Atzinums

Pārskatīt noteikumu projektā ietverto prasību nodrošināt darba samaksas noteikšanas kritēriju, pedagogu darba slodžu sadales kārtības, kā arī prēmiju un naudas balvu piešķiršanas kārtības publisku pieejamību izglītības iestādes vai tās dibinātāja tīmekļvietnē. Izglītības iestādes un dibinātāja tīmekļvietne nav piemērotākā vide izglītības iestādes darbu iekšējo noteikumu publicēšanai – šādu vietņu mērķauditorija galvenokārt ir ārējie lietotāji. Prasība par izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajiem kritērijiem izglītības iestādes pedagogu mēnešalgas likmes noteikšanai un šo kritēriju pieejamību izglītības iestādes pedagogiem, izglītības iestādes dibinātājam un Izglītības un zinātnes ministrijai ir saprotama un pamatota.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva paredz darba devēja pienākumu nodrošināt darbiniekiem piekļuvi kritērijiem, kas tiek izmantoti darba samaksas līmeņu un darba samaksas attīstības noteikšanai, nevis pienākumu minēto informāciju publicēt publiski pieejamā tīmekļvietnē.
Direktīvas mērķis ir nodrošināt informācijas pieejamību darbiniekiem, nevis neierobežotam personu lokam. Šo mērķi iespējams pilnvērtīgi sasniegt arī ar darba devēja iekšējām informācijas aprites sistēmām, piemēram, VIIS, dokumentu vadības sistēmu, personāla pašapkalpošanās portālu vai citiem iekšējiem saziņas līdzekļiem, kuros tiek nodrošināta darbinieku iepazīstināšana ar attiecīgajiem iekšējiem normatīvajiem aktiem un fiksēts iepazīšanās fakts.
Līdz ar to lūdzam visos noteikumu projekta punktos, kuros paredzēta minēto dokumentu publiska pieejamība tīmekļvietnē, aizstāt to ar prasību nodrošināt dokumentu pieejamību un iepazīstināšanu attiecīgās izglītības iestādes darbiniekiem.
Izglītības un zinātnes ministrijai ir veiksmīga prakse, kurā izglītības iestāžu nolikumi tiek augšupielādēti Valsts Izglītības informācijas sistēmā (VIIS), kur tie ir pieejami gan izglītības iestādei, gan izglītības iestādes dibinātājam, gan Izglītības un zinātnes ministrijai. Darbinieku iepazīstināšana ar iekšējās kārtības noteikumiem var notikt vispārējā kārtībā vai arī veicot VIIS funkcionalitātes paplašinājumu, kura ietvaros pedagogam VIIS pieejama visa ar pedagogu saistītā informācija.


Izteikt noteikumu projekta 2., 11. un 46. punktu attiecīgajā daļā šādā redakcijā: “Izglītības iestādes vadītājs nodrošina minēto kritēriju pieejamību attiecīgās izglītības iestādes darbiniekiem un viņu iepazīstināšanu ar tiem.”

-

Prasība par dibinātāja apstiprinātu kritēriju izglītības iestādes vadītāja mēnešalgas likmes noteikšanai un šo kritēriju pieejamību izglītības iestāžu vadītājiem un Izglītības un zinātnes ministrijai ir saprotama un pamatota. Nav saprotama un pamatota prasība veidot īpašus nosacījumus šo noteikumu publicēšanai. Katrā pašvaldībā ir noteikta kārtība, kādā ar iekšējiem noteikumiem tiek iepazīstināti tās darbinieki. Noteikumu pieejamību Izglītības un zinātnes ministrijai var nodrošināt, ieviešot iespēju to augšupielādēt Valsts Izglītības informācijas sistēmā (VIIS). 

Izteikt noteikumu projekta 3. punktu attiecīgajā daļā šādā redakcijā: “Izglītības iestādes dibinātājs nodrošina minēto kritēriju pieejamību izglītības iestāžu vadītājiem un viņu iepazīstināšanu ar tiem”

-

Zemākās mēnešalgas likmes aprēķinā nepieciešams iekļaut visus pirmsskolas izglītojamos, lai sasniegtu rīcībpoltikas mērķi par līdzīgu samaksu par līdzīgu darbu visā valsts teritorijā. 

