Projekta ID
21-TA-62Atzinuma sniedzējs
Latvijas Pašvaldību savienība
Atzinums iesniegts
06.01.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts
Iebildums
Likumprojekts satur rīcību ar ES emisiju sistēmā iekļautajām darbībām un emisiju kvotu sistēmas dalībniekiem. Tomēr ES Klimata politika ir saistīta arī ar SEG izmešu ierobežošanu jomās, kas ir NE ETS. Tāpēc starp 2. un 3.pantiem veidojas zināmas pretrunas. No likumprojekta var noprast, ka noteiktās prasības attiecas tikai uz noteiktiem komersantiem, kas ir uzskaitīti 3. panta otrajā daļā, jo tiem tiek uzliktas prasības attiecībā uz atļaujām, datu ziņošanu un citām saistītām darbībām. Citiem komersantiem šādas specifiskas prasības netiek uzliktas un attiecīgi tos nav nepieciešams iekļaut pie likuma subjektiem.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts
Iebildums
Lielai daļai pašvaldību izstrādāti savi enerģētikas un klimata plāni. Nepieciešams integrēt rīcības plānus kopējā vides politikā, tādēļ aicinām darba grupā iekļaut arī Latvijas Pašvaldību savienības pilnvarotus pārstāvjus.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts
Iebildums
Lielai daļai pašvaldību izstrādāti savi enerģētikas un klimata plāni. Lai sasniegtu plānoto ogļskābās gāzes emisiju samazinājumu un īstenotu pasākumus pielāgošanos klimata pārmaiņām, nepieciešams daļu no finansējuma paredzēt šo rīcību īstenošanai. Ierosinām papildināt ar 7) apakšpunktu.
Piedāvātā redakcija
7)Pašvaldību ilgtspējīgas enerģētikas un klimata plānos noteikto rīcību finansēšanai
4.
Likumprojekts
Iebildums
Ņemot vērā pašvaldību iesaistes lielo nozīmi klimata mērķu sasniegšanā, lūdzam Konsultatīvajā padomē iekļaut Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvi.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Likumprojekts
Iebildums
Vēršam uzmanību, ka, saskaņā ar Regulas 2018/841 4. pantā noteikto, dalībvalstij jānodrošina, ka uzskaitāmās SEG emisijas ZIZIMM sektorā jau 2021.-2030.g. nepārsniedz uzskaitāmo SEG piesaisti, kā arī decembrī apstiprinātie ES Taksonomijas ilgtspējīgas darbības tehniskās pārbaudes kritēriji 2. klimata mērķiem nosaka jaunus ierobežojumus zemes apsaimniekošanai, kas pieprasa jaunus kompensāciju risinājumus. Latvijā jau šodien, bez valsts līdzdalības, ārvalstu komersanti attīsta brīvprātīgo oglekļa piesaistes tirgu, kas vērsts uz citu valstu radīto emisiju kompensāciju ar Latvijas zemes aktīviem. Šāda, nekontrolēta darbība var novest pie ievērojamu Latvijas zemes resursu izņemšanas no saimnieciskās aprites, kas var novest pie ražošanas un darbavietu samazināšanās lauku reģionos, kā arī sociālekonomiskās spriedzes. Tāpēc 40.pantā noteiktais brīvprātīgās sistēmas oglekļa dioksīda piesaistei izvērtējums un sistēmas izveide jāpaātrina līdz 2022. gada beigām.
Likumā būtu jāietver ne tikai jautājumi par emisijām, to mazināšanu, bet arī par kompensēšanu ar piesaistēm, kur Ilgtspējīgai mežsaimniecībai un lauksaimniecībai ir ļoti būtiska loma klimata mērķu sasniegšanā.
Likumā būtu jāietver ne tikai jautājumi par emisijām, to mazināšanu, bet arī par kompensēšanu ar piesaistēm, kur Ilgtspējīgai mežsaimniecībai un lauksaimniecībai ir ļoti būtiska loma klimata mērķu sasniegšanā.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Likumprojekts
Priekšlikums
Ierosinām papildināt ar (5) punktu
Piedāvātā redakcija
(5)pašvaldības var veidot savu Klimata pārmaiņu politikas ilgtermiņa stratēģiju, lai sasniegtu klimatneitralitāti ātrāk nekā 2050.gadā.
7.
Likumprojekts
Priekšlikums
Emisijas kvotu izsolīšanas instruments jāizlieto tā galveno mērķu sasniegšanai – klimatneitralitātes sasniegšanai un pielāgošanās klimata pārmaiņu nodrošināšanai.
Piedāvātā redakcija
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējumu izmanto, lai mazinātu klimata pārmaiņas, sasniegtu klimatneitralitāti un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, tajā skaitā šādiem mērķiem.
8.
Likumprojekts
Priekšlikums
Papildināt ar 4)
Piedāvātā redakcija
Latvijas Pašvaldību savienības pilnvaroto pārstāvi