Projekta ID
24-TA-3259Atzinuma sniedzējs
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Atzinums iesniegts
12.02.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Atbalstam noteikumu papildināšanu ar 46.1 punkta normu un nepiekrītam tā svītrošanai no noteikumu projekta.
Norma izsvītrota, ņemot vērā Tieslietu ministrija priekšlikumā norādīto, proti, “Aicinām izvērtēt pilnvarojuma atbilstību šo noteikumu pilnvarojuma tvērumam (sk. šo noteikumu 1. un 3.punktu) un Administratīvā procesa likuma 11.pantam, kā arī anotācijā pamatot šāda pilnvarojuma tiesiskumu, izvēles tiesības izdot vai neizdot saistošos noteikumus un pilnvarojuma nepieciešamību (t.sk. identificēt, kādas pašvaldības kompetences (autonomās vai deleģētās) ietvaros pilnvarojums tiek sniegts (sk. Pašvaldību likuma 44.pantu)). Papildus vēršam uzmanību uz Ministru kabineta 2022.gada 2.novembrā sēdē nolemto (protokols Nr.55, 37.paragrāfs, 3.punkts [1]), skatot informatīvo ziņojumu "Par pašvaldību saistošo noteikumu izdošanas pilnvarojumu" (22-TA-407), ka izstrādājot tiesību akta projektu, kurā ietverts deleģējums pašvaldībām izdot saistošos noteikumus, anotācijā nepieciešams iekļaut deleģējuma nepieciešamības izvērtējumu ar pamatojumu deleģētā jautājuma atšķirīgam noregulējumam pašvaldībās, kā arī skaidrot deleģējuma apjomu.”
Tiesiskā regulējuma nepieciešamība un pilnvarojuma pamatojums.
Noteikumu projektā paredzētais pilnvarojums pašvaldībām izdot saistošos noteikumus ir nepieciešams, lai nodrošinātu vietējā ģeodēziskā tīkla uzturēšanas, apsekošanas, aizsardzības, punktu izmantošanas un ar to saistītās informācijas aprites detalizētu noregulējumu pašvaldības administratīvajā teritorijā.
Vietējā ģeodēziskā tīkla izveides un uzturēšanas apstākļi dažādās pašvaldībās būtiski atšķiras, ņemot vērā teritorijas izmantošanas intensitāti, apbūves raksturu, ģeodēzisko punktu blīvumu, tehnisko stāvokli un pašvaldības institucionālo kapacitāti. Līdz ar to vienots detalizēts regulējums valsts līmenī nebūtu pietiekami elastīgs un efektīvs.
Pilnvarojums izdot saistošos noteikumus nodrošina iespēju pielāgot regulējumu vietējiem apstākļiem, vienlaikus saglabājot vienotu tiesisko ietvaru valstī.
Pilnvarojuma tvēruma atbilstība un tiesiskums.
Noteikumu projektā ietvertais pilnvarojums ir izvērtēts kopsakarā ar noteikumu 1. un 3. punktu un atbilst Administratīvā procesa likuma 11. pantā noteiktajam likumības principam. Pilnvarojums ir skaidri formulēts, nosakot pilnvarojuma subjektu, priekšmetu un apjomu, kā arī neparedz atkāpes no augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem.
Pilnvarojuma tvērums aprobežojas ar procedurālu un organizatorisku jautājumu noregulēšanu vietējā līmenī un neparedz jaunu tiesību vai pienākumu noteikšanu ārpus likumā paredzētā regulējuma. Līdz ar to pilnvarojums ir samērīgs un atbilst tiesiskās noteiktības principam.
Pašvaldības izvēles tiesības izdot saistošos noteikumus.
Noteikumu projektā paredzētais pilnvarojums ir formulēts kā pašvaldības tiesības, nevis pienākums izdot saistošos noteikumus. Tas nodrošina pašvaldībām rīcības brīvību izvērtēt nepieciešamību pēc papildu detalizēta regulējuma, ņemot vērā vietējā ģeodēziskā tīkla apjomu un uzturēšanas specifiku.
