Atzinums

Latvijas Bankas ierosināto likuma grozījumu projekta apspriešana ar nozaru asociāciju pārstāvjiem, ko organizēja Finanšu ministrija, diemžēl bija bezjēdzīga un notika tikai "ķeksīša pēc", lai varētu atsaukties, ka tāda ir bijusi. Šīs apspriešanas laikā Latvijas Bankas pārstāve vēl pirms diskusiju uzsākšanas paziņoja visiem nozaru pārstāvjiem, ka nekādi nozaru argumenti nemainīs Latvijas Bankas iedomātos grozījumus un tie tiks virzīti tālāk, kā ir tikuši ierosināti. Šo pilnīgi noteikti nevar uzskatīt par labas pārvaldības principam atbilstošu un uz sadarbību ar sabiedrību vērstu likumprojekta virzības procesu. 

-

Likumprojekta 4.pantā:
Paredzēts Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likuma (turpmāk APIL) 4.panta 3.daļu izteikt jaunā redakcijā: Apdrošināšanas aģents ir tiesīgs nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu tikai viena apdrošināšanas komersanta vai viena ārvalsts apdrošinātāja filiāles vārdā un interesēs vai vairāku apdrošināšanas komersantu vai ārvalsts apdrošinātāju filiāļu vārdā un interesēs, ja izplatāmā apdrošināšana neietilpst vienā un tajā pašā apdrošināšanas veidā.

LABA viedoklis:
LABA iebilst piedāvātajiem grozījumiem APIL 4.panta 3.daļā.

LABA iebilst pret ierosinājumu izslēgt ierobežojumu, ka apdrošināšanas aģenti vairāku apdrošinātāju savstarpēji nekonkurējošus piedāvājumus var izplatīt tikai tad, ja apdrošināšanas komersanti ietilpst vienā komercsabiedrību grupā, izņemot šā panta ceturtajā daļā minēto gadījumu. Tas faktiski paredz pilnībā bez ierobežojumiem apdrošināšanas aģentiem darboties kā multiaģentiem, izplatot savstarpēji nekonkurējošus dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas produktus. Tas tiek pamatots ar it kā pastāvošajām vienas aģentu grupas priekšrocībām un to, lai klientiem turpmāk būtu lielākas iespējas saņemt apdrošināšanu, taču netiek ņemta vērā faktiskā situācija un vēsturiskā šīs normas izcelsme. Pašreizējā brīdī apdrošināšanas brokera pakalpojumi ir plaši pieejami visā Latvijas teritorijā, būtībā ikvienā Latvijas novada centrā ir vismaz viena vai pat vairākas apdrošināšanas brokeru sabiedrības filiāle, apdrošināšanas brokeru sabiedrību skaits pret iedzīvotāju skaitu Latvijā ir lielāks, kā Lietuvā un Igaunijā, tādēļ par apdrošināšanas pakalpojumu pieejamību Latvijā nav nekāda pamata uztraukumam un risinājums tam nekāds objektīvi nav jāmeklē. Jānorāda, kad sākotnēji tika ierosināta šī esošā APIL norma, LABA jau FKTK norādīja, ka nekontrolēta un neierobežota multiaģentu darbības pieļaušana novedīs pie būtiska kaitējuma klientu interesēm un klientu interešu aizsardzības būtiskas samazināšanās. Respektīvi, tas pavērs iespēju viena biroja ietvaros, izmantojot elektronisko sakaru rīkus vai pat vienā telpā vienlaikus darboties vairākiem multiaģentiem, no kuriem katrs šķietami izplatīs savstarpēji nekonkurējošus apdrošināšanas produktus, bet patiesībā savstarpējā šo personu saziņā realitātē klientam tiks piedāvāts izvēlēties no vairākiem savstarpēji konkurējošiem apdrošināšanas produktiem, neveicot piedāvājumu vispusīgu analīzi, bet nekontrolēti un, apdrošināšanas aģentiem nepiemītot nepieciešamajām zināšanām, prasmēm un kompetencei, dodot klientam nekompetentu un pretlikumīgu padomu, kuru piedāvājumu izvēlēties. Papildus tam jāievēro, ka visiem apdrošināšanas izplatītājiem, arī apdrošināšanas aģentiem, ir noteikts pienākums pastāvīgi uzturēt savas zināšanas un kvalifikāciju, apgūstot katru gadu 15 stundu apmācības. Esošie apdrošināšanas aģenti līdz šim šīs ikgadējās apmācības ir apguvuši, apmeklējot sava pārstāvētā apdrošinātāja rīkotās apmācības par konkrētā apdrošinātāja izplatāmajiem apdrošināšanas produktiem. Ja tiks ieviesta APIL grozījumos paredzētā multiaģentu sistēma, katrs apdrošināšanas aģents varēs izplatīt būtībā katra Latvijas apdrošinātāja nekonkurējošos produktus, taču, lai apgūtu likumā noteikto 15 stundu apmācību, visu apdrošinātāju apmācības viņam apmeklēt nebūs nedz vajadzības, nedz arī iespējams. Tādejādi šādi mutiaģenti pastāvīgi darbosies pietiekami nepārzinot un neuzturot zināšanas par vismaz daļas pārstāvēto apdrošinātāju produktiem, kas neapšaubāmi kaitēs klientu interesēm, jo novedīs pie nekvalitatīvas un klienta interesēm neatbilstošas apdrošināšanas izplatīšanas. Tieši tādēļ, lai novērstu šādu klientu interešu kaitējumu, APIL tika noteikts, ka multiaģenti (izņemot vienīgi komercbankas, kurām ir īpašs regulējums) var izplatīt savstarpēji nekonkurējošus dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas produktus, tikai, ja apdrošināšanas komersanti ietilpst vienā komercsabiedrību grupā. Ja tiek saskatīts, ka nav atbalstāma esošo multiaģentu darbība esošo APIL noteikumu ietvaros, tad ir jāatgriežas pie iepriekšējās diskusijas un jāatceļ šī norma vispār, atgriežoties pie sākotnējā risinājuma, kad apdrošināšanas aģentam (izņemot komercbankas) ir atļauts sadarboties tikai ar vienu apdrošinātāju, nevis tā vietā jāatceļ esošie ierobežojumi, kas šobrīd aizsargā klientu intereses. Primārām vienmēr ir jābūt klienta interesēm. Šos iebildumus LABA jau izteica iepriekš, taču tie netiek ņemti vērā, vienlaikus Likumprojekta izstrādātājiem nespējot paskaidrot, kā viņi uzraudzīs šādu aģentu darbību.

