Atzinums

1.Lūdzam papildināt 13.panta otro daļu ar jaunu punktu par MK deleģējumu, piem., šadā redakcijā:
"nosaka atbilstības nosacījumus/kritērijus un kārtību pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas statusa iegūšanai, zaudēšanai un informācijas par šā statusa esamību uzglabāšanai, tostarp arī institūcijas, kuras ir atbildīgas par pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas statusa noteikšanu, tai skaitā noteikto atbilstības nosacījumu izvērtēšanu, informācijas par šī statusa iegūšanu, zaudēšanu glabāšanu un publiskas pieejamības nodrošināšanu informācijai saistība ar šā statusa iegūšanu un zaudēšanu."

2. Līdz ar to, lūdzam atlikt atpakaļ terminu "pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija – organizācija, kas atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 2. panta 83. punktā noteiktajai definīcijai".

3. Atlikt atpakaļ pie termina "valsts zinātniskās institūcijas" teikumu: " Valsts zinātniskā institūcija atbilst pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas statusam".

Par šā  iebilduma satura nepieciešamību IZM uzturēja abās starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmēs, sniedzot izvērstus skaidrojumus.
 

-

Likumprojekta 10. [pants paredz ZDL 39.⁵ pantā noteikt, ka komercializācija veicama valstij pēc iespējas izdevīgākā veidā, "saņemot tādu atlīdzību, kas ir līdzvērtīga tirgus cenai atbilstoši šā likuma 13. panta otrās daļās  3.² pantā noteiktajai kārtībai."

Likumprojekta 5.pants paredz deleģējumu MK tikai par atlīdzības noteikšanas kārtību, līdz ar to nav skaidrs kā šī norma būs piemērojama, jo paredz nosacījumu (MK deleģējumā nosacījumi nav ietverti), ka saņem atlīdzību caur tirgus cenas noteikšanu.

Anotācijā tas ir minēts vēl citādāk: "nosacījumus tiesību uz zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni pārnesei visa pētniecības un attīstības projekta dzīves cikla laikā.Kopumā kā tiesību nodošanas/atsavināšanas veidi minami:1) atlīdzības summas noteikšana, izmantojot atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu, uz konkurenci balstītu pārdošanas procedūru (publiska izsole: izmaksu metode, ienākumu metode, tirgus metode);2) vienošanās par atlīdzību godīgas konkurences apstākļos (efektīvas pārrunas vai jauna uzņēmuma dibināšana: izmaksu metode, ienākumu metode, tirgus metode);3) neatkarīga eksperta piesaiste (izmaksu metode, ieņēmumu metode).Vienlaikus uzsverams, ka zinātību var nodot, sagatavojot atbilstošu tehnisko dokumentāciju, t.i. – izstrādājot tehnoloģijas un/ vai procesa aprakstu, kas tādējādi rada iespēju nodot detalizētas zināšanas par noteiktu tehnoloģiju, procesu vai metodi."

Ievērojot minēto, ir nepieciešams precizēt šo jautājumu likumprojekta kontekstā.






 

-

Likumprojekta 7.pants paredz ZDL 39.² panta pirmo daļu papildināt aiz vārda “pieder” ar vārdu “valsts” un pirms vārda “pētījums” ar vārdu “zinātniskais” abās minētajās vietās.
Vēršam uzmanību, ka vārds "pētījums" ir nevis "abās minētajās vietās", bet trīs vietās.

Zinātniskās darbības likuma 39.² panta pirmā daļa:
"(1) Ja valsts finansēta zinātniskā pētījuma ietvaros izgudrojumu vai augu šķirni radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, kuru darba pienākumi ietver izgudrotājdarbību, pētniecību, projektēšanu, konstruēšanu vai tehnoloģiskās izstrādnes sagatavošanu, tad mantiskās tiesības uz šo izgudrojumu vai augu šķirni pieder zinātniskajai institūcijai, ar kuru šis darbinieks vai šie darbinieki ir darba tiesiskajās attiecībās. Ja valsts zinātniskajā institūcijā īstenots citas personas finansēts zinātnisks pētījums un tā ietvaros izgudrojumu vai augu šķirni radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, tad mantiskās tiesības uz šo izgudrojumu vai augu šķirni nosaka līgums, saskaņā ar kuru zinātnisks pētījums īstenots."

Lūdzam attiecīgi precizēt likumprojekta 7.pantu.

