Projekta ID
26-TA-2119Atzinuma sniedzējs
Cita Daugavpils
Atzinums iesniegts
16.09.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Biedrība Cita Daugavpils ir iepazinusies ar informatīvo ziņojumu “Par Sabiedrības integrācijas fonda darbības uzlabojumu priekšlikumiem” un izsaka sekojošos viedokļus:
Iebildums pret Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta TAP lietā 26-TA-2119 4. punktu.
Biedrība Cita Daugavpils iebilst pret Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta pašreizējo redakciju.
Aicinām svītrot 4. punktu un tā apakšpunktus, jo tie pirms visaptveroša izvērtējuma nosaka konkrētu Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) administrēto programmu pārdales virzienu, kas nav salāgots ar informatīvajā ziņojumā atbalstīto SIF attīstības modeli.
Mēs atbalstām SIF pārvaldības pilnveidi, mandāta precizēšanu, finansējuma administrēšanas nodalīšanu no projektu tiešas īstenošanas un politiskās ietekmes risku mazināšanu. Tomēr šie mērķi jāsasniedz, balstoties datos, salīdzinot alternatīvas un iesaistot pilsonisko sabiedrību, nevis priekšlaicīgi sadrumstalojot izveidotu finansējuma administrēšanas sistēmu.
Atbalstām nosaukumu, kas atspoguļo fonda faktisko darbības jomu.
Biedrība Cita Daugavpils atbalsta nepieciešamību izvērtēt Sabiedrības integrācijas fonda nosaukuma maiņu.
Pašreizējais nosaukums vairs pilnībā neatspoguļo fonda faktisko mandātu, kas aptver arī pilsoniskās sabiedrības, mediju, diasporas, ģimeņu un kopienu atbalstu. Precīzāks nosaukums palīdzētu sabiedrībai labāk saprast institūcijas lomu. Nosaukuma maiņa īstenojama kopā ar mandāta precizēšanu un dialogā ar pilsonisko sabiedrību, un tā nedrīkst kalpot par pamatojumu SIF uzkrātās kompetences un vienotās administrēšanas sistēmas sadrumstalošanai.
Ziņojuma secinājumi un protokollēmuma virziens nav savstarpēji salāgoti.
Informatīvajā ziņojumā par optimālāko atzīts 3. scenārijs: SIF saglabā juridisko formu un kļūst par pārresorisku, centralizētu finanšu atbalsta sniegšanas mehānismu nevalstiskajām organizācijām un medijiem. Kā alternatīva minēts 1. scenārijs, kas arī saglabā institucionālo stabilitāti. Savukārt 4. scenārijam, kas paredz programmu sadalīšanu starp atsevišķiem resoriem, pašā ziņojumā konstatēti visaugstākie sadrumstalotības, administratīvo izmaksu, kompetences zuduma un finansējuma saņēmēju sloga riski.
Neraugoties uz šo izvērtējumu, protokollēmuma projekta 4. punkts uzdod paredzēt sešu programmu grupu administrēšanas nodošanu citām institūcijām. Tādēļ izvēlētais centralizācijas princips un turpmākās rīcības instruments ved pretējos virzienos.
Biedrības Cita Daugavpils ieskatā tā ir loģiska pretruna starp ziņojuma secinājumiem un protokollēmumā paredzēto rīcību, kas jānovērš pirms projekta tālākas virzības.
Konceptuāla izvērtējuma rezultātu nedrīkst noteikt iepriekš.
Protokollēmuma projekta 2. punkts paredz līdz 2027. gada 11. janvārim sagatavot konceptuālo ziņojumu par visaptverošu SIF attīstības scenāriju. Vienlaikus 4. punkts jau nosauc konkrētas programmas un institūcijas, kurām tās būtu nododamas.
Šāda secība mazina paredzētā izvērtējuma jēgu: daļa no tā secinājuma tiek noteikta vēl pirms izmaksu, cilvēkresursu, informācijas sistēmu, pārejas risku un ietekmes uz finansējuma saņēmējiem salīdzinājuma.
Biedrība Cita Daugavpils uzskata, ka protokollēmuma 4. punkts priekšlaicīgi izvēlas programmu pārdales virzienu.
Pirms lēmuma nepieciešams salīdzināt visu scenāriju ietekmi arī uz mazām, vietējām un reģionālām organizācijām. Šāds teritoriālās ietekmes izvērtējums ir īpaši būtisks Latvijas austrumu pierobežā.
SIF atbalsts ir ļāvis izveidot darbspējīgu pilsoniskās līdzdalības infrastruktūru Daugavpilī.
Biedrības Cita Daugavpils pieredze rāda, ka NVO fonda vērtība nav reducējama uz atsevišķu pasākumu finansēšanu.