 

LABA uzskata, ka APIL 4.panta 3.daļa ir saglabājama esošajā redakcijā.

Pilnībā nepieņemams ir no jauna ierosinātais grozījums APIL 4.pantu papildināt ar 5¹.daļu: Apdrošināšanas brokera, dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiāles reģistrēts apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks ir tiesīgs nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu vairāku apdrošināšanas brokeru, dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokeru filiāļu vārdā un interesēs, ja apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka izplatāmā apdrošināšana neietilpst vienā un tajā pašā apdrošināšanas veidā.
Šis grozījums, pirmkārt, nonāk pretrunā ar 5.panta 7¹.daļas regulējumu, kas aizliedz apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrēt citam, ja tas jau ir reģistrēts. Otrkārt, šādam ierobežojumam apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrēt vienlaikus vairākiem apdrošināšanas brokeriem un apdrošinātājiem ir pamatots iemesls, jo apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks nav profesionāls apdrošināšanas izplatītājs, tādēļ tam ir izvirzītas viszemākās prasības zināšanām un visa atbildība par tā darbību, zināšanām un kļūdām uzlikta tam, kas apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku ir reģistrējis. Apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks izplata apdrošināšanas tikai kā papildus pakalpojumu savam pamatproduktam, proti, apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam arī objektīvi nav vajadzīgs saņemt izplatāmos apdrošināšanas piedāvājumus vienlaikus no vairākiem apdrošināšanas izplatītājiem. Treškārt, šāds regulējums apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku darbībā radītu neskaidrības un haosu, kura apdrošināšanas piedāvājumu pieņemt, piemēram, ja vairākas personas ir reģistrējušas apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku un katra no tām piedāvā apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam izplatīt vienā un tajā pašā apdrošināšanas veidā dažādus apdrošināšanas produktus. Apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam iztrūkst kompetences salīdzināt šos apdrošināšanas produktus un tas to nemaz saskaņā ar likumu nedrīkst darīt, savukārt abām personām, kas piedāvājušas apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam šos dažādos apdrošināšanas produktus vienā un tajā pašā apdrošināšanas veidā arī nav tiesību salīdzināt savu produktu ar cita apdrošināšanas izplatītāja piedāvāto apdrošināšanas produktu. 

LABA uzskata, ka šis grozījums ir jāizslēdz no likuma.
 

-

Ierosinātie grozījumi APIL 5.pantā, papildinot to ar 7²., 7³., 7⁴. un 7⁵.daļām, paredzot, ka apdrošināšanas aģentu un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrāciju būs jāveic elektroniskā reģistrā, kuru izveidos biedrība "Latvijas Apdrošinātāju asociācija" (turpmāk - LAA), ir nepieņemams. LABA kategoriski iebilst pret to, ka apdrošināšanas brokeriem, dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiālēm savu apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrācija būtu jāveic LAA uzturētā reģistrā. Ja Latvijas Banku neapmierina esošā situācija, kuru, starp citu, ir radījis pats apdrošināšanas nozares uzraugs, ka apdrošināšanas aģentus un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekus reģistrē paši tirgus dalībnieki savos uzturētos un publiski pieejamos reģistros, un Latvijas Banka vēlas atgriezties pie vienota reģistra, tad šis reģistrs ir jāizveido un jāuztur pašai Latvijas Bankai, kā to iepriekš, cita starpā, darīja FKTK ar apdrošināšanas aģentu reģistru. Reģistrācijas funkcija un tās uzraudzība direktīvā ir uzdota dalībvalstīm, t.i. Latvijas valstij, kas to gan drīkst deleģēt veikt tirgus dalībniekiem, bet ne šādā veidā, kā šobrīd ierosināts, ka vienas tirgus dalībnieku nozares apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistru izveidos un uzturēt otras tirgus dalībnieku nozares asociācija. Apdrošinātāji un apdrošināšanas brokeri tiešā veidā konkurēs par to, kurš reģistrēs sev vienu vai otru apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku, tādēļ pastāv augsts LAA negodprātīgas rīcības risks. Jāņem vērā, ka jau LTAB gadījums attiecībā pret Balcia parādīja, ka apdrošinātāji mēģina izmantot ekonomiskās sviras, lai bremzētu konkurenci. Tas pats var būt sagaidāms arī šajā gadījumā, kad LAA, piemēram, noteiks nesamērīgi lielu maksu par šāda reģistra uzturēšanu un ieraksta izdarīšanu, faktiski liedzot apdrošināšanas brokeriem reģistrēt savus apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekus un negodīti deformējot konkurenci apdrošināšnas izplatīšanā.

