Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir iepazinusies ar Vides un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu “Klimata likums” (21-TA-62).
LDDK konceptuāli nevar atbalstīt likumprojektu esošajā redakcijā un iebilst tā tālākai virzībai.
LDDK vērš uzmanību, ka jau likumprojekta sabiedriskās paspriešanas laikā LDDK nosūtīja divas vēstules (2021.gada 23.augustā un 2021.gada 1.septembrī) ar būtiskiem darba devēju un uzņēmēju priekšlikumiem, uz kuriem netika saņemta nekāda VARAM atbilde. LDDK atgādina arī, ka 2021.gada 29.septembrī pēc LDDK aicinājuma tika sasaukta Nacionālā Enerģētikas un klimata padome, kurā LDDK uzsvēra nepieciešamību nostiprināt starpinstitucionālu koordinācijas sistēmu un sadarbību visaugstākajā līmenī pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku, kā arī nostiprināt Klimata likuma sasaisti ar attīstības plānošanas dokumentiem – NIP pamatnostādnēm un NKEP.
Atgādinām, ka LDDK aicināja, ka par Latvijas Zaļā kursa un klimata mērķu sasniegšanas projekta sekmīgu paraugu varētu kalpot Eiro ieviešanas projekts, kas iekļautu šādus elementus:
Iesaiste (darba devēji, darba ņēmēji, valsts pārvalde, daudznozaru nevalstiskais sektors, zinātnieki no dažādiem sektoriem, pašvaldības)
visaptverošas pielāgošanās stratēģijas un plāna izstrādei,
ekspertu darba grupu izveidei,
uzraudzības komitejas izveidei Ministru prezidenta vadībā,
Atbildības un pienākumi (publiskais un privātais sektors),
Zinātniski pamatots izvērtējums (ekoloģiskā, ekonomiskā un sociālā ietekme),
Praktisks atbalsts transformācijai (iedzīvotāji, uzņēmēji, pašvaldības u.c.),
Sabiedrības informētība (iedzīvotāji, uzņēmēji).
LDDK iebilst pret likumprojektu, jo tajā netiek nostiprināta starpinstitucionāla koordinācijas sistēma un sadarbība, likumprojektā netiek noteikta Nacionālās Enerģētikas un klimata padomes institucionālā loma, kā arī nav noteikta atbilstoša darba devēju pārstāvju iesaiste. Atgādinām, ka Vides aizsardzības lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes (VALTSA) uzdevums ir nodrošināt un veicināt valsts, darba devēju organizāciju un to apvienību un darbinieku arodbiedrību sadarbību un līdzdalību vides aizsardzības jomas pilnveidošanā. LDDK vairākkārtīgi ir aicinājusi VARAM izmantot šajā trīspusējās sadarbības apakšpadomē pārstāvētos darba devējus, lai runātu par klimata pārmaiņām, jo sasniegt klimatneitralitāti, kas ir šī likuma mērķis (2.pants), var tikai, pilnvērtīgi iesaistot gan darba devējus (attiecīgo nozaru uzņēmējus) gan arī darba ņēmējus. LDDK aicina likumprojektā noteikt Nacionālās Klimata un enerģētiskās padomes lomu, jo arī anotācijā ir minēts, ka zinātniekiem jau šobrīd ir iespēja iesaistīties tiešā veidā Nacionālajā enerģētikas un klimata padomē, tai pakārtotajās apakšgrupās.
LDDK atkārtoti uzsver, ka sekmīgai klimata mērķu sasniegšanai izmaksu efektīvā un tautsaimniecības konkurētspēju stiprinošā veidā ir nepieciešama visu iesaistīto pušu iesaiste, tāpēc diskusijās par likumprojektu “Klimata likums” ir jāiesaista visu nozaru pārstāvji, jo Klimata likumam ir tieša ietekme uz ražošanu un zemes izmantošanu. Uzskatām, ka nav pietiekami vērtēta tā ietekme uz dažādām tautsaimniecības nozarēm un to konkurētspēju.
LDDK konceptuāli atbalsta likumprojekta mērķi, vienlaikus uzskata, ka nav pietiekami izvērtēta likumprojekta ietekme uz zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu, mežu nozari (turpmāk – ZIZIMM), kā arī uz tautsaimniecību kopumā (darbavietas reģionos, nodokļu ieņēmumi, eksports utt.).
Likumprojekta kvalitātes uzlabošanai un diskusiju nepieciešamībai LDDK, apkopojot dažādu nozaru uzņēmēju komentārus, atkārtoti norāda uz atsevišķām nepilnībām vairākos likumprojekta pantos.
1          LDDK iebilst pret likumprojekta 5.pantu.
Norādām, ka 5.panta otrajā daļā uzskaitītās Nozares pilnībā neatbilst nozaru klasifikācijai - šāds “nozaru” dalījums nav iespējams. Atbilstoši būtu lietot tautsaimniecības sektori. Zemes izmantošanas maiņas sektorā ietilpst daļēji lauksaimniecības sektors, ieguves rūpniecības un mežsaimniecības sektori u.c. Šāds dalījums var radīt dubulto pienākumu uzlikšanu šiem tautsaimniecības sektoriem. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši 3.pielikumā tiek jau paredzēts noteikt dubultos mērķus.
Norādām ka saskatāma pretruna atbilstoši 3.pantam un 5.pantam. Likuma subjektu tvērums neparedz nozaru vai sektoru mērķu noteikšanu. Būtiski norādīt, ka ZIZIMM sektors aptver visu zemes izmantošanas sektoru, līdz ar to pienākums gulsies uz privātīpašniekiem. Tādēļ vēršam uzmanību, ka tas nav atbilstoši Satversmes 105. pantam, kas nosaka: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību. “
