Iebildumi / Priekšlikumi
Iebildumi par grozījumiem, kas paredz videospēļu konsoļu aizliegumu ieslodzījuma vietās, attiecībā uz apcietinātajiem
Apcietināto tiesiskais statuss
Atšķirībā no notiesātajiem, apcietinātie vēl nav atzīti par vainīgiem. Viņi bauda nevainīguma prezumpciju un līdz ar to plašākas tiesības, ko garantē Satversmes 92. pants, Kriminālprocesa likuma 19. pants, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pants.
Visaptverošs aizliegums izmantot videospēļu konsoles apcietinātajiem ir īpaši nesamērīgs, jo tas pielīdzina viņu statusu jau notiesātajiem, ignorējot nevainīguma prezumpciju un procesuālās garantijas.
Samērīguma un individuālās izvērtēšanas princips
Jau šobrīd iestādes priekšniekam ir tiesības individuāli liegt konkrētam apcietinātajam izmantot spēļu konsoles, ja tas rada drošības risku. Visaptveroša aizlieguma ieviešana ignorē šo iespēju un neatbilst samērīguma principam – nav pamatoti ierobežot visas apcietināto populācijas tiesības, ja riski var tikt novērsti individuāli.
Tiesību uz privāto dzīvi un īpašumu aizskārums
Konsole ir apcietinātā manta, un tās lietošanas vispārējs aizliegums ierobežo īpašuma tiesības (Satversmes 105. pants) un tiesības uz privāto dzīvi (Satversmes 96. pants, ECTK 8. pants). Šādi ierobežojumi nav pamatoti ar objektīvu nepieciešamību un līdz ar to var būt pretrunā Satversmes tiesas judikatūrai par samērīgu pamattiesību ierobežošanu.
Starptautiskie standarti
Eiropas Cietumu noteikumi (European Prison Rules, 2006, Rule 24.11) paredz, ka ieslodzītajiem jānodrošina pieejamas izklaides un atpūtas aktivitātes, kas veicina psiholoģisko līdzsvaru un resocializāciju. Pilnīgs aizliegums neatbilst šiem standartiem, īpaši apcietinātajiem, kas nav notiesāti.
Praktiskais aspekts
Latvijas cietumos jau tiek izmantoti tehniskie risinājumi (piemēram, signālu bloķēšanas sistēmas Liepājas cietumā), kas novērš neatļautu saziņu. Tādējādi drošības riski var tikt kontrolēti tehniski un individuāli, nevis ar pilnīgu aizliegumu.
Resocializācija un psiholoģiskā labsajūta
Videospēles apcietinājumā nav tikai izklaide – tās mazina stresu un agresiju, palīdz saglabāt mentālo veselību, kas ir būtiski apcietinātajiem, kuri atrodas spriedzes pilnā procesā, gaidot tiesas spriedumu. Šāda aizlieguma ieviešana būtu regresīva un neatbilstu humānas izturēšanās principam.
Secinājums
Vispārējs videospēļu konsoļu aizliegums apcietinātajiem ir nesamērīgs, nepamatots un neatbilstošs viņu procesuālajam statusam. Aizliegums:
ignorē nevainīguma prezumpciju, neatbilst Satversmes un ECTK prasībām, nav balstīts faktos vai statistikā, rada risku valstij zaudēt tiesvedībās (Satversmes tiesā un ECT).
Valstij jāizvēlas samērīgāki risinājumi – individuāli ierobežojumi un tehniski drošības pasākumi –, nevis visaptverošs aizliegums, kas nesamērīgi skar visas apcietinātās personas.
Iebildumi par grozījumiem, kas paredz videospēļu konsoļu aizliegumu ieslodzījuma vietās, attiecībā uz apcietinātajiem
Apcietināto tiesiskais statuss
Atšķirībā no notiesātajiem, apcietinātie vēl nav atzīti par vainīgiem. Viņi bauda nevainīguma prezumpciju un līdz ar to plašākas tiesības, ko garantē Satversmes 92. pants, Kriminālprocesa likuma 19. pants, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pants.
