Atzinums

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 9.1.1.apakšpunktā un 20.punktā lietoto iznākuma rādītāja definīciju atbilstoši noteikumu projekta 2.11.apakšpunktā noteiktajam noteikumos lietotajam terminam “zinātniskais personāls”.
2.11.apakšpunkts nosaka, ka “zinātniskais personāls – atbilstoši zinātnisko darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem ievēlētie un Nacionālās Zinātniskās darbības informācijas sistēmas Zinātniskā personāla datubāzē iekļautie vadošie pētnieki, pētnieki un zinātniskie asistenti”. Noteikumu projekta 4.2.apakšpunkts nosaka, ka projekta mērķa grupa ir zinātniskais personāls.
9.1.1.apakšpunktā un 20.punktā iznākuma rādītājā tiek sašaurināta zinātniskā personāla definīcija tikai līdz pētniekiem. Iznākuma rādītājam ir jābūt atbilstošam definētajai mērķa grupai. Lūdzu novērst pretrunas noteikumu projektā lietotajos terminos.

-

Lūdzam skaidrot, kā tika aprēķinātas noteikumu projekta 9.2.apakšpunktā norādītās nacionālo rādītāju vērtības un pēc kādas formulas tika aprēķināts 22.punktā un 23.punktā katram finansēja saņēmējam sasniedzamās nacionālā rādītāja vērtības. Norādām, ka anotācijā sniegtais īsais skaidrojums, ka “sasniedzamās vērtības noteiktas, balstoties zinātniskās darbības bāzes finansējuma aprēķinā izmantotajos datos par zinātnisko institūciju piesaistīto starptautisko konkurences finansējumu un līgumpētījumu un intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas finansējumu” nesniedz skaidru atbildi par aprēķina metodiku, kā arī nav skaidrs, kādā laika periodā šie rādītāji ir jāsasniedz, vai šo noteikto rādītāju izpilde ir objektīva un reāli izpildāma.
Lūdzam veiktos rādītāju aprēķinus ar visiem datiem un formulām pievienot pielikumā anotācijai.
Vēršam uzmanību, ka anotācijā ir sniegtas atšķirīgas šo rādītāju definīcijas nekā norādīts noteikumu projektā.
9.2.1.apakšpunkta un 22.punkta rādītāja definīcija atšķiras ar to, ka anotācijā šajā rādītājā ir iekļauts Latvijas valsts budžeta finansēto projektu finansējums: “finansējuma  saņēmēja īstenoto Eiropas Savienības Ietvara programmas pētniecības un attīstības projektu, citu starptautisku pētniecības un attīstības pētījumu projektu un Latvijas valsts budžeta finansēto, zinātniskās institūcijas konkursa kārtībā iegūto pētniecības un attīstības projektu finansējums šiem projektiem”. Noteikumu projektā  Latvijas valsts budžeta finansēto projektu finansējums rādītājā netiek ieskaitīts.
9.2.2.apakšpunkta un 23.punkta rādītāja definīcija atšķiras ar to, ka anotācijā šajā rādītājā ir noteikts rādītāja izpildes termiņš “iepriekšējie trīs finansēšanas periodi”, savukārt noteikumu projektā rādītājam izpildes termiņš vispār nav norādīts. Papildus lūdzam skaidrot, no kura brīža šie trīs finansēšanas periodi tiks rēķināti.
Lūdzam novērst pretrunas starp noteikumu projektā un anotācijā sniegtajām rādītāju definīcijām.

 