Aicinām svītrot Zemes izmantošanas, izmantošanas maiņas sektoru no subjektu uzskaitījuma, skatot to pēc būtības. 
2          LDDK iebilst pret likumprojekta 28. pantu
28.pantā lūdzam svītrot “Lēmuma apstrīdēšana neaptur tā izpildi”, jo šādai pieejai, īpaši ņemot vērā kvotu apjoma grozījumu gadījumus, var būt konfiscējošs raksturs.
3          LDDK iebilst pret 38. pantu kopumā, jo ar šādas konsultatīvas padomes izveidošanu netiek veidota starpinstitucionāla koordinācijas sistēma un sadarbība. Kā jau iepriekš minēts, šajā padomē netiek pietiekami pārstāvēti uzņēmēji, kas darbojas enerģētikas, transporta, lauksaimniecības, mežsaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas un rūpniecības nozarēs.
LDDK uzskata un ierosina, ka konsultatīvajā padomē ir jāiekļauj LDDK vai LDDK deleģēti darba devēju (komersantu) pārstāvji no attiecīgajām nozarēm, vai arī jāiesaista Vides aizsardzības lietu trīspusējai sadarbības padomes (VALTSA) darba devēju puse.
4          LDDK iebilst pret likumprojekta VIII. nodaļu “Oglekļa dioksīda uztveršana, transportēšana, uzglabāšana un izmantošana” un 44.panta redakciju.
No likumprojekta 44. panta kopumā nevar gūt pilnīgu pārliecību par to, kādi oglekļa dioksīda transportēšanas veidi tiks pieļauti. Proti, panta 2. daļas 1. un 2. punktā noteiktas vispārējas prasības transportēšanai (tehniskā un ekonomiskā iespējamība un pamatotība, vides drošība), kas rada iespaidu, ka, izpildot konkrētas atbilstības prasības, transportēšanas veidi var būt dažādi, savukārt panta 3. daļā norādīts, ka Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā notiks oglekļa dioksīda transportēšana pa cauruļvadiem. Attiecīgi nekļūst skaidrs, vai pārējie transportēšanas veidi (piemēram, pielāgotās kravas automašīnās un pa dzelzceļu) un kārtība vienkārši netiks īpaši regulēta vai arī šādi alternatīvi veidi nemaz netiks pieļauti. Mūsuprāt, būtu nepieciešams nepārprotami atļaut visus transportēšanas veidus, kas izpilda objektīvus kritērijus (kā jau minēts 44. panta 2. daļas 1. un 2. punktā).  
Likumprojekta 44. panta 2. daļas 3. punktā noteikts, ka “oglekļa dioksīda plūsma gandrīz pilnībā sastāv no oglekļa dioksīda un tai ir pievienota kontrastviela, ko pamato ar sertificētā laboratorijā veiktās oglekļa dioksīda plūsmas sastāva analīzes”.
“Oglekļa dioksīda plūsma gandrīz pilnībā sastāv no oglekļa dioksīda” ir ļoti nekonkrēta norāde. 44. panta 3. daļā gan noteikts, ka oglekļa dioksīda plūsmas tīrības kritērijus noteiks Ministru kabinets. Attiecīgi būs jāseko līdzi attiecīgu Ministru kabineta noteikumu izstrādei, taču jau šobrīd izsakām komentārus par to, ko vajadzētu ņemt vērā, nosakot plūsmas tīrības kritērijus. Ja normatīvajos aktos vispār tiek izdarīta atsauce uz oglekļa dioksīda plūsmas tīrību, procentos izteiktas robežvērtības, kas pamatotas līdz šim pieejamos/ prognozējamos/ modelējamos tehnoloģiju datos (piemēram, vismaz 90% tīrība), radītu paredzamību un skaidrību par piemērojamajām prasībām. Piemēram, 2009. gada 23. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu neparedz tīrības procentu slieksni (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:32009L0031). Ja tāds tiek noteikts nacionālajos normatīvajos aktos, tam vajadzētu veidot kompromisu starp a) dažādu oglekļa dioksīda uztveršanas tehnoloģiju pieļaušanu (lai saglabātu tehnoloģiskās neitralitātes principu) un b) saprātīgu prasību oglekļa dioksīdu noglabāt pietiekami “tīrā” veidā, respektīvi, šāda tīrības kritērija iekļaušanu vispār. Turklāt, nosakot robežvērtības, jāņem vērā gan vides drošība, gan ekonomiskā pamatotība, jo papildu attīrīšana oglekļa dioksīda uztveršanas posmu sadārdzinās, līdz ar to atliks tālāk nākotnē līdz tehniski ekonomiskas pamatotības nodrošināšanai.
Savukārt likumprojekta 44. panta 2. daļas 3. punkta otrā daļa (“[..] un tai ir pievienota kontrastviela, ko pamato ar sertificētā laboratorijā veiktās oglekļa dioksīda plūsmas sastāva analīzes”) šķiet pārāk specifiska un detalizēta likumam (īpaši, ņemot vērā minētā punkta pirmās daļas nekonkrētību) un būtu atstājama Ministru kabineta noteikumu līmenī.
5          LDDK rosina  pārbaudīt, vai 3. pielikuma 7. punkta 2. apakšpunktā noteiktais izņēmums nav pretrunā 1. pielikuma 1. punktā noteiktajam izņēmumam. 3.pielikumā noteiktais izņēmums ir atkritumu dedzināšana enerģijas ieguvei, kamēr 1. pielikumā izņēmums ir vispārīgs, neizdalot ar vai bez enerģijas ieguves.
LDDK aicina atbildīgi izvērtēt darba devēju sniegtos priekšlikumus un organizēt diskusiju ar darba devēju pārstāvjiem par likumprojekta mērķiem un būtību Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Vides aizsardzības lietu trīspusējās sadarbības formātā vistuvākajā laikā.
 