Visaptverošs aizliegums izmantot videospēļu konsoles apcietinātajiem ir īpaši nesamērīgs, jo tas pielīdzina viņu statusu jau notiesātajiem, ignorējot nevainīguma prezumpciju un procesuālās garantijas.
Samērīguma un individuālās izvērtēšanas princips
Jau šobrīd iestādes priekšniekam ir tiesības individuāli liegt konkrētam apcietinātajam izmantot spēļu konsoles, ja tas rada drošības risku. Visaptveroša aizlieguma ieviešana ignorē šo iespēju un neatbilst samērīguma principam – nav pamatoti ierobežot visas apcietināto populācijas tiesības, ja riski var tikt novērsti individuāli.
Tiesību uz privāto dzīvi un īpašumu aizskārums
Konsole ir apcietinātā manta, un tās lietošanas vispārējs aizliegums ierobežo īpašuma tiesības (Satversmes 105. pants) un tiesības uz privāto dzīvi (Satversmes 96. pants, ECTK 8. pants). Šādi ierobežojumi nav pamatoti ar objektīvu nepieciešamību un līdz ar to var būt pretrunā Satversmes tiesas judikatūrai par samērīgu pamattiesību ierobežošanu.
Starptautiskie standarti
Eiropas Cietumu noteikumi (European Prison Rules, 2006, Rule 24.11) paredz, ka ieslodzītajiem jānodrošina pieejamas izklaides un atpūtas aktivitātes, kas veicina psiholoģisko līdzsvaru un resocializāciju. Pilnīgs aizliegums neatbilst šiem standartiem, īpaši apcietinātajiem, kas nav notiesāti.
Praktiskais aspekts
Latvijas cietumos jau tiek izmantoti tehniskie risinājumi (piemēram, signālu bloķēšanas sistēmas Liepājas cietumā), kas novērš neatļautu saziņu. Tādējādi drošības riski var tikt kontrolēti tehniski un individuāli, nevis ar pilnīgu aizliegumu.
Resocializācija un psiholoģiskā labsajūta
Videospēles apcietinājumā nav tikai izklaide – tās mazina stresu un agresiju, palīdz saglabāt mentālo veselību, kas ir būtiski apcietinātajiem, kuri atrodas spriedzes pilnā procesā, gaidot tiesas spriedumu. Šāda aizlieguma ieviešana būtu regresīva un neatbilstu humānas izturēšanās principam.
Secinājums
Vispārējs videospēļu konsoļu aizliegums apcietinātajiem ir nesamērīgs, nepamatots un neatbilstošs viņu procesuālajam statusam. Aizliegums:
ignorē nevainīguma prezumpciju, neatbilst Satversmes un ECTK prasībām, nav balstīts faktos vai statistikā, rada risku valstij zaudēt tiesvedībās (Satversmes tiesā un ECT).
Valstij jāizvēlas samērīgāki risinājumi – individuāli ierobežojumi un tehniski drošības pasākumi –, nevis visaptverošs aizliegums, kas nesamērīgi skar visas apcietināto personas.
Apcietināto tiesiskais statuss
Atšķirībā no notiesātajiem, apcietinātie vēl nav atzīti par vainīgiem. Viņi bauda nevainīguma prezumpciju un līdz ar to plašākas tiesības, ko garantē Satversmes 92. pants, Kriminālprocesa likuma 19. pants, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pants.
Visaptverošs aizliegums izmantot videospēļu konsoles apcietinātajiem ir īpaši nesamērīgs, jo tas pielīdzina viņu statusu jau notiesātajiem, ignorējot nevainīguma prezumpciju un procesuālās garantijas.
