Projekta ID
21-TA-1169Atzinuma sniedzējs
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
Atzinums iesniegts
04.03.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts
Iebildums
Pašvaldības saistošos noteikumus piemēro un kontrolē tikai pašvaldības institūcijas, jo pašvaldība (šinī gadījumā - dome, izdodot saistošos noteikumus) atbilstoši augstāka spēka normatīvā akta pilnvarojumam ir tiesīga noteikt tās institūciju pilnvaras, kā arī kontrolēt institūciju rīcību saistošo noteikumu piemērošanā. Tādējādi Valsts vides dienests nav tiesīgs citām personām noteikt prasības, kas izriet no pašvaldības saistošajiem noteikumiem, un kontrolēt šo prasību izpildi, kā tas ir minēts likumprojekta anotācijā. Tādējādi lūdzam pārskatīt šo normu un likumprojekta anotāciju.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts
Iebildums
Likumprojekta 18. panta trešajā daļā noteiktais tiesiskais regulējums, ka dienesta un operatora savstarpējā saziņa, turpmākas procesuālas darbības saistībā ar iesniegumu, atļaujas izsniegšanu vai C reģistrāciju vai to grozījumiem, kā arī visa ar šīm darbībām saistītā dokumentu aprite notiek elektroniski tikai Dienesta informācijas sistēmā ir pretrunā Paziņošanas likumā un Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktajam.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Paziņošanas likuma 9. panta pirmo prim daļu dokumentu paziņo uz oficiālo elektronisko adresi Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā, ja adresātam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts. Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12. panta pirmajā daļā noteikts, ka gadījumos, ja ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, valsts iestāde un privātpersona sazinās elektroniski un elektronisko dokumentu nosūta, izmantojot oficiālo elektronisko adresi. Savukārt Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12. panta otrajā daļā noteikts, ja normatīvajos aktos tas paredzēts, valsts iestāde var sazināties elektroniski un elektronisko dokumentu nosūtīt, izmantojot atbilstošu valsts informācijas sistēmu, vienlaikus nodrošinot attiecīgās informācijas vai dokumenta pieejamību oficiālās elektroniskās adreses kontā.
Ievērojot minēto, nepieciešams papildināt likumprojekta 18. panta trešo daļu, norādot, ka informācija par procesuālām darbībām un dokumenti tiek nosūtīti arī uz oficiālās elektroniskās adreses kontu, ja operatoram tāds ir aktivizēts.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Paziņošanas likuma 9. panta pirmo prim daļu dokumentu paziņo uz oficiālo elektronisko adresi Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā, ja adresātam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts. Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12. panta pirmajā daļā noteikts, ka gadījumos, ja ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, valsts iestāde un privātpersona sazinās elektroniski un elektronisko dokumentu nosūta, izmantojot oficiālo elektronisko adresi. Savukārt Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12. panta otrajā daļā noteikts, ja normatīvajos aktos tas paredzēts, valsts iestāde var sazināties elektroniski un elektronisko dokumentu nosūtīt, izmantojot atbilstošu valsts informācijas sistēmu, vienlaikus nodrošinot attiecīgās informācijas vai dokumenta pieejamību oficiālās elektroniskās adreses kontā.
Ievērojot minēto, nepieciešams papildināt likumprojekta 18. panta trešo daļu, norādot, ka informācija par procesuālām darbībām un dokumenti tiek nosūtīti arī uz oficiālās elektroniskās adreses kontu, ja operatoram tāds ir aktivizēts.
Piedāvātā redakcija
Dienesta un operatora savstarpējā saziņa, turpmākas procesuālas darbības saistībā ar iesniegumu, atļaujas izsniegšanu vai C reģistrāciju vai to grozījumiem, kā arī visa ar šīm darbībām saistītā dokumentu aprite notiek elektroniski Dienesta informācijas sistēmā. Ja operatoram ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, Dienesta informācijas sistēmā paziņotos dokumentus un informāciju par procesuālām darbībām nosūta arī uz oficiālās elektroniskās adreses kontu.
3.