-

Ar likumprojekta 6.pantu no ZDL  39.¹  panta pirmās daļas tiek izslēgts "valsts komercsabiedrība". Lūdzam šo tomēr pārdomāt visa likumprojekta kontekstā (par ko esam minējuši arī starpinstitūciju sanāksmēs).

Publiskas personas izveidota kapitālsabiedrība, kurai ir zinātniskās institūcijas statuss, nav valsts zinātniskā institūcija, bet privāttiesību subjekts, kas tiek reģistrēts Komercreģistrā. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 87.panta pirmās daļas 3.punktu publiska persona privāto tiesību jomā darbojas arī  gadījumos, dibinot kapitālsabiedrību vai iegūstot līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā. Kā arī Komerclikums darbojas tiktāl, ciktāl to neierobežo Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums. 

Līdz ar to, ja ar likumprojektu ir domāts to piemērot arī publisko personu dibinātajām zinātniskajām institūcijām, kas ir privāttiesību subjekts, piem.,VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", tad 
termins "valsts zinātniskās institūcijas" būtu papildināms ar "kā arī publisku personu dibinātas kapitālsabiedrības, kuras ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā." Tādējādi, lai arī "valsts komercsabiedrība" nav valsts zinātniskā institūcija pēc sava juridiskā statusa, tomēr tā kā tās dibinātāja ir publiska persona, tad uz to būs attiecināms tas kas likumprojektā attiecināms uz valsts zinātniskajām institūcijām.
Ja likumprojekts nav attiecināms uz "valsts komercsabiedrību", tad tas ir skaidri likumprojektā jānosaka un jāprecizē likumprojekta 6.pantā ar ZDL  39.¹ panta pirmajā daļā izslēdzamajiem vārdiem.
 

-

Likumprojekta 5.pants paredz papildināt ZDL  13. panta otro daļu ar 3.² punktā ietverto deleģējumu, ar kuru Ministru kabinetam būs pilnvarojums noteikt tikai procedūru jeb komercializācijas kārtību un tiesību uz zinātības un tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes nodošanas atlīdzības noteikšanas kārtību.
Ievērojot minēto, MK nebūs tiesības noteikt arī materiālās normas, piem., tas kas iekļauts anotācijā "1) nosacījumus tiesību uz zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni pārnesei visa pētniecības un attīstības projekta dzīves cikla laikā. Kopumā kā tiesību nodošanas/atsavināšanas veidi minami:1) atlīdzības summas noteikšana, izmantojot atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu, uz konkurenci balstītu pārdošanas procedūru (publiska izsole: izmaksu metode, ienākumu metode, tirgus metode);2) vienošanās par atlīdzību godīgas konkurences apstākļos (efektīvas pārrunas vai jauna uzņēmuma dibināšana: izmaksu metode, ienākumu metode, tirgus metode);3) neatkarīga eksperta piesaiste (izmaksu metode, ieņēmumu metode). "

Atbilsotši  Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 2. un  3.punktam, anotācijas uzdevums ir informēt lēmuma pieņēmējus un ieinteresētās puses par projekta ietekmi un sekām, ko projekts var radīt uz dažādām darbības jomām. Savukārt "sākotnējās ietekmes novērtējuma mērķis ir apzināt ietekmi un sekas, ko var radīt projekts, un, pamatojoties uz iegūtajiem secinājumiem, izvēlēties piemērotāko regulējuma apjomu, saturu un formu. Sākotnējās ietekmes izvērtēšanas rezultātus atspoguļo anotācijā."
Ievērojot minēto, anotācija satur plašāku MK deleģējuma tvērumu  kā likumprojektā, kuru pie MK noteikumu projektu izstrādes nevarēs ņemt vērā, jo par to nebūs lēmis likumdevējs.

 

-

Ievērojot, ka anotācijā ir norādīts, ka "Likumprojekta izpratnē tehnoloģija ir zinātība un metodes, kas ir pamatā produktu, procesu, sistēmu vai citu pielietojumu izstrādei un ieviešanai.", lūdzam likumprojekta terminu daļu papildināt ar terminu "tehnoloģija". Lai arī līdz šim šāds termins nav bijis, tomēr tiesiskās noteiktības dēļ, šāds termins ir nepieciešams, it sevišķi, ņemot vērā likumprojektā ietvertos terminus "tehnoloģiju tiesības", "zinātības un tehnoloģiju pārnese" un visbeidzot arī "tiesību uz zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācija". 

