedalīties ceļu satiksmē tiek pārnests uz transportlīdzekļa vadītāju. Attiecīgi šādos gadījumos transportlīdzekļa vadītājam ir noteikts pienākums paziņot par ceļu satiksmes negadījumu Valsts policijai. Tieslietu ministrijas ieskatā, neskatoties uz anotācijā sniegto pamatojumu, ir apšaubāma transportlīdzekļu vadītāju spēja paaugstināta stresa apstākļos objektīvi izvērtēt bojājumu apmēru, līdz ar to Tieslietu ministrija kritiski raugās uz šādu regulējumu.
Vienlaikus Tieslietu ministrijas ieskatā šobrīd projektā netiek pietiekami skaidri noregulēta rīcība gadījumos, kad iestājas panta piektajā daļā minētais gadījums (nav jāpaziņo par negadījumu Valsts policijai), bet ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās puses nevar vienoties par negadījuma norises apstākļiem, faktiem un negadījuma shēmu. No šābrīža regulējuma izriet, ka šādā gadījumā par ceļu satiksmes negadījumu Valsts policijai nav jāpaziņo, bet nav saprotams, kā šādā gadījumā būs fiksējams ceļu satiksmes negadījums. Lūdzam attiecīgi pilnveidot regulējumu.
Visbeidzot, Tieslietu ministrijas ieskatā projektā būtu nosakāms Valsts policijas "norādījumu" iespējamais saturiskais tvērums, lai visām ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām pusēm būtu skaidri saprotams iespējamās rīcības algoritms.
Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2015. gada 13. oktobra noteikumu Nr. 583 "Kārtība, kādā Valsts policija ceļu satiksmes negadījumā iesaistītam transportlīdzeklim anulē atļauju piedalīties ceļu satiksmē" 1.1. apakšpunkts nosaka, ka noteikumi nosaka bojājumus, pēc kuru konstatēšanas Valsts policija ceļu satiksmes negadījumā (turpmāk – negadījums) iesaistītam transportlīdzeklim (izņemot traktortehniku un tās piekabes) anulē atļauju piedalīties ceļu satiksmē. Ar projektu pienākums konstatēt bojājumus, atbilstoši kuriem ir anulējama atļauja piedalīties ceļu satiksmē tiek pārnests uz transportlīdzekļa vadītāju. Attiecīgi šādos gadījumos transportlīdzekļa vadītājam ir noteikts pienākums paziņot par ceļu satiksmes negadījumu Valsts policijai. Tieslietu ministrijas ieskatā, neskatoties uz anotācijā sniegto pamatojumu, ir apšaubāma transportlīdzekļu vadītāju spēja paaugstināta stresa apstākļos objektīvi izvērtēt bojājumu apmēru, līdz ar to Tieslietu ministrija kritiski raugās uz šādu regulējumu.
Vienlaikus Tieslietu ministrijas ieskatā šobrīd projektā netiek pietiekami skaidri noregulēta rīcība gadījumos, kad iestājas panta piektajā daļā minētais gadījums (nav jāpaziņo par negadījumu Valsts policijai), bet ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās puses nevar vienoties par negadījuma norises apstākļiem, faktiem un negadījuma shēmu. No šābrīža regulējuma izriet, ka šādā gadījumā par ceļu satiksmes negadījumu Valsts policijai nav jāpaziņo, bet nav saprotams, kā šādā gadījumā būs fiksējams ceļu satiksmes negadījums. Lūdzam attiecīgi pilnveidot regulējumu.
Visbeidzot, Tieslietu ministrijas ieskatā projektā būtu nosakāms Valsts policijas "norādījumu" iespējamais saturiskais tvērums, lai visām ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām pusēm būtu skaidri saprotams iespējamās rīcības algoritms.
Piedāvātā redakcija
-