Atzinums

"Risinājuma aprakstā" norādīts, ka MK noteikumus nepieciešams papildināt ar 7.¹ punktu, kas nosaka, ka gadījumā, ja aizsargātais lietotājs ir pieslēdzamā objekta īrnieks, aizsargātā lietotāja īres tiesības ir nostiprinātas Zemesgrāmatā, un īres līguma darbības termiņš nav īsāks par pieciem gadiem no pieteikuma sadales sistēmas operatora iesniegšanas brīža. Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 4. punkts neparedz nosacījumu, ka aizsargātā lietotāja īres tiesībām būtu jābūt nostiprinātām Zemesgrāmatā. Turklāt Dzīvojamo telpu īres līguma 8.panta trešā daļa noteic, ka dzīvojamo telpu īres līgums ierakstāms zemesgrāmatā, ja izīrētājs un īrnieks vienojas par dzīvojamās telpas īres līguma ierakstīšanu zemesgrāmatā. Līdz ar to lūdzam anotācijas tekstu saskaņot ar tiesību akta projekta saturu.

-

Tiesiskai skaidrībai aicinām norādīt termiņu, kādā īstenojamas piedāvātajā tiesību normā paredzētās tiesības.

-

Precizējama terminoloģija atbilstoši Dzīvojamo telpu īres likumam un Civillikumam, kā arī grozāmajam tiesību aktam. Turklāt lūdzam anotācijā pamatot, kāpēc tikai pieslēdzamā objekta īpašniekam ir tiesības izbeigt attiecīgo īres līgumu, ja grozāmie Ministru kabineta noteikumi un izstrādātie grozījumi tajos paredz, ka atļauju pieslēguma ierīkošanai sniedz pieslēdzamā objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Turklāt arī saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 5. panta pirmo daļu izīrētājs var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kas ir dzīvojamās telpas īpašnieks vai valdītājs. 

7.² Ja pieslēdzamā objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs izbeidz šo noteikumu 7.¹ punktā minēto īres līgumu ar aizsargāto lietotāju tā darbības laikā no aizsargātā lietotāja neatkarīgu apstākļu dēļ, aizsargātajam lietotājam ir tiesības par to informēt Būvniecības valsts kontroles biroju (turpmāk - birojs).

Lūdzam anotācijā pamatot prasību pēc zemesgrāmatas nodalījuma izraksta par pieslēdzamā objekta nomas tiesībām, ņemot vērā, ka  Dzīvojamo telpu īres likums un Civillikums neparedz obligātu dzīvojamo telpu īres vai nekustamo īpašumu nomas līgumu ierakstīšanu zemesgrāmatā. Turklāt nomnieks vai īrnieks atbilstoši Civillikuma 2130. panta otrajai daļai ir lietas turētājs, bet nevis tās valdītājs. Vienlaikus minētā apakšpunkta redakcija precizējama atbilstoši Zemesgrāmatu likumā lietotajai terminoloģijai, jo saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma  2. pantu zemesgrāmatu lietu izskatīšana piekrīt rajona (pilsētas) tiesām. Savukārt saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 11. panta pirmo daļu zemesgrāmatas sastāv no nodalījumiem (folijām).

-