Atzinums

Likumprojekts satur rīcību ar ES emisiju sistēmā iekļautajām darbībām un emisiju kvotu sistēmas dalībniekiem.  Tomēr ES Klimata politika ir saistīta arī ar SEG izmešu ierobežošanu jomās, kas ir NE ETS. Tāpēc starp 2. un 3.pantiem veidojas zināmas pretrunas. No likumprojekta var noprast, ka noteiktās prasības attiecas tikai uz noteiktiem komersantiem, kas ir uzskaitīti 3. panta otrajā daļā, jo tiem tiek uzliktas prasības attiecībā uz atļaujām, datu ziņošanu un citām saistītām darbībām. Citiem komersantiem šādas specifiskas prasības netiek uzliktas un attiecīgi  tos nav nepieciešams iekļaut pie likuma subjektiem. 

-

Lielai daļai pašvaldību izstrādāti savi enerģētikas un klimata plāni. Nepieciešams integrēt rīcības plānus kopējā vides politikā, tādēļ aicinām darba grupā iekļaut arī  Latvijas Pašvaldību savienības pilnvarotus pārstāvjus.

-

Lielai daļai pašvaldību izstrādāti savi enerģētikas un klimata plāni. Lai sasniegtu plānoto ogļskābās gāzes emisiju samazinājumu un īstenotu pasākumus pielāgošanos klimata pārmaiņām, nepieciešams daļu no finansējuma paredzēt šo rīcību īstenošanai. Ierosinām papildināt ar 7) apakšpunktu.

7)Pašvaldību ilgtspējīgas enerģētikas un klimata plānos noteikto rīcību finansēšanai

Ņemot vērā pašvaldību iesaistes lielo nozīmi klimata mērķu sasniegšanā, lūdzam Konsultatīvajā padomē iekļaut Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvi.

-

Vēršam uzmanību, ka, saskaņā ar Regulas 2018/841 4. pantā noteikto, dalībvalstij jānodrošina, ka uzskaitāmās SEG emisijas ZIZIMM sektorā jau 2021.-2030.g. nepārsniedz uzskaitāmo SEG piesaisti,  kā arī decembrī apstiprinātie ES Taksonomijas ilgtspējīgas darbības tehniskās pārbaudes  kritēriji 2. klimata mērķiem nosaka jaunus ierobežojumus zemes apsaimniekošanai, kas pieprasa jaunus kompensāciju risinājumus. Latvijā jau šodien, bez valsts līdzdalības, ārvalstu komersanti attīsta brīvprātīgo oglekļa piesaistes tirgu, kas vērsts uz citu valstu radīto emisiju kompensāciju ar Latvijas zemes aktīviem. Šāda, nekontrolēta darbība var novest pie ievērojamu Latvijas zemes resursu izņemšanas no saimnieciskās aprites, kas var novest pie ražošanas un darbavietu samazināšanās lauku reģionos, kā arī sociālekonomiskās spriedzes. Tāpēc 40.pantā noteiktais brīvprātīgās sistēmas oglekļa dioksīda piesaistei izvērtējums un sistēmas izveide jāpaātrina līdz 2022. gada beigām.
Likumā būtu jāietver ne tikai jautājumi par emisijām, to mazināšanu, bet arī par kompensēšanu ar piesaistēm, kur Ilgtspējīgai mežsaimniecībai un lauksaimniecībai ir ļoti būtiska loma klimata mērķu sasniegšanā.
 

-

Ierosinām papildināt ar (5) punktu

(5)pašvaldības var veidot savu Klimata pārmaiņu politikas ilgtermiņa stratēģiju, lai sasniegtu klimatneitralitāti ātrāk nekā 2050.gadā.

Emisijas kvotu izsolīšanas instruments jāizlieto tā galveno mērķu sasniegšanai – klimatneitralitātes sasniegšanai un pielāgošanās klimata pārmaiņu nodrošināšanai.

Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējumu izmanto, lai mazinātu klimata pārmaiņas,  sasniegtu klimatneitralitāti un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, tajā skaitā šādiem mērķiem.

Papildināt ar 4)

Latvijas Pašvaldību savienības pilnvaroto pārstāvi