Atzinums

Likumprojekta 1. panta 1. punktā definēts “amata” jēdziens. Šis jēdziens likumprojektā tiek lietots daudz un plaši. SAB ieskatā ne visur likumprojekta tekstā vārds “amats” tiek lietots atbilstoši definētā jēdziena nozīmei. Nav arī skaidrības attiecībā uz kādu amatu šis jēdziens tiek lietots (vai tas ir domāts amats šaurākā nozīmē (primārais amats, ko persona ieņem kādā no publiskās personas institūcijām) vai tas ir domāts kā amats plašākā nozīmē, tajā skaitā aptverot arī tos amatus, ar kuru tiek apvienots darbs publiskas personas institūcijā.
Ja jēdzienu bijis plānots lietot plašākā nozīmē, tad definīcijā lietotais vārds “komercsabiedrībā” būtu aizstājam ar plašāku jēdzienu, piemēram, “komersanta statusā”, jo tas aptvertu gan amatus komercsabiedrībās, gan darbību individuālā komersanta statusā.
Savukārt, ja jēdzienu bijis plānots lietot šaurākā nozīmē, tad šā likumprojekta nosaukums nav atbilstošs tā saturam, jo publiska persona nevar dibināt biedrības, nodibinājumus, politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, izņemot uz speciāla likuma pamata par publiska fonda izveidošanu vai pašvaldību gadījumā, dibinot biedrību kopīgu interešu pārstāvībai, bet bez tiesībām darboties pārvaldes institūcijās.
Līdz ar to, aicinām pārskatīt jēdziena “amats” lietojumu visā likumprojekta tekstā un:
1) veikt labojumus tajās tiesību normās, kurās jēdziens lietots neatbilstoši šajā punktā definētajam “amata” jēdzienam;
 2) precizēt “amata” jēdziena definīciju atbilstoši tam, vai jēdzienu likumprojektā bijis plānots lietot plašākā vai šaurākā nozīmē;
 3) pievērst uzmanību tam, vai likumprojekta nosaukums ir veidots precīzi un faktiski aptver likumprojektā ietverto tiesisko noregulējumu. Nepieciešamības gadījumā mainīt likumprojekta nosaukumu, to paplašinot.

-

Saskaņā ar likumprojekta 7. panta piekto daļu, publiskas personas institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai ir pienākums šajā likumā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošināt, lai tiktu sastādīti un 10 darba dienu laikā iesniegti valsts pārvaldē nodarbināto saraksti, kuriem ir jāsniedz mantiskā stāvokļa un interešu deklarācija, un sarakstu grozījumi, atsevišķos gadījumos šo sarakstu iesniedzot Valsts ieņēmumu dienesta specializētajai struktūrvienībai, ievērojot likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktās valsts noslēpuma aizsardzības prasības.
Norādām, ka SAB būtu viena no tām institūcijām, kura šādu nodarbināto sarakstu iesniegtu Valsts ieņēmumu dienesta specializētajai struktūrvienībai, ievērojot likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktās valsts noslēpuma aizsardzības prasības. Ņemot vērā to, ka faktiski gandrīz visi valsts drošības iestādē nodarbinātie veic kādu no šā likumprojekta 14. panta 7. punktā noteiktajām funkcijām, attiecīgi arī gandrīz visām personām, kas nodarbinātas valsts drošības iestādēs būs jāsniedz mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas.
Ņemot vērā augstākminēto un ņemot vērā likumprojekta 7. panta piektajā daļā noteikto kopsakarā ar 14. panta 7. punktu, valsts drošības iestādēm radīsies administratīvais slogs saistībā ar 7. panta piektajā daļā noteikto publiskas personas institūcijas vadītāja pienākumu. Tā tas ir tādēļ, ka saskaņā ar likumprojekta 14. pantu jau tā faktiski visiem valsts drošības iestādēs nodarbinātajiem būtu pienākums sniegt mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas, turklāt papildus tam, SAB direktoram būtu jāveido atsevišķs saraksts ar faktiski visiem iestādē nodarbinātajiem.

