Atzinums

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (26-TA-234) (turpmāk – likumprojekts) un sniedz šādus iebildumus un priekšlikumus par likumprojekta redakciju.

[1.] Par vispārējiem iebildumiem
1.1. Kā norādīts anotācijā, likumprojekta mērķis ir ieviest Kriminālprocesa likumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā (ES) 2024/1260 paredzēto arestētās mantas pārvaldības institūtu. Likumprojekts paredz gan vispārīgu regulējumu KPL 365. pantā, gan speciālu regulējumu KPL 365.1 pantā attiecībā uz kapitāla daļām un akcijām.
LTRK ieskatā šāda pieeja rada pretrunas un neskaidrības normu piemērošanā, jo nav skaidri nodalīts vispārīgā un speciālā regulējuma tvērums. Piemēram, nav skaidrs, vai kapitāla daļu realizācijas gadījumā piemērojama īpašnieka piekrišana atbilstoši KPL 365.1 panta 5. daļai vai vispārējais regulējums. LTRK uzskata, ka kapitāla daļu un akciju pārvaldība būtu pilnībā regulējama speciālajā normā, izslēdzot KPL 365. panta piemērošanu šiem gadījumiem.

1.2. Likumprojektā paredzēta finanšu instrumentu nodošana pārvaldībā (KPL 365.2 pants), taču šāda regulējuma nepieciešamība nav pietiekami pamatota. Arests jau pats par sevi ierobežo jebkādu rīcību ar finanšu instrumentiem, un to vērtība ir atkarīga no tirgus apstākļiem, nevis īpašnieka darbībām. Nav arī skaidrs, kādas darbības pārvaldnieks veiktu un kā tiktu novērsts vērtības samazinājuma risks. LTRK ieskatā attiecībā uz finanšu instrumentiem arests jau nodrošina kriminālprocesuālo mērķu sasniegšanu, un papildu pārvaldības institūta ieviešana nav lietderīga. Vienlaikus būtu lietderīgi paredzēt arestēto finanšu instrumentu īpašniekam tiesības ierosināt to realizāciju un iespēju aizstāt arestu ar naudas līdzekļiem.

1.3. Likumprojektā nav skaidri noteikts pārvaldnieka atbildības regulējums par zaudējumiem, kas var rasties tā darbības vai bezdarbības rezultātā. Anotācijā ietvertā atsauce uz Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu nerada pietiekamu tiesisko noteiktību, jo minētais regulējums attiecas uz administratīvo procesu, savukārt pārvaldnieka darbība šajā gadījumā notiek kriminālprocesa ietvaros. LTRK uzskata, ka nepieciešams skaidrs regulējums, kas noteiktu pārvaldnieka atbildības pamatu, apjomu un piemērošanas kārtību, nodrošinot tiesisko noteiktību un personu tiesību aizsardzību.
 

-

2.1. Par KPL 364. panta 3. daļu
Ja kapitāla daļas vai akcijas tiek nodotas pārvaldībā, to vērtībai jābūt noteiktai pēc tirgus principiem, piesaistot sertificētu vērtētāju. Tas ir būtiski, lai nodrošinātu objektīvu mantas vērtības noteikšanu un aizsargātu īpašnieka intereses.

“(3) Naudu, finanšu instrumentus, kapitāla daļas vai akcijas uzskaita pēc to nominālās vērtības. Ja kapitāla daļas vai akcijas tiek nodotas pārvaldībā, kā arī citas pamatotas nepieciešamības gadījumā, tās novērtē pēc tirgus vērtības, pieaicinot sertificētu vērtētāju.”.
 