Pašvaldībām, kurās nav nepieciešams noteikt papildu kārtību, ir iespējams tieši piemērot augstāka juridiskā spēka normatīvos aktus, tādējādi novēršot nepamatotu administratīvā sloga palielināšanu.
Pašvaldības kompetences veids.
Pilnvarojums izdot saistošos noteikumus tiek sniegts pašvaldības autonomās kompetences ietvaros Pašvaldību likuma 44. panta izpratnē. Vietējā ģeodēziskā tīkla uzturēšana un ar to saistītās darbības ir cieši saistītas ar teritorijas attīstības plānošanu, būvniecības procesa nodrošināšanu, inženierinfrastruktūras uzturēšanu un publiskās informācijas apriti pašvaldības administratīvajā teritorijā.
Pilnvarojums neparedz valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanu, bet nodrošina pašvaldībai iespēju savas autonomās kompetences ietvaros konkretizēt normu piemērošanas kārtību vietējā līmenī.
Atbilstība Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra lēmumam.
Izstrādājot noteikumu projektu, ir ievērots Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra sēdē pieņemtais lēmums (protokols Nr. 55, 37. paragrāfs, 3. punkts) par pašvaldību saistošo noteikumu izdošanas pilnvarojumu.
Anotācijā ir izvērtēta pilnvarojuma nepieciešamība, pamatota deleģētā jautājuma atšķirīga noregulējuma iespējamība pašvaldībās, kā arī skaidri noteikts pilnvarojuma apjoms. Pilnvarojums ir vērsts uz efektīvu un vietējiem apstākļiem atbilstošu normu piemērošanu, vienlaikus nodrošinot vienotu tiesisko regulējumu valstī.
Vēršam uzmanību, ka Tieslietu ministrija izteica priekšlikumu, nevis iebildumu. Līdz ar to uzskatam, ka nav pamata normas svītrošanai, bet ir pamats tās pilnveidošanai atbilstoši Tieslietu ministrijas priekšlikumā norādītajam. Ievērojot Tieslietu ministrijās priekšlikumā norādīto lūdzam papildināt noteikumu projektu ar jaunu normu šādā redakcijā
Norma izsvītrota, ņemot vērā Tieslietu ministrija priekšlikumā norādīto, proti, “Aicinām izvērtēt pilnvarojuma atbilstību šo noteikumu pilnvarojuma tvērumam (sk. šo noteikumu 1. un 3.punktu) un Administratīvā procesa likuma 11.pantam, kā arī anotācijā pamatot šāda pilnvarojuma tiesiskumu, izvēles tiesības izdot vai neizdot saistošos noteikumus un pilnvarojuma nepieciešamību (t.sk. identificēt, kādas pašvaldības kompetences (autonomās vai deleģētās) ietvaros pilnvarojums tiek sniegts (sk. Pašvaldību likuma 44.pantu)). Papildus vēršam uzmanību uz Ministru kabineta 2022.gada 2.novembrā sēdē nolemto (protokols Nr.55, 37.paragrāfs, 3.punkts [1]), skatot informatīvo ziņojumu "Par pašvaldību saistošo noteikumu izdošanas pilnvarojumu" (22-TA-407), ka izstrādājot tiesību akta projektu, kurā ietverts deleģējums pašvaldībām izdot saistošos noteikumus, anotācijā nepieciešams iekļaut deleģējuma nepieciešamības izvērtējumu ar pamatojumu deleģētā jautājuma atšķirīgam noregulējumam pašvaldībās, kā arī skaidrot deleģējuma apjomu.”
Tiesiskā regulējuma nepieciešamība un pilnvarojuma pamatojums.
Noteikumu projektā paredzētais pilnvarojums pašvaldībām izdot saistošos noteikumus ir nepieciešams, lai nodrošinātu vietējā ģeodēziskā tīkla uzturēšanas, apsekošanas, aizsardzības, punktu izmantošanas un ar to saistītās informācijas aprites detalizētu noregulējumu pašvaldības administratīvajā teritorijā.