Samērīguma un individuālās izvērtēšanas princips
Jau šobrīd iestādes priekšniekam ir tiesības individuāli liegt konkrētam apcietinātajam izmantot mantas, ja tas rada drošības risku. Visaptveroša aizlieguma ieviešana ignorē šo iespēju un neatbilst samērīguma principam – nav pamatoti ierobežot visas apcietināto populācijas tiesības, ja riski var tikt novērsti individuāli.
Tiesību uz privāto dzīvi un īpašumu aizskārums
Konsole ir apcietinātā manta, un tās lietošanas vispārējs aizliegums ierobežo īpašuma tiesības (Satversmes 105. pants) un tiesības uz privāto dzīvi (Satversmes 96. pants, ECTK 8. pants). Šādi ierobežojumi nav pamatoti ar objektīvu nepieciešamību un līdz ar to var būt pretrunā Satversmes tiesas judikatūrai par samērīgu pamattiesību ierobežošanu.
Starptautiskie standarti
Eiropas Cietumu noteikumi (European Prison Rules, 2006, Rule 24.11) paredz, ka ieslodzītajiem jānodrošina pieejamas izklaides un atpūtas aktivitātes, kas veicina psiholoģisko līdzsvaru un resocializāciju. Pilnīgs aizliegums neatbilst šiem standartiem, īpaši apcietinātajiem, kas nav notiesāti.
Praktiskais aspekts
Latvijas cietumos jau tiek izmantoti tehniskie risinājumi (piemēram, signālu bloķēšanas sistēmas Liepājas cietumā), kas novērš neatļautu saziņu. Tādējādi drošības riski var tikt kontrolēti tehniski un individuāli, nevis ar pilnīgu aizliegumu.
Resocializācija un psiholoģiskā labsajūta
Videospēles apcietinājumā nav tikai izklaide – tās mazina stresu un agresiju, palīdz saglabāt mentālo veselību, kas ir būtiski apcietinātajiem, kuri atrodas spriedzes pilnā procesā, gaidot tiesas spriedumu. Šāda aizlieguma ieviešana būtu regresīva un neatbilstu humānas izturēšanās principam.
Secinājums
Vispārējs videospēļu konsoļu aizliegums apcietinātajiem ir nesamērīgs, nepamatots un neatbilstošs viņu procesuālajam statusam. Aizliegums:
ignorē nevainīguma prezumpciju,neatbilst Satversmes un ECTK prasībām,nav balstīts faktos vai statistikā,rada risku valstij zaudēt tiesvedībās (Satversmes tiesā un ECT).
Valstij jāizvēlas samērīgāki risinājumi – individuāli ierobežojumi un tehniski drošības pasākumi –, nevis visaptverošs aizliegums, kas nesamērīgi skar visas apcietināto personas.
Apcietināto tiesiskais statuss
Atšķirībā no notiesātajiem, apcietinātie vēl nav atzīti par vainīgiem. Viņi bauda nevainīguma prezumpciju un līdz ar to plašākas tiesības, ko garantē Satversmes 92. pants, Kriminālprocesa likuma 19. pants, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pants.
Visaptverošs aizliegums izmantot videospēļu konsoles apcietinātajiem ir īpaši nesamērīgs, jo tas pielīdzina viņu statusu jau notiesātajiem, ignorējot nevainīguma prezumpciju un procesuālās garantijas.
Samērīguma un individuālās izvērtēšanas princips
Jau šobrīd iestādes priekšniekam ir tiesības individuāli liegt konkrētam apcietinātajam izmantot mantas, ja tas rada drošības risku. Visaptveroša aizlieguma ieviešana ignorē šo iespēju un neatbilst samērīguma principam – nav pamatoti ierobežot visas apcietināto populācijas tiesības, ja riski var tikt novērsti individuāli.
Tiesību uz privāto dzīvi un īpašumu aizskārums
Konsole ir apcietinātā manta, un tās lietošanas vispārējs aizliegums ierobežo īpašuma tiesības (Satversmes 105. pants) un tiesības uz privāto dzīvi (Satversmes 96. pants, ECTK 8. pants). Šādi ierobežojumi nav pamatoti ar objektīvu nepieciešamību un līdz ar to var būt pretrunā Satversmes tiesas judikatūrai par samērīgu pamattiesību ierobežošanu.
