Projekta ID
23-TA-2275Atzinuma sniedzējs
Latvijas Universitāšu asociācija
Atzinums iesniegts
13.05.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts
Grozījumi Zinātniskās darbības likumā
Iebildums
LUA nesaskaņo likumprojektu, sniedzot sekojošus iebildumus un priekšlikumus (skatīt tālāk pie grozījumu punktiem).
Papildus redakcionāliem priekšlikumiem, kas skatāmi minētajā atzinumā pie konkrētajiem punktiem, LUA turpmāk aicina atbildīgās ministrijas nodrošināt savlaicīgu un nepārtrauktu dialogu ar iesaistītajām pusēm, kuras tieši skars plānotie likuma grozījumi - šajā gadījumā tās ir valsts zinātniskās institūcijas. Līdz šim dialogs ir ticis organizēts ļoti neregulāri – iesaistītās puses ir aicinātas reaģēt uz pieprasījumu sniegt atzinumu par likumprojektu īsos termiņos pēc ilgākiem pārtraukumiem t.sk. par grozījumu punktiem, kas iepriekšējās likumprojekta iterācijās nav bijuši pat aktualizēti. Līdz ar to veidojas situācija, ka valsts zinātniskajām institūcijām nerodas pārliecība par piedāvāto likumprojekta grozījumu pamatotību (t.sk. nav nodrošināta nepārprotama argumentācija likumprojekta anotācijā par grozījumiem). LUA vēlas precizēt, ka pilnīgi atbalsta nepieciešamību izstrādāt atsevišķus Ministru kabineta noteikumus, kas sniegtu tiesiskā regulējuma ietvaru un noteiktu intelektuālā īpašuma komercializācijas kārtību atbilstoši tehnoloģiju pārneses jomas pasaules tendencēm un labajai praksei (piem., nodrošinot, ka valsts zinātniskās institūcijas drīkst komercializēt intelektuālo īpašumu efektīvo pārrunu procedūras ceļā, dibinot spin-off uzņēmumus u.tml.), kas arī ir definēts kā konkrētā likumprojekta mērķis. LUA iebilst par citu procesuālu normu integrēšanu bez argumentēta skaidrojuma par to nepieciešamību, jo īpaši ņemot vērā, ka piedāvātās normas potenciāli palielinās administratīvo slogu, ierobežos izgudrotāju tiesības u.tml. Tas attiecās uz ierosinājumiem piemērot komercdarbības atbalsta regulējuma normas valsts zinātniskajām institūcijām, mantisko tiesību nodošanas procesa izmaiņām utt.
Atsaucoties uz iepriekš minēto – LUA aicina atbildīgās ministrijas organizēt nepārtrauktu un sistemātisku dialogu ar iesaistītajām pusēm (piem., vismaz reizi nedēļā), tādējādi iespējami ātri vienojoties par gala likumprojekta versiju, kurai piekrīt visas iesaistītās puses (vai vismaz, lai iesaistītajām pusēm rodas nepārprotama skaidrība par grozījumu pamatotību). Tas ļaus iespējami ātri uzsākt darbu pie iepriekš minēto Ministru kabineta noteikumu izstrādes, kas potenciāli būtiski uzlabos komercializācijas vidi Latvijā un veicinās ne tikai valsts zinātnisko institūciju, bet arī Latvijas kopējo konkurētspēju.
Papildus redakcionāliem priekšlikumiem, kas skatāmi minētajā atzinumā pie konkrētajiem punktiem, LUA turpmāk aicina atbildīgās ministrijas nodrošināt savlaicīgu un nepārtrauktu dialogu ar iesaistītajām pusēm, kuras tieši skars plānotie likuma grozījumi - šajā gadījumā tās ir valsts zinātniskās institūcijas. Līdz šim dialogs ir ticis organizēts ļoti neregulāri – iesaistītās puses ir aicinātas reaģēt uz pieprasījumu sniegt atzinumu par likumprojektu īsos termiņos pēc ilgākiem pārtraukumiem t.sk. par grozījumu punktiem, kas iepriekšējās likumprojekta iterācijās nav bijuši pat aktualizēti. Līdz ar to veidojas situācija, ka valsts zinātniskajām institūcijām nerodas pārliecība par piedāvāto likumprojekta grozījumu pamatotību (t.sk. nav nodrošināta nepārprotama argumentācija likumprojekta anotācijā par grozījumiem). LUA vēlas precizēt, ka pilnīgi atbalsta nepieciešamību izstrādāt atsevišķus Ministru kabineta noteikumus, kas sniegtu tiesiskā regulējuma ietvaru un noteiktu intelektuālā īpašuma komercializācijas kārtību atbilstoši tehnoloģiju pārneses jomas pasaules tendencēm un labajai praksei (piem., nodrošinot, ka valsts zinātniskās institūcijas drīkst komercializēt intelektuālo īpašumu efektīvo pārrunu procedūras ceļā, dibinot spin-off uzņēmumus u.tml.), kas arī ir definēts kā konkrētā likumprojekta mērķis. LUA iebilst par citu procesuālu normu integrēšanu bez argumentēta skaidrojuma par to nepieciešamību, jo īpaši ņemot vērā, ka piedāvātās normas potenciāli palielinās administratīvo slogu, ierobežos izgudrotāju tiesības u.tml. Tas attiecās uz ierosinājumiem piemērot komercdarbības atbalsta regulējuma normas valsts zinātniskajām institūcijām, mantisko tiesību nodošanas procesa izmaiņām utt.
Atsaucoties uz iepriekš minēto – LUA aicina atbildīgās ministrijas organizēt nepārtrauktu un sistemātisku dialogu ar iesaistītajām pusēm (piem., vismaz reizi nedēļā), tādējādi iespējami ātri vienojoties par gala likumprojekta versiju, kurai piekrīt visas iesaistītās puses (vai vismaz, lai iesaistītajām pusēm rodas nepārprotama skaidrība par grozījumu pamatotību). Tas ļaus iespējami ātri uzsākt darbu pie iepriekš minēto Ministru kabineta noteikumu izstrādes, kas potenciāli būtiski uzlabos komercializācijas vidi Latvijā un veicinās ne tikai valsts zinātnisko institūciju, bet arī Latvijas kopējo konkurētspēju.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts
1. Aizstāt visā likumā vārdus “saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas)” ar vārdu “komercializācija” (attiecīgajā locījumā).
2. Papildināt 39.1 panta otrajā daļā, 39.3 panta pirmajā daļā un 39.4 panta trešajā un ceturtajā daļā pirms vārdiem “izgudrojuma vai augu šķirnes” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “zinātnības, tehnoloģijas” (attiecīgajā locījumā).
3. 1. panta pirmajā daļā:
izslēgt 2.1 punktu;
papildināt ar 9., 10. un 11. punktu šādā redakcijā:
"9) zinātība – praktiskas informācijas kopums atbilstoši Eiropas Komisijas (ES) 2014. gada 21. marta Regulas Nr. 316/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu tehnoloģiju nodošanas nolīgumu kategorijā (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 316/2014) 1. panta 1. punkta “i” apakšpunktā noteiktajai definīcijai;
10) tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācija - zināšanu, ražotprasmes un tehnoloģiju izplatīšana un nodošana, tai skaitā, zinātības un tehnoloģiju tiesību saimnieciskā izmantošana, tai skaitā, mantisko tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni atsavināšana, tai skaitā licencēšana, patenta un selekcionāra tiesību nodošana;
11) valsts zinātniskā institūcija – valsts zinātniskais institūts, valsts augstskola - valsts komercsabiedrība, kā arī citas publiskās institūcijas, kuru iekšējos normatīvajos aktos ir paredzēta zinātniskā darbība, piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā un kuras ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā."
4. Aizstāt 8. panta ceturtajā daļā vārdu “valsts” ar vārdiem “valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas ārvalstu finanšu palīdzības”.
5. Papildināt 13. panta otro daļu ar 3.2) un 3.3) punktu šādā redakcijā:
"3.2) nosaka par valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas ārvalstu finanšu palīdzības finansēta valsts zinātnisko institūciju zinātniska pētījuma rezultātā radītu tiesību uz zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas un šo tiesību nodošanas atlīdzības noteikšanas kārtību;
3.3) apstiprina atbalsta programmas zinātības, tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes tiesību komercializācijai;”.
6. 39.1 pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Valsts zinātniskajai institūcijai pieder mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, ja tā pilnībā radīta valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas ārvalstu finanšu palīdzības finansēta pētījuma rezultātā atbilstoši tās iekšējos normatīvajos aktos paredzētajai kārtībai.";
papildināt otro daļu ar vārdiem “starp valsts zinātnisko institūciju, citu institūciju vai šo institūciju zinātnisko darbinieku”.