Pēctecīgs atbalsts ir palīdzējis izveidot organizācijas kapacitāti, apkaimju kopienu veidošanas metodes, sadarbības tīklus un spēju pārstāvēt Daugavpils un Latgales pilsoniskās sabiedrības intereses.
2024. gada NVO fonda projektā “Cita lieta” (10 994,90 euro) organizējām apkaimju domnīcas Grīvā, Jaunforštatē un Ķīmijā, Latgales pilsoniskās līdzdalības pieredzes pasākumus un kampaņu #CitaSaruna. Tika radīti praktiski apkaimju izzināšanas un kopienu veidošanas rīki, kurus turpinām izmantot un popularizēt Daugavpilī un citviet Latvijā.
2026. gada NVO fonda projekts “Citi runā, mēs darām” (12 973,98 euro) ļāva izstrādāt biedrības darbības stratēģiju 2027. - 2030. gadam un mājaslapu, paplašināt interešu pārstāvību Latvijas Pilsoniskajā aliansē un LAPAS, kā arī stiprināt Daugavpils apkaimju kopienu iesaisti un noturību.
Šie ieguldījumi ir savstarpēji saistīti: pirmais projekts radīja praktiskos rīkus un pieredzi, nākamais palīdzēja nostiprināt pārvaldību, stratēģisko virzienu un pārstāvības spēju.
Vienotas un paredzamas administrēšanas sistēmas saglabāšana mazai reģionālai organizācijai nozīmē iespēju resursus veltīt darbam ar cilvēkiem, nevis vairāku atšķirīgu pieteikšanās, līgumu un atskaišu sistēmu apguvei.
Austrumu pierobežā stabila NVO sistēma ir sabiedrības noturības jautājums.
Biedrības Cita Daugavpils misija ir veicināt iedzīvotāju pašorganizēšanos un iesaisti, stiprinot kopienas, piederības sajūtu, patriotismu, pilsonisko līdzdalību un drošumspēju.
Mūsu darbības stratēģijā Latvijas austrumu pierobežas reģiona interešu aizstāvība ir noteikta kā patstāvīgs darbības virziens līdzās pilsoniskajam aktīvismam, cilvēktiesību aizsardzībai un apkaimju aktivizēšanai.
Daugavpils un austrumu pierobežas kopienas darbojas apstākļos, kuros savstarpēji pārklājas demogrāfiskie izaicinājumi, dezinformācija, sabiedrības polarizācija un Krievijas kara Ukrainā radīti drošības riski. Esam organizējuši apkaimju noturības pasākumus, jauniešu līdzdalības aktivitātes, atbalsta pasākumus Ukrainai, dialoga apļus un sadarbību ar civilās aizsardzības un drošības jomas pārstāvjiem. Šādā vidē vietējās NVO spēj ātri sasniegt iedzīvotājus, skaidrot informāciju saprotamā valodā, uzturēt dialogu un mobilizēt kopienu resursus.
Tādēļ lēmums par NVO finansēšanas sistēmu jāvērtē arī no valsts noturības skatpunkta.
Finansējuma administrēšanas sadrumstalotība, neskaidra pāreja vai konkursu kavēšanās austrumu pierobežā var vājināt tieši tās vietējās organizācijas, kuru klātbūtne krīzes un informatīvās spriedzes apstākļos ir visvairāk nepieciešama.
Iebildums pret Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta TAP lietā 26-TA-2119 4. punktu.
Biedrība Cita Daugavpils iebilst pret Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta pašreizējo redakciju.
Aicinām svītrot 4. punktu un tā apakšpunktus, jo tie pirms visaptveroša izvērtējuma nosaka konkrētu Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) administrēto programmu pārdales virzienu, kas nav salāgots ar informatīvajā ziņojumā atbalstīto SIF attīstības modeli.
Mēs atbalstām SIF pārvaldības pilnveidi, mandāta precizēšanu, finansējuma administrēšanas nodalīšanu no projektu tiešas īstenošanas un politiskās ietekmes risku mazināšanu. Tomēr šie mērķi jāsasniedz, balstoties datos, salīdzinot alternatīvas un iesaistot pilsonisko sabiedrību, nevis priekšlaicīgi sadrumstalojot izveidotu finansējuma administrēšanas sistēmu.
Atbalstām nosaukumu, kas atspoguļo fonda faktisko darbības jomu.
Biedrība Cita Daugavpils atbalsta nepieciešamību izvērtēt Sabiedrības integrācijas fonda nosaukuma maiņu.
Pašreizējais nosaukums vairs pilnībā neatspoguļo fonda faktisko mandātu, kas aptver arī pilsoniskās sabiedrības, mediju, diasporas, ģimeņu un kopienu atbalstu. Precīzāks nosaukums palīdzētu sabiedrībai labāk saprast institūcijas lomu. Nosaukuma maiņa īstenojama kopā ar mandāta precizēšanu un dialogā ar pilsonisko sabiedrību, un tā nedrīkst kalpot par pamatojumu SIF uzkrātās kompetences un vienotās administrēšanas sistēmas sadrumstalošanai.