-

LDDK iebilst pret likumprojekta 5.pantu.
Norādām, ka 5.panta otrajā daļā uzskaitītās Nozares pilnībā neatbilst nozaru klasifikācijai - šāds “nozaru” dalījums nav iespējams. Atbilstoši būtu lietot tautsaimniecības sektori. Zemes izmantošanas maiņas sektorā ietilpst daļēji lauksaimniecības sektors, ieguves rūpniecības un mežsaimniecības sektori u.c. Šāds dalījums var radīt dubulto pienākumu uzlikšanu šiem tautsaimniecības sektoriem. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši 3.pielikumā tiek jau paredzēts noteikt dubultos mērķus.
Norādām ka saskatāma pretruna atbilstoši 3.pantam un 5.pantam. Likuma subjektu tvērums neparedz nozaru vai sektoru mērķu noteikšanu. Būtiski norādīt, ka ZIZIMM sektors aptver visu zemes izmantošanas sektoru, līdz ar to pienākums gulsies uz privātīpašniekiem. Tādēļ vēršam uzmanību, ka tas nav atbilstoši Satversmes 105. pantam, kas nosaka: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību. “
Aicinām svītrot Zemes izmantošanas, izmantošanas maiņas sektoru no subjektu uzskaitījuma, skatot to pēc būtības. 
 

-

LDDK iebilst pret likumprojekta 28. pantu
28.pantā lūdzam svītrot “Lēmuma apstrīdēšana neaptur tā izpildi”, jo šādai pieejai, īpaši ņemot vērā kvotu apjoma grozījumu gadījumus, var būt konfiscējošs raksturs.
 

-

LDDK iebilst pret 38. pantu kopumā, jo ar šādas konsultatīvas padomes izveidošanu netiek veidota starpinstitucionāla koordinācijas sistēma un sadarbība. Kā jau iepriekš minēts, šajā padomē netiek pietiekami pārstāvēti uzņēmēji, kas darbojas enerģētikas, transporta, lauksaimniecības, mežsaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas un rūpniecības nozarēs.
LDDK uzskata un ierosina, ka konsultatīvajā padomē ir jāiekļauj LDDK vai LDDK deleģēti darba devēju (komersantu) pārstāvji no attiecīgajām nozarēm, vai arī jāiesaista Vides aizsardzības lietu trīspusējai sadarbības padomes (VALTSA) darba devēju puse.
 