-

Nav saprotama un pamatota prasība veidot īpašus nosacījumus šo iekšējo noteikumu publicēšanai. Katrā izglītības iestādē ir noteikta kārtība, kādā ar iekšējiem noteikumiem tiek iepazīstināti tās darbinieki, un tie piemērojami arī šo iekšējo noteikumu gadījumā.
Izglītības iestādes un dibinātāja tīmekļvietne nav piemērotākā vide izglītības iestādes darbu iekšējo noteikumu publicēšanai – šādu vietņu mērķaudtorija galvenokārt ir ārējie lietotāji. Izglītības un zinātnes ministrijai ir veiksmīga prakse, kurā izglītības iestāžu nolikumi tiek augšupielādēti Valsts Izglītības informācijas sistēmā (VIIS), kur tie ir pieejami gan izglītības iestādei, gan izglītības iestādes dibinātājam, gan Izglītības un zinātnes ministrijai.   
Jaunais finansēšanas modelis paredz lielāku autonomiju izglītības iestādēm un pedagogu darba slodžu sadales kārtības apstiprināšana tiek nodota izglītības iestādes vadītāja kompetencē – ko atbalstām. Līdz ar to lūdzam skaidrot, kādus jautājumus paredzēts regulēt ar izglītības iestādes vadītāja apstiprināto kārtību, ņemot vērā, ka pedagogu darba slodžu aprēķināšanas un sadales pamatprincipi jau ir noteikti Ministru kabineta noteikumos Nr. 205.

-

Līdz šim publiskajā telpā ir norādīts, ka tiks meklēti alternatīvi risinājumi attiecībā uz termiņā ierobežoto iespēju izglītības iestādes vadītājam un vadītāja vietniekam papildus amata pienākumiem veikt pedagoģisko darbu. Tomēr noteikumu projekta pašreizējā redakcija saglabā iepriekš paredzēto ierobežojumu.
Ņemot vērā ilgstošo pedagogu trūkumu un izaicinājumus nodrošināt kvalificētu pedagogu pieejamību visās izglītības pakāpēs un mācību priekšmetos, nav saskatāms objektīvs pamatojums noteikt šādu termiņa ierobežojumu. Turklāt izglītības iestāžu vadītāji un viņu vietnieki norāda, ka pedagoģiskā darba veikšana ierobežotā apjomā ļauj uzturēt profesionālās kompetences un saglabāt tiešu saikni ar mācību procesu.

Priekšlikums.
Svītrot noteikumu projekta 49. punktu, saglabājot noteikumu projekta 14. un 15. punktā paredzētās tiesības izglītības iestādes vadītājam un citām minētajām amatpersonām arī pēc 2028. gada 31. augusta papildus amata pienākumiem veikt pedagoģisko darbu līdz septiņām stundām nedēļā, saņemot par to papildu samaksu.
 

-

Lūdzam izvērtēt vai formulējums “individuālajam darbam ar izglītojamiem” izglītojamo brīvdienās….  nav pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem par mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku un brīvdienu laiku.

Priekšlikums svītrot noteikumu projekta 17. punktu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka vienu mēnesi pirms 1.septembra izglītības iestādes vadītājs precīzu mēnešalgas apmēru rakstveidā pedagogam nevar noteikt. Vienu mēnesi pirms 1.septembra izglītības iestādes vadītājam nav  zināms valsts budžeta mērķdotācijas finansējuma apmērs pedagogu darba samaksai.

-

Skat. Pamatojumu pie 2.punkta:

Priekšlikums.
Izteikt noteikumu projekta 47. punktu attiecīgajā daļā šādā redakcijā: “Izglītības iestādes dibinātājs nodrošina minētās kārtības pieejamību izglītības iestāžu vadītājiem un viņu iepazīstināšanu ar tiem.”
 

