Atzinums

Klimata un enerģētikas ministrija uztur iepriekš izteikto iebildumu. Termins "enerģijas patēriņš" pēc būtības ir plašs un var tikt attiecināts uz enerģijas izmantošanu dažādās nozarēs un darbības jomās. Papildinot terminu ar norādi "ēkās", jau definīcijas līmenī tiek nepārprotami noteikta tā piemērošanas joma, skaidri norādot, ka tas attiecas uz enerģijas patēriņu ēku sektorā. Vienlaikus šāds formulējums veicina terminoloģisko konsekvenci likumā, saskaņojot to ar citiem uz ēkām attiecināmiem jēdzieniem, piemēram, ēkas energosniegumu un ēkas energoefektivitāti. Šāda pieeja atbilst normatīvo aktu izstrādes praksei, paredzot termina tvēruma precizēšanu gadījumos, kad bez papildu apzīmējuma tas varētu tikt interpretēts pārāk plaši.

-

Anotācijas 5. sadaļā norādīts, ka ar 3.¹ pantu pilnībā ir pārņemta Direktīvas (ES) 2023/1791 6. panta 4. daļa, kas paredz, ka dalībvalstis var ikgadējās renovācijas normā ieskaitīt jaunas publisko struktūru īpašumā esošas ēkas, kas aizstāj iepriekšējo divu gadu laikā nojauktas publisko struktūru ēkas, ja tas ir izmaksu ziņā lietderīgāks un nodrošina lielāku enerģijas ietaupījumu un dzīves cikla CO₂ emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar attiecīgo ēku renovāciju.
Vienlaikus direktīva paredz dalībvalsts pienākumu skaidri noteikt un publicēt vispārīgos kritērijus, metodiku un procedūras šādu izņēmuma gadījumu piemērošanai.
Līdz ar to Klimata un enerģētikas ministrija lūdz papildināt likumprojekta 3.¹ panta sesto daļu ar deleģējumu iepriekšminēto kritēriju, termiņu, metodikas un procedūru izstrādei un publiskošanai, lai nodrošinātu pilnīgu un tiesiski skaidru direktīvas prasību pārņemšanu.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 3.¹ panta pirmajā daļā publiskā sektora subjektu ēku atjaunošanas apjoma noteikšana un izpildes nodrošināšana paredzēta ministriju un pašvaldību līmenī, ietverot attiecīgās ministrijas vai pašvaldības, kā arī to pakļautībā vai pārraudzībā esošo publiskā sektora subjektu īpašumā esošās ēkas. Šāds regulējums neaptver atvasinātās publiskās personas, kuras neatrodas ministriju vai pašvaldību pakļautībā vai pārraudzībā, un neatkarīgās institūcijas, kas nav pakļautas Ministru kabinetam vai ministrijām.
Līdz ar to nav skaidrs, kā tiks nodrošināta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/1791 prasību piemērošana attiecībā uz to publiskā sektora subjektu īpašumā esošajām ēkām, kuras pieder atvasinātajām publiskajām personām vai neatkarīgajām institūcijām un kuras neietilpst ministriju vai pašvaldību pārvaldības tvērumā.
Lai nodrošinātu pilnīgu regulējuma tvērumu un izvairītos no interpretācijas riskiem, būtu izvērtējams, vai regulējumā nav nepieciešams atsevišķi noteikt pienākumus attiecībā uz atvasināto publisko personu un neatkarīgo institūciju īpašumā esošajām ēkām vai precizēt publiskā sektora subjektu tvērumu.
Ja šīs ēkas netiek iekļautas, lūdzam papildināt anotāciju ar attiecīgu skaidrojumu, tai skaitā par šo ēku iekļaušanu kopējā publiskā sektora subjektu ēku sarakstā, ietekmi uz 3% renovācijas mērķi un vai šīs ēkas varēs saņemt atbalstu no publiskā finansējuma, piemēram, atbalsta programmām publiskā sektora ēku renovācijai.

-

Precizēt likumprojekta 3.¹ panta astotajā daļā iekļauto atsauci.
 

(8) Publiskā sektora subjekti sniedz Būvniecības valsts kontroles birojam šā panta septītajā daļā minētā saraksta izveidei, uzturēšanai un aktualizēšanai, kā arī šā panta otrajā daļā noteiktā ikgadējā atjaunošanas apjoma izpildes uzraudzībai nepieciešamo informāciju.".