2.2. Par KPL 365. pantu
a) Ņemot vērā, ka mantas nodošana pārvaldībā būtiski ierobežo īpašuma tiesības, ir nepieciešams nodrošināt efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus. LTRK uzskata, ka sūdzības iesniegšanai par šādu lēmumu jāaptur tā izpilde līdz galīgā lēmuma pieņemšanai. Pretējā gadījumā var rasties situācijas, kurās mantas īpašniekam tiek nodarīts neatgriezenisks kaitējums. Tāpat likumprojektā nav skaidri regulēts, kā rīkoties pēc pārvaldības termiņa beigām, kas var radīt praktiskas problēmas normu piemērošanā.
b) Panta 3. daļā ietvertais ierobežojums, ka aizdomās turētā vai apsūdzētā persona “negūst tiešu vai netiešu labumu”, ir neskaidrs un pārāk plašs. Nav saprotams, vai tas attiecas uz visiem ienākumiem no mantas (piemēram, nomas maksu, dividendēm), kā arī kā šis ierobežojums piemērojams trešo personu gadījumā. LTRK ieskatā šāds ierobežojums būtu pamatots tikai gadījumos, kad manta ir noziedzīgi iegūta vai tieši saistīta ar noziedzīgu nodarījumu, savukārt citos gadījumos tas var radīt nesamērīgu īpašuma tiesību ierobežojumu.
c) Starp 365. panta regulējumu un 365.1 un 365.2 pantu pastāv konceptuālas un praktiskas pretrunas, īpaši attiecībā uz kapitāla daļu, akciju un finanšu instrumentu pārvaldību. Šāda normu pārklāšanās var radīt neskaidrības procesa virzītājiem un tiesām. Tādēļ nepieciešams skaidri nodalīt vispārējo un speciālo regulējumu, neattiecinot 365. pantu uz šiem specifiskajiem mantas veidiem.
d) Likumprojektā šī panta 6. daļā nav pietiekami nošķirta piespiedu atsavināšana no situācijām, kad atsavināšanu ierosina pats mantas īpašnieks. LTRK uzskata, ka īpašniekam būtu jānodrošina tiesības ierosināt mantas realizāciju, piemēram, lai novērstu tās vērtības samazināšanos, kā arī iespēja aizstāt arestu ar naudas līdzekļiem. Šādos gadījumos realizācijai būtu jānotiek pēc brīvā tirgus nosacījumiem, nepiemērojot pārmērīgus procesuālos ierobežojumus.
e) Panta 7. daļā, ņemot vērā lēmumu par mantas realizāciju vai iznīcināšanu būtisko ietekmi, pārsūdzības termiņam jābūt vismaz 10 dienas, kā arī jāparedz iespēja pārsūdzēt izmeklēšanas tiesneša lēmumu augstākā instancē. Tas nodrošinātu efektīvāku tiesību aizsardzību un mazinātu risku vēlākām prasībām pret valsti par nepamatotu mantas realizāciju.
f) Panta 9. un 10. daļa nav savstarpēji saskaņotas un faktiski dublē citus regulējumus. Vienlaikus tās rada pretrunīgus priekšstatus par finanšu instrumentu un noguldījumu statusu (vienā gadījumā paredzot nodošanu pārvaldībā, citā – to neizņemšanu). Šāds regulējums rada tiesisko nenoteiktību un būtu pārskatāms vai izslēdzams.
 