LABA uzskata, ka, ņemot vērā to, ka Latvijas Banka tāpat jau uztur visu apdrošināšanas brokeru reģistru, kurā jau tā ir diezgan daudz apakšsadaļu katram apdrošināšanas brokerim, tad Latvijas Bankai nav nekādu šķēršļu papildināt šo jau esošo apdrošināšanas brokeru reģistru ar vēl vienu papildus sadaļu apdrošināšanas brokeru reģistrētiem apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem. Tāpat arī LAA, kurai tāpat būs jāveido vienots apdrošināšanas aģentu reģistrs, šo reģistru pie katra apdrošinātāja varēt papildināt ar papildus sadaļu par apdrošinātāja reģistrētiem apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem. Ja tomēr Latvijas Banka kādu objektīvu iemeslu dēļ to esošā apdrošināšanas brokeru reģistra ietvaros nespēj izdarīt (nevēlēšanās nebūs objektīvs iemesls), tad šāda reģistra izveidošanu un uzturēšanu apdrošināšanas brokeru reģistrētiem apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem pilnīgi noteikti nav pieļaujams uzturēt LAA, bet tas būtu jāuztic apdrošināšanas brokeru pārstāvošai organizācijai. Taču tikai tad, ja patiešām Latvijas Bankai nav iespējams.
 

(7²) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle šā panta sestajā un septītajā daļā minēto apdrošināšanas aģentu un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrāciju veic elektroniskā reģistrā, kuru izveido biedrība "Latvijas Apdrošinātāju asociācija" (turpmāk – Latvijas Apdrošinātāju asociācija). Apdrošināšanas brokeris, dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiāle šā panta sestajā un septītajā daļā minēto apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrāciju veic Latvijas Bankas uzturētajā apdrošināšanas brokeru reģistrā.
(7³) Latvijas Apdrošinātāju asociācija apdrošināšanas aģentu un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistru publicē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas tīmekļvietnē. Apdrošināšanas aģentu un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrs ir publiski pieejams, tam ir publiska ticamība, un jebkurai personai ir tiesības iepazīties ar to Latvijas Apdrošinātāju asociācijas tīmekļvietnē.
(7⁴) Latvijas Banka savā tīmekļvietnē publicē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas tīmekļvietnes adresi, kurā publiski ir pieejams apdrošināšanas aģentu un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrs.
(7⁵) Latvijas Apdrošinātāju asociācija izstrādā un apstiprina kārtību, kādā tā piešķir un anulē piekļuvi elektroniskā reģistra lietotājiem un kā lietotājs reģistrā iekļauj, labo vai anulē ziņas par apdrošināšanas aģentu un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku.

Likumprojekta 7.pantā:
Paredzēts APIL 8.pantu izteikt jaunā redakcijā, tā 6. un 7.daļā paredzot, ka Latvijas Bankai ir tiesības uzaicināt uz pārrunām apdrošināšanas brokera atbildīgo personu un neatļaut tai pildīt atbildīgās personas pienākumus, ja šo pārrunu rezultātā LB nevar pārliecināties par tās atbilstību šā likuma prasībām.

LABA viedoklis:
LABA iebilst piedāvātajiem grozījumiem, kas paredz LB atļaujas izsniegšanu apdrošināšanas brokera atbildīgai personai, pamatojoties uz subjektīvām, nezināma un neizprotama satura pārrunām ar LB amatpersonām. APIL nedrīkst paredzēt tādus absolūti subjektīvus, nevienam iepriekš nezināmus atbildīgās personas kvalifikācijas novērtēšanas kritērijus, kā uzaicināšana uz pārrunām LB. Atbildīgās personas kvalifikācijas atbilstības vērtējums nedrīkst būt viena vai vairāku Latvijas Bankas darbinieku subjektīvs viedoklis, kā viņiem liekas, vai atbildīgā persona ir atbilstoši kvalificēta vai nē, vai pat patika vai nepatika pret konkrēto personu, jo tas jau robežotos ar patvaļu, faktiski padarītu bezjēdzīgu iepriekš veikto atbildīgās personas kvalifikācijas pārbaudi, par ko tā ir iesniegusi atbilstošu dokumentu, kā arī izraisītu iespējamus paaugstinātus korupcijas riskus. Jebkurai kvalifikācijas atbilstības novērtēšanai ir jābūt stingri noteiktiem, objektīviem, iepriekš visām ieinteresētajām personām zināmiem kritērijiem, atbilstību kuriem jāapliecina objektīvi pārbaudāmā veidā. Šādi kritēriji jau ir noteikti APIL 23.panta 4. un 8.daļā, 25. un 26.pantā. Subjektīvas, nezināma un neizprotama satura pārrunas, lai objektīvi pārbaudītu atbildīgās personas zināšanas kvalifikācijas pārbaudei ir nederīgs un nepieļaujams formāts, jo īpaši tādēļ, ka tas jau dublē APIL 23.panta 4. un 8.daļā, 25. un 26.pantā noteikto LB kontrolēto objektīvas kvalifikācijas pārbaudes kārtību, kuras rezultātā izdoto kvalifikācijas pārbaudes un atzīšanas dokumentu atbildīgā persona jau būs iesniegusi LB. Lai nodrošinātu objektīvu, saprotamu un pārskatāmu atbildībās personas pārbaudes kārtību, LB pārbaudei, kuras rezultātā LB izsniedz atļautu atbildīgajai personai pildīt atbildīgās personas pienākumus, būtu jāaprobežojas ar APIL noteiktajā kārtībā izsniegta kvalifikācijas atzinuma īstuma pārbaudi un atbildīgās personas atbilstības APIL 16.panta 1.daļas, 19.panta un 21.panta 1.daļas prasībām pārbaudi, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, nevis kādas LB amatpersonas subjektīvu viedokli vai attieksmi. Bez tam šis jautājums skar atbildīgās personas ECK un Satversmē nostiprinātās cilvēktiesības uz brīvu nodarbošanās izvēli. Latvijas Bankas pārstāvji atzina, ka šādas saruna netiek nedz dokumentētas, nedz ierakstītas, netiek fiksēti, nedz uzdotie jautājumi, nedz saņemtās atbildes, nav noteikta pilnīgi nekāda kārtība šādu pārrunu veikšanai. Faktiski šādas sarunas ir atstātas pilnīgai voluntāram, subjektīvam Latvijas Bankas darbinieku ieskatam ar augstu patvaļas un korupcijas risku, kuru rezultātu pat objektīvi nebūs iespējams pārsūdzēt tiesā, jo nebūs nekādu pierādījumu tam, kas tad īsti ir patiesībā noticis pārrunu laikā. Tas nozīmē, ka šeit tiek ierosināts atļaut atsevišķiem Latvijas Bankas darbiniekiem ar subjektīvu, nepārbaudāmu viedokli liegt citai personai cilvēktiesības un brīvu nodarbošanās izvēli. 

