Atzinums

Sabiedrība norāda, ka nepieciešams labot terminoloģiju, lai tā atbilstu ES klasifikācijai. Nepieciešams svītrot “lai gūtu peļņu no šo ogļūdeņražu pārdošanas”, jo ogļūdeņražu ieguve ir tāda pati saimnieciskā darbība kā citu derīgo izrakteņu ieguve. Jebkura saimnieciskā darbība tiek veikta peļņas gūšanai.

Kopējā ES saimniecisko darbību statistisko klasifikācijā  (NACE: Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā, 2. redakcija) ir noteiktas 615 saimniecisko darbību klases, kuras reģistrējot norāda komersanti, kas veic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu.

To nosaka Komerclikums. Nav nepieciešams dublēt visām saimnieciskajām darbībām attiecīgo nozaru normatīvajā regulējumā formulējumu peļņas gūšanai kā tas ir šobrīd ogļūdeņražu ieguvei  – “ogļūdeņražu atdalīšana no to dabiskās vides, lai gūtu peļņu no šo ogļūdeņražu pārdošanas”.

Šādam izņēmumam nav pamatojuma un VARAM nav arī to sniegusi.
 

“156) ogļūdeņražu ieguve — ogļūdeņražu atdalīšana no to dabiskās vides.”
vai
“156) ogļūdeņražu ieguve – tehnoloģisku darbu komplekss ogļūdeņražu atdalīšanai no zemes apakšslāņiem”.

Ņemot vērā, ka Likumprojekts paredz izslēgt likuma “Par zemes dzīlēm” 1.panta 7. un 9.punktu un papildināt 7.pantu ar 6.punktu sekojošā redakcijā: "6) ogļūdeņražu meklēšana, izpēte un ieguve.", Sabiedrība piedāvā arī šim zemes dzīļu izmantošanas veidam noteikt termiņus.

Ogļūdeņraži ir valsts nozīmes derīgais izraktenis un to ieguvei ir lielāka nozīme kā pārējiem derīgiem izrakteņiem tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai, tāpēc Sabiedrība izsaka priekšlikumu noteikt termiņu 50 gadi. Atšķirībā no citiem derīgajiem izrakteņiem, kam ir skaidri saprotamas ieguves izmaksas, izmantošanas iespējas, tirgus, cena, tas ir, derīgie izrakteņi pieder pie uzreiz izmantojamiem resursiem un to izmantošanu var uzsākt tieši pēc ieguves. Savukārt, tādiem valsts nozīmes derīgiem izrakteņiem kā ogļūdeņraži ieguves process nenoslēdzas ar to atdalīšanu no to dabiskās vides un tos nav iespējams pārdot galapatērētājam uzreiz pēc ieguves.

Izteikt Likumprojekta pirmās daļas 3. punktu un 6.punktu šādā redakcijā:
“3) ogļūdeņražu meklēšanai – uz laiku līdz pieciem gadiem;”;
“5) ogļūdeņražu ieguvei - uz laiku līdz 50 gadiem;”.
 

VARAM priekšlikums skatāms vienlaicīgi ar izslēgtajiem Likuma 1.panta 7. un  9. punktu (skatīt augstāk Sabiedrības iebildumus pie Likumprojekta 2.punkta);

-

Sabiedrība lūdz izslēgt Likumprojekta priekšlikumu – likuma “Par zemes dzīlēm” 8.panta pirmās daļas 3.punkta pirmā teikuma redakciju: “persona, kas ar zemes īpašnieku vai pilnvaroto personu noslēgusi līgumu, kurā norādīts zemes dzīļu izmantošanas veids, līdz brīdim kamēr līgums ir spēkā”.

Zemes īpašnieku var pārstāvēt ne tikai pilnvarota persona, bet arī likumiskais pārstāvis (piemēram, aizbildnis kā nepilngadīgā pārstāvis). Attiecīgi likumā ir precizējamas pārstāvības tiesības, kas izriet līgumiskām vai likumiskām attiecībām un piešķir tiesības slēgt darījumus zemes īpašnieka vārdā. Tas arī attiecināms uz vārdiem “līdz brīdim kamēr līgums ir spēkā”, jo no 8.panta pirmās daļas otrā teikuma izriet, ka līgums ir obligāts priekšnoteikums zemes dzīļu izmantošanas licences saņemšanai. Tas nozīmē, ja līgums nav spēkā, tad nepastāv priekšnoteikums zemes dzīļu izmantošanas licences saņemšanai.
 

“3) persona, kas ar zemes īpašnieku vai tā pilnvarotu pārstāvi noslēgusi līgumu, kurā norādīts zemes dzīļu izmantošanas veids”.
 