7. izteikt 39.2 pantu šādā redakcijā:
"39.2 pants. Valsts zinātniskās institūcijas zinātības un tehnoloģijas autora, izgudrotāja vai augu šķirnes selekcionāra mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni
(1) Ja valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas ārvalstu finanšu palīdzības finansēta pētījuma ietvaros zinātību, tehnoloģiju izgudrojumu vai augu šķirni radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, kuru darba pienākumi ietver izgudrotājdarbību, pētniecību, projektēšanu, konstruēšanu vai tehnoloģiskās izstrādnes sagatavošanu, tad mantiskās tiesības uz šo zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni pieder valsts zinātniskajai institūcijai, ar kuru šis darbinieks vai šie darbinieki ir darba tiesiskajās attiecībās. Ja valsts zinātniskajā institūcijā īstenots citas personas finansēts zinātniskais pētījums un tā ietvaros izgudrojumu vai augu šķirni radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, tad mantiskās tiesības uz šo zinātību, tehnoloģiju izgudrojumu vai augu šķirni nosaka līgums, saskaņā ar kuru zinātniskais pētījums īstenots.
(2) Zinātības un tehnoloģiju autora, izgudrotāja vai augu šķirnes selekcionāra, kas nav valsts zinātniskās institūcijas darbinieks, mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni nosaka līgums starp zinātības un tehnoloģijas autoru, izgudrotāju vai augu šķirnes selekcionāru un valsts zinātnisko institūciju, kurā zinātniskais pētījums īstenots."
8. 39.3 pantā:
izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:
"(2) Valsts zinātniskā institūcija, izvērtējusi attiecīgās zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas potenciālu, trīs mēnešu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par to, vai iesniegt patenta pieteikumu vai iesniegumu selekcionāra tiesību piešķiršanai uz augu šķirni vai jebkādā citā veidā pieteikt vai izmantot mantiskās tiesības uz zinātības, tehnoloģijas vai izgudrojuma tiesībām, kā arī paziņo darbiniekam, kas ir radījis zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, par savu nodomu šīs mantiskās tiesības izmantot. Ja valsts zinātniskā institūcija trīs mēnešu laikā nepaziņo darbiniekam par savu nodomu izmantot šīs mantiskās tiesības vai no tām atsakās, tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu, vai selekcionāra tiesības uz augu šķirni var izmantot darbinieks, kas ir radījis zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni. Paziņošanas kārtību regulē valsts zinātniskās institūcijas iekšējie normatīvie akti, t.sk. nodrošinot, ka valsts zinātniskā institūcija piemēro komercdarbības atbalsta regulējumu mantisko tiesību ieguvējam, ja attiecināms.
(3) Kārtību, kādā valsts zinātniskās institūcijas darbinieks informē valsts zinātnisko institūciju par jaunu zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma patentspēju vai nepieciešamību iesniegt iesniegumu par selekcionāra tiesību piešķiršanu un attiecīgās zinātības, tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) potenciālu, valsts zinātniskajā institūcijā veicamo zinātības un tehnoloģiju patenta pieteikuma sagatavošanas procedūru, kā arī kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē reģistrēta patenta turpmākās uzturēšanas nepieciešamību, nosaka valsts zinātniskās institūcijas iekšējie normatīvie akti.”;
papildināt ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:
"(4) Valsts zinātniskajai institūcijai, kura ir reģistrējusi mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, ir tiesības no šīm tiesībām atteikties, ja tā pieņēmusi lēmumu, ka turpmāka tiesību uzturēšana nav komerciāli izdevīga. Šādā gadījumā valsts zinātniskā institūcija var vienoties ar darbinieku, kurš ir radījis attiecīgo zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, par mantisko tiesību pāreju, atbilstoši valsts zinātniskās institūcijas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, tai skaitā nodrošinot, ka valsts zinātniskā institūcija piemēro komercdarbības atbalsta regulējumu mantisko tiesību ieguvējam, ja attiecināms.
(5) Ja tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, kas izgudrotājam vai selekcionāram nodotas saskaņā ar šā panta ceturto daļu, ir uzsāktas komerciāli izmantot piecu gadu laikā, valsts zinātniskajai institūcijai brīdī, kad izgudrotājs vai selekcionārs ir uzsācis zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes komerciālu izmantošanu, ir tiesības uz atlīdzību, kas līdzvērtīga tirgus cenai.”.
9. 39.4 pantā:
izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:
"(1) Valsts zinātniskā institūcija nodrošina tās tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni aizsardzību, piesakot un uzturot spēkā patentu uz izgudrojumu vai tiesības uz zinātību un tehnoloģiju vai augu šķirni.
(2) Valsts zinātniskās institūcijas lēmējinstitūcijai saskaņā ar tās iekšējiem normatīvajiem aktiem ir tiesības lemt par patenta vai tiesību uz augu šķirni turpmāku uzturēšanu, ņemot vērā paredzamo ieguvumu no reģistrētā patenta vai augu šķirnes saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas).”
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Valsts zinātniskā institūcija ir tiesīga izpaust trešajām personām izgudrojuma būtību pirms šā panta trešajā daļā minētā patenta pieteikuma vai iesnieguma publicēšanas vai augu šķirnes būtību, pirms publicēts lēmums par selekcionāra tiesību piešķiršanu, ja vien līgumā ar zinātniskā pētījuma projekta finansētājiem vai līgumā ar izgudrojuma autoriem vai jaunas augu šķirnes selekcionāriem nav paredzēts citādi.”
10. Izteikt 39.5 un 39.6 pantus šādā redakcijā:
"39.5 pants. Zinātības, tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes tiesību komercializācija
Valsts zinātniskā institūcija veic zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes tiesību komercializāciju valstij pēc iespējas izdevīgākā veidā, saņemot tādu atlīdzību, kas ir līdzvērtīga tirgus cenai.
39.6 pants. Tiesības uz atlīdzību no mantisko tiesību uz zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem
Valsts zinātniskās institūcijas darbiniekam, kas ir radījis zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību no mantisko tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem valsts zinātniskās institūcijas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.".
2. Papildināt 39.1 panta otrajā daļā, 39.3 panta pirmajā daļā un 39.4 panta trešajā un ceturtajā daļā pirms vārdiem “izgudrojuma vai augu šķirnes” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “zinātnības, tehnoloģijas” (attiecīgajā locījumā).
3. 1. panta pirmajā daļā:
izslēgt 2.1 punktu;
papildināt ar 9., 10. un 11. punktu šādā redakcijā:
"9) zinātība – praktiskas informācijas kopums atbilstoši Eiropas Komisijas (ES) 2014. gada 21. marta Regulas Nr. 316/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu tehnoloģiju nodošanas nolīgumu kategorijā (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 316/2014) 1. panta 1. punkta “i” apakšpunktā noteiktajai definīcijai;
10) tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācija - zināšanu, ražotprasmes un tehnoloģiju izplatīšana un nodošana, tai skaitā, zinātības un tehnoloģiju tiesību saimnieciskā izmantošana, tai skaitā, mantisko tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni atsavināšana, tai skaitā licencēšana, patenta un selekcionāra tiesību nodošana;
11) valsts zinātniskā institūcija – valsts zinātniskais institūts, valsts augstskola - valsts komercsabiedrība, kā arī citas publiskās institūcijas, kuru iekšējos normatīvajos aktos ir paredzēta zinātniskā darbība, piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā un kuras ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā."
4. Aizstāt 8. panta ceturtajā daļā vārdu “valsts” ar vārdiem “valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas ārvalstu finanšu palīdzības”.
5. Papildināt 13. panta otro daļu ar 3.2) un 3.3) punktu šādā redakcijā:
"3.2) nosaka par valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas ārvalstu finanšu palīdzības finansēta valsts zinātnisko institūciju zinātniska pētījuma rezultātā radītu tiesību uz zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas un šo tiesību nodošanas atlīdzības noteikšanas kārtību;
3.3) apstiprina atbalsta programmas zinātības, tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes tiesību komercializācijai;”.
6. 39.1 pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Valsts zinātniskajai institūcijai pieder mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, ja tā pilnībā radīta valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas ārvalstu finanšu palīdzības finansēta pētījuma rezultātā atbilstoši tās iekšējos normatīvajos aktos paredzētajai kārtībai.";
papildināt otro daļu ar vārdiem “starp valsts zinātnisko institūciju, citu institūciju vai šo institūciju zinātnisko darbinieku”.
7. izteikt 39.2 pantu šādā redakcijā:
"39.2 pants. Valsts zinātniskās institūcijas zinātības un tehnoloģijas autora, izgudrotāja vai augu šķirnes selekcionāra mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni
(1) Ja valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas ārvalstu finanšu palīdzības finansēta pētījuma ietvaros zinātību, tehnoloģiju izgudrojumu vai augu šķirni radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, kuru darba pienākumi ietver izgudrotājdarbību, pētniecību, projektēšanu, konstruēšanu vai tehnoloģiskās izstrādnes sagatavošanu, tad mantiskās tiesības uz šo zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni pieder valsts zinātniskajai institūcijai, ar kuru šis darbinieks vai šie darbinieki ir darba tiesiskajās attiecībās. Ja valsts zinātniskajā institūcijā īstenots citas personas finansēts zinātniskais pētījums un tā ietvaros izgudrojumu vai augu šķirni radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, tad mantiskās tiesības uz šo zinātību, tehnoloģiju izgudrojumu vai augu šķirni nosaka līgums, saskaņā ar kuru zinātniskais pētījums īstenots.