LABA uzskata, ka Likumprojektā ir jāizslēdz ierosinātā APIL 8.panta 6.daļa un no 8.panta 7.daļas jāizslēdz pēdējā teksta daļa: “vai Latvijas Banka nevar pārliecināties par tās atbilstību šā likuma prasībām”.

Likumprojekta 9.pantā:
APIL 11.panta 2.daļā paredzēts apdrošināšanas aģentiem, kas arī ir apdrošināšanas izplatītāji, tiek plānots atcelt pilnīgi visas prasības attiecībā uz iesniedzamiem dokumentiem un procedūrām. Tā vietā plānota vispārīga, nekonkrēta un objektīvi nepārbaudāma prasība, ka jāiesniedz: cita informācija un dokumenti, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šā likuma, uz šā likuma pamata izdoto normatīvo aktu vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas jomā izpildi.

LABA viedoklis:
LABA iebilst piedāvātajiem grozījumiem. Nekonkrētu, abstraktu prasību izvirzīšana apdrošināšanas izplatīšanas darbības uzsākšanā novedīs tikai pie nekādu prasību neievērošanas. Bez tam, ar šo kopsakarā ar APIL 24.panta 2.daļas izsvītrošanu ir paredzēts ne tikai apdrošināšanas aģentu reģistrāciju, bet arī apdrošināšanas aģentu darbības uzraudzību pilnībā deleģēt apdrošinātājiem. Taču tas, pirmkārt, nav atļauts ne APIL, ne direktīvā. Otrkārt, ar šādu pieeju rastos nepamatota nevienlīdzīga attieksme un nevienlīdzīga administratīvā nasta pret diviem apdrošināšanas izplatītāju veidiem, kas abi saskaņā ar direktīvu un APIL jāuzrauga Latvijas Bankai.

Likumprojekta 9.pantā:
Paredzēts APIL 11.pantu izteikt jaunā redakcijā, 3.daļu izsakot šādi: (3) Apdrošināšanas komersantam vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei ir tiesības paļauties, ka apdrošināšanas aģenta atbilstoši šā panta otrajai daļai iesniegtie dokumenti un informācija ir patiesa un ticama.

Paredzēts APIL 13.pantu izteikt jaunā redakcijā, 3.daļu izsakot šādi: (3) Apdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei, apdrošināšanas brokerim, dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiālei ir tiesības paļauties, ka apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka atbilstoši šī panta otrajai daļai iesniegtie dokumenti un informācija ir patiesa un ticama.

LABA viedoklis:
Piedāvātajā APIL 11.panta 2.daļas redakcijā noteikts, ka apdrošināšanas aģents un papildpakalpojuma starpnieks iesniedz gan ziņas par akcionāriem/dalībniekiem, personas, ar kurām ir ciešas attiecības, apliecinājumu, ka būtiskā līdzdalība un ciešās attiecības neierobežo LB iespējas veikt uzraudzības funkcijas, citu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šā likuma, uz šā likuma pamata izdoto normatīvo aktu vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas jomā izpildi. APIL 11.panta 3.daļa faktiski atbrīvo apdrošināšanas komersantu un apdrošināšanas brokeri no jebkādas apdrošināšanas aģenta un papildpakalpojuma starpnieka sniegtās informācijas patiesuma un ticamības pārbaudes, bet LB šo informāciju nepārbauda vispār. LABA ieskatā nav pieļaujams radīt situāciju, kurā apdrošināšanas aģenti un papildpakalpojuma starpnieki var iesniegt nepatiesu un neticamu informāciju, t.sk. kas attiecas uz tiesību aktu prasību apdrošināšanas izplatīšanas jomā izpildi, un nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu, bet nevienam nav noteikts pienākums to pārbaudīt, bet tā vietā noteiktas tiesības paļauties, ka šīs personas ir godīgas. Tas faktiski nozīmē, ka Latvija ne tikai nenodrošinās apdrošināšanas aģentu un papildpakalpojuma starpnieku veiktās apdrošināšanas izplatīšanas tiesiskuma uzraudzību, t.sk. iesniegto dokumentu patiesuma pārbaudi, bet arī neizpildīs savas starptautiskās saistības kaut vai, piemēram, sankciju ievērošanas uzraudzības jomā. Faktiski šāds noteikums rada pretrunu ar citur APIL noteikto, ka apdrošināšanas komersants ir atbildīgs par apdrošināšanas aģentu un papildpakalpojuma starpnieku reģistrā ierakstīto ziņu patiesumu un apdrošināšanas brokeris ir atbildīgs par papildpakalpojuma starpnieku reģistrā ierakstīto ziņu patiesumu.