Ziņojuma secinājumi un protokollēmuma virziens nav savstarpēji salāgoti.
Informatīvajā ziņojumā par optimālāko atzīts 3. scenārijs: SIF saglabā juridisko formu un kļūst par pārresorisku, centralizētu finanšu atbalsta sniegšanas mehānismu nevalstiskajām organizācijām un medijiem. Kā alternatīva minēts 1. scenārijs, kas arī saglabā institucionālo stabilitāti. Savukārt 4. scenārijam, kas paredz programmu sadalīšanu starp atsevišķiem resoriem, pašā ziņojumā konstatēti visaugstākie sadrumstalotības, administratīvo izmaksu, kompetences zuduma un finansējuma saņēmēju sloga riski.
Neraugoties uz šo izvērtējumu, protokollēmuma projekta 4. punkts uzdod paredzēt sešu programmu grupu administrēšanas nodošanu citām institūcijām. Tādēļ izvēlētais centralizācijas princips un turpmākās rīcības instruments ved pretējos virzienos.
Biedrības Cita Daugavpils ieskatā tā ir loģiska pretruna starp ziņojuma secinājumiem un protokollēmumā paredzēto rīcību, kas jānovērš pirms projekta tālākas virzības.
Konceptuāla izvērtējuma rezultātu nedrīkst noteikt iepriekš.
Protokollēmuma projekta 2. punkts paredz līdz 2027. gada 11. janvārim sagatavot konceptuālo ziņojumu par visaptverošu SIF attīstības scenāriju. Vienlaikus 4. punkts jau nosauc konkrētas programmas un institūcijas, kurām tās būtu nododamas.
Šāda secība mazina paredzētā izvērtējuma jēgu: daļa no tā secinājuma tiek noteikta vēl pirms izmaksu, cilvēkresursu, informācijas sistēmu, pārejas risku un ietekmes uz finansējuma saņēmējiem salīdzinājuma.
Biedrība Cita Daugavpils uzskata, ka protokollēmuma 4. punkts priekšlaicīgi izvēlas programmu pārdales virzienu.
Pirms lēmuma nepieciešams salīdzināt visu scenāriju ietekmi arī uz mazām, vietējām un reģionālām organizācijām. Šāds teritoriālās ietekmes izvērtējums ir īpaši būtisks Latvijas austrumu pierobežā.
SIF atbalsts ir ļāvis izveidot darbspējīgu pilsoniskās līdzdalības infrastruktūru Daugavpilī.
Biedrības Cita Daugavpils pieredze rāda, ka NVO fonda vērtība nav reducējama uz atsevišķu pasākumu finansēšanu.
Pēctecīgs atbalsts ir palīdzējis izveidot organizācijas kapacitāti, apkaimju kopienu veidošanas metodes, sadarbības tīklus un spēju pārstāvēt Daugavpils un Latgales pilsoniskās sabiedrības intereses.
2024. gada NVO fonda projektā “Cita lieta” (10 994,90 euro) organizējām apkaimju domnīcas Grīvā, Jaunforštatē un Ķīmijā, Latgales pilsoniskās līdzdalības pieredzes pasākumus un kampaņu #CitaSaruna. Tika radīti praktiski apkaimju izzināšanas un kopienu veidošanas rīki, kurus turpinām izmantot un popularizēt Daugavpilī un citviet Latvijā.
2026. gada NVO fonda projekts “Citi runā, mēs darām” (12 973,98 euro) ļāva izstrādāt biedrības darbības stratēģiju 2027. - 2030. gadam un mājaslapu, paplašināt interešu pārstāvību Latvijas Pilsoniskajā aliansē un LAPAS, kā arī stiprināt Daugavpils apkaimju kopienu iesaisti un noturību.
Šie ieguldījumi ir savstarpēji saistīti: pirmais projekts radīja praktiskos rīkus un pieredzi, nākamais palīdzēja nostiprināt pārvaldību, stratēģisko virzienu un pārstāvības spēju.
Vienotas un paredzamas administrēšanas sistēmas saglabāšana mazai reģionālai organizācijai nozīmē iespēju resursus veltīt darbam ar cilvēkiem, nevis vairāku atšķirīgu pieteikšanās, līgumu un atskaišu sistēmu apguvei.
Austrumu pierobežā stabila NVO sistēma ir sabiedrības noturības jautājums.
Biedrības Cita Daugavpils misija ir veicināt iedzīvotāju pašorganizēšanos un iesaisti, stiprinot kopienas, piederības sajūtu, patriotismu, pilsonisko līdzdalību un drošumspēju.
