Atzinums

Biedrības “Zemgales NVO Centrs” atzinums par informatīvo ziņojumu
“Par Sabiedrības integrācijas fonda darbības uzlabojumu priekšlikumiem”

Biedrība “Zemgales NVO Centrs” kopumā atbalsta nepieciešamību pilnveidot Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) pārvaldību, skaidrāk nodalīt finansējuma administrēšanas un projektu īstenošanas funkcijas, mazināt administratīvo slogu un stiprināt sabiedrības uzticēšanos SIF darbībai.
Vienlaikus informatīvajā ziņojumā saskatām būtisku pretrunu starp veikto izvērtējumu, darba grupas secinājumiem un piedāvāto turpmāko rīcību.
Darba grupa par optimālāko SIF institucionālās attīstības risinājumu ir atzinusi 3. scenāriju - SIF kā pārresorisku un centralizētu finanšu atbalsta sniegšanas mehānismu nevalstiskajām organizācijām un medijiem, saglabājot SIF juridisko formu, uzkrāto projektu administrēšanas kompetenci un paplašinot administrējamo programmu loku. Ziņojumā tieši norādīts, ka šāda modeļa priekšrocība ir vienota administrēšanas platforma un izvairīšanās no paralēlas administratīvās kapacitātes veidošanas vairākās ministrijās.
Turklāt darba grupas secinājumos atkārtoti noteikts mērķis - nostiprināt SIF kā centralizētu publiskā finansējuma administrētāju, vienlaikus pakāpeniski atsakoties no projektu tiešās īstenošanas funkcijas.
Tomēr informatīvā ziņojuma sadaļā par turpmāko rīcību vienlaikus tiek piedāvāts Mediju atbalsta fonda administrēšanu nodot NEPLP, NVO fonda un NVO līdzfinansējuma programmu – Valsts kancelejai, valodas apguves programmu – Izglītības un zinātnes ministrijai, diasporas programmas – Ārlietu ministrijai, mazākumtautību un sabiedrības saliedētības programmu – Kultūras ministrijai, bet programmu “Ģimenei draudzīga pašvaldība” – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai.
Šāds priekšlikums pēc būtības nonāk pretrunā ar izvēlēto 3. scenāriju. Ja SIF tiek saglabāts kā institūcija, taču no tā tiek pārceltas faktiski visas nozīmīgākās valsts budžeta programmas, nav saprotams, kāda būs SIF turpmākā institucionālā jēga, funkcijas, programmu portfelis un nepieciešamā kapacitāte.
Vēl jo vairāk – pats informatīvais ziņojums, vērtējot SIF likvidācijas jeb 4. scenāriju, norāda uz finansējuma administrēšanas sadrumstalotības, uzkrātās kompetences zuduma, lielāka administratīvā sloga, vājākas pārresoru koordinācijas un programmu īstenošanas kavējumu riskiem. Tāpat secināts, ka ministrijās būtu nepieciešams veidot savu administratīvo kapacitāti.
Finansiālais izvērtējums arī neliecina, ka decentralizācija automātiski radītu ietaupījumu. Tieši pretēji – ziņojumā norādīts, ka SIF likvidācijas scenārijā sagaidāms kopējo administratīvo izdevumu pieaugums sadrumstalotības dēļ, kamēr centralizēta modeļa priekšrocība ir vienotas administrēšanas platformas saglabāšana.
Īpaši nozīmīgs ir arī pats informatīvā ziņojuma secinājums, ka SIF ir izveidojis strukturētu publiskā finansējuma administrēšanas mehānismu un ka SIF projektu administrēšanas procedūras un digitālie risinājumi var tikt izmantoti kā labās prakses piemērs.
Tādēļ rodas būtisks jautājums – kāpēc ir vēlme sadalīt un decentralizēt mehānismu, kuru izvērtējumā atzīst par funkcionējošu un labas prakses piemēru?