-

Lūdzam precizēt 5.punktu, jo uzskatām, ka galvenajam virzītajam jābūt EM kā komercdarbības attīstības un inovāciju politikas īstenotājai, kur viens no uzdevumiem ir pilnveidot komercdarbības vidi un koordinēt komercdarbības atbalsta instrumentus.

Lai arī ZDL un valsts zinātniskās institūcijas pēc kompetences ir IZM pārziņā, tas nenozīmē, ka IZM automātiski ir zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializācijas kompetences valsts pārvaldes politikas nozarēs un jomās. 
Komercializācija ir zināšanu un tehnoloģiju (jeb intelektuālā īpašuma) pārnese uzņēmējdarbības vidē ar mērķi padarīt  to pieejamu plašākai sabiedrības daļai, slēdzot līgumu par intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesību piešķiršanu vai pārdošanu (atsavināšanu).
Respektīvi intelektuālā īpašuma (IĪ) komercializācija ir process, kurā IĪ no idejas/ieceres kļūst par reālu komerciālu produktu(pakalpojumu) tirgū. 

EM kā galvenā izpildītāja pamatojums ir:
1) ZDL 13.panta ceturtās daļas 1.punkts, kas nosaka, ka Ekonomikas ministrija (EM)izstrādā inovācijas politiku;
2) 22.12.2020. MK noteikumi Nr. 588 "Ekonomikas ministrijas nolikums" nosaka, ka EM kompetencē ir uzņēmējdarbības politikas joma, kā arī izstrādā, organizē un koordinē politiku inovāciju attīstības,  komercdarbības attīstības politikas nozarēs;
3) Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam 4.4. rīcības virziens: Inovācijas paredz, ka  EM ir galvenā institūcija, kura sadarbībā ar līdzizpildītājiem, nodrošina Latvijas inovāciju un tehnoloģiju attīstības atbalstu, sekmējot zināšanu pārnesi un komercializāciju, veicinot pētniecības, attīstības un inovācijas aktivitātes stratēģiski prioritārajās RIS3 specializācijas jomās, kā arī veicinot komersantu un pētniecības organizāciju sadarbību;
4) anotācijā minēts, ka "Vienlaikus akcentējams, ka Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru 2020. gadā izstrādāja Vadlīnijas tehnoloģiju tiesību komercializācijas darbību veikšanai, lai sniegtu informāciju valsts zinātniskajām institūcijām par ieteicamajiem soļiem, kas veicami, lai nodrošinātu caurskatāmu tehnoloģiju tiesību komercializācijas darbību īstenošanu, kas izriet no ES struktūrfondu un valsts budžeta finansētu projektu ietvaros veiktajām darbībām."
5) anotācija skaidro jautājumus, kas būs atrunājami MK noteikumos un kurus IZM nevar sagatavot kā galv.izpildītājs, piem., "Normatīvais ietvars, kas nosaka iespējas valsts zinātniskajām institūcijām iesaistīties un īstenot zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializāciju, ir svarīgs aspekts kopējā pētniecības rezultātu pārnešanā uz uzņēmējdarbības vidi un inovāciju attīstīšanā. Zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācijas process stimulē inovāciju attīstību, radot iespēju uz šīs zinātības un tehnoloģijas tiesību pamata radīt komerciālus, tirgū ieviešamus risinājumus."  "Tāpat bieži izmantots zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācijas veids ir licencēšana, kas praksē nozīmē, ka valsts zinātniskās institūcijas var izsniegt licenci uzņēmumiem, lai tie izmantotu izstrādāto tehnoloģiju vai zinātību. Šāda licence var ietvert nosacījumus par maksājumu kārtību, procentiem, kas pienākas valsts zinātniskajai institūcijai no ieņēmumiem, vai ietvert citus nosacījumus. Tāpat zinātību un tehnoloģiju var pārdot, kas ir visvienkāršākais risinājums. Valsts zinātniskā institūcija var pārdod tās rīcībā esošo zinātību vai tehnoloģiju citam uzņēmumam vai trešajai pusei par noteiktu samaksu, nodrošinot, ka zinātības un tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes tiesības tiek komercializētas valstij pēc iespējas finansiāli izdevīgākā veidā, saņemot tādu atlīdzību, kas ir līdzvērtīga tirgus cenai par intelektuālā īpašuma tiesībām."

-