(2) Zinātības un tehnoloģiju autora, izgudrotāja vai augu šķirnes selekcionāra, kas nav valsts zinātniskās institūcijas darbinieks, mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni nosaka līgums starp zinātības un tehnoloģijas autoru, izgudrotāju vai augu šķirnes selekcionāru un valsts zinātnisko institūciju, kurā zinātniskais pētījums īstenots."
8. 39.3 pantā:
izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:
"(2) Valsts zinātniskā institūcija, izvērtējusi attiecīgās zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas potenciālu, trīs mēnešu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par to, vai iesniegt patenta pieteikumu vai iesniegumu selekcionāra tiesību piešķiršanai uz augu šķirni vai jebkādā citā veidā pieteikt vai izmantot mantiskās tiesības uz zinātības, tehnoloģijas vai izgudrojuma tiesībām, kā arī paziņo darbiniekam, kas ir radījis zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, par savu nodomu šīs mantiskās tiesības izmantot. Ja valsts zinātniskā institūcija trīs mēnešu laikā nepaziņo darbiniekam par savu nodomu izmantot šīs mantiskās tiesības vai no tām atsakās, tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu, vai selekcionāra tiesības uz augu šķirni var izmantot darbinieks, kas ir radījis zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni. Paziņošanas kārtību regulē valsts zinātniskās institūcijas iekšējie normatīvie akti, t.sk. nodrošinot, ka valsts zinātniskā institūcija piemēro komercdarbības atbalsta regulējumu mantisko tiesību ieguvējam, ja attiecināms.
(3) Kārtību, kādā valsts zinātniskās institūcijas darbinieks informē valsts zinātnisko institūciju par jaunu zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma patentspēju vai nepieciešamību iesniegt iesniegumu par selekcionāra tiesību piešķiršanu un attiecīgās zinātības, tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) potenciālu, valsts zinātniskajā institūcijā veicamo zinātības un tehnoloģiju patenta pieteikuma sagatavošanas procedūru, kā arī kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē reģistrēta patenta turpmākās uzturēšanas nepieciešamību, nosaka valsts zinātniskās institūcijas iekšējie normatīvie akti.”;
papildināt ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:
"(4) Valsts zinātniskajai institūcijai, kura ir reģistrējusi mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, ir tiesības no šīm tiesībām atteikties, ja tā pieņēmusi lēmumu, ka turpmāka tiesību uzturēšana nav komerciāli izdevīga. Šādā gadījumā valsts zinātniskā institūcija var vienoties ar darbinieku, kurš ir radījis attiecīgo zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, par mantisko tiesību pāreju, atbilstoši valsts zinātniskās institūcijas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, tai skaitā nodrošinot, ka valsts zinātniskā institūcija piemēro komercdarbības atbalsta regulējumu mantisko tiesību ieguvējam, ja attiecināms.
(5) Ja tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, kas izgudrotājam vai selekcionāram nodotas saskaņā ar šā panta ceturto daļu, ir uzsāktas komerciāli izmantot piecu gadu laikā, valsts zinātniskajai institūcijai brīdī, kad izgudrotājs vai selekcionārs ir uzsācis zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes komerciālu izmantošanu, ir tiesības uz atlīdzību, kas līdzvērtīga tirgus cenai.”.
9. 39.4 pantā:
izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:
"(1) Valsts zinātniskā institūcija nodrošina tās tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni aizsardzību, piesakot un uzturot spēkā patentu uz izgudrojumu vai tiesības uz zinātību un tehnoloģiju vai augu šķirni.
(2) Valsts zinātniskās institūcijas lēmējinstitūcijai saskaņā ar tās iekšējiem normatīvajiem aktiem ir tiesības lemt par patenta vai tiesību uz augu šķirni turpmāku uzturēšanu, ņemot vērā paredzamo ieguvumu no reģistrētā patenta vai augu šķirnes saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas).”
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Valsts zinātniskā institūcija ir tiesīga izpaust trešajām personām izgudrojuma būtību pirms šā panta trešajā daļā minētā patenta pieteikuma vai iesnieguma publicēšanas vai augu šķirnes būtību, pirms publicēts lēmums par selekcionāra tiesību piešķiršanu, ja vien līgumā ar zinātniskā pētījuma projekta finansētājiem vai līgumā ar izgudrojuma autoriem vai jaunas augu šķirnes selekcionāriem nav paredzēts citādi.”
10. Izteikt 39.5 un 39.6 pantus šādā redakcijā:
"39.5 pants. Zinātības, tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes tiesību komercializācija
Valsts zinātniskā institūcija veic zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes tiesību komercializāciju valstij pēc iespējas izdevīgākā veidā, saņemot tādu atlīdzību, kas ir līdzvērtīga tirgus cenai.
39.6 pants. Tiesības uz atlīdzību no mantisko tiesību uz zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem
Valsts zinātniskās institūcijas darbiniekam, kas ir radījis zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību no mantisko tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem valsts zinātniskās institūcijas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.".
Iebildums
Jau iepriekšējā saskaņošanas procesā (datējams ar 15.03.2024.) LUA rosināja dzēst specifisku priekšnosacījumu par 5 gadu termiņu, kura ietvaros valsts zinātniskajai institūcijai ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību gadījumos, ja izgudrotājam ir nodotas mantiskās tiesības uz paša radīto intelektuālo īpašumu (kuram nav komerciāla potenciāla) bez atlīdzības un izgudrotājs tomēr ir komercializējis intelektuālo īpašumu. Vēlamies uzsvērt, ka katrs gadījums ir individuāls un korekta pieeja būtu pusēm, pamatojoties uz unikāliem situācijas apstākļiem, vienoties par termiņu u.c. savstarpējo saistību aspektiem. Tāpat nepiekrītam Ekonomikas ministrijas Likumprojekta izziņā definētajai argumentācijai noraidot iepriekšējo LUA priekšlikumu dzēst attiecīgo priekšnosacījumu. Ekonomikas ministrija uzsver, ka “5 gadi ir optimāls laika posms, kas sniedz iespēju konkrētas valsts zinātniskās institūcijas izgudrotājam vai selekcionāram, iegūstot tiesības uz zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, nostiprināt šīs tiesības (piemēram, sagatavojot, iesniedzot un nostiprinot ES vai Eiropas patenta, vai starptautiskā patenta pieteikumu), kas var vidēji ilgt 2-3 gadus, atlikušos 2-3 gadus veltot komercializācijai, no kuras gūstot ieņēmumus, attiecīgi nodrošinot konkrētai valsts zinātniskajai institūcijai tiesības uz taisnīgu atlīdzību, kas līdzvērtīga tirgus cenai”. LUA vēlas uzsvērt, ka katrs gadījums ir absolūti unikāls un nav iespējams noteikt termiņu (jo īpaši tik īsu) komercializācijas procesam. Visbeidzot, piedāvājums noteikt 5 gadu termiņu kad valsts zinātniskā institūcija var pretendēt uz taisnīgu atlīdzību, ir pretrunā ar atbildīgo ministriju citos punktos piedāvātajiem priekšlikumiem, t.i. šajā gadījumā rodas risks par negodprātīgu konkrētā termiņa izmantošanu. LUA aicina dzēst minēto priekšnosacījumu par 5 gadu termiņa noteikšanu.
Papildus tam LUA aicina dzēst priekšnoteikumu, kurš nosaka, ka taisnīgās atlīdzības apjomam, kurš tiktu nodrošināts no izgudrotāja (mantisko tiesību turētāja gadījumos, kad tam ir nodotas tiesības) valsts zinātniskajai institūcijai ir jābūt līdzvērtīgam tirgus cenai. LUA vēlas pamatot savu pozīciju ar piemēru, t.i. – ir noslēgta vienošanās starp valsts zinātnisko institūciju un izgudrotāju, kuram ir nodotas mantiskās tiesības uz intelektuālo īpašumu. Vienošanās pamatā ir nosacījums, ka gadījumā, ja izgudrotājs komercializē intelektuālo īpašumu – katru gadu izgudrotājam ir jāsamaksā valsts zinātniskajai institūcijai 10% no ieņēmumiem no konkrētā intelektuālā īpašuma komercializācijas. Projicējot, ka tie ik gadu būtu 100 000 EUR – katru gadu valsts zinātniskā institūcija saņemtu taisnīgu atlīdzību 10 000 EUR apmērā. Līdz ar to rodas jautājums – kurā brīdī un kuram būtu jāpierāda “tirgus cenas” priekšnoteikums – izgudrotājam par to, ka 100 000 EUR ir tirgus cena; valsts zinātniskajai institūcijai par to, ka 10 000 EUR (un iespējams lielāki) ieņēmumi ir tirgus cena u.tml. Visbeidzot, ja iepriekšējās normas, par kurām LUA izteica iebildumu, paliek spēkā – šķietami rodas situācija, ka izgudrotājam valsts zinātniskajai institūcija būtu jāmaksā gan pie intelektuālā īpašuma mantisko tiesību pārņemšanas, gan pie konkrētā intelektuālā īpašuma sekmīgas komercializācijas.