-

Likumprojekta 9. pants būtu pārceļams uzreiz aiz likumprojekta 4. panta “Likuma subjekti”. Atbilstoši Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatai, likuma satura daļu strukturē loģiski, secīgi, vispirms aprakstot visus noteikumus, kas attiecas uz vienu darbību, pēc tam visus, kas attiecas uz nākamo darbību, vai arī pēc regulējuma objekta, grupējot noteikumus par vienu jautājumu. Ņemot vērā to, ka gan likumprojekta 4. pants, gan 9. pants nosaka noteikumus attiecībā uz vienu regulējuma objektu – likuma subjektiem, loģiskāk būtu šos pantus ierindot secībā vienu pēc otra.
Alternatīvi, likumprojekta 4. un 9. pants varētu tikt apvienots, veidojot vienu pantu, kurā noteikti gan vispārējie, gan speciālie likuma subjekti.

-

Vērtējot šā panta saturu nerodas skaidrība par to, pēc kādiem kritērijiem veidotas panta daļas un diferencēti tajās uzskaitītie subjekti. Piemēram, šā panta otrajā daļā kā viens no subjektiem ir minēts Satversmes aizsardzības biroja direktors. Citu valsts drošības iestāžu vadītāji tiesību normā nav uzskaitīti kā šā panta daļas subjekti. Lūgums sniegt skaidrojumu pēc kādiem kritērijiem veidotas panta daļas un diferencēti tajās uzskaitītie subjekti.

-

Ņemot vērā to, ka šā panta daļā kā tiesību normas subjekti ir iekļauti gan Satversmes aizsardzības biroja direktors, gan Valsts drošības dienesta priekšnieks, bet ne Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieks, lūgums precizēt, vai Militārās un drošības dienesta priekšnieka neiekļaušana šā panta daļas tekstā ir apzināta vai redakcijā ieviesusies kļūda.

-

Likumprojekta anotācijā saistībā ar šā panta daļu ir ietverta atsauce uz Satversmes aizsardzības biroja likumā ietverto kārtību un pareizi norādīts, ka saskaņā ar Satversmes aizsardzības biroja likuma 13.pantu uzraudzību pār Satversmes aizsardzības biroja darbības atbilstību likumiem veic ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori, ievērojot kārtību un nosacījumus, kas noteikti Valsts drošības iestāžu likumā. Taču, anotācijā nav tālāk paskaidrots, ka saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likuma 26. pantu, Ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori veic uzraudzību pār valsts drošības iestāžu operatīvās darbības, izlūkošanas un pretizlūkošanas procesiem un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmu. Redzams, ka saskaņā ar augstākminētajām tiesību normām, vērtējot tās sistēmiski, Ģenerālprokuratūras uzraudzība pār Satversmes aizsardzības biroju ir reducēta uz uzraudzību pār valsts drošības iestāžu operatīvās darbības, izlūkošanas un pretizlūkošanas procesiem un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmu, bet ne visas iestādes darbības likumību kopumā. Satversmes aizsardzības biroja likuma 1. panta pirmā daļa nosaka, ka Satversmes aizsardzības birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde. Šā brīža spēkā esošais regulējums (likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā 23. panta ceturtā daļa) nosaka, ka Satversmes aizsardzības biroja direktors deklarācijas iesniedz Ministru prezidentam vai viņa pilnvarotai personai.
Likumprojekta anotācijā nav ietverts izvērtējums tam, kādēļ esošais normatīvais noregulējums būtu jāmaina, nosakot citu subjektu, kuram iesniedzama Satversmes aizsardzības biroja direktora mantiskā stāvokļa un interešu deklarācija.
Līdz ar to, lūgums sniegt skaidrojumu par to, kādēļ pastāvošā kārtība attiecībā uz deklarāciju iesniegšanu būtu nepieciešams mainīt.

-