VARAM priekšlikums skatāms vienlaicīgi ar izslēgtajiem Likuma 1.panta 7. un  9. punktu (skatīt augstāk Sabiedrības iebildumus pie Likumprojekta 2.punkta);

Likumprojekts paredz izslēgt likuma “Par zemes dzīlēm” 1.panta 7. un 9.punktu un papildināt 7.pantu ar 6.punktu sekojošā redakcijā: "6) ogļūdeņražu meklēšana, izpēte un ieguve." Attiecīgi arī šim zemes dzīļu izmantošanas veidam ir nosakāmi termiņi.

Ogļūdeņraži ir valsts nozīmes derīgais izraktenis un to ieguvei ir lielāka nozīme kā pārējiem derīgiem izrakteņiem tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai, tāpēc Sabiedrība izsaka priekšlikumu noteikt kopējo termiņu 50 gadi, meklēšanai - 5 gadi. Atšķirībā no citiem derīgajiem izrakteņiem, kam ir skaidri saprotamas ieguves izmaksas, izmantošanas iespējas, tirgus, cena, tas ir, derīgie izrakteņi pieder pie uzreiz izmantojamiem resursiem un to izmantošanu var uzsākt tieši pēc ieguves. Savukārt, tādiem valsts nozīmes derīgiem izrakteņiem kā ogļūdeņraži ieguves process nenoslēdzas ar to atdalīšanu no to dabiskās vides un tos nav iespējams pārdot galapatērētājam uzreiz pēc ieguves.
 

“ogļūdeņražu meklēšanai – uz laiku līdz pieciem gadiem;”;

VARAM priekšlikums skatāms vienlaicīgi ar izslēgtajiem Likuma 1.panta 7. un  9. punktu (skatīt augstāk Sabiedrības iebildumus pie Likumprojekta 2.punkta);

Likumprojekts paredz izslēgt likuma “Par zemes dzīlēm” 1.panta 7. un 9.punktu un papildināt 7.pantu ar 6.punktu sekojošā redakcijā: "6) ogļūdeņražu meklēšana, izpēte un ieguve." Attiecīgi arī šim zemes dzīļu izmantošanas veidam ir nosakāmi termiņi.

Ogļūdeņraži ir valsts nozīmes derīgais izraktenis un to ieguvei ir lielāka nozīme kā pārējiem derīgiem izrakteņiem tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai, tāpēc Sabiedrība izsaka priekšlikumu noteikt kopējo termiņu 50 gadi, meklēšanai - 5 gadi. Atšķirībā no citiem derīgajiem izrakteņiem, kam ir skaidri saprotamas ieguves izmaksas, izmantošanas iespējas, tirgus, cena, tas ir, derīgie izrakteņi pieder pie uzreiz izmantojamiem resursiem un to izmantošanu var uzsākt tieši pēc ieguves. Savukārt, tādiem valsts nozīmes derīgiem izrakteņiem kā ogļūdeņraži ieguves process nenoslēdzas ar to atdalīšanu no to dabiskās vides un tos nav iespējams pārdot galapatērētājam uzreiz pēc ieguves.

“ogļūdeņražu ieguvei - uz laiku līdz 50 gadiem;”.

Sabiedrība jau iepriekš norādīja, ka likumā “Par zemes dzīlēm” nepieciešams precizēt pārstāvības tiesības, jo papildus tam pastāv pārstāvības, kas izriet no līgumiskām vai likumiskām attiecībām un piešķir tiesības slēgt darījumus zemes īpašnieka vārdā. VARAM nav sniegusi pamatojumu, kāpēc būtu jāmaina likumā esošo vārdu “pienācīgi” pret “atbilstoši”. Lūdzam atstāt vārdu “pienācīgi”.
 

“5) saņemt licences termiņa pagarinājumu, jaunu licenci vai licenci iepriekš izsniegtās atļaujas vietā, ja ir pienācīgi pildīti iepriekšējās licences nosacījumi un ja to pieļauj ar zemes īpašnieku vai pilnvaroto personu noslēgtais zemes dzīļu izmantošanas līgums.”
 

VARAM redakcija nav apspriesta un to ir iespējams subjektīvi interpretēt. Sabiedrības ieskatā, ne vienmēr veiktās izmaiņas rada nelabvēlīgas sekas, iespējams, ka tieši otrādi – teritorija tiek sakopta un iztīrīta, tās stāvoklis uzlabots. Tāpēc prasība atjaunot iepriekšējo stāvokli ne vienmēr ir saprātīga un atbalstāma.

Kā arī priekšlikums var tikt izmantots ļaunprātīgi. Var būt situācija, ka zemes īpašnieks (piemēram, pašvaldība vai valsts) var prasīt zemes dzīļu izmantotājam veikt ceļa labojumus, jo tas ticis izmantots piekļūšanai derīgo izrakteņu ieguves licences laukumam, neņemot vērā, ka tas ir publisks ceļš un tiek izmantots sabiedrības vajadzībām.

