Atzinums

Medību norise nenotiek ārpus vides, ko izmanto arī citi sabiedrības pārstāvji. Izrietoši, uzskaitījums "mednieki un medību tiesību īpašnieki" ir jāpapildina

Mednieki un citi sabiedrības pārstāvji.

Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo sugu medības un medības īpaši aizsargājamos biotopos (Natura 2000 teritorijās) vistiešākā veidā attiecas uz Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām. Izrietoši, nevar būt "nē".

Jā

Trūkst izvērsts paskaidrojums ("Apraksts").

-

Nav saprotams kādēļ "nē", ja tālāk ir izvērsts paskaidrojums par līdzdalību.

-

Norādītā saite neattiecas uz minēto sanāksmju diskusijām, bet gan uz senāka perioda iebildumiem/priekšlikumiem.

-

Nav atbalstāms 3.1.3.punkta svītrojums, paredzot stirnas par nelimitētiem medību dzīvniekiem. Stirnas izņemšana no limitēti medījamo sugu saraksta draud ar pārmērīgu šo dzīvnieku skaita samazināšanu atsevišķās medību platībās vai Latvijā kopumā. Turklāt, valsts mērogā tas padarīs neiespējamu stirnu skaita/izplatības kontroli un medību plānošanu. Stirna ir nozīmīgs lielo plēsēju (vilku, lūšu) barības avots. Stirnu skaita būtisks samazinājums var veicināt uzbrukumus mājdzīvniekiem, kā arī negatīvi ietekmēt lielo plēsēju populācijas.
 

3.1.3. stirnas (Capreolus capreolus) – āži no 1. jūnija līdz 30. novembrim, kazlēni (vecums līdz vienam gadam) un kazas – no 15. augusta līdz 30.novembrim.

Ņemot vērā vilka nepārvērtējamo ieguldījumu ĀCM ierobežošanā (skat.: https://www.mdpi.com/1999-4915/13/10/2062?fbclid=IwAR0qxcS0FGykj0h_2NrXeg6OWXn25yhRpYBpzikFQCvCfXW5F8cqJ94doCk) un vilka nozīmi zālēdāju veselīgu populāciju uzturēšanā, kā arī vilka lomu jenotsuņu un citu sīko plēsēju ierobežošanā, tā lomu lauksaimniecības kultūraugu pārnadžu postījumu samazināšanā, - vilku medības būtu reducējamas tikai apdzīvoto vietu teritorijās, viensētu un lauksaimniecības dzīvnieku novietņu tiešā tuvumā (līdz 500m(?) attālumam), bet ne to dzīvotņu visā platībā (vismaz līdz ĀCM izskaušanai valstī).
Vilka medības nerada pienesumu pārtikas produktu ieguvē.
Vilka kā Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās sugas labvēlīgs stāvoklis prasa, lai ikgadējais nomedīšanas limits būtu ievērojami zemāks par pieļaujamo, kuru pārsniedzot sākas sugas stāvokļa lejupslīde.
 

3.1.7. vilki (Canis lupus) – visu gadu apdzīvoto vietu teritorijās, viensētu un lauksaimniecības dzīvnieku novietņu tiešā tuvumā Valsts meža dienesta noteiktā nomedīšanas apjoma robežās.

Sakarā ar izteiktu pēdējo gadu tendenci mežirbju skaita samazinājumam, svītrot no medījamo sugu saraksta šo sugu, nepārvietojot uz limitēti medījamo sugu sarakstu. Medību noslogojums, papildus citiem apdraudošiem faktoriem, nekādi neuzlabos sugas stāvokli.
Ne VMD, ne kādai citai institūcijai nav kapacitātes veikt mežirbju uzskaiti / monitoringu, kas ir pirmais priekšnosacījums zinātniski pamatota limita noteikšanai. Otrais būtu sugas aizsardzības plāns.

 

Svītrot

Baltais zaķis (Lepus timidus) no medījamo sugu saraksta ir svītrojams, jo ir Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību V pielikuma suga, kurai, nav veikta izplatības noskaidrošana Latvijā un nav izstrādāts sugas apsaimniekošanas plāns, lai to medītu, kā to nosaka Direktīva.Svītrot balto zaķi no medījamo sugu saraksta. Balto zaķu skaits, vismaz atsevišķos Latvijas reģionos, ir ievērojami sarucis.

3.2.2. pelēkie zaķi (Lepus europaeus) – no 1. oktobra līdz 31. janvārim;

Garkaklis svītrojams no medījamo sugu saraksta, jo suga ir skaitliski sarūkoša ne tikai Latvijā, bet visā tās areālā. Līdzīgs skaita sarukums Latvijā ir vērojams arī platknābim un baltvēderim.

3.2.11. sējas zosis (Anser fabalis rossicus), baltpieres zosis (Anser albifrons), Kanādas zosis (Branta canadensis) – no 15. septembra līdz 30. novembrim;

Apakšpunkts atļauj ūdensputnu medības publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslās peldsezonas laikā gan sestdienās, gan svētdienās.
Tā kā publiskajās ūdenstilpēs notiekošās ūdensputnu medības ar medību šaujamieroču pielietojumu rada bīstamību un būtisku diskomfortu citiem likumiskiem publisko ūdeņu lietotājiem - peldētājiem, ūdenssportistiem, ūdenstūristiem, makšķerniekiem - šis nosacījums būtiski ierobežo sabiedrības, it īpaši bērnu, tiesības uz netraucētu atpūtu abās nedēļas brīvdienās, kā arī pirmajā skolas dienā. (1.septembrī).
 

