Atzinums

Iebilstam  par 17.8. apakšpunktu un  attiecīgi  arī 23.² punktu .
Pašreiz Bāriņtiesu likuma 29.panta trešā daļa paredz, ka,  ja persona vēlas ņemt aizbildnībā bērnu un bāriņtiesai nav zināms bez vecāku gādības palicis bērns, kuram būtu nepieciešams nodibināt aizbildnību un iecelt aizbildni, bāriņtiesa lemj tikai par personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai.
Tātad normatīvais regulējums uz pašreizējo brīdi neparedz pēc personas lūguma lemt par personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai visos gadījumos, kad ir saņemts personas iesniegums, bet tikai tajos gadījumos, kad pašvaldībai nav zināms bez vecāku gādības palicis bērns, pašreiz, šāda situācija faktiski nav iespējama (jo ja prioritāri bērna interesēs ir aizbildnībā, tad pašvaldībai ir jāvērtē vai arī audžuģimenē esošajam bērnam nebūtu nodibināma aizbildnība un konkrētā persona nebūtu ieceļama par aizbildni, nerunājot jau par bērnu aprūpes iestādēs esošajiem bērniem).
Tāpat  normatīvie akti neparedz nedz noskaidrojamās informācijas apjomu personas iesnieguma vērtēšanai, nedz vērtēšanas kritērijus, nedz personai izvirzāmās prasības (piemēram, apgūt apmācību programmu, noslēgt līgumu ar atbalsta centru), nedz lēmuma darbības termiņu un citus nozīmīgus apstākļus.
Likumprojekta Nr. 22-TA-3732 “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” 19.punktā ir noteikts, Bāriņtiesu likuma 29. pantā: izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
" (3) Bāriņtiesa lemj par personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai, ja saņemts attiecīgs personas iesniegums. Šāds lēmums ir spēkā vienu gadu no pieņemšanas brīža."
papildināt ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:
"(3¹) Izvērtējot personas piemērotību aizbildņa pienākumu pildīšanai, bāriņtiesa ņem vērā psihologa atzinumu par personas psiholoģiskās izpētes rezultātiem un mācību programmas aizbildņiem apguvi."
Vēršam uzmanību, ka apspriežot attiecīgus grozījumus ar Bērnu aizsardzības centra un Labklājības ministrijas pārstāvjiem, Latvijas bāriņtiesas darbinieku asociācijas pārstāvjiem nebija panākta vienošanās par šādu Bāriņtiesu likuma 29.panta trešās daļas redakciju, bet pamata vienošanās bija attiecīgā panta daļu izslēgt vairāku apstākļu dēļ, t.sk., arī tādēļ, ka šāds regulējums faktiski apdraudēs adopcijas procesu un varētu negatīvi ietekmēt audžuģimeņu skaitu vai personu vēlmi izvēlēties kļūt par audžuģimeni.
Piedāvātais Bāriņtiesu likuma 29.panta trešās daļas grozījums arī nav pietiekams un nerisina jautājumu par faktiski jauna statusa “atbilstība aizbildņa pienākumu pildīšanai” iegūšanas kārtību, vērtējamiem kritērijiem un citiem iepriekš norādītājiem būtiskajiem apstākļiem, jo attiecīgā bāriņtiesas lēmuma darbības termiņa noteikšana un psihologa atzinuma nepieciešamība nerisina citus jautājumus – piemēram, par personas vecumu, apmācībām, par sadarbību ar atbalsta centru, par pienākumu informēt par izmaiņām situācijā pēc lēmuma pieņemšanas, par to vai atbilstība aizbildņa pienākumu pildīšanai tiks vērtēta attiecība uz kādu konkrētu bērnu skaitu, bērnu vecumu utt., t.sk., kā tas viss kopā korelēs ar audžuģimenes un adoptētāja statusu iegūšanas procesu.
Ņemot vērā minēto, uzskatam, ka kamēr netiek panākta vienošanās par Bāriņtiesu likuma grozījumiem, nav pamata lemt par attiecīgā jautājuma regulējumu šajā MK noteikumu projektā.

-

Iebilstam par piedāvāto redakciju, detalizēts iebildes apraksts atspoguļots pie 17.8. punkta.

-

Vēl jo vairāk vērā ņemams ir apstāklis, ka tiek piedāvāts papildināt noteikumu projektu ar 23.²3.apakšpunktu, kurā cita starpā minēts, kas norādāms reģistrā - datums, kad bāriņtiesa bija apmeklējusi personas dzīvesvietu, apmeklētās dzīvesvietas adrese, apmeklējuma statuss, dzīves apstākļu pārbaudes akts, kas sagatavots, veicot apmeklējumu, dzīvesvietas veids - māja vai dzīvoklis, informācija par telpu novērtējumu, dzīvošanai nepieciešamo vajadzību nodrošinājums, dzīvesvietas apraksts un cita attiecināma informācija. Minētajai informācijai var pievienot foto, video, audio un teksta materiālus.
Neviens normatīvais akts neparedz Bāriņtiesai tiesības veikt foto, video vai audio fiksāciju, vērtējot kādas personas piemērotību kāda statusa piešķiršanai.
Noteikumu 43.1 punkts paredz, ka foto, video un skaņu ieraksta iegūšana par bērna dzīves apstākļiem (turpmāk – ieraksts) pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja nepieciešams fiksēt faktus, kas liecina par bērna atrašanos dzīvībai un veselībai bīstamos apstākļos, un šie ieraksti nepieciešami Bāriņtiesu likumā noteiktā vienpersoniskā lēmuma pieņemšanai.
Ņemot vērā minēto, noteikumu projekta 6.punktā norādītie noteikumu papildinājumi ar 19.1 punktu redakcijā, kurā vairākos apakšpunktos paredz teikumu “Minētajai informācijai var pievienot foto, video, audio un teksta materiālus” nesatur tiesisko pamatu attiecīgo materiālu iegūšanai.

