Atzinums

Ievērojot to, ka ar likumprojekta 4.pantu tiek paredzēts Elektronisko sakaru likumu cita starpā papildināt arī ar jaunu 112.¹ pantu “Pienākums izraudzīties komersantu vai iecelt pilnvaroto pārstāvi”, kura otrā daļa nosaka, ka: “Šā panta pirmajā daļā minētais pakalpojumu sniedzējs piešķir izraudzītajam komersantam vai pilnvarotajam pārstāvim nepieciešamās pilnvaras un līdzekļus,  lai tas varētu saņemt, ievērot un izpildīt ārvalsts tiesību aizsardzības iestāžu Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumus un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumus saskaņā ar Regulu (ES) 2023/1543”, lūdzam papildināt anotāciju ar izvērtējumu komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā, vai publisko līdzekļu un pilnvarojuma piešķiršana saimnieciskās darbības veicējam atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā ietvertajām komercdarbības atbalstu raksturojošajām pazīmēm kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, un, ja tas tā ir, papildināt likumprojektu ar normu, kas noteiktu deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt kārtību, kādā tiks piešķirts komercdarbības atbalsts pakalpojumu sniedzējiem/komersantiem, nodrošinot piešķiramā atbalsta saderīgumu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu. Papildus vēršam uzmanību, ka, ja likumprojekta minētajā normā plānotais pasākums atbilst Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 2.2.sadaļā norādītajam valsts varas īstenošanas jēdzienam, un attiecīgi publiskā finansējuma piešķiršana šim subjektam nav paredzēta tā saimnieciskajai darbībai, šāda publisko līdzekļu piešķiršana subjektam nekvalificējās kā komercdarbības atbalsts. Turklāt šādā gadījumā ir jānodrošina grāmatvedības nošķiršana, lai finansējums, kas paredzēts valsts funkciju īstenošanai, netiktu izmantots subjekta saimnieciskās darbības veikšanai. Lūdzam attiecīgi papildināt anotāciju, t.sk. ar aprakstu, kā tiks noteikta kompensācija par minētās funkcijas veikšanu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka valsts budžeta ieņēmumi un izdevumi 2026., 2027. un 2028.gadam ir apstiprināti ar likumu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”, kā arī aktuālā situācija, fiskālās disciplīnas nosacījumi un politiskās diskusijas minētā likuma sagatavošanas procesā liecina, ka arī turpmāk valsts budžeta finansiālās iespējas būs ierobežotas, attiecīgi neatkarīgi no tā, kura institūcija likumprojektā tiek noteikta par centrālo iestādi, kurai jākoordinē Direktīvas (ES) 2023/1544 piemērošanu, izmaksas, kas veidosies saistībā ar šīs likumprojektā noteiktās funkcijas īstenošanu, ir nodrošināmas esošo valsts budžeta līdzekļu un cilvēkresursu ietvaros, jo turpmākai virzībai nav atbalstāmi tādi likumprojekti, kuru īstenošanai ir nepieciešams finansējums, bet nav norādīts risinājums par finansējuma nodrošināšanu.
Ievērojot, ka šobrīd par centrālo iestādi plānots noteikt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, kā arī anotācijas 3.sadaļā norādīto, ka centrālās iestādes pienākumi neattiecas uz sabiedrisko pakalpojumu regulējumu, tāpēc tie nevar tikt finansēti no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju maksātās valsts nodevas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, lūdzam anotācijas 3.sadaļā norādīt informāciju par risinājumu finansējuma nodrošināšanai, kā arī sniegt novērtējumu par potenciālo izmaksu apmēru.
Papildus lūdzam anotācijas 3.sadaļā kā kārtējo gadu norādīt 2026.gadu.

-

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka likumprojekts neparedz speciālu tā spēkā stāšanās termiņu, kas nozīmē, ka tas stāsies spēkā vispārējā kārtībā. Savukārt anotācijas 1.2.sadaļā norādīts, ka tas stāsies spēkā 2026.gada 18.februārī  - pie tam šis termiņš jau ir pagājis.

-