LUA aicina izņemt abus minētos priekšnoteikumus, neierobežojot un neuzliekot papildus administratīvo slogu minētajiem apstākļiem. Par piemēru tam, ka arī citviet ES ir līdzīga prakse, var kalpot Dānijas Izgudrojumu likums (https://medarbejdere.au.dk/en/administration/research-support-and-collaboration/tto-technology-transfer/legislation-and-rules/the-act-on-inventions). Likuma 11.4.punkts nosaka, ka darbiniekam, kurš saglabā mantiskās tiesības uz intelektuālo īpašumu ir pienākums nodrošināt taisnīgu atlīdzību publiskai pētniecības iestādei. Savukārt 12.2.punkts nosaka, ka taisnīga atlīdzība ir jānodrošina gadījumos, kad intelektuālais īpašums faktiski ir komercializēts (nevis tiesību pārņemšanas procesā, kā tas ir noteikts aktuālajā likumprojekta versijā).
Papildus tam LUA aicina dzēst priekšnoteikumu, kurš nosaka, ka taisnīgās atlīdzības apjomam, kurš tiktu nodrošināts no izgudrotāja (mantisko tiesību turētāja gadījumos, kad tam ir nodotas tiesības) valsts zinātniskajai institūcijai ir jābūt līdzvērtīgam tirgus cenai. LUA vēlas pamatot savu pozīciju ar piemēru, t.i. – ir noslēgta vienošanās starp valsts zinātnisko institūciju un izgudrotāju, kuram ir nodotas mantiskās tiesības uz intelektuālo īpašumu. Vienošanās pamatā ir nosacījums, ka gadījumā, ja izgudrotājs komercializē intelektuālo īpašumu – katru gadu izgudrotājam ir jāsamaksā valsts zinātniskajai institūcijai 10% no ieņēmumiem no konkrētā intelektuālā īpašuma komercializācijas. Projicējot, ka tie ik gadu būtu 100 000 EUR – katru gadu valsts zinātniskā institūcija saņemtu taisnīgu atlīdzību 10 000 EUR apmērā. Līdz ar to rodas jautājums – kurā brīdī un kuram būtu jāpierāda “tirgus cenas” priekšnoteikums – izgudrotājam par to, ka 100 000 EUR ir tirgus cena; valsts zinātniskajai institūcijai par to, ka 10 000 EUR (un iespējams lielāki) ieņēmumi ir tirgus cena u.tml. Visbeidzot, ja iepriekšējās normas, par kurām LUA izteica iebildumu, paliek spēkā – šķietami rodas situācija, ka izgudrotājam valsts zinātniskajai institūcija būtu jāmaksā gan pie intelektuālā īpašuma mantisko tiesību pārņemšanas, gan pie konkrētā intelektuālā īpašuma sekmīgas komercializācijas.
LUA aicina izņemt abus minētos priekšnoteikumus, neierobežojot un neuzliekot papildus administratīvo slogu minētajiem apstākļiem. Par piemēru tam, ka arī citviet ES ir līdzīga prakse, var kalpot Dānijas Izgudrojumu likums (https://medarbejdere.au.dk/en/administration/research-support-and-collaboration/tto-technology-transfer/legislation-and-rules/the-act-on-inventions). Likuma 11.4.punkts nosaka, ka darbiniekam, kurš saglabā mantiskās tiesības uz intelektuālo īpašumu ir pienākums nodrošināt taisnīgu atlīdzību publiskai pētniecības iestādei. Savukārt 12.2.punkts nosaka, ka taisnīga atlīdzība ir jānodrošina gadījumos, kad intelektuālais īpašums faktiski ir komercializēts (nevis tiesību pārņemšanas procesā, kā tas ir noteikts aktuālajā likumprojekta versijā).
Piedāvātā redakcija
8. punkts.
39.3 pants. Lēmumu pieņemšana par mantisko tiesību uz jaunu izgudrojumu vai augu šķirni reģistrēšanu.
(5) Ja tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, kas izgudrotājam vai selekcionāram nodotas saskaņā ar šā panta ceturto daļu, ir uzsāktas komerciāli izmantotpiecu gadu laikā, valsts zinātniskajai institūcijai brīdī, kad izgudrotājs vai selekcionārs ir uzsācis zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes komerciālu izmantošanu, ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību, kas līdzvērtīga tirgus cenai.
39.3 pants. Lēmumu pieņemšana par mantisko tiesību uz jaunu izgudrojumu vai augu šķirni reģistrēšanu.
(5) Ja tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, kas izgudrotājam vai selekcionāram nodotas saskaņā ar šā panta ceturto daļu, ir uzsāktas komerciāli izmantot
3.
Likumprojekts
1. Aizstāt visā likumā vārdus “saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas)” ar vārdu “komercializācija” (attiecīgajā locījumā).
2. Papildināt 39.1 panta otrajā daļā, 39.3 panta pirmajā daļā un 39.4 panta trešajā un ceturtajā daļā pirms vārdiem “izgudrojuma vai augu šķirnes” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “zinātnības, tehnoloģijas” (attiecīgajā locījumā).
3. 1. panta pirmajā daļā:
izslēgt 2.1 punktu;
papildināt ar 9., 10. un 11. punktu šādā redakcijā:
"9) zinātība – praktiskas informācijas kopums atbilstoši Eiropas Komisijas (ES) 2014. gada 21. marta Regulas Nr. 316/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu tehnoloģiju nodošanas nolīgumu kategorijā (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 316/2014) 1. panta 1. punkta “i” apakšpunktā noteiktajai definīcijai;
10) tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācija - zināšanu, ražotprasmes un tehnoloģiju izplatīšana un nodošana, tai skaitā, zinātības un tehnoloģiju tiesību saimnieciskā izmantošana, tai skaitā, mantisko tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni atsavināšana, tai skaitā licencēšana, patenta un selekcionāra tiesību nodošana;
11) valsts zinātniskā institūcija – valsts zinātniskais institūts, valsts augstskola - valsts komercsabiedrība, kā arī citas publiskās institūcijas, kuru iekšējos normatīvajos aktos ir paredzēta zinātniskā darbība, piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā un kuras ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā."
4. Aizstāt 8. panta ceturtajā daļā vārdu “valsts” ar vārdiem “valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas ārvalstu finanšu palīdzības”.
5. Papildināt 13. panta otro daļu ar 3.2) un 3.3) punktu šādā redakcijā:
"3.2) nosaka par valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas ārvalstu finanšu palīdzības finansēta valsts zinātnisko institūciju zinātniska pētījuma rezultātā radītu tiesību uz zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas un šo tiesību nodošanas atlīdzības noteikšanas kārtību;
3.3) apstiprina atbalsta programmas zinātības, tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes tiesību komercializācijai;”.
6. 39.1 pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Valsts zinātniskajai institūcijai pieder mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, ja tā pilnībā radīta valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas ārvalstu finanšu palīdzības finansēta pētījuma rezultātā atbilstoši tās iekšējos normatīvajos aktos paredzētajai kārtībai.";
papildināt otro daļu ar vārdiem “starp valsts zinātnisko institūciju, citu institūciju vai šo institūciju zinātnisko darbinieku”.
7. izteikt 39.2 pantu šādā redakcijā:
"39.2 pants. Valsts zinātniskās institūcijas zinātības un tehnoloģijas autora, izgudrotāja vai augu šķirnes selekcionāra mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni
(1) Ja valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas ārvalstu finanšu palīdzības finansēta pētījuma ietvaros zinātību, tehnoloģiju izgudrojumu vai augu šķirni radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, kuru darba pienākumi ietver izgudrotājdarbību, pētniecību, projektēšanu, konstruēšanu vai tehnoloģiskās izstrādnes sagatavošanu, tad mantiskās tiesības uz šo zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni pieder valsts zinātniskajai institūcijai, ar kuru šis darbinieks vai šie darbinieki ir darba tiesiskajās attiecībās. Ja valsts zinātniskajā institūcijā īstenots citas personas finansēts zinātniskais pētījums un tā ietvaros izgudrojumu vai augu šķirni radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, tad mantiskās tiesības uz šo zinātību, tehnoloģiju izgudrojumu vai augu šķirni nosaka līgums, saskaņā ar kuru zinātniskais pētījums īstenots.
(2) Zinātības un tehnoloģiju autora, izgudrotāja vai augu šķirnes selekcionāra, kas nav valsts zinātniskās institūcijas darbinieks, mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni nosaka līgums starp zinātības un tehnoloģijas autoru, izgudrotāju vai augu šķirnes selekcionāru un valsts zinātnisko institūciju, kurā zinātniskais pētījums īstenots."