Starptautiskie standarti
Eiropas Cietumu noteikumi (European Prison Rules, 2006, Rule 24.11) paredz, ka ieslodzītajiem jānodrošina pieejamas izklaides un atpūtas aktivitātes, kas veicina psiholoģisko līdzsvaru un resocializāciju. Pilnīgs aizliegums neatbilst šiem standartiem, īpaši apcietinātajiem, kas nav notiesāti.
Praktiskais aspekts
Latvijas cietumos jau tiek izmantoti tehniskie risinājumi (piemēram, signālu bloķēšanas sistēmas Liepājas cietumā), kas novērš neatļautu saziņu. Tādējādi drošības riski var tikt kontrolēti tehniski un individuāli, nevis ar pilnīgu aizliegumu.
Resocializācija un psiholoģiskā labsajūta
Videospēles apcietinājumā nav tikai izklaide – tās mazina stresu un agresiju, palīdz saglabāt mentālo veselību, kas ir būtiski apcietinātajiem, kuri atrodas spriedzes pilnā procesā, gaidot tiesas spriedumu. Šāda aizlieguma ieviešana būtu regresīva un neatbilstu humānas izturēšanās principam.
Secinājums
Vispārējs videospēļu konsoļu aizliegums apcietinātajiem ir nesamērīgs, nepamatots un neatbilstošs viņu procesuālajam statusam. Aizliegums:
ignorē nevainīguma prezumpciju,neatbilst Satversmes un ECTK prasībām,nav balstīts faktos vai statistikā,rada risku valstij zaudēt tiesvedībās (Satversmes tiesā un ECT).
Valstij jāizvēlas samērīgāki risinājumi – individuāli ierobežojumi un tehniski drošības pasākumi –, nevis visaptverošs aizliegums, kas nesamērīgi skar visas apcietināto personas.
Iebildumi par grozījumiem, kas paredz videospēļu konsoļu aizliegumu ieslodzījuma vietās, attiecībā uz apcietinātajiem
Apcietināto tiesiskais statuss
Atšķirībā no notiesātajiem, apcietinātie vēl nav atzīti par vainīgiem. Viņi bauda nevainīguma prezumpciju un līdz ar to plašākas tiesības, ko garantē Satversmes 92. pants, Kriminālprocesa likuma 19. pants, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pants.
Visaptverošs aizliegums izmantot videospēļu konsoles apcietinātajiem ir īpaši nesamērīgs, jo tas pielīdzina viņu statusu jau notiesātajiem, ignorējot nevainīguma prezumpciju un procesuālās garantijas.
Samērīguma un individuālās izvērtēšanas princips
Jau šobrīd iestādes priekšniekam ir tiesības individuāli liegt konkrētam apcietinātajam izmantot mantas, ja tas rada drošības risku. Visaptveroša aizlieguma ieviešana ignorē šo iespēju un neatbilst samērīguma principam – nav pamatoti ierobežot visas apcietināto populācijas tiesības, ja riski var tikt novērsti individuāli.
Tiesību uz privāto dzīvi un īpašumu aizskārums
Konsole ir apcietinātā manta, un tās lietošanas vispārējs aizliegums ierobežo īpašuma tiesības (Satversmes 105. pants) un tiesības uz privāto dzīvi (Satversmes 96. pants, ECTK 8. pants). Šādi ierobežojumi nav pamatoti ar objektīvu nepieciešamību un līdz ar to var būt pretrunā Satversmes tiesas judikatūrai par samērīgu pamattiesību ierobežošanu.