LABA uzskata, ka APIL 11.panta 2.daļā apdrošināšanas aģentiem ir jānosaka tādas pašas reģistrācijas prasības, t.sk. iesniedzamo dokumentu apjoms, kāds tas apdrošināšanas brokeriem noteikts APIL 8.panta 1.daļā, jo apdrošināšanas aģentu radītie riski apdrošinātājiem un klientiem ne ar ko neatšķiras no apdrošināšanas brokeru radītiem riskiem.

LABA uzskata, ka APIL 11.panta 3.daļa ir jāizsaka šādā redakcijā: (3) Apdrošināšanas komersantam vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei ir pienākums pārbaudīt, vai apdrošināšanas aģenta atbilstoši šā panta otrajai daļai iesniegtie dokumenti un informācija ir patiesa un ticama un atbilst normatīvo aktu prasībām.

Likumprojekta 10.pantā paredzēts APIL 13. panta 1.daļas 4.punktu izteikt šādā redakcijā: 4) informācija par apdrošināšanas produktu, kas papildina apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka piedāvāto preci vai pakalpojumu. Apdrošināšanas brokeris, dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiāle papildus šajā punktā norādītajai informācijai norāda arī tā apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles nosaukumu, kura apdrošināšanas produktu izplata apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks.

LABA viedoklis:
Ierosinātā APIL 13. panta 1.daļas 4.punkta 2.teikums ir svītrojams, jo principā padarīs par neiespējamu apdrošināšanas brokeriem organizēt sadarbību ar saviem apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem tādā veidā, kas būtu visatbilstošākais klientu interesēm. Atbilstoši līdzšinējam tiesiskajam regulējumam apdrošināšanas brokera sadarbība ar savu apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku notiek tādejādi, ka apdrošināšanas brokeris, izmantojot savas zināšanas un kompetenci, izvēlas apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka katram produktam, pakalpojumam un katrai klientu kategorijai visizdevīgākos apdrošināšanas produktus, kas katram produktam, pakalpojumam un katrai klientu kategorijai var būt dažādu apdrošinātāju piedāvājumi, un par tiem nodod informāciju apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam, kas tos izplata klientiem. Tādejādi klientiem pie apdrošināšanas brokera reģistrēta apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka parasti ir pieejami aktuāli visizdevīgākie apdrošināšanas piedāvājumi katram apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka produktam, pakalpojumam un klientu kategorijai. Ar šo grozījumu tiek paredzēts, ka apdrošināšanas brokeris vairs nevarēs savam apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam elastīgi piemeklēt katram produktam, pakalpojumam un katrai klientu kategorijai visizdevīgākos apdrošināšanas produktus no dažādiem apdrošinātājiem, bet gan būs jāreģistrē viens apdrošinātājs, kura produktus apdrošināšanas brokera reģistrēts apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks izplatīs, kas ir bezjēdzīgs un klienta interesēm neatbilstošs ierobežojums, kam nav pilnīgi nekāda objektīva pamata.
 

Svītrot ierosināto APIL 13. panta 1.daļas 4.punkta 2.teikumu.

Likumprojekta 11.pantā:
APIL 15.pants izteikts jaunā redakcijā, atļaujot apdrošināšanas brokera darbību apvienot jebkuru citu komercdarbību, izvirzot nekonkrētus un abstraktus kritērijus šai cita veida komercdarbībai.

LABA viedoklis:
Apdrošināšanas brokeru darbības apvienošana ar citiem komercdarbības veidiem līdz šim nebija atļauta, izņemot vienīgi ar ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju darbību. Atļaujot apvienot apdrošināšanas brokeru darbību ar jebkuru citu komercdarbību, tiek nopietni apdraudētas gan klientu intereses, gan apdrošinātāju intereses, gan arī apdrošināšanas brokeru nozares reputācija. Lielākā daļa apdrošināšanas brokeru iekasē apdrošināšanas prēmijas, kas faktiski pieder apdrošinātājam, bet kuras apdrošinātāji ir pilnvarojuši apdrošināšanas brokerus iekasēt. Tādēļ apdrošināšanas brokeru atsevišķajos prēmiju kontos ikdienā glabājas miljoniem EUR, kas nepieder apdrošināšanas brokerim, bet nākošā mēneša sākumā jāpārskaita apdrošinātājam. Jau iepriekš pēc globālās ekonomiskās krīzes, kad atsevišķām negodprātīgām ar dažām apdrošināšanas brokeru sabiedrībām saistītām personām radās personiskas finansiālas grūtības, tika konstatēta šo finansiālo grūtību risināšana prettiesiski “aizņemoties” apdrošināšanas brokera speciālajā kontā esošo naudu. Ar piedāvāto risinājumu tiks būtiski palielināti riski, ka radīsies uzņēmumi, kuri savas esošās finanšu problēmas nolems risināt, kļūstot par apdrošināšanas brokeriem, lai šādā veidā no iekasētajām apdrošināšanas prēmijām bez maksas kā ar savdabīgu kredītlīniju kreditētu savu pamatbiznesu. Agrāk vai vēlāk tas atkal novestu pie nespējas norēķināties ar apdrošinātājiem. No šādu uzņēmumu, kuru pamatdarbība nebūs apdrošināšanas brokera darbība, nespējas izpildīt saistības pret apdrošinātājiem, iespējamas maksātnespējas, iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem attiecībā uz iekasētajām prēmijām u.tml. būtiski cietīs ne tikai apdrošināšanas brokeru nozares un LB kā nozares uzrauga reputācija, bet arī finansiāli cietīs apdrošinātāji un netiešā veidā arī klientu intereses. Mēģinājumi visus šādus darbību apvienošanas gadījumus uzraudzīt radīs LB būtisku administratīvo slogu, kura izdevumus būs jāsedz visiem tirgus dalībniekiem.

