Projekta ID
23-TA-1346Atzinuma sniedzējs
Iekšlietu ministrija
Atzinums iesniegts
22.08.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
No regulējuma nav skaidrs, vai 125% slodzes ierobežojums attiecās arī uz amatu apvienošanu ar pedagoga, zinātnieka, ārsta, veterinārārsta, profesionāla sportista un radošo darbu. Aicinām precizēt likumprojektu vai anotāciju.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Iekšējās drošības birojs (turpmāk - Birojs) konceptuāli atbalsta, ka būtu risināms jautājums par amatpersonu amatu apvienošanas slodzes griestiem, tomēr Biroja ieskatā piedāvātajā redakcijā ir saskatāmi būtiski riski.
Lielu daļu no amatpersonu kopskaita veido amatpersonas (piemēram, policisti, ugunsdzēsēji glābēji u.c.), kuru mēnešalga pēc nodokļu nomaksas ir vien 700-800 euro. Kamēr nav atrisināts jautājums par atbilstošu atlīdzību amatpersonām, zemāk atalgotās amatpersonas ir un būs spiestas strādāt papildus darbu, lai nosegtu ikdienas izdevumus. Nereti, amatpersonas veic papildus darbu citās publiskas personas institūcijās (piemēram, pedagoga darbs, ēkas dežurants, transportlīdzekļa vadītājs, uzkopšanas darbu speciālists u.c.).
Gadījumā, ja tiek noteikts 125% slodzes ierobežojums, Birojs saskata riskus, ka amatpersona varētu censties gūt ienākumus neoficiālā nodarbinātībā, koruptīvās darbības vai kopumā vispār pieņemtu lēmumu turpināt karjeru citur (ne amatpersonas amata statusā).
Biroja ieskatā amatpersonām, kurām noteikts summētais darba laiks, un kuru darbs tiek organizēts maiņās, nav būtisku šķēršļu veikt papildus darbu (papildu darbs tiek veikts brīvajās dienās), ja vien tas neietekmē amatpersonas fiziskās spējas pilnvērtīgi veikt amata pienākumus.
Vienlaikus nav skaidra pieeja, kādēļ tiek noteikts būtisks ierobežojums attiecībā uz amatpersonām, tomēr publisku personu institūcijās nodarbinātajiem darbiniekiem šāda ierobežojuma nav vispār. Biroja ieskatā amatpersonas un darbinieki ir līdzvērtīgās situācijās, ja vērtē amatpersonu un darbinieku spēju fiziski veikt amata/darba pienākumus un nepieciešamo atpūtas laiku.
Lielu daļu no amatpersonu kopskaita veido amatpersonas (piemēram, policisti, ugunsdzēsēji glābēji u.c.), kuru mēnešalga pēc nodokļu nomaksas ir vien 700-800 euro. Kamēr nav atrisināts jautājums par atbilstošu atlīdzību amatpersonām, zemāk atalgotās amatpersonas ir un būs spiestas strādāt papildus darbu, lai nosegtu ikdienas izdevumus. Nereti, amatpersonas veic papildus darbu citās publiskas personas institūcijās (piemēram, pedagoga darbs, ēkas dežurants, transportlīdzekļa vadītājs, uzkopšanas darbu speciālists u.c.).
Gadījumā, ja tiek noteikts 125% slodzes ierobežojums, Birojs saskata riskus, ka amatpersona varētu censties gūt ienākumus neoficiālā nodarbinātībā, koruptīvās darbības vai kopumā vispār pieņemtu lēmumu turpināt karjeru citur (ne amatpersonas amata statusā).
Biroja ieskatā amatpersonām, kurām noteikts summētais darba laiks, un kuru darbs tiek organizēts maiņās, nav būtisku šķēršļu veikt papildus darbu (papildu darbs tiek veikts brīvajās dienās), ja vien tas neietekmē amatpersonas fiziskās spējas pilnvērtīgi veikt amata pienākumus.
Vienlaikus nav skaidra pieeja, kādēļ tiek noteikts būtisks ierobežojums attiecībā uz amatpersonām, tomēr publisku personu institūcijās nodarbinātajiem darbiniekiem šāda ierobežojuma nav vispār. Biroja ieskatā amatpersonas un darbinieki ir līdzvērtīgās situācijās, ja vērtē amatpersonu un darbinieku spēju fiziski veikt amata/darba pienākumus un nepieciešamo atpūtas laiku.
Piedāvātā redakcija
Birojs aicina pārskatīt likumprojektā ietverto regulējumu kopumā, pārskatot slodzes ierobežojuma apmēru (uz, piemēram, 150%, 170%), nosakot, ka ierobežojums neattiecās uz amatpersonām ar summēto darba laiku vai kopumā paredzot, ka ierobežojuma noteikšana ir iestādes vadītāja kompetencē.
Birojs aicina pārskatīt, vai tiešām atsevišķu amatpersonu amatu apvienošanas problemātika būtu ģeneralizējama uz visām valsts amatpersonām. Šāda regulējuma attiecināšana uz visām valsts amatpersonām var pastiprināt personāla noturēšanas un piesaistes riskus.
Birojs aicina pārskatīt, vai tiešām atsevišķu amatpersonu amatu apvienošanas problemātika būtu ģeneralizējama uz visām valsts amatpersonām. Šāda regulējuma attiecināšana uz visām valsts amatpersonām var pastiprināt personāla noturēšanas un piesaistes riskus.
3.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Precizēt projektā pēdiņu lietojumu atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 18. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 74. un 75 punktam.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Precizēt projekta tehnisko noformējumu, paredzot grozījumu numerāciju un aizstāt "(2prim)" ar attiecīgām zīmēm.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Aizstāt jaunajā pārejas noteikumu 33. punktā vārdus "līdz attiecīgā amata termiņa beigām", ar vārdiem "līdz attiecīgā amata pienākumu pildīšanas termiņa beigām".
Piedāvātā redakcija
-
6.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Lūdzam izvērtēt likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” pirmajā panta paredzētajā jaunajā 12. punktā (norādīts kā 11.punkts, precizēt), vai norādītais, ka vairākos valsts amatpersonas atalgotos amatos kopējais amatu pienākumu izpildei patērētais laiks nedrīkst pārsniegt 125% no normālā darba laika, tas ir, normālā darba laika pārsniegums nebūtu jāsabalansē ar maksimāli pieļaujamajām virsstundām saskaņā ar Darba likumu.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” pirmajā panta paredzētajā jaunajā 10.punktā aizstāt vārdus "amata pienākumu veikšanu ar normālo darba laiku" ar vārdiem "amata pienākumu veikšanu normālā darba laika ietvaros", un jaunajā 11. punktā vārdus "amata pienākumu veikšanu ar nepilnu darba laiku" ar vārdiem "amata pienākumu veikšanu nepilna darba laika ietvaros";
Piedāvātā redakcija
-
8.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Svītrot projektā zīmi un vārdu ", kas", tādējādi nodrošinot Ministru kabineta 2009. gada 18. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.1. apakšpunkta prasības, kas nosaka, ka normatīvā akta projekta tekstu raksta lakonisku.
Piedāvātā redakcija
-
9.
MK sēdes protokollēmuma projekts
Priekšlikums
Aizpildīt MK sēdes protokollēmuma projektu saskaņā ar TAP portāla pieejamo pamacību, kura ir pieejama: Ministru kabineta sēdes protokollēmumu projektu paraugi (mk.gov.lv).
Piedāvātā redakcija
-