Atzinums

Lūdzam izvērtēt vai likumprojekta 6.panta trešā daļa nav pretrunā ar šī panta astoto daļu, proti trešā daļa paredz, ka politiku klimata pārmaiņu samazināšanas mērķu izpildei izstrādā VARAM sadarbībā ar ministrijām, bet 6.panta astotā daļa paredz, ka minētās politikas izstrādei tiek veidota starpinstitūciju darba grupa.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 6.panta trešo daļu, skaidri norādot tajā minētās politikas tvērumu, proti, skaidrojot, vai attiecīgā “klimata politika” noteiks tikai to pasākumu identificēšanu, kas tiks iekļauti NEKP plānā atbilstoši likumprojekta 6.panta septītajā daļā noteiktajam. Vēršam uzmanību, ka SEG emisiju samazināšanas pasākumi var tikt ietverti dažādos nozaru plānošanas dokumentos (ne tikai NEKP), taču likumprojekta 6.panta regulējums nesniedz skaidru priekštatu, vai klimata politikas ietvaros a) tiks aptverta visu ar SEG samazināšanu saistītu pasākumu identificēšana un to ieviešanas koordinēšana vai b) tikai to pasākumu identificēšana un koordinēšana, kas iekļauti NEKP. Secīgi, ja klimata politika tiek izstrādāta tikai NEKP ieviešanai, aktualizējās jautājums par likumprojekta izstrādes nepieciešamību.

-

Likumprojekta 6.panta trešā daļa paredz, ka VARAM sadarbībā ar nozaru ministrijām izstrādā politiku klimata pārmaiņu samazināšanas mērķu – siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un oglekļa dioksīda piesaiste – izpildei. Ņemot vērā, ka Latvijā politika tiek leģitimizēta politikas plānošanas dokumenta formā, lūdzam skaidrot vai 6.panta trešajā daļā minētā politika nedublē 5.pantā minēto attīstības plānošanas dokumentu.

-

Likumprojekta 6.panta sestā daļa paredz, ka par klimata pārmaiņu samazināšanas mērķu izpildes īstenošanu atbildīgs ir Ministru kabinets un nozaru ministrijām ir tikai koordinējoša loma mērķu izpildē. Norādām, ka koordinējošā ministrija kopējai klimata politikai ir VARAM, kura veido starpinstitūciju darba grupu politikas izstrādei un īstenošana saskaņā ar šī panta astoto daļu. Līdz ar to pārējām ministrijām likumprojektā attiecīgi būtu jānosaka nevis koordinējoša loma, bet gan atbildība par tās kompetencē esošo nozaru politiku īstenošanu izvirzīto klimata mērķu sasniegšanā. Norādām, ka SEG emisiju samazināšanas un CO2 piesaistes mērķu sasniegšanas politiku izstrādā katra nozare, pētījumus par šādu pasākumu atlasi finansē nozares, tāpat SEG samazināšanas pasākumus identificē nozares (un finansē no nozaru pāraudzītajām budžeta programmām). MK atbildība par kopējo mērķu īstenošanu var realizēties tikai caur katras attiecīgās nozaru ministrijas atbildību, nevis ministriju koordinējošo lomu politikas ieviešanā.

-

Likumprojekta 6.pantā ir paredzēta pasākumu identificēšana, bet ne to ieviešanas efektīva koordinēšana, proti, laicīga to pasākumu īstenošanas pārtraukšana, kuriem nav ietekmes uz SEG emisiju samazināšanu vai CO 2 piesaisti. Ievērojot minēto, lūdzam 6.panta septītajā daļā paredzēt arī SEG emisiju samazinošo pasākumu ietekmes novērtēšanu. Vienlaicīgi norādām, ka 6.panta septītās daļas redakcija nesniedz skaidrību par kārtību, kādā nozares sniedz koriģētos pasākumus NEKP mērķu sasniegšanai.

-

Norādām, ka likumprojekta 6.panta astotās daļas regulējums palielinās administratīvo slodzi valsts pārvaldei, izveidojot vēl vienu darba grupu - starpinstitūciju darba grupu klimata politikas koordinēšanā. Lūdzam izvērtēt minētās darba grupas nepieciešamību, ņemt vērā, ka  NEKP pasākumu ieviešanu koordinē un uzrauga Nacionālā enerģētikas un klimata padome, bet klimata politikas ieviešanas koordināciju veiks VARAM. Minētā funkciju pārklāšanās aktualizē jautājumu, vai klimata mērķi tiks sasniegti ar NEKP rīcībpolitiku, vai arī klimata politikas ietvaros tiks uzraudzīti arī citu nozaru politiku pasākumi, kas būs noteikti ārpus NEKP rīcībpolitikas.