-

2.3. Par KPL 365.¹ pantu
a) Attiecībā uz panta 1. daļu LTRK norāda, ka kritērijs “pamatotas aizdomas” ir pārāk abstrakts un rada risku nepamatotai iejaukšanās uzņēmējdarbībā. Lēmumam par kapitāla daļu vai akciju nodošanu pārvaldībā jābalstās uz konkrētiem un pārbaudāmiem pierādījumiem par darbībām, kas vērstas uz to vērtības samazināšanu vai sabiedrības mantas izšķērdēšanu. Vienlaikus jāņem vērā, ka tādas darbības kā reorganizācija, pamatkapitāla izmaiņas vai likvidācija pašas par sevi nav uzskatāmas par prettiesiskām, jo tās var būt saistītas ar uzņēmuma attīstību vai restrukturizāciju.
b) Attiecībā uz panta 3. daļu LTRK rosina izvērtēt iespēju neattiecināt šo regulējumu uz mazām sabiedrībām un maziem koncerniem. Šādās sabiedrībās pārvaldības institūta piemērošana var radīt nesamērīgu iejaukšanos uzņēmuma darbībā un neatbilst samērīguma principam.
c) Attiecībā uz panta 4. daļu LTRK uzskata, ka likumprojektā nepietiekami nodrošinātas sabiedrības un kapitāla daļu vai akciju īpašnieku procesuālās tiesības. Šīm personām jābūt tiesībām izteikt viedokli pirms lēmuma pieņemšanas, kā arī piedalīties lēmuma pieņemšanā, tostarp tiesas sēdē, ja tas tiek pieprasīts. Tāpat būtu jāparedz, ka lēmuma pārsūdzēšana aptur tā darbību.
d) Attiecībā uz panta 5. daļu LTRK norāda, ka regulējums par kapitāla daļu vai akciju realizāciju nav pietiekami skaidrs. Jāņem vērā, ka biznesa vērtības samazināšanās risks ir neatņemama uzņēmējdarbības sastāvdaļa, tomēr ne visos gadījumos tas nozīmē, ka nepieciešams piemērot arestēto kapitāla daļu (akciju) realizācijas kārtību. Normā nav definēts, kas uzskatāms par būtisku vērtības samazināšanās risku, un nav skaidra pārvaldnieka un procesa virzītāja rīcības kārtība. Tāpat LTRK ieskatā būtu skaidri jāparedz pārvaldnieka pienākums informēt procesa virzītāju ne tikai 30 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, bet visā pārvaldības laikā un jānosaka, ka realizācija visos gadījumos iespējama tikai ar īpašnieka piekrišanu. Vienlaikus būtu arī jānodrošina īpašnieka tiesības pašam ierosināt realizāciju pēc brīvā tirgus nosacījumiem.
e) Attiecībā uz panta 6. daļu nav skaidrs, kāds ir lēmuma nosūtīšanas mērķis publiskajam reģistram un centrālajam vērtspapīru depozitārijam, kā arī kādas tiesiskās sekas no tā izriet. Nepieciešams precizēt šo institūciju lomu un veicamās darbības.
f) Attiecībā uz panta 8. daļu LTRK uzskata, ka tiesības prasīt pārvaldnieka atbildīgā darbinieka nomaiņu būtu jāparedz ne tikai procesa virzītājam, bet arī kapitāla daļu vai akciju īpašniekam un sabiedrībai. Tāpat būtu jānosaka skaidri kritēriji un termiņš, kādā šāda nomaiņa jāveic.

-

2.4. Par KPL 365.² pantu
Likumprojektā ietvertais 365.² pants būtu pārskatāms pēc būtības, sākotnēji definējot mērķi, kādu likumdevējs vēlas sasniegt ar finanšu instrumentu nodošanu pārvaldībā, kā arī nosakot pārvaldniekam deleģējamos uzdevumus. Normas regulējums būtu jāsaskaņo arī ar 365. pantu, ievērojot iepriekš norādītās pretrunas, kā arī ņemot vērā 2.3.punktā paustos iebildumus par 365.¹ panta regulējumu.

Kā jau norādīts vēstules 1.2. punktā, pēc būtības nav saprotams, kāpēc paredzēta finanšu instrumentu pārvaldība, jo arests pats par sevi aizliedz jebkādu rīcību ar tiem, un to vērtība ir atkarīga vienīgi no situācijas finanšu tirgū. Līdz ar to mantas vērtības samazināšanas risks no īpašnieka puses nepastāv. Faktiski var rasties tikai jautājums par šādas mantas realizāciju, kam nav nepieciešams īpašs pārvaldības regulējums.
 

-