Tiem apdrošināšanas brokeriem, kuriem šobrīd rodas vajadzība apvienot apdrošināšanas brokera darbību ar citu darbību, jau šobrīd pastāv iespēja nodibināt atsevišķu juridisku personu šīs citas darbības veikšanai. Tam nav nepieciešams padarīt regulējamu un uzraugāmu apdrošināšanas brokeru darbību par brīvi pieejamu papildnodarbi ikvienam neregulētā un neuzraudzīta tirgus interesentam, pakļaujot būtiskiem riskiem gan apdrošināšanas brokeru nozares reputāciju, gan apdrošinātājus, gan netieši klientus. Likumprojektā piedāvātie kontroles mehānismi ir neizpildāmi un bezzobaini. Pirmkārt, nav skaidri noteikts, ko nozīmē “pasliktināt izplatīšanu”, “pasliktināt brokera finansiālo stāvokli”, “netraucē uzraudzīt”. Tas atkal ir atstāts kādas LB amatpersonas subjektīvam viedoklim, turklāt nenosakot, kas, cik bieži un kādā veidā to uzraudzīs. Otrkārt, tālāk noteiktais, ka LB var pieprasīt atsevišķas juridiskas personas dibināšanu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumu sniegšanai ir tikai deklaratīva norma, jo nekur APIL netiek noteikts, ka notiks tad, ja attiecīgā persona nedibinās atsevišķu uzņēmumu apdrošināšanas brokera darbībai.

Šobrīd visas apdrošināšanas brokeru sabiedrības profesionāli nodarbojas ar apdrošināšanas brokera darbību, proti, tās rūpējas par darbinieku zināšanām un kompetenci apdrošināšanā, tām rūp sava darba kvalitāte un reputācija apdrošināšanā, jo tā ir vienīgā apdrošināšanas brokeru sabiedrības nodarbe. Ja jebkuram uzņēmumam atļaus nodarboties ar apdrošināšanas brokera darbību kā papilddarbību savai pamatdarbībai, ir droši paredzams, ka šādi uzņēmumi turpinās galvenokārt rūpēties tikai par savu pamatdarbību, bet papildus darbību uzskatīs tikai par sekundāru, kuras kvalitatīvai izpildei ir pievēršana sekundāra uzmanība un, kura ir paredzēta tikai kā pamatdarbību atbalstoša darbība. Tas nozīmēs nekvalitatīvu un, iespējams, pat klienta interesēm neatbilstošu apdrošināšanas brokeru pakalpojumu sniegšanu šādos uzņēmumos, kas atstās negatīvu ietekmi gan uz klientu interesēm, gan apdrošināšanas brokeru nozares reputāciju, gan arī uz Latvijas Bankas patērējamiem administratīviem resursiem šādu uzņēmumu uzraudzībā un arī Latvijas Bankas kā uzrauga reputāciju. Kā redzams, šādas izmaiņas nav vajadzīgas un ir pat kaitīgas visiem apdrošināšanas izplatīšanā iesaistītajiem, tostarp uzraugam Latvijas Bankai, kas liek uzdot jautājumu, kāda ir Latvijas Bankas patiesā motivācija virzīt šādas izmaiņas.

Vēl jo vairāk šāds jautājums rodas situācijā, kad apdrošināšanas brokeru sabiedrību skaits pret iedzīvotāju skaitu Latvijā ir vislielākais visā Baltijā un apdrošināšanas brokeru pakalpojumi jau ir plaši pieejami visā Latvijas teritorijā, kas nozīmē, ka Latvijā nav objektīvas nepieciešamības censties mākslīgi palielināt apdrošināšanas brokeru sabiedrību skaitu.

LABA uzskata, ka Likumprojektā ierosinātie grozījumi APIL 15.panta pirmajā daļā ir grozāmi, izslēdzot tekstu: “, kā arī ar cita veida komercdarbību, ja šī komercdarbība:
1) nepasliktina apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera veikto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu;
2) nepasliktina, neapdraud vai nerada risku klientu interesēm;
3) nepasliktina apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera finansiālo stabilitāti;
4) netraucē vai neapgrūtina Latvijas Bankas spēju uzraudzīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera darbības atbilstību šā likuma, uz šā likuma pamata izdoto normatīvo aktu, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas jomā prasībām;
5) nav apdrošināšanas izplatīšanas veikšana kā apdrošināšanas aģentam vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam.”.
LABA uzskata, ka ir izslēdzama Likumprojektā ierosinātā APIL 15.panta otrā daļa.