8. 39.3 pantā:
izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:
"(2) Valsts zinātniskā institūcija, izvērtējusi attiecīgās zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas potenciālu, trīs mēnešu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par to, vai iesniegt patenta pieteikumu vai iesniegumu selekcionāra tiesību piešķiršanai uz augu šķirni vai jebkādā citā veidā pieteikt vai izmantot mantiskās tiesības uz zinātības, tehnoloģijas vai izgudrojuma tiesībām, kā arī paziņo darbiniekam, kas ir radījis zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, par savu nodomu šīs mantiskās tiesības izmantot. Ja valsts zinātniskā institūcija trīs mēnešu laikā nepaziņo darbiniekam par savu nodomu izmantot šīs mantiskās tiesības vai no tām atsakās, tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu, vai selekcionāra tiesības uz augu šķirni var izmantot darbinieks, kas ir radījis zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni. Paziņošanas kārtību regulē valsts zinātniskās institūcijas iekšējie normatīvie akti, t.sk. nodrošinot, ka valsts zinātniskā institūcija piemēro komercdarbības atbalsta regulējumu mantisko tiesību ieguvējam, ja attiecināms.
(3) Kārtību, kādā valsts zinātniskās institūcijas darbinieks informē valsts zinātnisko institūciju par jaunu zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma patentspēju vai nepieciešamību iesniegt iesniegumu par selekcionāra tiesību piešķiršanu un attiecīgās zinātības, tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) potenciālu, valsts zinātniskajā institūcijā veicamo zinātības un tehnoloģiju patenta pieteikuma sagatavošanas procedūru, kā arī kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē reģistrēta patenta turpmākās uzturēšanas nepieciešamību, nosaka valsts zinātniskās institūcijas iekšējie normatīvie akti.”;
papildināt ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:
"(4) Valsts zinātniskajai institūcijai, kura ir reģistrējusi mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, ir tiesības no šīm tiesībām atteikties, ja tā pieņēmusi lēmumu, ka turpmāka tiesību uzturēšana nav komerciāli izdevīga. Šādā gadījumā valsts zinātniskā institūcija var vienoties ar darbinieku, kurš ir radījis attiecīgo zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, par mantisko tiesību pāreju, atbilstoši valsts zinātniskās institūcijas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, tai skaitā nodrošinot, ka valsts zinātniskā institūcija piemēro komercdarbības atbalsta regulējumu mantisko tiesību ieguvējam, ja attiecināms.
(5) Ja tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, kas izgudrotājam vai selekcionāram nodotas saskaņā ar šā panta ceturto daļu, ir uzsāktas komerciāli izmantot piecu gadu laikā, valsts zinātniskajai institūcijai brīdī, kad izgudrotājs vai selekcionārs ir uzsācis zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes komerciālu izmantošanu, ir tiesības uz atlīdzību, kas līdzvērtīga tirgus cenai.”.
9. 39.4 pantā:
izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:
"(1) Valsts zinātniskā institūcija nodrošina tās tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni aizsardzību, piesakot un uzturot spēkā patentu uz izgudrojumu vai tiesības uz zinātību un tehnoloģiju vai augu šķirni.
(2) Valsts zinātniskās institūcijas lēmējinstitūcijai saskaņā ar tās iekšējiem normatīvajiem aktiem ir tiesības lemt par patenta vai tiesību uz augu šķirni turpmāku uzturēšanu, ņemot vērā paredzamo ieguvumu no reģistrētā patenta vai augu šķirnes saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas).”
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Valsts zinātniskā institūcija ir tiesīga izpaust trešajām personām izgudrojuma būtību pirms šā panta trešajā daļā minētā patenta pieteikuma vai iesnieguma publicēšanas vai augu šķirnes būtību, pirms publicēts lēmums par selekcionāra tiesību piešķiršanu, ja vien līgumā ar zinātniskā pētījuma projekta finansētājiem vai līgumā ar izgudrojuma autoriem vai jaunas augu šķirnes selekcionāriem nav paredzēts citādi.”
10. Izteikt 39.5 un 39.6 pantus šādā redakcijā:
"39.5 pants. Zinātības, tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes tiesību komercializācija
Valsts zinātniskā institūcija veic zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes tiesību komercializāciju valstij pēc iespējas izdevīgākā veidā, saņemot tādu atlīdzību, kas ir līdzvērtīga tirgus cenai.
39.6 pants. Tiesības uz atlīdzību no mantisko tiesību uz zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem
Valsts zinātniskās institūcijas darbiniekam, kas ir radījis zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību no mantisko tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem valsts zinātniskās institūcijas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.".
2. Papildināt 39.1 panta otrajā daļā, 39.3 panta pirmajā daļā un 39.4 panta trešajā un ceturtajā daļā pirms vārdiem “izgudrojuma vai augu šķirnes” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “zinātnības, tehnoloģijas” (attiecīgajā locījumā).
3. 1. panta pirmajā daļā:
izslēgt 2.1 punktu;
papildināt ar 9., 10. un 11. punktu šādā redakcijā:
"9) zinātība – praktiskas informācijas kopums atbilstoši Eiropas Komisijas (ES) 2014. gada 21. marta Regulas Nr. 316/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu tehnoloģiju nodošanas nolīgumu kategorijā (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 316/2014) 1. panta 1. punkta “i” apakšpunktā noteiktajai definīcijai;
10) tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācija - zināšanu, ražotprasmes un tehnoloģiju izplatīšana un nodošana, tai skaitā, zinātības un tehnoloģiju tiesību saimnieciskā izmantošana, tai skaitā, mantisko tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni atsavināšana, tai skaitā licencēšana, patenta un selekcionāra tiesību nodošana;
11) valsts zinātniskā institūcija – valsts zinātniskais institūts, valsts augstskola - valsts komercsabiedrība, kā arī citas publiskās institūcijas, kuru iekšējos normatīvajos aktos ir paredzēta zinātniskā darbība, piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā un kuras ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā."
4. Aizstāt 8. panta ceturtajā daļā vārdu “valsts” ar vārdiem “valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas ārvalstu finanšu palīdzības”.
5. Papildināt 13. panta otro daļu ar 3.2) un 3.3) punktu šādā redakcijā:
"3.2) nosaka par valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas ārvalstu finanšu palīdzības finansēta valsts zinātnisko institūciju zinātniska pētījuma rezultātā radītu tiesību uz zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas un šo tiesību nodošanas atlīdzības noteikšanas kārtību;
3.3) apstiprina atbalsta programmas zinātības, tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes tiesību komercializācijai;”.
6. 39.1 pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Valsts zinātniskajai institūcijai pieder mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, ja tā pilnībā radīta valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas ārvalstu finanšu palīdzības finansēta pētījuma rezultātā atbilstoši tās iekšējos normatīvajos aktos paredzētajai kārtībai.";
papildināt otro daļu ar vārdiem “starp valsts zinātnisko institūciju, citu institūciju vai šo institūciju zinātnisko darbinieku”.
7. izteikt 39.2 pantu šādā redakcijā:
"39.2 pants. Valsts zinātniskās institūcijas zinātības un tehnoloģijas autora, izgudrotāja vai augu šķirnes selekcionāra mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni
(1) Ja valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas ārvalstu finanšu palīdzības finansēta pētījuma ietvaros zinātību, tehnoloģiju izgudrojumu vai augu šķirni radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, kuru darba pienākumi ietver izgudrotājdarbību, pētniecību, projektēšanu, konstruēšanu vai tehnoloģiskās izstrādnes sagatavošanu, tad mantiskās tiesības uz šo zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni pieder valsts zinātniskajai institūcijai, ar kuru šis darbinieks vai šie darbinieki ir darba tiesiskajās attiecībās. Ja valsts zinātniskajā institūcijā īstenots citas personas finansēts zinātniskais pētījums un tā ietvaros izgudrojumu vai augu šķirni radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, tad mantiskās tiesības uz šo zinātību, tehnoloģiju izgudrojumu vai augu šķirni nosaka līgums, saskaņā ar kuru zinātniskais pētījums īstenots.
(2) Zinātības un tehnoloģiju autora, izgudrotāja vai augu šķirnes selekcionāra, kas nav valsts zinātniskās institūcijas darbinieks, mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni nosaka līgums starp zinātības un tehnoloģijas autoru, izgudrotāju vai augu šķirnes selekcionāru un valsts zinātnisko institūciju, kurā zinātniskais pētījums īstenots."
8. 39.3 pantā:
izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:
"(2) Valsts zinātniskā institūcija, izvērtējusi attiecīgās zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas potenciālu, trīs mēnešu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par to, vai iesniegt patenta pieteikumu vai iesniegumu selekcionāra tiesību piešķiršanai uz augu šķirni vai jebkādā citā veidā pieteikt vai izmantot mantiskās tiesības uz zinātības, tehnoloģijas vai izgudrojuma tiesībām, kā arī paziņo darbiniekam, kas ir radījis zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, par savu nodomu šīs mantiskās tiesības izmantot. Ja valsts zinātniskā institūcija trīs mēnešu laikā nepaziņo darbiniekam par savu nodomu izmantot šīs mantiskās tiesības vai no tām atsakās, tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu, vai selekcionāra tiesības uz augu šķirni var izmantot darbinieks, kas ir radījis zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni. Paziņošanas kārtību regulē valsts zinātniskās institūcijas iekšējie normatīvie akti, t.sk. nodrošinot, ka valsts zinātniskā institūcija piemēro komercdarbības atbalsta regulējumu mantisko tiesību ieguvējam, ja attiecināms.