-

Līdz šim publiskajā telpā ir norādīts, ka tiks meklēti alternatīvi risinājumi attiecībā uz termiņā ierobežoto iespēju izglītības iestādes vadītājam un vadītāja vietniekam papildus amata pienākumiem veikt pedagoģisko darbu. Tomēr noteikumu projekta pašreizējā redakcija saglabā iepriekš paredzēto ierobežojumu.
Ņemot vērā ilgstošo pedagogu trūkumu un izaicinājumus nodrošināt kvalificētu pedagogu pieejamību visās izglītības pakāpēs un mācību priekšmetos, nav saskatāms objektīvs pamatojums noteikt šādu termiņa ierobežojumu. Turklāt izglītības iestāžu vadītāji un viņu vietnieki norāda, ka pedagoģiskā darba veikšana ierobežotā apjomā ļauj uzturēt profesionālās kompetences un saglabāt tiešu saikni ar mācību procesu.

Priekšlikums.
Svītrot noteikumu projekta 49. punktu, saglabājot noteikumu projekta 14. un 15. punktā paredzētās tiesības izglītības iestādes vadītājam un citām minētajām amatpersonām arī pēc 2028. gada 31. augusta papildus amata pienākumiem veikt pedagoģisko darbu līdz septiņām stundām nedēļā, saņemot par to papildu samaksu.

-

1.pielikuma 2. tabula.

Iebildums.
Lūdzam salāgot noteikumu projekta 1. pielikuma 2. tabulā ietverto aprēķina metodiku ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 205 4. pielikuma 2. tabulā noteikto aprēķina metodiku vai anotācijā skaidrot atšķirību pamatojumu, ja paredzēta atšķirīga pieeja. 
 

-

Noteikumu 1. pielikuma 1. tabulā informācijas izklāstu strukturēt šādi:
1. kolonna: Nr. p. k.
2. kolonna: Amata nosaukums
3. kolonna: Vienai mēnešalgas likmei atbilstoša pedagoga darba slodze (darba stundas nedēļā vai gadā)
4. kolonna: Mācību stundu vai nodarbību īpatsvars pedagoga darba slodzē
5. kolonna: Zemākā mēnešalgas likme (EUR)  
 

-

Noteikumu 1. pielikuma 2. tabulā kolonnas nosaukumu “Darba slodze nedēļā” aizvietot ar “Vienai mēnešalgas likmei atbilstoša pedagoga darba slodze (darba stundas nedēļā vai gadā)”.
 

-

Lai novērstu atšķirīgas interpretācijas iespējas, aicinām precizēt noteikumu projekta 8. punktu, jo no pašreizējās redakcijas nav viennozīmīgi saprotams, kurai amatpersonai attiecībā uz kuru amatu ir piešķirtas tiesības noteikt mēnešalgas likmi, kas nepārsniedz 60 procentus virs šo noteikumu 1. pielikumā noteiktās zemākās mēnešalgas likmes, skaidri nosakot, ka tiesības noteikt pedagoga un izglītības iestādes vadītāja vietnieka mēnešalgas likmi ir izglītības iestādes vadītājam, savukārt tiesības noteikt izglītības iestādes vadītāja mēnešalgas likmi ir izglītības iestādes dibinātājam.

-

Lūdzam anotācijā skaidrot vai mēnešalgas likmi, kas nepārsniedz 60 procentus virs šo noteikumu 1. pielikumā noteiktās zemākās likmes iespējams finansēt arī no izglītības iestādes dibinātāja līdzekļiem, ja dibinātājs šādu finansējumu nodrošina.

-

Lūdzam anotācijā skaidrot, kādēļ noteikumu projekta 8. punktā kā vienīgais piemērs mēnešalgas likmes noteikšanā ir īpaši izcelts pedagoģiskā darba stāžs, lai gan saskaņā ar punktā ietverto regulējumu mēnešalgas likmes noteikšana ir balstāma uz darba intensitātes un personīgā ieguldījuma izglītības iestādes attīstībā izvērtējumu. Projekta anotācijā nav sniegts pietiekams pamatojums, kādēļ tieši pedagoģiskajam darba stāžam piešķirama īpaša nozīme salīdzinājumā ar citiem iespējamiem darba sniegumu raksturojošiem kritērijiem.
Darba stāža īpaša akcentēšana var radīt nevienlīdzīgas attieksmes risku pret pedagogiem ar mazāku darba stāžu, bet līdzvērtīgu kvalifikāciju, kompetenci un darba sniegumu.