Papildus tam, Likumprojekta priekšlikums nenosaka termiņa ierobežojumus un, tas nozīmē, ka zemes dzīļu izmantotāja pienākums var pastāvēt arī pēc vairākiem gadiem pēc tam, kad ir pabeigta zemes dzīļu izmantošana, t.sk. rekultivācijas darbi.

            Sabiedrība lūdz atstāt Likuma iepriekšējo redakciju, ievērojot, ka līdzšinējā likuma “Par zemes dzīlēm” 14.panta 8.punkta redakcija skaidri nosaka zemes dzīļu izmantotāja pienākumu uz sava rēķina rekultivēt zemes dzīļu izmantošanas rezultātā radušos zemes gabala bojājumus atļaujā vai licencē norādītajā termiņā.

            Nav ņemts vērā Likumprojekta mērķis – administratīvā sloga samazināšana. Konkrētajā gadījumā normatīvie akti tiks dubultoti, jo virkne citu normatīvo aktu jau nosaka rīcību piesārņojuma vai citas personas īpašuma bojājuma gadījumā.
 

Atstāt esošo Likuma redakciju.

    Ievērojot, ka ogļūdeņražu urbumu darbību nedrīkst apturēt, aizstāt likuma “Par zemes dzīlēm” 16.panta sestajā daļā vārdu “neaptur” ar vārdu “aptur”. Ir zināms, ka Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācija VARAM ir iesniegusi ekspertu slēdzienus par urbumu nepārtrauktību.
 

            (6) Iesnieguma iesniegšana šajā pantā noteiktā lēmuma par zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu vai zemes dzīļu izmantošanas licences vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas atcelšanu apstrīdēšanai vai pieteikuma iesniegšana tiesā par šāda lēmuma atcelšanu, spēkā esamību vai atzīšanu par prettiesisku aptur šā lēmuma darbību.
 

Sabiedrības ieskatā ir jānosaka iestādei pienākumu izvērtēt katru gadījumu, kad ir lemjams jautājums par zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu. Tāpēc iestādei ir jāpiešķir izvēles tiesības,  lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu.
 Administratīvā akta apstrīdēšanas institūtam ir vairāki uzdevumi. Tas ir viens no procesuālajiem instrumentiem, kas ļauj privātpersonai izmantot savu tiesību aizsardzības iespēju un dod iespēju valsts pārvaldei pašai vēlreiz pārbaudīt sava lēmuma tiesiskumu un novērst kļūdas.
            Administratīvā procesa likuma 76.panta otrā daļa paredz, ka administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē un, atbilstoši šā likuma 80.panta pirmajai daļai, iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē, izņemot šā likuma 360.panta otrajā un trešajā daļā, kā arī gadījumos, kad iesniegumu iesniedzis labvēlīga administratīvā akta adresāts, lai panāktu vēl labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, vai ja iesniegums iesniegts par vispārīgo administratīvo aktu.

“(1) Valsts vides dienests vai Būvniecības valsts kontroles birojs var pieņemt lēmumu par zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu, ja konstatē, ka tiek pārkāptas zemes dzīļu izmantošanas licences, bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas vai zemes dzīļu izmantošanu regulējošo normatīvo aktu prasības, kā arī tad, ja zemes dzīļu izmantošanas rezultātā rodas draudi cilvēka veselībai, videi vai īpašumam. Valsts vides dienesta lēmumu var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā. Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Būvniecības valsts kontroles biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”
 

Sabiedrības ieskatā ir jānosaka iestādei pienākumu izvērtēt katru gadījumu, kad ir lemjams jautājums par zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu. Tāpēc iestādei ir jāpiešķir izvēles tiesības,  lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu.
 Administratīvā akta apstrīdēšanas institūtam ir vairāki uzdevumi. Tas ir viens no procesuālajiem instrumentiem, kas ļauj privātpersonai izmantot savu tiesību aizsardzības iespēju un dod iespēju valsts pārvaldei pašai vēlreiz pārbaudīt sava lēmuma tiesiskumu un novērst kļūdas.
            Administratīvā procesa likuma 76.panta otrā daļa paredz, ka administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē un, atbilstoši šā likuma 80.panta pirmajai daļai, iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē, izņemot šā likuma 360.panta otrajā un trešajā daļā, kā arī gadījumos, kad iesniegumu iesniedzis labvēlīga administratīvā akta adresāts, lai panāktu vēl labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, vai ja iesniegums iesniegts par vispārīgo administratīvo aktu.
 

“(3) Zemes dzīļu izmantošanas licenci tās izsniedzējs var atcelt vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju Valsts vides dienests var atcelt, ja licences vai atļaujas adresāts:”