(3) Kārtību, kādā valsts zinātniskās institūcijas darbinieks informē valsts zinātnisko institūciju par jaunu zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma patentspēju vai nepieciešamību iesniegt iesniegumu par selekcionāra tiesību piešķiršanu un attiecīgās zinātības, tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) potenciālu, valsts zinātniskajā institūcijā veicamo zinātības un tehnoloģiju patenta pieteikuma sagatavošanas procedūru, kā arī kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē reģistrēta patenta turpmākās uzturēšanas nepieciešamību, nosaka valsts zinātniskās institūcijas iekšējie normatīvie akti.”;
papildināt ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:
"(4) Valsts zinātniskajai institūcijai, kura ir reģistrējusi mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, ir tiesības no šīm tiesībām atteikties, ja tā pieņēmusi lēmumu, ka turpmāka tiesību uzturēšana nav komerciāli izdevīga. Šādā gadījumā valsts zinātniskā institūcija var vienoties ar darbinieku, kurš ir radījis attiecīgo zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, par mantisko tiesību pāreju, atbilstoši valsts zinātniskās institūcijas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, tai skaitā nodrošinot, ka valsts zinātniskā institūcija piemēro komercdarbības atbalsta regulējumu mantisko tiesību ieguvējam, ja attiecināms.
(5) Ja tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, kas izgudrotājam vai selekcionāram nodotas saskaņā ar šā panta ceturto daļu, ir uzsāktas komerciāli izmantot piecu gadu laikā, valsts zinātniskajai institūcijai brīdī, kad izgudrotājs vai selekcionārs ir uzsācis zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes komerciālu izmantošanu, ir tiesības uz atlīdzību, kas līdzvērtīga tirgus cenai.”.
9. 39.4 pantā:
izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:
"(1) Valsts zinātniskā institūcija nodrošina tās tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni aizsardzību, piesakot un uzturot spēkā patentu uz izgudrojumu vai tiesības uz zinātību un tehnoloģiju vai augu šķirni.
(2) Valsts zinātniskās institūcijas lēmējinstitūcijai saskaņā ar tās iekšējiem normatīvajiem aktiem ir tiesības lemt par patenta vai tiesību uz augu šķirni turpmāku uzturēšanu, ņemot vērā paredzamo ieguvumu no reģistrētā patenta vai augu šķirnes saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas).”
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Valsts zinātniskā institūcija ir tiesīga izpaust trešajām personām izgudrojuma būtību pirms šā panta trešajā daļā minētā patenta pieteikuma vai iesnieguma publicēšanas vai augu šķirnes būtību, pirms publicēts lēmums par selekcionāra tiesību piešķiršanu, ja vien līgumā ar zinātniskā pētījuma projekta finansētājiem vai līgumā ar izgudrojuma autoriem vai jaunas augu šķirnes selekcionāriem nav paredzēts citādi.”
10. Izteikt 39.5 un 39.6 pantus šādā redakcijā:
"39.5 pants. Zinātības, tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes tiesību komercializācija
Valsts zinātniskā institūcija veic zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes tiesību komercializāciju valstij pēc iespējas izdevīgākā veidā, saņemot tādu atlīdzību, kas ir līdzvērtīga tirgus cenai.
39.6 pants. Tiesības uz atlīdzību no mantisko tiesību uz zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem
Valsts zinātniskās institūcijas darbiniekam, kas ir radījis zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību no mantisko tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem valsts zinātniskās institūcijas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.".
Iebildums
Arī šajā gadījumā aicinām dzēst likumprojekta papildinājumu attiecībā par komercdarbības atbalsta regulējuma normu piemērošanu universitātei, ņemot vērā, ka nav nodrošināts nepārprotams skaidrojums par saistītās normas piemērošanu praksē un kā tas potenciāli varētu ietekmēt valsts zinātnisko institūciju pamatdarbību (atskaitot vispārīgu skaidrojumu anotācijā par to, ka šīs normas būtu jāpiemēro). Pilnu argumentāciju skatīt šī atzinuma iepriekšējā punktā par 39.3 (2).
Piedāvātā redakcija
39.3 pants. Lēmumu pieņemšana par mantisko tiesību uz jaunu izgudrojumu vai augu šķirni reģistrēšanu.
(4) Valsts zinātniskajai institūcijai, kura ir reģistrējusi mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, ir tiesības no šīm tiesībām atteikties, ja tā pieņēmusi lēmumu, ka turpmāka tiesību uzturēšana nav komerciāli izdevīga. Šādā gadījumā valsts zinātniskā institūcija var vienoties ar darbinieku, kurš ir radījis attiecīgo zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, par mantisko tiesību pāreju, atbilstoši valsts zinātniskās institūcijas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, tai skaitā nodrošinot, ka valsts zinātniskā institūcija piemēro komercdarbības atbalsta regulējumu mantisko tiesību ieguvējam, ja attiecināms.
(4) Valsts zinātniskajai institūcijai, kura ir reģistrējusi mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, ir tiesības no šīm tiesībām atteikties, ja tā pieņēmusi lēmumu, ka turpmāka tiesību uzturēšana nav komerciāli izdevīga. Šādā gadījumā valsts zinātniskā institūcija var vienoties ar darbinieku, kurš ir radījis attiecīgo zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, par mantisko tiesību pāreju, atbilstoši valsts zinātniskās institūcijas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai
4.
Likumprojekts
1. Aizstāt visā likumā vārdus “saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas)” ar vārdu “komercializācija” (attiecīgajā locījumā).
2. Papildināt 39.1 panta otrajā daļā, 39.3 panta pirmajā daļā un 39.4 panta trešajā un ceturtajā daļā pirms vārdiem “izgudrojuma vai augu šķirnes” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “zinātnības, tehnoloģijas” (attiecīgajā locījumā).
3. 1. panta pirmajā daļā:
izslēgt 2.1 punktu;
papildināt ar 9., 10. un 11. punktu šādā redakcijā:
"9) zinātība – praktiskas informācijas kopums atbilstoši Eiropas Komisijas (ES) 2014. gada 21. marta Regulas Nr. 316/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu tehnoloģiju nodošanas nolīgumu kategorijā (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 316/2014) 1. panta 1. punkta “i” apakšpunktā noteiktajai definīcijai;
10) tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācija - zināšanu, ražotprasmes un tehnoloģiju izplatīšana un nodošana, tai skaitā, zinātības un tehnoloģiju tiesību saimnieciskā izmantošana, tai skaitā, mantisko tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni atsavināšana, tai skaitā licencēšana, patenta un selekcionāra tiesību nodošana;
11) valsts zinātniskā institūcija – valsts zinātniskais institūts, valsts augstskola - valsts komercsabiedrība, kā arī citas publiskās institūcijas, kuru iekšējos normatīvajos aktos ir paredzēta zinātniskā darbība, piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā un kuras ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā."
4. Aizstāt 8. panta ceturtajā daļā vārdu “valsts” ar vārdiem “valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas ārvalstu finanšu palīdzības”.
5. Papildināt 13. panta otro daļu ar 3.2) un 3.3) punktu šādā redakcijā:
"3.2) nosaka par valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas ārvalstu finanšu palīdzības finansēta valsts zinātnisko institūciju zinātniska pētījuma rezultātā radītu tiesību uz zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas un šo tiesību nodošanas atlīdzības noteikšanas kārtību;
3.3) apstiprina atbalsta programmas zinātības, tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes tiesību komercializācijai;”.
6. 39.1 pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Valsts zinātniskajai institūcijai pieder mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, ja tā pilnībā radīta valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas ārvalstu finanšu palīdzības finansēta pētījuma rezultātā atbilstoši tās iekšējos normatīvajos aktos paredzētajai kārtībai.";
papildināt otro daļu ar vārdiem “starp valsts zinātnisko institūciju, citu institūciju vai šo institūciju zinātnisko darbinieku”.
7. izteikt 39.2 pantu šādā redakcijā:
"39.2 pants. Valsts zinātniskās institūcijas zinātības un tehnoloģijas autora, izgudrotāja vai augu šķirnes selekcionāra mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni
(1) Ja valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas ārvalstu finanšu palīdzības finansēta pētījuma ietvaros zinātību, tehnoloģiju izgudrojumu vai augu šķirni radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, kuru darba pienākumi ietver izgudrotājdarbību, pētniecību, projektēšanu, konstruēšanu vai tehnoloģiskās izstrādnes sagatavošanu, tad mantiskās tiesības uz šo zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni pieder valsts zinātniskajai institūcijai, ar kuru šis darbinieks vai šie darbinieki ir darba tiesiskajās attiecībās. Ja valsts zinātniskajā institūcijā īstenots citas personas finansēts zinātniskais pētījums un tā ietvaros izgudrojumu vai augu šķirni radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, tad mantiskās tiesības uz šo zinātību, tehnoloģiju izgudrojumu vai augu šķirni nosaka līgums, saskaņā ar kuru zinātniskais pētījums īstenots.
