Atzinums

Uzturam iebildumu attiecībā uz saziņas ar patvēruma meklētāju tulkošanas nodrošināšanu visos attiecīgajos likumprojekta pantos. Norāde, ka katra institūcija tulkošanu nodrošina savu funkciju izpildei, pati par sevi neatrisina iebildumā norādīto jautājumu par efektīvāko un administratīvi vienkāršāko tulkošanas pakalpojumu organizēšanas modeli. Lūdzam atkārtoti izvērtēt iespēju tulkošanas nodrošināšanā izmantot institūcijas rīcībā jau esošos resursus, ņemot vērā patvēruma meklētāja atrašanās vietu un konkrētās saziņas nepieciešamību.

-

Tiesu administrācija uztur iepriekš izteikto iebildumu par saziņas ar patvēruma meklētājiem regulējumu, kas paredz saziņas starp patvēruma meklētāju un juridiskās palīdzības sniedzēju tulkošanas pakalpojuma organizēšanas un nodrošināšanas funkcijas nodošanu Tiesu administrācijai. Iekšlietu ministrijas sniegtā atbilde nesatur informāciju par funkcijas īstenošanai nepieciešamo finansējumu, budžeta līdzekļu avotiem un paredzētajiem resursiem. Jāņem vērā, ka jau šobrīd Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Valsts robežsardzei ir pienākums nodrošināt patvēruma meklētāju saziņu ar juridiskās palīdzības sniedzējiem, tostarp organizējot tulkošanu. Līdz ar to nav pietiekami pamatots, kādēļ minētās funkcijas izpilde būtu nododama Tiesu administrācijai, kā arī nav izvērtēta un skaidrota šāda risinājuma ietekme uz esošo funkciju izpildi, administratīvo slogu un valsts budžeta izdevumiem.

-

Tiesu administrācija uztur iepriekš izteikto iebildumu par saziņas ar patvēruma meklētājiem regulējumu, kas paredz saziņas starp patvēruma meklētāju un juridiskās palīdzības sniedzēju tulkošanas pakalpojuma organizēšanas un nodrošināšanas funkcijas nodošanu Tiesu administrācijai. Iekšlietu ministrijas sniegtā atbilde nesatur informāciju par funkcijas īstenošanai nepieciešamo finansējumu, budžeta līdzekļu avotiem un paredzētajiem resursiem. Jāņem vērā, ka jau šobrīd Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Valsts robežsardzei ir pienākums nodrošināt patvēruma meklētāju saziņu ar juridiskās palīdzības sniedzējiem, tostarp organizējot tulkošanu. Līdz ar to nav pietiekami pamatots, kādēļ minētās funkcijas izpilde būtu nododama Tiesu administrācijai, kā arī nav izvērtēta un skaidrota šāda risinājuma ietekme uz esošo funkciju izpildi, administratīvo slogu un valsts budžeta izdevumiem.

-

Ņemot vērā, ka līdzīga problēma saistībā ar lietu nevienmērīgu sadali un tiesu noslodzi ir identificēta arī imigrācijas lietu izskatīšanā un tās risināšanai paredzēti grozījumi Imigrācijas likumā (https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=1485/Lp14), lūdzam izslēgt iekavas un vārdus "(atbilstoši aizturētā patvēruma meklētāja faktiskajai atrašanās vietai)", paredzot iespēju attiecīgo jautājumu izskatīt jebkurā rajona (pilsētas) tiesā.

(2) Ja pastāv kāds no šā likuma 25.panta ​pirmajā daļā vai ​otrajā daļā minētajiem aizturēšanas nosacījumiem, Valsts robežsardze, ievērojot šā likuma 20.panta prasības un, ja nepieciešams, pieprasot papildu informāciju no Pārvaldes, ne vēlāk kā 48 stundas pirms aizturēšanas termiņa beigām iesniedz rajona (pilsētas) tiesā pamatotu ierosinājumu aizturēt patvēruma meklētāju ilgāk par 10 diennaktīm.

Ņemot vērā, ka lietas paredzēts izskatīt dažādās rajona (pilsētas) tiesās visā Latvijā, lūdzam paredzēt patvēruma meklētāja dalību tiesas sēdē videokonferences režīmā, tādējādi novēršot nepieciešamību patvēruma meklētāju konvojēt uz tiesu un nodrošinot efektīvāku resursu izmantošanu.

(3) Valsts robežsardzes amatpersona nodrošina patvēruma meklētāja klātbūtni vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesā ar videokonferences palīdzību un, ja nepieciešams, pieaicina tulku.

Ņemot vērā Tieslietu ministrijas iebildumus 27. panta otrajā un trešajā daļā, lūdzam atbilstoši precizēt arī 29. panta pirmo daļu, izslēdzot iekavas un vārdus "(atbilstoši aizturētā patvēruma meklētāja faktiskajai atrašanās vietai)".