Likumprojekts
Iebildums
Tiesību normā nav noteiktības par apstākļiem, kad ir veicama publiskā apspriešana, jo nav noteiktības par to, kas ir saprotams ar vārdiem “būtiskas izmaiņas”, kā arī nav noteiktības par norādīto institūciju kompetenci un tās nošķiršanu, proti, kad (pie kādiem apstākļiem) lēmumu par publisko apspriešanu pieņem Valsts vides dienests un kad šādu lēmumu pieņem pašvaldība.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Likumprojekts
Iebildums
Likumprojekta 26. panta otrās daļas pirmajā teikumā minētais apstāklis, ar ko pamatots pilnvarojums pašvaldības saistošo noteikumu izdošanai ("ir pārsniegti vai var tikt pārsniegti gaisa aizsardzības jomas normatīvajos aktos noteiktie gaisa kvalitātes normatīvi"), pats par sevi nepamato nepieciešamību izdot saistošos noteikumus. Proti, Ministru kabineta noteikumu (kas nosaka gaisa kvalitātes normatīvus) neievērošana vai neievērošanas risks nav pietiekams tiesiskais pamatojums pašvaldībai izdot saistošos noteikumus. Vienlaikus pašvaldības saistošajiem noteikumiem kā ārējam normatīvajam aktam ir vispārregulējošs raksturs, tādējādi saistošajos noteikumos noteiktie ierobežojumi ir nosakāmi uz teritoriju (pašvaldības administratīvo teritoriju vai tās daļu), nevis uz konkrētu objektu, kurā tiek veiktas piesārņojošas darbības. Attiecībā uz konkrētu piesārņojošo darbību veicēju var tikt izdots individuāls pienākumus uzliekošs tiesību akts.
Pašvaldības gaisa kvalitātes uzlabošanas plānā noteiktais var būt par apstākli, kas pamato pašvaldības tiesības noteikt pašvaldības saistošajos noteikumos stingrākas prasības piesārņojošo darbību veikšanai konkrētā teritorijā. Tādējādi lūdzam paredzēt, ka pašvaldības saistošajos noteikumos ir nosakāmi ierobežojumi, ievērojot pašvaldības gaisa kvalitātes uzlabošanas plānā noteikto.
Savukārt likumprojekta 26. panta otrās daļas trešais teikums ir ietverams likumprojekta anotācijā, jo pašvaldībai, izstrādājot saistošos noteikumus, ir jāņem vērā dažāda informācija, kas attiecas uz saistošo noteikumu regulējumu, nodrošinot saistošo noteikumu tiesiskumu.
Likumprojekta 26. panta otrās daļas ceturtais teikums ir redakcionāli precizējams, izslēdzot palīgteikumu, jo pašvaldības saistošie noteikumi tiks nosūtīti Klimata un enerģētikas ministrijai atzinuma sniegšanai atbilstoši kompetencei.
Pašvaldības gaisa kvalitātes uzlabošanas plānā noteiktais var būt par apstākli, kas pamato pašvaldības tiesības noteikt pašvaldības saistošajos noteikumos stingrākas prasības piesārņojošo darbību veikšanai konkrētā teritorijā. Tādējādi lūdzam paredzēt, ka pašvaldības saistošajos noteikumos ir nosakāmi ierobežojumi, ievērojot pašvaldības gaisa kvalitātes uzlabošanas plānā noteikto.
Savukārt likumprojekta 26. panta otrās daļas trešais teikums ir ietverams likumprojekta anotācijā, jo pašvaldībai, izstrādājot saistošos noteikumus, ir jāņem vērā dažāda informācija, kas attiecas uz saistošo noteikumu regulējumu, nodrošinot saistošo noteikumu tiesiskumu.
Likumprojekta 26. panta otrās daļas ceturtais teikums ir redakcionāli precizējams, izslēdzot palīgteikumu, jo pašvaldības saistošie noteikumi tiks nosūtīti Klimata un enerģētikas ministrijai atzinuma sniegšanai atbilstoši kompetencei.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Likumprojekts
Iebildums
Ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 2024. gada 21. februāra saistošo noteikumu Nr. RD-24-260-sn “Par teritoriālajām zonām siltumapgādes veida izvēlei un prasībām siltumapgādes sistēmas iekārtu izvēlei” 36. punktu atzīti par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošie noteikumi Nr. 97 "Par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu" (Latvijas Vēstnesis, 2020, Nr. 11; 2021, Nr. 177).