Vietējā ģeodēziskā tīkla izveides un uzturēšanas apstākļi dažādās pašvaldībās būtiski atšķiras, ņemot vērā teritorijas izmantošanas intensitāti, apbūves raksturu, ģeodēzisko punktu blīvumu, tehnisko stāvokli un pašvaldības institucionālo kapacitāti. Līdz ar to vienots detalizēts regulējums valsts līmenī nebūtu pietiekami elastīgs un efektīvs.
Pilnvarojums izdot saistošos noteikumus nodrošina iespēju pielāgot regulējumu vietējiem apstākļiem, vienlaikus saglabājot vienotu tiesisko ietvaru valstī.
Pilnvarojuma tvēruma atbilstība un tiesiskums.
Noteikumu projektā ietvertais pilnvarojums ir izvērtēts kopsakarā ar noteikumu 1. un 3. punktu un atbilst Administratīvā procesa likuma 11. pantā noteiktajam likumības principam. Pilnvarojums ir skaidri formulēts, nosakot pilnvarojuma subjektu, priekšmetu un apjomu, kā arī neparedz atkāpes no augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem.
Pilnvarojuma tvērums aprobežojas ar procedurālu un organizatorisku jautājumu noregulēšanu vietējā līmenī un neparedz jaunu tiesību vai pienākumu noteikšanu ārpus likumā paredzētā regulējuma. Līdz ar to pilnvarojums ir samērīgs un atbilst tiesiskās noteiktības principam.
Pašvaldības izvēles tiesības izdot saistošos noteikumus.
Noteikumu projektā paredzētais pilnvarojums ir formulēts kā pašvaldības tiesības, nevis pienākums izdot saistošos noteikumus. Tas nodrošina pašvaldībām rīcības brīvību izvērtēt nepieciešamību pēc papildu detalizēta regulējuma, ņemot vērā vietējā ģeodēziskā tīkla apjomu un uzturēšanas specifiku.
Pašvaldībām, kurās nav nepieciešams noteikt papildu kārtību, ir iespējams tieši piemērot augstāka juridiskā spēka normatīvos aktus, tādējādi novēršot nepamatotu administratīvā sloga palielināšanu.
Pašvaldības kompetences veids.
Pilnvarojums izdot saistošos noteikumus tiek sniegts pašvaldības autonomās kompetences ietvaros Pašvaldību likuma 44. panta izpratnē. Vietējā ģeodēziskā tīkla uzturēšana un ar to saistītās darbības ir cieši saistītas ar teritorijas attīstības plānošanu, būvniecības procesa nodrošināšanu, inženierinfrastruktūras uzturēšanu un publiskās informācijas apriti pašvaldības administratīvajā teritorijā.
Pilnvarojums neparedz valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanu, bet nodrošina pašvaldībai iespēju savas autonomās kompetences ietvaros konkretizēt normu piemērošanas kārtību vietējā līmenī.
Atbilstība Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra lēmumam.
Izstrādājot noteikumu projektu, ir ievērots Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra sēdē pieņemtais lēmums (protokols Nr. 55, 37. paragrāfs, 3. punkts) par pašvaldību saistošo noteikumu izdošanas pilnvarojumu.
Anotācijā ir izvērtēta pilnvarojuma nepieciešamība, pamatota deleģētā jautājuma atšķirīga noregulējuma iespējamība pašvaldībās, kā arī skaidri noteikts pilnvarojuma apjoms. Pilnvarojums ir vērsts uz efektīvu un vietējiem apstākļiem atbilstošu normu piemērošanu, vienlaikus nodrošinot vienotu tiesisko regulējumu valstī.