-

Lūdzam skaidrot vai likumprojekta 7.panta pirmajā daļā noteiktā ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšana paredzēs klimata politikas ietekmes novērtēšanu tikai NEKP rīcībpolitikas pasākumiem vai arī citos politikas plānošanas dokumentos ietvertajiem klimata pasākumiem.

-

Likumprojekta 7.panta trešajā daļā norādīts, ka VARAM sadarbībā ar nozarēm informatīvajā ziņojumā iekļauj priekšlikumus par  izmaksu efektīviem papildus pasākumiem. Lūdzam papildināt likumprojektu, nosakot iespēju ne tikai rosināt priekšlikumus par papildus pasākumiem, bet arī iniciēt neefektīvu vai klimata mērķu sasniegšanai pretrunīgu pasākumu realizācijas pārtraukšanu, novirzot finansējumu atbilstošākām rīcībām. Turklāt jāņem vērā, ka katras atsevišķas nozares ietvarā rīcība var sniegt pozitīvu efektu, taču vienlaikus negatīvi ietekmēt situāciju citā nozarē, līdz ar to jauno papildus pasākumu ietekme jāvērtē starpnozariski.

Papildus lūdzam sniegt skaidrojumu par to, vai 7.panta trešajā daļā norādīto papildus pasākumu identificēšana tiks veikta izmantojot kopēju modelēšanu ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanas sistēmas ietvaros, vai pasākumus identificēs nozares (piemēram, pasūtot nesaistītus pētījumus vai modeļu izstrādi nozares ietvaros.
 

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 8.panta trešo daļu, kur noteikts izstrādāt informatīvo ziņojumu, kas ietver Latvijas rīcības stratēģiju. Proti, nav saprotams, vai emisiju sadale noteiktam periodam paredz a) dažādas izšķiršanās (par ko jāgatavo konceptuālais ziņojums) vai b)  Ministru kabineta informēšanu.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 8.panta piekto daļu, kas paredz isagatavot nformatīvo ziņojumu par Latvijas iespējām un nepieciešamību veikt darījumus ar valsts īpašumā esošajām gada emisijas sadales vienībām uz kura pamata Ministru kabinets pieņem lēmumu, kas tostarp varētu būt konceptuāla izšķiršanās (par ko jāgatavo konceptuālais ziņojums).

-

Likumprojekta 9.panta otrajā daļa paredz klimata pārmaiņu pielāgošanās politikas izstrādi. Vēršam uzmanību, ka Regulas 2018/1999 15.panta pirmā daļa nosaka pienākumu izveidot SEG emisiju samazināšanas stratēģiju, kurā saskaņā ar 15.panta ceturto daļu jāiekļauj Regulas 2018/1999 IV pielikumā izklāstītos elementus. Savukārt Regulas 2018/1999 IV pielikumā norādīts, ka ilgtermiņa stratēģijā ir jāiekļauj pielāgošanās rīcībpolitikas un pasākumi. Līdz ar to nav saskatāma lietderība veidot divas atsevišķas politika (šajā pantā un šī likumprojekta 5.pantā noteiktās). Papildus norādām, ka MK noteikumi Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” neliedz izstrādāt atseviškus plānus politiku ieviešanai un jau šobrīd ir izstrādāts un apstiprināts Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.gadam. Līdz ar to lūdzam izvērtēt 9.panta konsolidēšanu ar 5.pantu.

-

Norādām, ka likumprojekta 9.panta trešajā daļā minētā risku izvērtējumu atjaunošana ir nepieciešama biežāk kā 10 gados, ja uz tā pamata tiks konstatētas arī 9.panta otrajā daļā (un analogi arī 5.panta trešajā daļā) minētās būtiskās politikas neaktualitāte un atjaunošanas nepieciešamības pamatojums.

-

Anotacijas sadaļā 1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi “Risinājuma apraksts” minēta informācija par Klimata pārmaiņu finanšu instrumentu (KPFI) un Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds”, kas  veic KPFI uzraudzības funkcijas. Ņemot vērā, ka likumprojekta apstiprināšanas brīdī būs beigusies ne tikai projektu īstenošana, bet arī projekta rezultātu uzraudzības periods, lūdzam papildus skaidrot nepieciešamību aprakstīt šos kapitālsabiedrības uzdevumus anotācijā.

