Projekta ID
22-TA-2877Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
21.08.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Papildināt 18.pantu ar (1)1 daļu šādā redakcijā:
"(1)1 Pacientam nekavējoties, tiklīdz konfliktsituācija ir radusies, ir jāvēršas ārstniecības iestādē vai par pacientu tiesību ievērošanu atbildīgajās institūcijās ar iesniegumu par iespējamiem pārkāpumiem.”
"(1)1 Pacientam nekavējoties, tiklīdz konfliktsituācija ir radusies, ir jāvēršas ārstniecības iestādē vai par pacientu tiesību ievērošanu atbildīgajās institūcijās ar iesniegumu par iespējamiem pārkāpumiem.”
Priekšlikums
Tieslietu ministrija uztur iepriekš pausto viedokli par likumprojekta 12. pantu, kas paredz papildināt Pacientu tiesību likuma 18. pantu ar jaunu 1.1 daļu, kas uzliek pienākumu pacientam nekavējoties vērsties ārstniecības iestādē vai atbildīgajās iestādēs par pārkāpumiem. Turklāt ne izziņā, ne anotācijā nav sniegti pretargumenti vai skaidrojums, lai saprastu normas mērķi un tieši, kādā veidā tas tiktu sasniegts, ņemot vērā, ka konkrētais pants runā par pacienta tiesībām.
Nav saprotama un pamatota prasība, kādēļ attiecību vājākajai pusei būtu jāuzliek formāls pienākums ar likumu, neparedzot attiecīgas sekas par likumā uzlikta pienākuma nepildīšanu. Ir kritiski vērtējams, ka ar likumu kādai personai uzliek pienākumu risināt savu konfliktsituāciju. Nav saprotams, kā tieši tiks sasniegts mērķis ar minēto normu. Nav saprotams, kas tiks darīts un kādas sekas radīsies, ja persona savu pienākumu nepildīs, konfliktu nerisinās savlaicīgi un par pārkāpumiem neiesniegs iesniegumu. Politikas veidotājam ir detalizēti jāizvērtē, vai, ko un kādēļ nostiprina likuma līmenī kā personas tiesības vai pienākumus. Ne viss, ko personas dara vai nedara, ir jānostiprina normatīvajos aktos, īpaši, ja tas ir tikai formāli un nav saskatāms nekāds pamatojums, kā konkrētas normas esamība sasniegtu izvirzīto mērķi un kādā laikā par visiem konfliktiem un pārkāpumiem attiecību vājākā puse vienmēr un savlaicīgi ziņotu ārstniecības iestādei vai atbildīgajās institūcijās.
Nav saprotama un pamatota prasība, kādēļ attiecību vājākajai pusei būtu jāuzliek formāls pienākums ar likumu, neparedzot attiecīgas sekas par likumā uzlikta pienākuma nepildīšanu. Ir kritiski vērtējams, ka ar likumu kādai personai uzliek pienākumu risināt savu konfliktsituāciju. Nav saprotams, kā tieši tiks sasniegts mērķis ar minēto normu. Nav saprotams, kas tiks darīts un kādas sekas radīsies, ja persona savu pienākumu nepildīs, konfliktu nerisinās savlaicīgi un par pārkāpumiem neiesniegs iesniegumu. Politikas veidotājam ir detalizēti jāizvērtē, vai, ko un kādēļ nostiprina likuma līmenī kā personas tiesības vai pienākumus. Ne viss, ko personas dara vai nedara, ir jānostiprina normatīvajos aktos, īpaši, ja tas ir tikai formāli un nav saskatāms nekāds pamatojums, kā konkrētas normas esamība sasniegtu izvirzīto mērķi un kādā laikā par visiem konfliktiem un pārkāpumiem attiecību vājākā puse vienmēr un savlaicīgi ziņotu ārstniecības iestādei vai atbildīgajās institūcijās.
Piedāvātā redakcija
-