-

LDDK iebilst pret kārtību

-

LDDK iebilst pret likumprojekta VIII. nodaļu “Oglekļa dioksīda uztveršana, transportēšana, uzglabāšana un izmantošana” un 44.panta redakciju.
No likumprojekta 44. panta kopumā nevar gūt pilnīgu pārliecību par to, kādi oglekļa dioksīda transportēšanas veidi tiks pieļauti. Proti, panta 2. daļas 1. un 2. punktā noteiktas vispārējas prasības transportēšanai (tehniskā un ekonomiskā iespējamība un pamatotība, vides drošība), kas rada iespaidu, ka, izpildot konkrētas atbilstības prasības, transportēšanas veidi var būt dažādi, savukārt panta 3. daļā norādīts, ka Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā notiks oglekļa dioksīda transportēšana pa cauruļvadiem. Attiecīgi nekļūst skaidrs, vai pārējie transportēšanas veidi (piemēram, pielāgotās kravas automašīnās un pa dzelzceļu) un kārtība vienkārši netiks īpaši regulēta vai arī šādi alternatīvi veidi nemaz netiks pieļauti. Mūsuprāt, būtu nepieciešams nepārprotami atļaut visus transportēšanas veidus, kas izpilda objektīvus kritērijus (kā jau minēts 44. panta 2. daļas 1. un 2. punktā).  
Likumprojekta 44. panta 2. daļas 3. punktā noteikts, ka “oglekļa dioksīda plūsma gandrīz pilnībā sastāv no oglekļa dioksīda un tai ir pievienota kontrastviela, ko pamato ar sertificētā laboratorijā veiktās oglekļa dioksīda plūsmas sastāva analīzes”.
“Oglekļa dioksīda plūsma gandrīz pilnībā sastāv no oglekļa dioksīda” ir ļoti nekonkrēta norāde. 44. panta 3. daļā gan noteikts, ka oglekļa dioksīda plūsmas tīrības kritērijus noteiks Ministru kabinets. Attiecīgi būs jāseko līdzi attiecīgu Ministru kabineta noteikumu izstrādei, taču jau šobrīd izsakām komentārus par to, ko vajadzētu ņemt vērā, nosakot plūsmas tīrības kritērijus. Ja normatīvajos aktos vispār tiek izdarīta atsauce uz oglekļa dioksīda plūsmas tīrību, procentos izteiktas robežvērtības, kas pamatotas līdz šim pieejamos/ prognozējamos/ modelējamos tehnoloģiju datos (piemēram, vismaz 90% tīrība), radītu paredzamību un skaidrību par piemērojamajām prasībām. Piemēram, 2009. gada 23. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu neparedz tīrības procentu slieksni (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:32009L0031). Ja tāds tiek noteikts nacionālajos normatīvajos aktos, tam vajadzētu veidot kompromisu starp a) dažādu oglekļa dioksīda uztveršanas tehnoloģiju pieļaušanu (lai saglabātu tehnoloģiskās neitralitātes principu) un b) saprātīgu prasību oglekļa dioksīdu noglabāt pietiekami “tīrā” veidā, respektīvi, šāda tīrības kritērija iekļaušanu vispār. Turklāt, nosakot robežvērtības, jāņem vērā gan vides drošība, gan ekonomiskā pamatotība, jo papildu attīrīšana oglekļa dioksīda uztveršanas posmu sadārdzinās, līdz ar to atliks tālāk nākotnē līdz tehniski ekonomiskas pamatotības nodrošināšanai.
Savukārt likumprojekta 44. panta 2. daļas 3. punkta otrā daļa (“[..] un tai ir pievienota kontrastviela, ko pamato ar sertificētā laboratorijā veiktās oglekļa dioksīda plūsmas sastāva analīzes”) šķiet pārāk specifiska un detalizēta likumam (īpaši, ņemot vērā minētā punkta pirmās daļas nekonkrētību) un būtu atstājama Ministru kabineta noteikumu līmenī.
 

-

LDDK rosina  pārbaudīt, vai 3. pielikuma 7. punkta 2. apakšpunktā noteiktais izņēmums nav pretrunā 1. pielikuma 1. punktā noteiktajam izņēmumam. 3.pielikumā noteiktais izņēmums ir atkritumu dedzināšana enerģijas ieguvei, kamēr 1. pielikumā izņēmums ir vispārīgs, neizdalot ar vai bez enerģijas ieguves.
 

-