Mūsu darbības stratēģijā Latvijas austrumu pierobežas reģiona interešu aizstāvība ir noteikta kā patstāvīgs darbības virziens līdzās pilsoniskajam aktīvismam, cilvēktiesību aizsardzībai un apkaimju aktivizēšanai.
Daugavpils un austrumu pierobežas kopienas darbojas apstākļos, kuros savstarpēji pārklājas demogrāfiskie izaicinājumi, dezinformācija, sabiedrības polarizācija un Krievijas kara Ukrainā radīti drošības riski. Esam organizējuši apkaimju noturības pasākumus, jauniešu līdzdalības aktivitātes, atbalsta pasākumus Ukrainai, dialoga apļus un sadarbību ar civilās aizsardzības un drošības jomas pārstāvjiem. Šādā vidē vietējās NVO spēj ātri sasniegt iedzīvotājus, skaidrot informāciju saprotamā valodā, uzturēt dialogu un mobilizēt kopienu resursus.
Tādēļ lēmums par NVO finansēšanas sistēmu jāvērtē arī no valsts noturības skatpunkta.
Finansējuma administrēšanas sadrumstalotība, neskaidra pāreja vai konkursu kavēšanās austrumu pierobežā var vājināt tieši tās vietējās organizācijas, kuru klātbūtne krīzes un informatīvās spriedzes apstākļos ir visvairāk nepieciešama.
Piedāvātā redakcija
Biedrība Cita Daugavpils aicina:
- svītrot Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 4. punktu un visus tā apakšpunktus;
- precizēt 2. punktu, nosakot, ka konceptuālajā ziņojumā salīdzināmi izvērtējami visi audita un darba grupas identificētie SIF attīstības scenāriji, īpaši vērtējot centralizācijas un decentralizācijas ietekmi uz izmaksām, cilvēkresursiem, administratīvo slogu, finansējuma pieejamību un reģionālajām NVO;
- līdz konceptuālā ziņojuma izskatīšanai Ministru kabinetā nenoteikt konkrētu programmu pārdales virzienu vai saņēmējinstitūcijas;
- konceptuālā ziņojuma izstrādē nodrošināt jēgpilnu pilsoniskās sabiedrības, tostarp Latvijas austrumu pierobežas organizāciju, līdzdalību un dokumentēt, kā to viedokļi ņemti vērā;
- par pamata attīstības virzienu izmantot ziņojumā atbalstīto modeli, kas saglabā un nostiprina SIF kā vienotu, neatkarīgu un pārresorisku publiskā finansējuma administrēšanas mehānismu, vienlaikus novēršot auditā konstatētās pārvaldības un mandāta nepilnības;
- izvērtēt SIF nosaukuma maiņu, sasaistot to ar mandāta precizēšanu un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību.
Ja 4. punkts netiek svītrots, pirms jebkādas programmas nodošanas nepieciešams atsevišķs, publiski pieejams finansiālās, administratīvās un teritoriālās ietekmes izvērtējums, saņēmējinstitūcijas kapacitātes apliecinājums un pārejas plāns, kas nepieļauj finansējuma konkursu, līgumu vai maksājumu pārrāvumu.
- svītrot Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 4. punktu un visus tā apakšpunktus;
- precizēt 2. punktu, nosakot, ka konceptuālajā ziņojumā salīdzināmi izvērtējami visi audita un darba grupas identificētie SIF attīstības scenāriji, īpaši vērtējot centralizācijas un decentralizācijas ietekmi uz izmaksām, cilvēkresursiem, administratīvo slogu, finansējuma pieejamību un reģionālajām NVO;
- līdz konceptuālā ziņojuma izskatīšanai Ministru kabinetā nenoteikt konkrētu programmu pārdales virzienu vai saņēmējinstitūcijas;
- konceptuālā ziņojuma izstrādē nodrošināt jēgpilnu pilsoniskās sabiedrības, tostarp Latvijas austrumu pierobežas organizāciju, līdzdalību un dokumentēt, kā to viedokļi ņemti vērā;
- par pamata attīstības virzienu izmantot ziņojumā atbalstīto modeli, kas saglabā un nostiprina SIF kā vienotu, neatkarīgu un pārresorisku publiskā finansējuma administrēšanas mehānismu, vienlaikus novēršot auditā konstatētās pārvaldības un mandāta nepilnības;
- izvērtēt SIF nosaukuma maiņu, sasaistot to ar mandāta precizēšanu un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību.
Ja 4. punkts netiek svītrots, pirms jebkādas programmas nodošanas nepieciešams atsevišķs, publiski pieejams finansiālās, administratīvās un teritoriālās ietekmes izvērtējums, saņēmējinstitūcijas kapacitātes apliecinājums un pārejas plāns, kas nepieļauj finansējuma konkursu, līgumu vai maksājumu pārrāvumu.