Starptautiskie standarti
Eiropas Cietumu noteikumi (European Prison Rules, 2006, Rule 24.11) paredz, ka ieslodzītajiem jānodrošina pieejamas izklaides un atpūtas aktivitātes, kas veicina psiholoģisko līdzsvaru un resocializāciju. Pilnīgs aizliegums neatbilst šiem standartiem, īpaši apcietinātajiem, kas nav notiesāti.
Praktiskais aspekts
Latvijas cietumos jau tiek izmantoti tehniskie risinājumi (piemēram, signālu bloķēšanas sistēmas Liepājas cietumā), kas novērš neatļautu saziņu. Tādējādi drošības riski var tikt kontrolēti tehniski un individuāli, nevis ar pilnīgu aizliegumu.
Resocializācija un psiholoģiskā labsajūta
Videospēles apcietinājumā nav tikai izklaide – tās mazina stresu un agresiju, palīdz saglabāt mentālo veselību, kas ir būtiski apcietinātajiem, kuri atrodas spriedzes pilnā procesā, gaidot tiesas spriedumu. Šāda aizlieguma ieviešana būtu regresīva un neatbilstu humānas izturēšanās principam.
Secinājums
Vispārējs videospēļu konsoļu aizliegums apcietinātajiem ir nesamērīgs, nepamatots un neatbilstošs viņu procesuālajam statusam. Aizliegums:
ignorē nevainīguma prezumpciju,neatbilst Satversmes un ECTK prasībām,nav balstīts faktos vai statistikā,rada risku valstij zaudēt tiesvedībās (Satversmes tiesā un ECT).
Valstij jāizvēlas samērīgāki risinājumi – individuāli ierobežojumi un tehniski drošības pasākumi –, nevis visaptverošs aizliegums, kas nesamērīgi skar visas apcietināto personas.
Apcietināto tiesiskais statuss
Atšķirībā no notiesātajiem, apcietinātie vēl nav atzīti par vainīgiem. Viņi bauda nevainīguma prezumpciju un līdz ar to plašākas tiesības, ko garantē Satversmes 92. pants, Kriminālprocesa likuma 19. pants, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pants.
Visaptverošs aizliegums izmantot videospēļu konsoles apcietinātajiem ir īpaši nesamērīgs, jo tas pielīdzina viņu statusu jau notiesātajiem, ignorējot nevainīguma prezumpciju un procesuālās garantijas.
Samērīguma un individuālās izvērtēšanas princips
Jau šobrīd iestādes priekšniekam ir tiesības individuāli liegt konkrētam apcietinātajam izmantot mantas, ja tas rada drošības risku. Visaptveroša aizlieguma ieviešana ignorē šo iespēju un neatbilst samērīguma principam – nav pamatoti ierobežot visas apcietināto populācijas tiesības, ja riski var tikt novērsti individuāli.
Tiesību uz privāto dzīvi un īpašumu aizskārums
Konsole ir apcietinātā manta, un tās lietošanas vispārējs aizliegums ierobežo īpašuma tiesības (Satversmes 105. pants) un tiesības uz privāto dzīvi (Satversmes 96. pants, ECTK 8. pants). Šādi ierobežojumi nav pamatoti ar objektīvu nepieciešamību un līdz ar to var būt pretrunā Satversmes tiesas judikatūrai par samērīgu pamattiesību ierobežošanu.
Starptautiskie standarti
Eiropas Cietumu noteikumi (European Prison Rules, 2006, Rule 24.11) paredz, ka ieslodzītajiem jānodrošina pieejamas izklaides un atpūtas aktivitātes, kas veicina psiholoģisko līdzsvaru un resocializāciju. Pilnīgs aizliegums neatbilst šiem standartiem, īpaši apcietinātajiem, kas nav notiesāti.
Praktiskais aspekts
Latvijas cietumos jau tiek izmantoti tehniskie risinājumi (piemēram, signālu bloķēšanas sistēmas Liepājas cietumā), kas novērš neatļautu saziņu. Tādējādi drošības riski var tikt kontrolēti tehniski un individuāli, nevis ar pilnīgu aizliegumu.