(2) Zinātības un tehnoloģiju autora, izgudrotāja vai augu šķirnes selekcionāra, kas nav valsts zinātniskās institūcijas darbinieks, mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni nosaka līgums starp zinātības un tehnoloģijas autoru, izgudrotāju vai augu šķirnes selekcionāru un valsts zinātnisko institūciju, kurā zinātniskais pētījums īstenots."
8. 39.3 pantā:
izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:
"(2) Valsts zinātniskā institūcija, izvērtējusi attiecīgās zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas potenciālu, trīs mēnešu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par to, vai iesniegt patenta pieteikumu vai iesniegumu selekcionāra tiesību piešķiršanai uz augu šķirni vai jebkādā citā veidā pieteikt vai izmantot mantiskās tiesības uz zinātības, tehnoloģijas vai izgudrojuma tiesībām, kā arī paziņo darbiniekam, kas ir radījis zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, par savu nodomu šīs mantiskās tiesības izmantot. Ja valsts zinātniskā institūcija trīs mēnešu laikā nepaziņo darbiniekam par savu nodomu izmantot šīs mantiskās tiesības vai no tām atsakās, tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu, vai selekcionāra tiesības uz augu šķirni var izmantot darbinieks, kas ir radījis zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni. Paziņošanas kārtību regulē valsts zinātniskās institūcijas iekšējie normatīvie akti, t.sk. nodrošinot, ka valsts zinātniskā institūcija piemēro komercdarbības atbalsta regulējumu mantisko tiesību ieguvējam, ja attiecināms.
(3) Kārtību, kādā valsts zinātniskās institūcijas darbinieks informē valsts zinātnisko institūciju par jaunu zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma patentspēju vai nepieciešamību iesniegt iesniegumu par selekcionāra tiesību piešķiršanu un attiecīgās zinātības, tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) potenciālu, valsts zinātniskajā institūcijā veicamo zinātības un tehnoloģiju patenta pieteikuma sagatavošanas procedūru, kā arī kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē reģistrēta patenta turpmākās uzturēšanas nepieciešamību, nosaka valsts zinātniskās institūcijas iekšējie normatīvie akti.”;
papildināt ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:
"(4) Valsts zinātniskajai institūcijai, kura ir reģistrējusi mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, ir tiesības no šīm tiesībām atteikties, ja tā pieņēmusi lēmumu, ka turpmāka tiesību uzturēšana nav komerciāli izdevīga. Šādā gadījumā valsts zinātniskā institūcija var vienoties ar darbinieku, kurš ir radījis attiecīgo zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, par mantisko tiesību pāreju, atbilstoši valsts zinātniskās institūcijas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, tai skaitā nodrošinot, ka valsts zinātniskā institūcija piemēro komercdarbības atbalsta regulējumu mantisko tiesību ieguvējam, ja attiecināms.
(5) Ja tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, kas izgudrotājam vai selekcionāram nodotas saskaņā ar šā panta ceturto daļu, ir uzsāktas komerciāli izmantot piecu gadu laikā, valsts zinātniskajai institūcijai brīdī, kad izgudrotājs vai selekcionārs ir uzsācis zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes komerciālu izmantošanu, ir tiesības uz atlīdzību, kas līdzvērtīga tirgus cenai.”.
9. 39.4 pantā:
izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:
"(1) Valsts zinātniskā institūcija nodrošina tās tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni aizsardzību, piesakot un uzturot spēkā patentu uz izgudrojumu vai tiesības uz zinātību un tehnoloģiju vai augu šķirni.
(2) Valsts zinātniskās institūcijas lēmējinstitūcijai saskaņā ar tās iekšējiem normatīvajiem aktiem ir tiesības lemt par patenta vai tiesību uz augu šķirni turpmāku uzturēšanu, ņemot vērā paredzamo ieguvumu no reģistrētā patenta vai augu šķirnes saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas).”
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Valsts zinātniskā institūcija ir tiesīga izpaust trešajām personām izgudrojuma būtību pirms šā panta trešajā daļā minētā patenta pieteikuma vai iesnieguma publicēšanas vai augu šķirnes būtību, pirms publicēts lēmums par selekcionāra tiesību piešķiršanu, ja vien līgumā ar zinātniskā pētījuma projekta finansētājiem vai līgumā ar izgudrojuma autoriem vai jaunas augu šķirnes selekcionāriem nav paredzēts citādi.”
10. Izteikt 39.5 un 39.6 pantus šādā redakcijā:
"39.5 pants. Zinātības, tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes tiesību komercializācija
Valsts zinātniskā institūcija veic zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes tiesību komercializāciju valstij pēc iespējas izdevīgākā veidā, saņemot tādu atlīdzību, kas ir līdzvērtīga tirgus cenai.
39.6 pants. Tiesības uz atlīdzību no mantisko tiesību uz zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem
Valsts zinātniskās institūcijas darbiniekam, kas ir radījis zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību no mantisko tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem valsts zinātniskās institūcijas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.".
2. Papildināt 39.1 panta otrajā daļā, 39.3 panta pirmajā daļā un 39.4 panta trešajā un ceturtajā daļā pirms vārdiem “izgudrojuma vai augu šķirnes” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “zinātnības, tehnoloģijas” (attiecīgajā locījumā).
3. 1. panta pirmajā daļā:
izslēgt 2.1 punktu;
papildināt ar 9., 10. un 11. punktu šādā redakcijā:
"9) zinātība – praktiskas informācijas kopums atbilstoši Eiropas Komisijas (ES) 2014. gada 21. marta Regulas Nr. 316/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu tehnoloģiju nodošanas nolīgumu kategorijā (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 316/2014) 1. panta 1. punkta “i” apakšpunktā noteiktajai definīcijai;
10) tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācija - zināšanu, ražotprasmes un tehnoloģiju izplatīšana un nodošana, tai skaitā, zinātības un tehnoloģiju tiesību saimnieciskā izmantošana, tai skaitā, mantisko tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni atsavināšana, tai skaitā licencēšana, patenta un selekcionāra tiesību nodošana;
11) valsts zinātniskā institūcija – valsts zinātniskais institūts, valsts augstskola - valsts komercsabiedrība, kā arī citas publiskās institūcijas, kuru iekšējos normatīvajos aktos ir paredzēta zinātniskā darbība, piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā un kuras ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā."
4. Aizstāt 8. panta ceturtajā daļā vārdu “valsts” ar vārdiem “valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas ārvalstu finanšu palīdzības”.
5. Papildināt 13. panta otro daļu ar 3.2) un 3.3) punktu šādā redakcijā:
"3.2) nosaka par valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas ārvalstu finanšu palīdzības finansēta valsts zinātnisko institūciju zinātniska pētījuma rezultātā radītu tiesību uz zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas un šo tiesību nodošanas atlīdzības noteikšanas kārtību;
3.3) apstiprina atbalsta programmas zinātības, tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes tiesību komercializācijai;”.
6. 39.1 pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Valsts zinātniskajai institūcijai pieder mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, ja tā pilnībā radīta valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas ārvalstu finanšu palīdzības finansēta pētījuma rezultātā atbilstoši tās iekšējos normatīvajos aktos paredzētajai kārtībai.";
papildināt otro daļu ar vārdiem “starp valsts zinātnisko institūciju, citu institūciju vai šo institūciju zinātnisko darbinieku”.
7. izteikt 39.2 pantu šādā redakcijā:
"39.2 pants. Valsts zinātniskās institūcijas zinātības un tehnoloģijas autora, izgudrotāja vai augu šķirnes selekcionāra mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni
(1) Ja valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas ārvalstu finanšu palīdzības finansēta pētījuma ietvaros zinātību, tehnoloģiju izgudrojumu vai augu šķirni radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, kuru darba pienākumi ietver izgudrotājdarbību, pētniecību, projektēšanu, konstruēšanu vai tehnoloģiskās izstrādnes sagatavošanu, tad mantiskās tiesības uz šo zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni pieder valsts zinātniskajai institūcijai, ar kuru šis darbinieks vai šie darbinieki ir darba tiesiskajās attiecībās. Ja valsts zinātniskajā institūcijā īstenots citas personas finansēts zinātniskais pētījums un tā ietvaros izgudrojumu vai augu šķirni radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, tad mantiskās tiesības uz šo zinātību, tehnoloģiju izgudrojumu vai augu šķirni nosaka līgums, saskaņā ar kuru zinātniskais pētījums īstenots.