(1) Patvēruma meklētājs vai viņa pārstāvis jebkurā laikā var iesniegt vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesā pieteikumu par aizturēšanas turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu.

Tiesu administrācija uztur iepriekš izteikto iebildumu par saziņas ar patvēruma meklētājiem regulējumu, kas paredz saziņas starp patvēruma meklētāju un juridiskās palīdzības sniedzēju tulkošanas pakalpojuma organizēšanas un nodrošināšanas funkcijas nodošanu Tiesu administrācijai. Iekšlietu ministrijas sniegtā atbilde nesatur informāciju par funkcijas īstenošanai nepieciešamo finansējumu, budžeta līdzekļu avotiem un paredzētajiem resursiem. Jāņem vērā, ka jau šobrīd Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Valsts robežsardzei ir pienākums nodrošināt patvēruma meklētāju saziņu ar juridiskās palīdzības sniedzējiem, tostarp organizējot tulkošanu. Līdz ar to nav pietiekami pamatots, kādēļ minētās funkcijas izpilde būtu nododama Tiesu administrācijai, kā arī nav izvērtēta un skaidrota šāda risinājuma ietekme uz esošo funkciju izpildi, administratīvo slogu un valsts budžeta izdevumiem.

-

 Aicinām izvērtēt un tehniski precizēt, papildinot norādi "laulātā vai reģistrētā apgādībā", ņemot vērā, ka norādē trūkst vārds "partneris" ("reģistrētā partnera").

-

Vēršam uzmanību, ka korespondējošajā direktīvas vienībā īpašas uzņemšanas vajadzības ir noteiktiem pieteikuma iesniedzējiem, kas tostarp pieder arī pie kategorijas - lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas un interseksuāļi. Attiecīgi, lai nodrošinātu pienācīgu direktīvas prasības pārņemšanu, tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam attiecīgi papildināt normu vai skaidrot pamatojumu, kādēļ tas nav nepieciešams, likumprojekta anotācijā.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 18. panta piekto daļu, līdzīgi kā 14. panta otro daļu, ņemot vērā, ka izziņā minēts, ka attiecīgais Tieslietu ministrijas iebildums ir ņemts vērā. Alternatīvi lūdzam skaidrot pamatojumu, kādēļ tas nav nepieciešams, likumprojekta anotācijā.

-

Aicinām vienveidot izteiksmi likumprojekta 5. panta septītajā daļā, 37. panta trešajā un ceturtajā daļā attiecībā uz norādi "izņemot saistībā ar šā likuma 34.panta ​otrās daļas 5.punktā minēto lēmumu saistībā ar regulas Nr.2024/1348 40.pantu", izvairoties no redakcionāli nekorektas atsauces (proti, saistībā ar likuma normu un saistībā ar regulas normu).

-

Atkārtoti aicinām skaidrot apsvērumus Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija Direktīvas (ES) 2024/1346, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai, 7. panta 2.,4. (šī punkta gadījumā - kādēļ nosacījums attiecas vienīgi uz dienasnaudu, bet ne citiem materiālajiem uzņemšanas apstākļiem), 5. punktā u.c. paredzētās rīcības brīvības izmantošanai. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka informācija par 7. panta 5. punktā ietvertās rīcības brīvības izmantošanu pirmšķietami ir pretrunīga, jo vienuviet norādīts uz izmantošanu iekšējās kārtības noteikumos, bet cituviet - Ministru kabineta noteikumos, tādēļ nepieciešams atbilstoši precizēt sniegto informāciju.
Papildus saistībā ar minētās direktīvas 13. panta 2. punkta sestajā daļā paredzēto regulējumu aicinām izvērtēt, vai nebūtu jāparedz izņēmums "izņemot gadījumus, kad ļoti īsā aizturēšanas perioda dēļ izglītības nodrošināšana viņiem sniegtu ierobežotus ieguvumus", vai skaidrot, kādēļ tas nav nepieciešams. 
Kā arī atkārtoti lūdzam skaidrot, uz kāda pamata (piemēram, likumprojekta  konkrētas normas pamata) izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem paredzēts pilnībā pārņemt minētās direktīvas 20. panta 10. punkta otrās daļas regulējumu.
Visbeidzot, vēršam uzmanību, ka anotācijā šobrīd attiecībā uz vairākām Eiropas Savienības direktīvas un regulas normām, kas paredz rīcības brīvību, norādīts, ka rīcības brīvība nav izmantota, jo no kompetentajām ministrijām nav saņemta attiecīga informāciju. Saistībā ar minēto atkārtoti lūdzam sadarboties ar atbildīgajām ministrijām un nodrošināt, ka informāciju par rīcības brīvības izmantošanu vai neizmantošanu tiek korekti atspoguļota anotācijas 5. sadaļā.

-