Ņemot vērā minēto un Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta piekto daļu, kas noteic, ja spēku zaudē normatīvā akta izdošanas tiesiskais pamats (augstāka juridiska spēka tiesību norma, uz kuras pamata izdots cits normatīvais akts), tad spēku zaudē arī uz šā pamata izdotais normatīvais akts vai tā daļa, lūdzam precizēt likumprojekta pārejas noteikumu 2. punkta ievaddaļu attiecībā uz pašvaldību saistošajiem noteikumiem vai izteikt to atsevišķā punktā, nosakot, piemēram, ka līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim ir piemērojami pašvaldību saistošie noteikumi, kas izdoti saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu (skatīt, piemēram, Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 6. punktu), kā arī lūdzam svītrot likumprojekta pārejas noteikumu 2. punkta 13. apakšpunktu.
Ņemot vērā minēto un Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta piekto daļu, kas noteic, ja spēku zaudē normatīvā akta izdošanas tiesiskais pamats (augstāka juridiska spēka tiesību norma, uz kuras pamata izdots cits normatīvais akts), tad spēku zaudē arī uz šā pamata izdotais normatīvais akts vai tā daļa, lūdzam precizēt likumprojekta pārejas noteikumu 2. punkta ievaddaļu attiecībā uz pašvaldību saistošajiem noteikumiem vai izteikt to atsevišķā punktā, nosakot, piemēram, ka līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim ir piemērojami pašvaldību saistošie noteikumi, kas izdoti saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu (skatīt, piemēram, Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 6. punktu), kā arī lūdzam svītrot likumprojekta pārejas noteikumu 2. punkta 13. apakšpunktu.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Saskaņā ar anotācijā norādīto ar Valsts vides dienesta informācijas sistēmu ir domāta IS "TULPE". Šī sistēma "TULPE" nav atbilstoši Valsts informācija sistēmu likuma 5. pantam normatīvi regulēta (t.sk. šai sistēmai nav noteikts atbilstošs valsts informācijas sistēmas statuss un pārziņa atbildība).
Ja uzskatāt, ka Piesārņojošo darbību likumprojektā nav atbilstoši iekļaut IS "TULPE" tiesisko regulējumu, lūdzu vienlaicīgi ar šo likumprojektu virzīt apstiprināšanai IS "TULPE" regulējumu citā normatīvajā aktā un šī likumprojekta anotācijā apliecināt, ka tas tiks nekavējoties darīts (identificējot konkrētu normatīvo aktu, kur tiks iekļauts šāds regulējums).
Vēlamies uzsvērt, ka šā iebilduma mērķis nav panākt, ka Valsts informācija sistēmu likuma 5. pantam atbilstošs regulējums par IS "TULPE" tiek iekļauts tieši šajā likumprojektā. Mērķis ir panākt, lai ārējā normatīvajā aktā netiktu uzlikts par pienākumu lietot informācijas sistēmu, kam nav tiesiski noteikts valsts informācijas sistēmu statuss.
Pat, ja šā likumprojekta sagatavotājs lemtu izņemt pienākumu lietot šo informācijas sistēmu no grozījumu projekta, tas nemaina būtību, ka valsts informācijas sistēmai ir jāatbilst Valsts informācija sistēmu likuma prasībām.
Piebilstams, ka VARAM analoģisku iebildumu sniedza par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"" (24-TA-453).
Ja uzskatāt, ka Piesārņojošo darbību likumprojektā nav atbilstoši iekļaut IS "TULPE" tiesisko regulējumu, lūdzu vienlaicīgi ar šo likumprojektu virzīt apstiprināšanai IS "TULPE" regulējumu citā normatīvajā aktā un šī likumprojekta anotācijā apliecināt, ka tas tiks nekavējoties darīts (identificējot konkrētu normatīvo aktu, kur tiks iekļauts šāds regulējums).