-

Anotācijas sadaļā 1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi “Risinājuma apraksts” minēta informācija, ka atbilstoši Eiropas Klimata  likumam un Regulas 2018/1999 prasībām tiek izveidots klimata pārmaiņu pielāgošanās politikas plānošanas dokuments. Vēršam uzmanību, ka Regulas 2018/1999 15.panta pirmā daļa nosaka pienākumu izveidot SEG emisiju samazināšanas stratēģiju, kurā saskaņā ar 15.panta ceturto daļu jāiekļauj IV pielikumā izklāstītos elementus. Savukārt Regulas 2018/1999 IV pielikumā norādīts, ka ilgtermiņa stratēģijā ir jāiekļauj pielāgošanās rīcībpolitikas un pasākumi. Attiecīgi lūdzam precizēt anotāciju, jo atsevišķa klimata pārmaiņu pielāgošanā politikas plānošanas dokumenta iztrāde nav Regulas 2018/1999 prasība.

-

Anotacijas sadaļā 1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi “Risinājuma apraksts” minēta informācija, ka, balstoties uz likumprojekta 6. panta sesto daļu, par mērķu izpildi būtu atbildīgs Ministru kabinets, nozaru ministrijām koordinējot to izpildi nozarēs un kur iespējams, nozaru ministrijām pasākumu noteikšanai būtu nepieciešams veikt sociālekonomisko izvērtējumu. Vēršam uzmanību, ka nepieciešamība veikt sociālekonomisko izvērtējumu nav atrunāta likumprojekta 6.panta sestajā daļā. Ņemot vērā, ka klimata pārmaiņu novēršanas pasākumi var būt finanšietilpīgi un var atstāt ietekmi uz iedzīvotājiem būtisku preču un pakalpojumu izmaksām, uzskatām, ka sociālekonomiskās ietekmes izvērtējums nedrīkst būt pēc izvēles, bet ir nepieciešams vienmēr gan mērķu, gan rīcībpasākumu noteikšanā. Lūdzam precizēt anotāciju un attiecīgi iekļaut likumprojektā pienākumu veikt sociālekonomisko izvērtējumu gan mērķu gan pasākumu noteikšanā.

-

Anotācijas sadaļā 1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi “Risinājuma apraksts”  minēta informācija, ka likumprojekta II nodaļā ir iekļauta tieša sasaiste ar spēkā esošiem politikas plānošanas dokumentiem attiecībā uz klimata politiku.  Lūdzam papildināt anotāciju skaidrojot minēto sasaisti ar spēkā esošajiem politikas plānošanas dokumentiem, jo likumprojekta II nodaļā tāda nav nolasāma (izņemot sasaisti ar NEKP), proti II nodaļa nosaka turpmāko ietvaru klimata mērķu sasniegšanai nepieciešamo politiku izstrādei.

-

Anotācijas sadaļā 1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums norādīts, ka nav plānots tādu veikt. Ierosinām izvērtēt iespēju veikt pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējumu, ņemot vērā to, ka likumprojekts nosaka vienotu normatīvo un institucionālo ietvaru klimata politikas īstenošanā, kas sekmētu Latvijas virzību uz klimatneitralitāti, un būtu svarīgi periodiski novērtēt sistēmas darbību praksē un virzību uz noteikto mērķu sasniegšanu.

-

Ņemot vērā, ka klimata jautājumu kontekstā vienlīdz nozīmīgas ir divu veida darbības, proti,  klimata pārmaiņu novēršana (mitigation) un pielāgošanās (adaptation) klimata pārmaiņām, lūdzam izvērtēt iespēju papildināt 1.pantā sniegtās definīcijas ar terminu “klimata pārmaiņu novēršana”.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju precizēt likumprojekta 1.panta 25.punktā sniegto termina “pielāgošanās klimata pārmaiņām” sasaisti ar klimatnoturību, ņemot vērā, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām pēc būtības ir darbību kopums, kuras nodrošina virzību uz klimatnoturību.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 1.panta 13.punktā definētais termins “klimatnoturība” turpmāk likumprojekta tekstā netiek lietots, bet likumprojekta 2.pantā tiek lietots termins “klimatnoturīgums”, kuram definīcija likumprojektā netiek sniegta. Lūdzam izvērtēt iespēju likumprojekta 2.pantu precizēt, lietojot terminu “klimatnoturība”.

-

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību likumprojektā paredzēt 5. un 9. pantā minēto plānošanas dokumentu izstrādi, ievērojot to, ka minēto plānošanas dokumentu izstrādei nav nepieciešams papildu deleģējums šī likumprojekta ietvaros, jo tas ir noteikts ES regulā, kā arī MK noteikumi Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” neierobežo attiecīgās politikas izstrādi. Piemēram, jau šobrīd ir izstrādāta Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam, kā arī Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.gadam, kur plāna pamatojumā ir  norādīts identisks ES regulējums (Regula 2018/1999).

-

Norādām, ka likumprojekta 6.panta piektajā  daļā sniegta atsauce uz ceturto daļu, taču korekti būtu atsaukties uz trešo daļu.

-