Resocializācija un psiholoģiskā labsajūta
Videospēles apcietinājumā nav tikai izklaide – tās mazina stresu un agresiju, palīdz saglabāt mentālo veselību, kas ir būtiski apcietinātajiem, kuri atrodas spriedzes pilnā procesā, gaidot tiesas spriedumu. Šāda aizlieguma ieviešana būtu regresīva un neatbilstu humānas izturēšanās principam.
Secinājums
Vispārējs videospēļu konsoļu aizliegums apcietinātajiem ir nesamērīgs, nepamatots un neatbilstošs viņu procesuālajam statusam. Aizliegums:
ignorē nevainīguma prezumpciju,neatbilst Satversmes un ECTK prasībām,nav balstīts faktos vai statistikā,rada risku valstij zaudēt tiesvedībās (Satversmes tiesā un ECT).
Valstij jāizvēlas samērīgāki risinājumi – individuāli ierobežojumi un tehniski drošības pasākumi –, nevis visaptverošs aizliegums, kas nesamērīgi skar visas apcietināto personas.
Apcietināto tiesiskais statuss
Atšķirībā no notiesātajiem, apcietinātie vēl nav atzīti par vainīgiem. Viņi bauda nevainīguma prezumpciju un līdz ar to plašākas tiesības, ko garantē Satversmes 92. pants, Kriminālprocesa likuma 19. pants, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pants.
Visaptverošs aizliegums izmantot videospēļu konsoles apcietinātajiem ir īpaši nesamērīgs, jo tas pielīdzina viņu statusu jau notiesātajiem, ignorējot nevainīguma prezumpciju un procesuālās garantijas.
Samērīguma un individuālās izvērtēšanas princips
Jau šobrīd iestādes priekšniekam ir tiesības individuāli liegt konkrētam apcietinātajam izmantot mantas, ja tas rada drošības risku. Visaptveroša aizlieguma ieviešana ignorē šo iespēju un neatbilst samērīguma principam – nav pamatoti ierobežot visas apcietināto populācijas tiesības, ja riski var tikt novērsti individuāli.
Tiesību uz privāto dzīvi un īpašumu aizskārums
Konsole ir apcietinātā manta, un tās lietošanas vispārējs aizliegums ierobežo īpašuma tiesības (Satversmes 105. pants) un tiesības uz privāto dzīvi (Satversmes 96. pants, ECTK 8. pants). Šādi ierobežojumi nav pamatoti ar objektīvu nepieciešamību un līdz ar to var būt pretrunā Satversmes tiesas judikatūrai par samērīgu pamattiesību ierobežošanu.
Starptautiskie standarti
Eiropas Cietumu noteikumi (European Prison Rules, 2006, Rule 24.11) paredz, ka ieslodzītajiem jānodrošina pieejamas izklaides un atpūtas aktivitātes, kas veicina psiholoģisko līdzsvaru un resocializāciju. Pilnīgs aizliegums neatbilst šiem standartiem, īpaši apcietinātajiem, kas nav notiesāti.
Praktiskais aspekts
Latvijas cietumos jau tiek izmantoti tehniskie risinājumi (piemēram, signālu bloķēšanas sistēmas Liepājas cietumā), kas novērš neatļautu saziņu. Tādējādi drošības riski var tikt kontrolēti tehniski un individuāli, nevis ar pilnīgu aizliegumu.
Resocializācija un psiholoģiskā labsajūta
Videospēles apcietinājumā nav tikai izklaide – tās mazina stresu un agresiju, palīdz saglabāt mentālo veselību, kas ir būtiski apcietinātajiem, kuri atrodas spriedzes pilnā procesā, gaidot tiesas spriedumu. Šāda aizlieguma ieviešana būtu regresīva un neatbilstu humānas izturēšanās principam.