Vēlamies uzsvērt, ka šā iebilduma mērķis nav panākt, ka Valsts informācija sistēmu likuma 5. pantam atbilstošs regulējums par IS "TULPE" tiek iekļauts tieši šajā likumprojektā. Mērķis ir panākt, lai ārējā normatīvajā aktā netiktu uzlikts par pienākumu lietot informācijas sistēmu, kam nav tiesiski noteikts valsts informācijas sistēmu statuss.
Pat, ja šā likumprojekta sagatavotājs lemtu izņemt pienākumu lietot šo informācijas sistēmu no grozījumu projekta, tas nemaina būtību, ka valsts informācijas sistēmai ir jāatbilst Valsts informācija sistēmu likuma prasībām.
Piebilstams, ka VARAM analoģisku iebildumu sniedza par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"" (24-TA-453).
Piedāvātā redakcija
-
7.
Anotācija (ex-ante)
4.2. Cita informācija
Iebildums
Ņemot vērā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas izteikto iebildumu par likumprojekta pārejas noteikumu 2. punktu, lūdzam svītrot norādi uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 2019. gada 18. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 97 "Par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu" un ietvert atbilstošu skaidrojumu par likumprojekta ietekmi uz pašvaldību saistošajiem noteikumiem.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Likumprojekts
Priekšlikums
Vēršam uzmanību, ka šobrīd Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā (turpmāk - VIRSIS) Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēma (turpmāk - sistēma) ir reģistrēta tikai kā programmatūra. Lūdzam nodrošināt arī sistēmā iekļautā informācijas resursa reģistrēšanu VIRSIS. Papildus norādām, ka sistēmas aprakstā, kas norādīta VIRSIS, norādītajā normatīvajā aktā nav noteikts sistēmas pārzinis un sistēmas statuss (vai tā ir valsts informācijas sistēma).
Piedāvātā redakcija
-
9.
Likumprojekts
Priekšlikums
Likumprojekta 18.panta otrā daļa noteic nepieciešamību operatoram saņemt pašvaldībā izziņu par plānotās piesārņojošās darbības atbilstību teritorijas plānojumam. Ņemot vērā, ka teritorijas plānojumā nav noteiktas konkrētā teritorijā atļautās konkrētās piesārņojošās darbības, bet atļautie teritorijas izmantošanas veidi, iekļaujot tikai vispārīgu aprakstu (Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 19.1punkts un 4.pielikums), lūdzam precizēt likumprojekta 18.panta otro daļu nosakot, ka operatoram, iesniedzot iesniegumu atļaujas saņemšanai vai C reģistrācijai Valsts vides dienesta informācijas sistēmā, ir jāiesniedz pašvaldības izsniegta izziņa par plānotā teritorijas izmantošanas veida atbilstību teritorijas plānojumam.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta astotā daļa noteic, ka valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai. Ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas. Vienlaikus Administratīvā procesa likuma 59. panta otrā daļa noteic, ka iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, arī iegūt informāciju no administratīvā procesa dalībniekiem, citām institūcijām, kā arī ar liecinieku, ekspertu, apskates, dokumentu un cita veida pierādījumu palīdzību. Ja iestādei nepieciešamā informācija ir nevis administratīvā procesa dalībnieku, bet gan citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībniekiem. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt iespēju Valsts vides dienestam patstāvīgi iegūt informāciju no pašvaldības par plānotās darbības atbilstību teritorijas plānojumam.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta astotā daļa noteic, ka valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai. Ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas. Vienlaikus Administratīvā procesa likuma 59. panta otrā daļa noteic, ka iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, arī iegūt informāciju no administratīvā procesa dalībniekiem, citām institūcijām, kā arī ar liecinieku, ekspertu, apskates, dokumentu un cita veida pierādījumu palīdzību. Ja iestādei nepieciešamā informācija ir nevis administratīvā procesa dalībnieku, bet gan citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībniekiem. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt iespēju Valsts vides dienestam patstāvīgi iegūt informāciju no pašvaldības par plānotās darbības atbilstību teritorijas plānojumam.
Piedāvātā redakcija
-