-

Anotācijā lūdzam skaidrot  vai  noteikumu projekta 13. punktā noteiktais attiecas uz visiem pedagogiem, t.sk. interešu izglītības pedagogiem, kā arī vai jāizpildās visiem apakšpunktiem, nosakot pedagoga darba slodzi.
 

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 32. punktu, jo pirmšķietami tas nav savstarpēji saskaņots ar noteikumu projekta 14. punktu. Proti, 14. punktā ir noteikts personu loks, kurām papildus amata pienākumiem ir tiesības veikt pedagoģisko darbu (izglītības iestādes vadītājs, vadītāja vietnieks, struktūrvienības vadītājs, izglītības metodiķis, sporta organizators, izglītības iestādes bibliotekārs, pirmsskolas izglītības iestādes vadītājs, pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja vietnieks un pirmsskolas izglītības metodiķis), savukārt 32. punktā no darba samaksas regulējuma ir izslēgti koledžu un augstskolu pedagogi, vadītāji, vadītāju vietnieki un struktūrvienību vadītāji. Līdz ar to nav skaidra abu punktu savstarpējā saistība un pamatojums atšķirīgajam amatpersonu tvērumam.  Lūdzam attiecīgi precizēt regulējumu vai sniegt skaidrojumu anotācijā.

-

Aicinām svītrot vārdu “īslaicīgu”.

-

Paplašināt finanšu avotu – no izglītības iestādes valsts mērķdotācijas vai pašvaldības finanšu līdzekļiem.

-

Precizēt noteikumu projekta 41.punktu. Esošā redakcija ir  pretrunā ar MK 2026.gada 14.aprīļa noteikumiem 205 “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs”, kur 16.1.6. apakšpunktā finansējums tiek aprēķināts tikai uz slodžu skaitu 10. – 12.klasēs.

-

Pārskatīt, vai šajā punktā noteiktais atbilst mūsdienīgai un efektīvai pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai.

Nepieciešams pašvaldībām paredzēt lielāku elastību pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpes noteikšanā. Proti, paredzēt pašvaldībai tiesības izvēlēties, vai noteikt vienotu kārtību par kvalitātes pakāpēm visās tās dibinātajās izglītības iestādēs. Pašreizējā redakcija faktiski liedz pašvaldībai iespēju noteikt vienotu pieeju visās tās dibinātajās izglītības iestādēs. Šāda pieeja nodrošinātu iespēju pašvaldībai izvēlēties arī decentralizētu pieeju, ja tā ir atbilstošāka konkrētās pašvaldības vajadzībām.

-

Lūdzam anotācijā skaidrot aprēķina bāzi. Nepieciešams precizēt, vai "tarificētā mēnešalga" ietver arī 8.punktā minēto palielinājumu līdz 60%, vai tikai zemāko likmi.

-

1.pielikums, 1.tabula, 2.lpp.
³ Izglītības iestādes vadītājs un pedagogs var vienoties par citu darba slodzes sadalījumu, ievērojot, ka darba slodzi nedēļā mācību stundu/nodarbību vadīšanai var palielināt ne vairāk ne mazāk kā par divām stundām nedēļā.

Priekšlikums.
Lūdzam anotācijā skaidrot „…ne vairāk ne mazāk…”

 

-

Nepieciešams turpināt sarunas ar Izglītības un zinātnes ministriju, Finanšu ministriju par piemaksu noteikšanu pedagogiem, kuri īsteno iekļaujošo izglītību, t.i. piem.klasē iekļauti četri izglītojamie ar speciālajām vajadzībām.
Noteikumu 3.pielikums “Piemaksa par darbu specifiskos apstākļos no valsts budžeta finansēto izglītības iestāžu pedagogiem” nosaka piemaksu apmēru pedagogiem speciālās izglītības iestādēs, profesionālās izglītības iestādēs grupās izglītojamiem ar invaliditāti un vispārējās izglītības iestādēs speciālās izglītības klasēs un speciālās izglītības grupās. 
 

-