3.2.12. meža zosis (Anser anser), lauči (Fulica atra), krīkļi (Anas crecca), pelēkās pīles (Anas strepera), meža pīles (Anas platyrhynchos), prīkšķes (Anas querquedula), cekulpīles (Aythya fuligula), ķerras (Aythya marila), melnās pīles (Melanitta nigra), gaigalas (Bucephala clangula) – no 20. augusta līdz 31.augustam un no 2.septembra līdz 14. septembrim pirmdienā, ceturtdienā un svētdienā, bet no 15. septembra līdz 15. decembrim katru dienu;

Zeltainais šakālis (Canis aureus) nav invazīva suga, Latvijā (u.c. Baltijas valstīs) tas ienāk dabīgā ceļā paplašinot savas izplatības areālu. Suga ir ES Sugu un biotopu direktīvas Nr.92/43/EEK 5.pielikuma suga ar ierobežojumiem šo dzīvnieku izmantošanā (11., 14. un 15.pants), kas paredz dzīvnieku ieguvi tikai pie nosacījuma, ja ir nodrošināts sugas labvēlīgs statuss valstī. Sugas īpatņu ieguvei saskaņā ar Direktīvas 14.pantu ir nepieciešama priekšizpēte un sugas aizsardzības/apsaimniekošanas plāns. Līdz minēto prasību izpildei, sugas labvēlīga aizsardzības statusa pierādīšanai un/vai šīs sugas dzīvnieku medību nepieciešamības noskaidrošanai, zeltainais šakālis no Medību noteikumiem kā medījamā suga ir svītrojams.
Sugas priekšlaicīga iekļaušana Medību noteikumos (medījamo sugu sarakstā) šobrīd rada pretrunas ar dabas aizsardzības normatīvajiem aktiem.
 

3.2.15. Latvijas faunai neraksturīgo vai invazīvo sugu dzīvnieki – Amerikas ūdeles (Mustela vison), jenotsuņi (Nyctereutes procyonoides), dambrieži (Dama dama), mufloni (Ovis orientalis), Sika brieži (Cervus nippon), jenoti (Procyon lotor), nutrijas (Myocastor coypus Molina), baibaki (Marmota bobak) – visu gadu;

Nav atbalstāms 3.1.3.punkta svītrojums, paredzot stirnas par nelimitētiem medību dzīvniekiem. Stirnas izņemšana no limitēti medījamo sugu saraksta draud ar pārmērīgu šo dzīvnieku skaita samazināšanu atsevišķās medību platībās vai Latvijā kopumā. Turklāt, valsts mērogā tas padarīs neiespējamu stirnu skaita/izplatības kontroli un medību plānošanu. Stirna ir nozīmīgs lielo plēsēju (vilku, lūšu) barības avots. Stirnu skaita būtisks samazinājums var veicināt uzbrukumus mājdzīvniekiem, kā arī negatīvi ietekmēt lielo plēsēju populācijas.

Svītrot

Mērkaziņu iekļaušana medījamo sugu sarakstā ir nepieļaujama, zinot ķikuta (Gallinago media) un bioloģisi vērtīgo zālāju (BVZ) kritisko stāvokli (t.sk. putnu BVZ) valstī.  Mērkaziņu medības ir iespējamas g.k. putniem nozīmīgo BVZ vietās un Natura'2000 teritorijās. Centieni atgriezt dzīvotnēs ķikutu būs "palikti zem sitiena", jo abas sugas (mērkaziņa un ķikuts) ir grūti atšķiramas īsajā izšaušanas brīdī. Medības BVZ teritorijās būtu nepieļaujamas arī medību radītā kopējā traucējuma dēļ, jo šajās vietās neizbēgami būs traucēti jebkuras citas sugas putni, kuri vasaras beigās un rudenī veido piesaisti vietai ligzdošanai nākamajos gados.
 

Svītrot

Dzinējmedībām nevajadzētu notikt pēc 31.janvāra, jo:vēlāk par šo datuma pēc šiem noteikumiem nav paredzētas nevienas pārnadžu sugas dzīvnieku medības dzinējmedībās.
Bez izteiktajiem iebildumiem pie p.3.1.7. (par vilku medību noteikšanu tikai apdzīvoto vietu un lauksaimniecības dzīvnieku novietņu tuvumā), jāatzīmē, ka:
1) vilku ziemas dzinējmedības nerisina vilku potenciālo postījumu problēmu, jo mājlopi šajā periodā neatrodas ganībās;
2) vilku dzinējmedības nav uzskatāmas par selektīvām un tās nenodrošina uz postīšanu tendētu indivīdu atlasi/nošaušanu.
Postījumu novēršanai vilku medības ir jāparedz vienīgi apdzīvotu vietu vai lauksaimniecības dzīvnieku novietņu tiešā tuvumā kā individuālās medības, atļaujot arī diennakts tumšajā laikā un pielietojot nakts redzamības palīgierīces. Tikai tādas medības pēc būtības pildītu savas selektīvo medību funkcijas.

11. Medības ar dzinējiem vai traucēšanu (turpmāk – dzinējmedības) ir atļautas no saullēkta līdz saulrietam no 1. oktobra līdz 31. janvārim.