-

Uzskatām, ka nav pamatota šāda nacionālā rādītāja noteikšana šajā noteikumu projektā, jo reālā investīciju atdeve, tai skaitā, līgumdarbu veidā, parādīsies tikai pēc projekta pabeigšanas pēc 2029.gada 31.decembra. Projekta ietvaros iegādātā pētniecības infrastruktūra tikai daļēji spēs sniegt ieguldījumu rādītāja izpildē, jo ir nepieciešams laiks, lai institūcijas pētniecības infrastruktūras attīstības plānu saskaņotu ar IZM, pēc tam veiktu nepieciešamos iepirkumus (kas šajā gadījumā būs ES virssliekšņa iepirkumi, reizēm ar ierobežotu piegādātāju loku, pat piegādātājiem ārpus ES), tad nepieciešams laiks iekārtu ražošanai, piegādei, uzstādīšanai, testēšanai, iespējams akreditācijai (ja nepieciešams piedāvāt akreditētas laboratorijas pakalpojumus).  Lielākā daļa iekārtu tiks palaistas pilnvērtīgā darbībā tikai 2027.-2028.gadā, kā rezultātā atlikušā termiņa laikā ar minētajām iekārtām nav iespējams nodrošināt vērienīgu līgumdarbu apjomu, ņemot vērā gan ierobežotas jomas darbības nosacījumus, gan nepieciešamību iegādāto pētniecības aprīkojumu izmantot institūcijas pamatdarbībai – neatkarīgai pētniecībai. Lūdzam svītrot 9.2.2.apakšpunktā un 23.punktā minēto nacionālo rādītāju vai pagarināt rādītāja izpildes termiņu vai precizēt (samazināt) rādītāja sasniedzamo vērtību, kas būtu reāla, objektīvi izpildāma līdz 2029. gada 31. decembrim.
 

-

Līdz šim infrastruktūras attīstības projektos projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas nav tikušas attiecinātas, jo šie nav pētniecības projekti. Lūdzam skaidrot, kurām no 31.punktā minētajām atbalstāmajām darbībām ir pieļaujams piesaistīt projekta īstenošanas personālu, lai vēlākā posmā šādu izmaksu iekļaušana neradītu neattiecināmības risku. Vai ir pieļaujams, piemēram, no projekta līdzekļiem finansēt iepirkumu speciālistu 31.1.2.apakšpunktā minētās darbības “pētniecības infrastruktūras pilnveides vai modernizācijas iepirkumu dokumentācijas izstrāde” īstenošanai.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar 33.1.apakšpunktā noteikto tiešās attiecināmās izmaksas ir tādas izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta darbību īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma.

-

Lūdzu papildināt 34.3.3. vai 34.3.3.1.apakšpunktā norādītās ar pētniecības infrastruktūras izveidi vai iegādi saistītās pakalpojumu izmaksas ar šādu papildu izmaksu veidu: “izveidotās pētniecības infrastruktūras, t.sk., testēšanas, kalibrēšanas un pētniecības laboratoriju, sertifikācijas un akreditācijas izmaksas”.
Lai pētniecības organizācijas laboratorija varētu sniegt atbilstošus, kvalitatīvus, uzticamus pakalpojumus komersantiem, publiskām institūcijām un citām pētniecības organizācijām, samērā bieži no tirgus puses ir pieprasījums, lai attiecīgā pētniecības, testēšanas vai kalibrēšanas laboratorija būtu sertificēta/akreditēta, kas attiecīgi garantē kvalitatīva pakalpojuma saņemšanu. Akreditācija, īpaši starptautiskā, ir salīdzinoši dārgs process, līdz ar to šādas izmaksas nepieciešams iekļaut kā tiešās attiecināmās izmaksas. Šādu izmaksu iekļaušana veicinās prasītā rādītāja “finansējuma saņēmēja pētniecības un attīstības līgumdarbu iegūtais finansējums” izpildi.

-

Savukārt 42.punkts runā par ieguldījumu amortizācijas periodu jeb lietderīgās lietošanas laiku, kas Tehnoloģiskām iekārtām un mašīnām, pie kurām pieder arī pētniecības iekārtas, ir 10 gadi (saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumiem Nr. 87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs”).
Tā kā 1.1.1.2. pasākuma ietvaros būvdarbi nav attiecināmi (izņemot aprīkojuma un aparatūras uzstādīšanai nepieciešamās ēku un telpu pielāgošanas izmaksas), tad pamatotais uzraudzības periods būtu nosakāms atbilstoši pētniecības iekārtu lietderīgās lietošanas laikam jeb ne ilgāk par 10 gadiem.

-

Lūdzam skaidrot, cik ilgs uzraudzības periods ir paredzēts papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzībai.
Noteikumu 43.punkts runā par projekta dzīves ciklu jeb projekta ekonomiski derīgo laikposmu, kas Pētniecības un inovāciju nozarei ir noteikts 15-25 gadi (saskaņā ar Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, 15. panta 2. punktu un I pielikumu).
 

-