Secinājums
Vispārējs videospēļu konsoļu aizliegums apcietinātajiem ir nesamērīgs, nepamatots un neatbilstošs viņu procesuālajam statusam. Aizliegums:
ignorē nevainīguma prezumpciju,neatbilst Satversmes un ECTK prasībām,nav balstīts faktos vai statistikā,rada risku valstij zaudēt tiesvedībās (Satversmes tiesā un ECT).
Valstij jāizvēlas samērīgāki risinājumi – individuāli ierobežojumi un tehniski drošības pasākumi –, nevis visaptverošs aizliegums, kas nesamērīgi skar visas apcietināto personas.
Apcietināto tiesiskais statuss
Atšķirībā no notiesātajiem, apcietinātie vēl nav atzīti par vainīgiem. Viņi bauda nevainīguma prezumpciju un līdz ar to plašākas tiesības, ko garantē Satversmes 92. pants, Kriminālprocesa likuma 19. pants, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pants.
Visaptverošs aizliegums izmantot videospēļu konsoles apcietinātajiem ir īpaši nesamērīgs, jo tas pielīdzina viņu statusu jau notiesātajiem, ignorējot nevainīguma prezumpciju un procesuālās garantijas.
Samērīguma un individuālās izvērtēšanas princips
Jau šobrīd iestādes priekšniekam ir tiesības individuāli liegt konkrētam apcietinātajam izmantot mantas, ja tas rada drošības risku. Visaptveroša aizlieguma ieviešana ignorē šo iespēju un neatbilst samērīguma principam – nav pamatoti ierobežot visas apcietināto populācijas tiesības, ja riski var tikt novērsti individuāli.
Tiesību uz privāto dzīvi un īpašumu aizskārums
Konsole ir apcietinātā manta, un tās lietošanas vispārējs aizliegums ierobežo īpašuma tiesības (Satversmes 105. pants) un tiesības uz privāto dzīvi (Satversmes 96. pants, ECTK 8. pants). Šādi ierobežojumi nav pamatoti ar objektīvu nepieciešamību un līdz ar to var būt pretrunā Satversmes tiesas judikatūrai par samērīgu pamattiesību ierobežošanu.
Starptautiskie standarti
Eiropas Cietumu noteikumi (European Prison Rules, 2006, Rule 24.11) paredz, ka ieslodzītajiem jānodrošina pieejamas izklaides un atpūtas aktivitātes, kas veicina psiholoģisko līdzsvaru un resocializāciju. Pilnīgs aizliegums neatbilst šiem standartiem, īpaši apcietinātajiem, kas nav notiesāti.
Praktiskais aspekts
Latvijas cietumos jau tiek izmantoti tehniskie risinājumi (piemēram, signālu bloķēšanas sistēmas Liepājas cietumā), kas novērš neatļautu saziņu. Tādējādi drošības riski var tikt kontrolēti tehniski un individuāli, nevis ar pilnīgu aizliegumu.
Resocializācija un psiholoģiskā labsajūta
Videospēles apcietinājumā nav tikai izklaide – tās mazina stresu un agresiju, palīdz saglabāt mentālo veselību, kas ir būtiski apcietinātajiem, kuri atrodas spriedzes pilnā procesā, gaidot tiesas spriedumu. Šāda aizlieguma ieviešana būtu regresīva un neatbilstu humānas izturēšanās principam.
Secinājums
Vispārējs videospēļu konsoļu aizliegums apcietinātajiem ir nesamērīgs, nepamatots un neatbilstošs viņu procesuālajam statusam. Aizliegums:
ignorē nevainīguma prezumpciju,neatbilst Satversmes un ECTK prasībām,nav balstīts faktos vai statistikā,rada risku valstij zaudēt tiesvedībās (Satversmes tiesā un ECT).
Valstij jāizvēlas samērīgāki risinājumi – individuāli ierobežojumi un tehniski drošības pasākumi –, nevis visaptverošs aizliegums, kas nesamērīgi skar visas apcietināto personas.