Vēršam uzmanību, ka Tieslietu ministrija izteica priekšlikumu, nevis iebildumu. Līdz ar to uzskatam, ka nav pamata normas svītrošanai, bet ir pamats tās pilnveidošanai atbilstoši Tieslietu ministrijas priekšlikumā norādītajam. Ievērojot Tieslietu ministrijās priekšlikumā norādīto lūdzam papildināt noteikumu projektu ar jaunu normu šādā redakcijā
Piedāvātā redakcija
“Papildināt ar 46.1 punktu šādā redakcijā :
“46.1 Vietējai pašvaldībai ir tiesības izdot saistošos noteikumus, kuros detalizēti noteikta kārtība, kā attiecīgajā pašvaldībā tiek nodrošināta vietējā tīkla uzturēšana, apsekošana, aizsardzība, punktu izmantošana un informācijas aprite. Saistošie noteikumi nosaka saimnieciskās darbības ietvaros izsniedzamo tehnisko noteikumu nosacījumus un to derīguma termiņu, kā arī iznīcināto punktu atjaunošanas kārtību. Saistošajos noteikumos var iekļaut šo noteikumu 1.–7. pielikumā ietverto informāciju paplašinātā apjomā, lai nodrošinātu vietējā tīkla datubāzes aktualizāciju.”
“46.1 Vietējai pašvaldībai ir tiesības izdot saistošos noteikumus, kuros detalizēti noteikta kārtība, kā attiecīgajā pašvaldībā tiek nodrošināta vietējā tīkla uzturēšana, apsekošana, aizsardzība, punktu izmantošana un informācijas aprite. Saistošie noteikumi nosaka saimnieciskās darbības ietvaros izsniedzamo tehnisko noteikumu nosacījumus un to derīguma termiņu, kā arī iznīcināto punktu atjaunošanas kārtību. Saistošajos noteikumos var iekļaut šo noteikumu 1.–7. pielikumā ietverto informāciju paplašinātā apjomā, lai nodrošinātu vietējā tīkla datubāzes aktualizāciju.”
2.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Lūdzam papildināt 25. punktu ar vārdiem “vēsturisko zīmju tipu albumā norādītās zīmes”, lai nodrošinātu tiesisku pamatu esošo punktu vēsturisko zīmju tipu izmantošanai, tostarp ģeodēzisko punktu pārierīkošanas procesā.
Piedāvātā redakcija
“25. No jauna ierīkojamos ģeodēziskos punktus apvidū nostiprina ar grunts, cietā seguma vai sienas zīmēm. Grunts punktu ierīkošanas gadījumā vietējā tīkla pilnveidošanas mērījumus atļauts veikt ne ātrāk par vienu grunts sasalšanas periodu pēc punkta ierīkošanas, ja ierīkošanas procesā netiek izmantoti īpaši mehānismi un procesi, kas grunti sablīvē. Ģeodēzisko punktu ierīkošanā izmantojamas Valsts ģeodēziskā tīkla zīmju albumā norādītās zīmes, vēsturisko zīmju tipu albumā norādītās zīmes un tipus, kas ir pieejami Valsts ģeodēziskā tīkla datubāzē. Ēkās (būvēs), kas ir valsts aizsargājami kultūras pieminekļi (izņemot pilsētbūvniecības pieminekļus), kā arī arheoloģiskajos pieminekļos, ja tiek veikti zemes rakšanas darbi (izņemot pilsētās līdz 30 cm dziļumam zem cietā seguma), jaunus ģeodēziskos punktus nostiprina, saskaņojot ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi.”
3.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Punktu veidu apzīmējumi:
gr – grunts repers;
gz – grunts zīme;
Pamatojums. Grunts repers atšķiras no grunts zīmes pēc ierīkošanas dziļuma — grunts repera enkurs tiek ierīkots dziļāk par maksimālo grunts sasalšanas dziļumu, tādējādi nodrošinot repera augstuma stabilitāti. Gan Valsts ģeodēziskā tīkla zīmju albumā, gan vēsturisko zīmju tipu albumā ir veikts iedalījums grunts reperos un grunts zīmēs.
gr – grunts repers;
gz – grunts zīme;
Pamatojums. Grunts repers atšķiras no grunts zīmes pēc ierīkošanas dziļuma — grunts repera enkurs tiek ierīkots dziļāk par maksimālo grunts sasalšanas dziļumu, tādējādi nodrošinot repera augstuma stabilitāti. Gan Valsts ģeodēziskā tīkla zīmju albumā, gan vēsturisko zīmju tipu albumā ir veikts iedalījums grunts reperos un grunts zīmēs.
Piedāvātā redakcija
-