Atzinums

Projekta ID
23-TA-571
Atzinuma sniedzējs
Ekonomikas ministrija
Atzinums iesniegts
26.06.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts
Iebildums
Izsakām iebildumu pret likumprojekta 5.pantu, ar ko paredzēts izslēgt 8. panta 2. punktā vārdus “komercnoslēpuma, autortiesību”.

Likumprojekta anotācija satur pamatojumu par vārda "autortiesību" izslēgšanas nepieciešamību, kas ir saprotams un atbalstāms (autortiesības kā nemantiskas autora personiskās tiesības piemīt tikai fiziskām personām un attiecīgi juridiskai personai nevar radīt nemantisko kaitējumu, aizskarot tās autortiesības), tomēr nevaram piekrist skaidrojumam par vārda "komercnoslēpuma" izslēgšanas nepieciešamību.

No vienas puses anotācijā ir pareizi norādīts, ka Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 11. panta pirmā daļa paredz komercnoslēpuma turētāja tiesības uz nemantiskā kaitējuma atlīdzību (var ietvert atsauci uz komernoslēpumu kā vienu no nemantiskā kaitējuma veidiem VPINZAL), tomēr anotācijā norādītais pamatojums, ka VPINZAL dublē Komercnoslēpuma aizsardzības likumā esošo speciālo regulējumu par kaitējuma atlīdzību, nav pietiekams, jo ar tādu pašu pamatojumu VPINZAL varētu vispār atcelt, jo tas "dublē" zaudējumu piedziņas regulējumu, ko satur, piemēram, Civillikums.

VPINZAL 2.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka likums paredz: 1) zaudējuma atlīdzinājuma pamata un apmēra noteikšanas nosacījumus;
2) kārtību, kādā iestāde: a) izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma gadījumus, b) pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājumu, c) nodrošina uz naudas maksājumu vērsta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma par zaudējuma atlīdzinājumu izpildi. Savukārt Komercnoslēpuma aizsardzības likuma mērķis ir vispārējs - nodrošināt komercnoslēpuma efektīvu aizsardzību, it īpaši pret tā nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, turklāt 11.panta trešā daļa paredz, ka nemantiskā kaitējuma atlīdzības apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata, t.i., Komercnoslēpuma aizsardzības likums, pirmkārt, ir paredzēts plašākam gadījumu lokam, primāri risinot jautājumus par tiesību aizskārumu privātpersonu starpā, bet VPINZAL risina konkrēti publisku personu veiktu privātpersonu tiesību aizskārumu, kā arī Komercnoslēpuma aizsardzības likums nesatur publiskām iestādēm precīzu pilnvarojumu izvērtēt nemantisko kaitējumu komercnoslēpuma aizskāruma gadījumā. VPINZAL  un Komercnoslēpuma aizsardzības likuma objekts nav identisks un šo likumu regulējums nedublējas.
Piedāvātā redakcija
5. Izslēgt 8. panta 2. punktā vārdu “autortiesību”.