Par iespējamo programmu politizācijas risku
Biedrības “Zemgales NVO Centrs” ieskatā informatīvajā ziņojumā nepietiekami izvērtēts arī tas, vai piedāvātā programmu nodošana nozaru ministrijām un citām valsts institūcijām patiešām sekmēs finansējuma administrēšanas depolitizāciju.
Pašlaik SIF padome pēc būtības ir pārresoriska institūcija, kurā darbojas Ministru prezidenta pārstāvis, vairāku ministriju ministri un nevalstisko organizāciju pārstāvji. NVO pārstāvji tiek izraudzīti noteiktā konkursa kārtībā.
Tādējādi jau pašreizējais modelis paredz gan vairāku resoru, gan nevalstiskā sektora iesaisti, neļaujot vienas ministrijas politiskajai vadībai vienpersoniski dominēt pār konkrētu programmu.
Šajā kontekstā nav pārliecinošs arguments, ka programmu nodošana konkrētām nozaru ministrijām automātiski veicinātu depolitizāciju. Gluži pretēji – ministriju politiski vada attiecīgā perioda valdības koalīcijas konkrētas politiskās partijas nominēts ministrs. Programmas nodošana vienas ministrijas pārziņā var palielināt tās atkarību no konkrētās nozares un attiecīgās politiskās vadības prioritātēm.
Īpaši būtisks šis risks ir attiecībā uz NVO fondu, pilsoniskās sabiedrības, sabiedrības saliedētības un mediju atbalsta programmām, kuru būtībai nepieciešama iespējami liela institucionālā neatkarība, plurālisms un uzticēšanās finansējuma sadales procesam.
Tādēļ biedrības “Zemgales NVO Centrs” ieskatā nepieciešams nevis decentralizēt minētās programmas pa atsevišķiem politiski vadītiem resoriem, bet gan turpināt pilnveidot SIF pārvaldības modeli, mazinot politiskās ietekmes iespējas pašā SIF.

Par reģionālās pārstāvniecības principu SIF padomē
Viens no iespējamiem SIF pārvaldības pilnveidošanas virzieniem būtu plašākas sabiedrības un reģionu pārstāvniecības nodrošināšana fonda padomē.
Biedrība “Zemgales NVO Centrs” rosina, pārskatot SIF padomes sastāvu, izvērtēt reģionālās pārstāvniecības principa ieviešanu, paredzot pārstāvniecību no visiem Latvijas reģioniem.
Šāds modelis palīdzētu novērst situāciju, kad pilsoniskās sabiedrības pārstāvniecība valsts līmeņa institūcijās koncentrējas galvenokārt Rīgā bāzētu vai nacionāla līmeņa organizāciju lokā. Reģionālo NVO un vietējo kopienu pieredze, vajadzības un pieejamība finansējumam būtiski atšķiras no organizācijām galvaspilsētā.

Reģionālās pārstāvniecības nostiprināšana SIF padomē varētu palielināt uzticēšanos fonda lēmumiem visā Latvijas teritorijā, nodrošināt labāku izpratni par mazo un reģionālo NVO vajadzībām, veicināt vienlīdzīgāku pieeju valsts finansējumam un stiprināt SIF kā patiesi pārresorisku un visas Latvijas pilsonisko sabiedrību pārstāvošu institūciju.
Tādējādi SIF neatkarības stiprināšanas risinājums būtu meklējams tā pārvaldības pilnveidē un sabiedrības pārstāvniecības paplašināšanā, nevis programmu sadalīšanā starp ministrijām.

Par SIF profesionālo specializāciju projektu administrēšanā un vērtēšanā
Informatīvajā ziņojumā nepietiekami novērtēta SIF gadu gaitā izveidotā specializācija projektu konkursu administrēšanā un projektu pieteikumu vērtēšanā.
SIF projektu konkursu sistēmā ir izveidota vairāku pakāpju vērtēšanas procedūra, kurā tiek nošķirta projektu administratīvā pārbaude, atbilstības izvērtēšana un kvalitātes vērtēšana. Vērtēšanā atkarībā no programmas tiek iesaistīti dažādu valsts institūciju, nevalstiskā sektora un attiecīgās jomas ekspertu pārstāvji.
Šādas procedūras mērķis ir pēc iespējas samazināt vienas institūcijas vai vienas amatpersonas ietekmi uz finansējuma piešķiršanas rezultātu un panākt profesionālu, salīdzināmu un pārbaudāmu projektu izvērtēšanu.
Biedrības “Zemgales NVO Centrs” ieskatā šī SIF specializācija ir uzskatāma par būtisku institucionālu vērtību.
No informatīvā ziņojuma nav saprotams, vai ministrijās un citās institūcijās, kurām paredzēts nodot SIF administrētās programmas, šobrīd pastāv līdzvērtīga:
- projektu konkursu administrēšanas kapacitāte;
- neatkarīgu ekspertu atlases sistēma;
- vairāku pakāpju projektu vērtēšanas procedūra;
- NVO sektora iesaiste projektu vērtēšanā;
- interešu konflikta novēršanas mehānismi;
- vienota projektu administrēšanas digitālā infrastruktūra un institucionālā pieredze.