Likumprojekta 24.pantā:
Ierosināts APIL 30.pantā noteikt prasību, ka apdrošināšanas brokera pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par 15`000 EUR.

LABA viedoklis:
LABA iebilst pret šiem grozījumiem. Prasība nodrošināt, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera pašu kapitāls nekad nav mazāks par 15`000 EUR ir nesamērīga, neloģiska, nevajadzīga un būtībā arī neizpildāma. Bez tam tā var nevajadzīgi radīt ievērojamu papildus administratīvo slogu gan apdrošināšanas brokeriem, gan LB. Būtiskākā ir atsevišķā kontā esošo naudas līdzekļu pietiekamības prasība saistību pret apdrošinātāju izpildei. Bet tas, vai no pamatkapitālā ieguldītajiem 15`000 EUR ikviens apdrošināšanas brokeris nepārtraukti un katru brīdi spēs gūt ieņēmumus, kas pilnībā sedz izdevumus, pamatlīdzekļu nolietojumu un rada peļņu, nav objektīvi nepieciešama likuma prasība. Jebkurai jaunai apdrošināšanas brokeru sabiedrībai, kura uzsāks savu darbību, pirmajā gadā peļņas gūšana būs milzīgs izaicinājums vai pat drīzāk neiespējams uzdevums. Kaut vai apskatot apdrošināšanas brokeru sabiedrības reģistrācijas procesu. Apdrošināšanas brokeru sabiedrība līdz reģistrācijai ieņēmumu gūt nevar, jo vēl nedrīkst nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu, taču no pamatkapitālā ieguldītajiem naudas līdzekļiem jau ir jāsāk segt izdevumi gan par darba algu atbildīgajai personai, gan nodokļiem, gan telpām, gan tīmekļvietnes izveidošanu un uzturēšanu, gan sakaru līdzekļiem, datoriem, gan galu galā LB veicamais maksājums par reģistrācijai iesniegto dokumentu izskatīšanu un citi pašsaprotami izdevumi. Ir skaidrs, ka neviena apdrošināšanas brokeru sabiedrība jau reģistrācijas brīdī neatbildīs šai pašu kapitāla prasībai, jo ienākumi būs 0, bet izdevumi jau būs radījuši pašu kapitāla samazināšanos zem pamatkapitāla apmēra. Arī ikdienas darbībā apdrošināšanas brokerim var rasties gadījumi, kad rodas zaudējumi, piemēram, kāds nelaimes gadījums (ugunsgrēks, avārija, zādzība u.tml.), kāda atlīdzinājuma izmaksāšana klientam vai apdrošinātājam u.tml., kas attiecīgajā brīdī noved pie pašu kapitāla samazināšanās zem pamatkapitāla apmēra, taču ilgtermiņā neietekmē apdrošināšanas brokera darbību un finansiālo stabilitāti. Nevar atstāt bez ievērības arī to, ka ar šo tiks sagādāts jauns administratīvais slogs apdrošināšanas brokeriem un vienlaikus jaunas uzraudzības funkcijas LB, kas nevajadzīgi patērēt LB resursus, lai gan LB pati likumprojektu pasniedz kā orientētu uz nevajadzīgu uzraudzības funkciju samazināšanu vērstu.

LABA uzskata, ka APIL 30.pants saglabājams esošajā redakcijā un Likumprojektā ierosinātā APIL 30.panta papildināšana ar 1.¹, 4. un 5.daļām ir izslēdzama no Likumprojekta.

Likumprojekta 29.pantā ierosinātie grozījumi divās vietās nosakot, ka: Apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks — fiziskā persona, kura Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, — norāda savu vārdu un uzvārdu, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, izņemot gadījumu, kad apdrošināšana tiek izplatīta ar tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes starpniecību, ir nesaprotami un šķietami bezjēdzīgi. Nav saprotams, vai tad sagaidāms, ka fiziskās personas - saimnieciskās darbības veicēji sāks izplatīt apdrošināšanu ar tīmekļvietnes un mobilās lietotnes palīdzību?

 

-

Likumprojekta 38.pantā APIL 60.panta trešajā daļā paredzēts būtiski palielināt apdrošināšanas brokeru uzraudzības maksājumu apmēru.
(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris, citas dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera filiāle maksā Latvijas Bankai līdz 0,1 procentam (ieskaitot) no pārskata gada atlīdzības par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu, bet ne mazāk par 750 euro gadā.

LABA viedoklis:
Līdzšinējais apdrošināšanas brokeru uzraudzības maksājumu apmērs ir noteikts līdz 0,7 procentiem (ieskaitot) no pārskata gada atlīdzības par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu, bet ne mazāk par 150 euro un ne vairāk par 1000 euro gadā. Pieņemot šo esošo uzraudzības maksājumu apmēru Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā notika karstas diskusijas, kuru rezultātā Saeimas deputātu vairākums nosliecās par labu tam, ka apdrošināšanas brokeru nozarei, kā vienai no mazākajām uzraugāmajām finanšu tirgus dalībnieku nozarēm, lai saglabātu starptautisku konkurētspēju, nepieciešams noteikt limitētus uzraudzības maksājumus, nesaistot tos ar faktiskajām uzraudzības izmaksām. Grozījumos LB faktiski vēlas dubultot kopējo apdrošināšanas brokeru uzraudzības maksājumu apmēru, lielai daļai apdrošināšanas brokeru to vairākkāršojot un pat seškāršojot, maksājumiem sasniedzot 6`000 EUR gadā un vairāk. Iepretī tam, Lietuvā apdrošināšanas brokeri, kurus arī uzrauga Lietuvas centrālā banka, uzraudzības maksājumos maksā nedaudz virs 400 EUR gadā. Pastāv risks, ka šādu uzraudzības maksājumu radikālas palielināšanas rezultātā lielākās apdrošināšanas brokeru sabiedrības var pārreģistrēties uz citu ES valsti, piemēram, to pašu Lietuvu, un, izmantojot brīvo pakalpojumu kustību sniegt izplatīšanas pakalpojumu no turienes.