(2) Zinātības un tehnoloģiju autora, izgudrotāja vai augu šķirnes selekcionāra, kas nav valsts zinātniskās institūcijas darbinieks, mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni nosaka līgums starp zinātības un tehnoloģijas autoru, izgudrotāju vai augu šķirnes selekcionāru un valsts zinātnisko institūciju, kurā zinātniskais pētījums īstenots."
8. 39.3 pantā:
izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:
"(2) Valsts zinātniskā institūcija, izvērtējusi attiecīgās zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas potenciālu, trīs mēnešu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par to, vai iesniegt patenta pieteikumu vai iesniegumu selekcionāra tiesību piešķiršanai uz augu šķirni vai jebkādā citā veidā pieteikt vai izmantot mantiskās tiesības uz zinātības, tehnoloģijas vai izgudrojuma tiesībām, kā arī paziņo darbiniekam, kas ir radījis zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, par savu nodomu šīs mantiskās tiesības izmantot. Ja valsts zinātniskā institūcija trīs mēnešu laikā nepaziņo darbiniekam par savu nodomu izmantot šīs mantiskās tiesības vai no tām atsakās, tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu, vai selekcionāra tiesības uz augu šķirni var izmantot darbinieks, kas ir radījis zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni. Paziņošanas kārtību regulē valsts zinātniskās institūcijas iekšējie normatīvie akti, t.sk. nodrošinot, ka valsts zinātniskā institūcija piemēro komercdarbības atbalsta regulējumu mantisko tiesību ieguvējam, ja attiecināms.
(3) Kārtību, kādā valsts zinātniskās institūcijas darbinieks informē valsts zinātnisko institūciju par jaunu zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma patentspēju vai nepieciešamību iesniegt iesniegumu par selekcionāra tiesību piešķiršanu un attiecīgās zinātības, tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) potenciālu, valsts zinātniskajā institūcijā veicamo zinātības un tehnoloģiju patenta pieteikuma sagatavošanas procedūru, kā arī kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē reģistrēta patenta turpmākās uzturēšanas nepieciešamību, nosaka valsts zinātniskās institūcijas iekšējie normatīvie akti.”;
papildināt ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:
"(4) Valsts zinātniskajai institūcijai, kura ir reģistrējusi mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, ir tiesības no šīm tiesībām atteikties, ja tā pieņēmusi lēmumu, ka turpmāka tiesību uzturēšana nav komerciāli izdevīga. Šādā gadījumā valsts zinātniskā institūcija var vienoties ar darbinieku, kurš ir radījis attiecīgo zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, par mantisko tiesību pāreju, atbilstoši valsts zinātniskās institūcijas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, tai skaitā nodrošinot, ka valsts zinātniskā institūcija piemēro komercdarbības atbalsta regulējumu mantisko tiesību ieguvējam, ja attiecināms.
(5) Ja tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, kas izgudrotājam vai selekcionāram nodotas saskaņā ar šā panta ceturto daļu, ir uzsāktas komerciāli izmantot piecu gadu laikā, valsts zinātniskajai institūcijai brīdī, kad izgudrotājs vai selekcionārs ir uzsācis zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes komerciālu izmantošanu, ir tiesības uz atlīdzību, kas līdzvērtīga tirgus cenai.”.
9. 39.4 pantā:
izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:
"(1) Valsts zinātniskā institūcija nodrošina tās tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni aizsardzību, piesakot un uzturot spēkā patentu uz izgudrojumu vai tiesības uz zinātību un tehnoloģiju vai augu šķirni.
(2) Valsts zinātniskās institūcijas lēmējinstitūcijai saskaņā ar tās iekšējiem normatīvajiem aktiem ir tiesības lemt par patenta vai tiesību uz augu šķirni turpmāku uzturēšanu, ņemot vērā paredzamo ieguvumu no reģistrētā patenta vai augu šķirnes saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas).”
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Valsts zinātniskā institūcija ir tiesīga izpaust trešajām personām izgudrojuma būtību pirms šā panta trešajā daļā minētā patenta pieteikuma vai iesnieguma publicēšanas vai augu šķirnes būtību, pirms publicēts lēmums par selekcionāra tiesību piešķiršanu, ja vien līgumā ar zinātniskā pētījuma projekta finansētājiem vai līgumā ar izgudrojuma autoriem vai jaunas augu šķirnes selekcionāriem nav paredzēts citādi.”
10. Izteikt 39.5 un 39.6 pantus šādā redakcijā:
"39.5 pants. Zinātības, tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes tiesību komercializācija
Valsts zinātniskā institūcija veic zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes tiesību komercializāciju valstij pēc iespējas izdevīgākā veidā, saņemot tādu atlīdzību, kas ir līdzvērtīga tirgus cenai.
39.6 pants. Tiesības uz atlīdzību no mantisko tiesību uz zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem
Valsts zinātniskās institūcijas darbiniekam, kas ir radījis zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību no mantisko tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem valsts zinātniskās institūcijas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.".
Iebildums
Jau iepriekšējā saskaņošanas procesā (datējams ar 15.03.2024.) LUA rosināja dzēst likumprojekta papildinājumu attiecībā par komercdarbības atbalsta regulējuma normu piemērošanu universitātei, ņemot vērā, ka nav nodrošināts nepārprotams skaidrojums par saistītās normas piemērošanu praksē un kā tas potenciāli varētu ietekmēt valsts zinātnisko institūciju pamatdarbību (atskaitot vispārīgu skaidrojumu anotācijā par to, ka šīs normas būtu jāpiemēro). Atkārtoti uzsveram, ka likumprojekta 39.3 panta otrās daļas papildinājumi, kuri nosaka, ka “valsts zinātniskā institūcija piemēro komercdarbības atbalsta regulējumu mantisko tiesību ieguvējam, ja attiecināms” sasaistē ar anotācijā klāstīto informāciju, nerada nepārprotamu tiesību akta interpretāciju, kas potenciāli mazinās konkrētās normas pielietošanu praksē, tādējādi pasliktinot izgudrotāju tiesības, kā arī pozitīvu valsts zinātniskās institūcijās (turpmāk – VZI) radītu intelektuālo īpašumu komercializācijas gadījumu skaitu (t.sk. samazinot atdevi no publiskām investīcijām ilgtermiņā).
Vēlamies uzsvērt, ka likumprojekta izziņā atbildīgās ministrijas nav reaģējušas uz konkrēto iebildumu un priekšlikumu redakcionālām izmaiņām (7.punkts likumprojekta izziņā).
Vēlamies uzsvērt, ka likumprojekta izziņā atbildīgās ministrijas nav reaģējušas uz konkrēto iebildumu un priekšlikumu redakcionālām izmaiņām (7.punkts likumprojekta izziņā).
Piedāvātā redakcija
8. punkts.
39.3 pants. Lēmumu pieņemšana par mantisko tiesību uz jaunu izgudrojumu vai augu šķirni reģistrēšanu.
(2) Valsts zinātniskā institūcija, izvērtējusi attiecīgās zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas potenciālu, trīs mēnešu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par to, vai iesniegt patenta pieteikumu vai iesniegumu selekcionāra tiesību piešķiršanai uz augu šķirni vai jebkādā citā veidā pieteikt vai izmantot mantiskās tiesības uz zinātības, tehnoloģijas vai izgudrojuma tiesībām, kā arī paziņo darbiniekam, kas ir radījis zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, par savu nodomu šīs mantiskās tiesības izmantot. Ja valsts zinātniskā institūcija trīs mēnešu laikā nepaziņo darbiniekam par savu nodomu izmantot šīs mantiskās tiesības vai no tām atsakās, tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu, vai selekcionāra tiesības uz augu šķirni var izmantot darbinieks, kas ir radījis zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni. Paziņošanas kārtību regulē valsts zinātniskās institūcijas iekšējie normatīvie akti, t.sk. nodrošinot, ka valsts zinātniskā institūcija piemēro komercdarbības atbalsta regulējumu mantisko tiesību ieguvējam, ja attiecināms.
39.3 pants. Lēmumu pieņemšana par mantisko tiesību uz jaunu izgudrojumu vai augu šķirni reģistrēšanu.
(2) Valsts zinātniskā institūcija, izvērtējusi attiecīgās zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas potenciālu, trīs mēnešu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par to, vai iesniegt patenta pieteikumu vai iesniegumu selekcionāra tiesību piešķiršanai uz augu šķirni vai jebkādā citā veidā pieteikt vai izmantot mantiskās tiesības uz zinātības, tehnoloģijas vai izgudrojuma tiesībām, kā arī paziņo darbiniekam, kas ir radījis zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, par savu nodomu šīs mantiskās tiesības izmantot. Ja valsts zinātniskā institūcija trīs mēnešu laikā nepaziņo darbiniekam par savu nodomu izmantot šīs mantiskās tiesības vai no tām atsakās, tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu, vai selekcionāra tiesības uz augu šķirni var izmantot darbinieks, kas ir radījis zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni. Paziņošanas kārtību regulē valsts zinātniskās institūcijas iekšējie normatīvie akti