Ja šādas kapacitātes attiecīgajās institūcijās nav, tās būtu jāveido no jauna. Tas savukārt rada gan papildu izmaksas, gan administratīvās sadrumstalotības risku, gan atšķirīgu vērtēšanas standartu veidošanos dažādos resoros.
Tādēļ pirms jebkuras SIF programmas nodošanas citai institūcijai nepieciešams ne tikai izvērtēt programmas tematisko piekritību attiecīgajai ministrijai, bet arī pierādīt, ka jaunais administrators spēj nodrošināt vismaz līdzvērtīgu projektu vērtēšanas neatkarību, profesionālo kompetenci, caurspīdīgumu un NVO līdzdalību.
Pretējā gadījumā administrēšanas nodošana nav uzskatāma par sistēmas uzlabojumu.

Biedrības “Zemgales NVO Centrs” priekšlikumi

Ņemot vērā iepriekš minēto, biedrība “Zemgales NVO Centrs” aicina:
1. pārskatīt Ministru kabineta protokollēmuma projekta 4. punktu un 4.1.-4.6. apakšpunktu*, pirms pieņemts konceptuāls lēmums par SIF turpmāko institucionālo modeli;
2. skaidri definēt, kādas funkcijas un programmas pēc piedāvātās reorganizācijas saglabāsies SIF, kāds būs tā finansējums un institucionālā loma;
3. katras programmas pārcelšanu pamatot ar atsevišķu izmaksu–ieguvumu, administratīvās kapacitātes un ietekmes uz finansējuma saņēmējiem analīzi, nevis tikai ar programmas tematisko piekritību konkrētam resoram;
4. saglabāt principu, ka NVO un pilsoniskās sabiedrības finansējuma administrēšanā nepieciešama pārresoriska, profesionāla un no vienas nozaru ministrijas iespējami neatkarīga institucionālā pieeja;
5. par pamatu turpmākajam SIF attīstības modelim izmantot paša informatīvā ziņojuma un darba grupas atbalstīto 3. scenāriju – SIF kā centralizētu publiskā finansējuma administratoru, vienlaikus novēršot auditā konstatētos trūkumus un skaidri nodalot finansējuma administrēšanu no projektu tiešās īstenošanas;
6. pārskatot SIF padomes sastāvu, izvērtēt reģionālās pārstāvniecības principa ieviešanu, nodrošinot visu Latvijas reģionu pārstāvniecību;
7. saglabāt un attīstīt SIF uzkrāto profesionālo specializāciju projektu konkursu administrēšanā, ekspertu piesaistē un vairāku līmeņu projektu vērtēšanā;
8. pirms programmu nodošanas citām institūcijām izvērtēt, vai tajās ir izveidotas SIF līdzvērtīgas procedūras finansējuma piešķiršanas neatkarības, caurspīdīguma un interešu konfliktu novēršanas nodrošināšanai.

Ar cieņu,
Zemgales NVO Centrs
 

1) aicinām pilnībā svītrot protokollēmuma projekta 4. punktu un precizēt 2. punktu, nosakot, ka SIF turpmākā attīstība balstāma scenārijā, kas saglabā un nostiprina SIF kā vienotu, neatkarīgu un pārrresorisku publiskā finansējuma administrēšanas mehānismu, paralēli rodot risinājumus auditā konstatētajām nepilnībām.
2) aicinām SIF padomē nodrošināt reģionālu NVO pārstāvju dalību, tā nodrošinot visas Latvijas pilsoniskās sabiedrības klātbūtni valsts prioritāšu īstenošanā.