Jānorāda, ka arī citas mazākās LB uzraugāmās finanšu tirgus dalībnieku nozares nemaksā uzraudzības maksājums tādā apmērā, lai nosegtu savas uzraudzības izmaksas. Tāda bija iepriekšējā FKTK prakse un to līdz šim brīdim bija pārņēmusi un īstenoja arī LB. Taču ar šiem grozījumiem LB šobrīd vēlas bez pamatota iemesla no šīs prakses tikai attiecībā uz apdrošināšanas brokeriem atteikties. Jāņem vērā arī to, ka LB APIL 60.pantā paredz palielināt esošos maksājumus un ieviest jaunus maksājumus apdrošināšanas brokeriem par dokumentu izskatīšanu, kas jau tāpat palielinās apdrošināšanas brokeru finansiālo slogu.
 

Atstāt APIL 60.panta 3.daļu līdzšinējā redakcijā.

Likumprojekta 41.pantā paredzēts papildināt APIL Pārejas noteikumus ar 20.punktu: Grozījumi šā likuma 60. panta trešajā daļā stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris, citas dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiāle šā likuma 60. panta trešajā daļā noteiktos maksājumus Latvijas Bankas darbības finansēšanai veic par periodu, kas sākas ar 2026. gada 1. janvāri.

Ja APIL 60.panta 3.daļā tomēr tiktu veikti grozījumi, palielinot apdrošināšanas brokeru maksājumus Latvijas Bankai, tad jau šobrīd ir skaidrs, ka to stāšanās spēkā 2026.gada 1.janvārī būs neiespējama vai vismaz nepieļaujama. Tā kā Likumprojekts vēl nav izskatīts par Valsts sekretāru sanāksmē un Ministru kabinetā, bet līdz gada beigām ir atlikuši vien 4 mēneši, ir maz ticams, ka Saeimā Likumprojekts varētu galīgajā lasījumā tikt apstiprināts, Valsts Prezidenta akceptēts un vēl izsludināts līdz 2025.gada 31.decembrim. Pat, ja tas brīnumainā kārtā izdodos, tad no tā spēkā stāšanās līdz 2025.gada 31.decembrim paliktu tik niecīgs laiks, kas pilnīgi noteikti nebūtu uzskatāms par pienācīgu pārejas periodu.

Ja APIL 60.panta 3.daļā tomēr tiktu veikti grozījumi, palielinot apdrošināšanas brokeru maksājumus Latvijas Bankai, tas APIL Pārejas noteikumu 20.punktā būtu jāparedz to stāšanās spēkā 2027.gada 01.janvārī.

Iekļaujot APIL 31.panta 3. un 4.daļā atrunu par apdrošināšanas starpnieka saistību uzskaiti pret apdrošinātājiem par tiem apdrošinājuma un pārapdrošinājuma ņēmēju neveiktajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas prēmiju maksājumiem, par kuriem apdrošināšanas starpnieks ir uzņēmies atbildību, būtu pareizi beidzot papildināt APIL arī ar šādu apdrošināšanas brokera klienta vietā samaksāto summu likumisko cesiju un likumā noteiktās klienta atbildības par prēmijas nesamaksāšanu saglabāšanos. Tas nodrošinātu apdrošināšanas brokera finansiālo stabilitāti, t.i. atvieglotu iespējas piedzīt no negodprātīgā klienta viņa vietā samaksātās summas, kā arī stimulētu klientus savlaicīgi veikt prēmiju maksājumus un atturētu no vēlmes negodprātīgi izmantot šo pašreiz likumā nenoregulēto situāciju.

LABA ierosina papildināt APIL 31.pantu ar jaunu 9.daļu šādā redakcijā:
(9) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks ir veicis apdrošināšanas prēmijas maksājumu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāju filiālei, ārvalsts pārapdrošinātāju filiālei apdrošinājuma ņēmēja vietā, kurš noslēgtajā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā nav samaksājis apdrošināšanas prēmiju:
                1) Attiecīgais apdrošinājuma ņēmējs ir uzskatāms par tādu, kas nav samaksājis apdrošināšanas prēmiju un viņam tiek piemērota visa likumā noteiktā atbildība, kāda apdrošinājuma ņēmējiem un apdrošinātajiem paredzēta gadījumos, kad apdrošināšanas prēmija nav tikusi samaksāta, izņemot vienīgi apdrošināšanas un pārapdrošināšanas komersanta, ārvalsts apdrošinātāju filiāles, ārvalsts pārapdrošinātāju filiāles tiesības prasīt viņam samaksāt apdrošināšanas prēmiju;
                2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks iegūst tiesības prasīt apdrošinājuma ņēmējam atlīdzināt viņa vietā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka samaksāto apdrošināšanas prēmiju.