-

Noteikumu 37.punkta pamatideja bija noteikt īpašu kārtību dokumentu, kas satur daudz personu datu, jo īpaši datu par personas privāto dzīvi, veselības datus, datus par sodāmībām, apritei un paziņošanai.
Piedāvātā redakcija nosaka, ka viss tiek paziņots - “nosūtot” atbilstoši Paziņošanas likumā noteiktajām, pirmkārt, nav saprotams kāpēc ir likts uzsvars uz “nosūtīšanu”, otrkārt, pie šādas redakcijas nav nozīmes attiecīgajā punktā uzskaitīt dokumentu veidus, pietiek ar norādi, ka Bāriņtiesā visu dokumentu aprite notiek atbilstoši Paziņošanas likumā noteiktajām. Tomēr tad ir jārēķinās ar to, ka nebūs vienotas kārtības dokumentu paziņošanai, katra bāriņtiesa izvēlēsies savu veidu, ņemot vērā arī personas vēlmes, piemēram, sūtīt dokumentus uz parasto elektronisko adresi, kas viennozīmīgi nav droši un rada riskus citu personu datiem, kuri attiecīgajos dokumentos ir un kuru aizsardzību un drošību bāriņtiesām jānodrošina. Rezultātā nebūs vienotas prakses, būs vairākās interpretācijas un līdz ar to arī sūdzības par dokumentu apriti.
Paziņošanas likums
3.pants. Dokumenta paziņošanas vispārīgie noteikumi
(1) Dokumenta paziņošanu iestāde veic:
1) uz vietas iestādē vai piegādājot ar tās norīkota darbinieka vai ziņneša starpniecību;
2) izmantojot pasta pakalpojumus;
3) izmantojot elektroniskos sakarus;
4) publiski.
(2) Ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts konkrēts dokumenta paziņošanas veids, iestāde pati izvēlas tādu veidu, kas nodrošinātu atbilstošu dokumenta paziņošanu adresātam. Iestāde pēc iespējas ņem vērā adresāta norādīto dokumenta paziņošanas veidu.
Tātad veidu kā paziņot izvēlēsies katra bāriņtiesa pēc saviem ieskatiem, t.i., lēmumu, uzaicinājumu utt. varēs sūtīt katrs kā vēlas uz e-pastu, pa pastu, uz jebkuru norādīto adresi. Vienotās kārtības nebūs.
Nepieciešams skaidrojums, ar kādu mērķi ir piedāvāts šāds grozījums. Pie pašreizējās redakcijas sanāk, ka šos dokumentus, kuri tiešām satur daudz dažādu personu datu, var sūtīt  ierakstītā pasta sūtījumā uz deklarēto dzīvesvietu vai uz oficiālo e-adresi. Iespējams, jāparedz līdzīgs regulējums kā Civilprocesa likumā (56.pants. Pavēstes un citu tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana, vai Administratīvā procesa likumā (132.pants. Tiesas paziņojuma un pavēstes paziņošana un nogādāšana).

-

Projekta 11.punkts paredz 32.punktu izteikt  šādā redakcijā:
"32. Ja persona ir mainījusi deklarēto dzīvesvietu un par to ir saņemta informācija, lietas pārraudzībai vai tās atkārtotai izskatīšanai lietas materiālu kopijas trīs darbdienu laikā nosūta bāriņtiesai, uz kuras darbības teritoriju tā ir pārcēlusies dzīvot. Bāriņtiesa, kas saņem lietu, piešķir saņemtajai lietai jaunu numuru. Bāriņtiesa, kas nosūtīja lietu, izdara attiecīgu atzīmi lietu reģistrā vai reģistrācijas žurnālā, norādot, kurai bāriņtiesai lieta ir nosūtīta."
Rosinām precizēt, jo no piedāvātās redakcijas pirmā teikuma var secināt, ka tiek nosūtītas kopijas, savukārt turpmākajos teikumos runa ir  par lietu, nevis lietas materiālu kopijām.

-

Rosinām izteikt 70.punktu šādā redakcijā:
“70. Bāriņtiesa, pēc lietas dalībnieka lūguma, nekavējoties sagatavo un izsniedz saīsināto lēmumu, kas satur informāciju par bāriņtiesu, lietas dalībniekiem, lietas ierosināšanas pamatu, nolēmumu, spēkā stāšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Lēmuma pilno tekstu rakstiski noformē un apzīmogo un tā norakstu, Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā, nosūta administratīvā procesa dalībniekam 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Gadījumā, ja objektīvu iemeslu dēļ lēmuma pilnu tekstu nav iespējams sagatavot norādītajā termiņā, bāriņtiesa informē lietas dalībniekus par pilna lēmuma teksta sagatavošanas plānotu termiņu un nosūta saīsināto lēmumu.
Bāriņtiesa triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, kas personai dod tiesības uz valsts sociālo pabalstu vai ar kuru saskaņā šādas tiesības personai izbeidzas, informē par to Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru.

-