Atzinums

Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 10. jūlija noteikumos Nr. 482 "Ceļu drošības auditoru sertificēšanas kārtība" (turpmāk – projekts) paredz jaunu personas datu veidu apstrādi, piemēram, projekta 8. punkts paredz dokumenta par augstāko izglītību ceļu satiksmes negadījumu analīzē apstrādi, lūdzam precizēt anotācijas 8.1.13. apakšpunktu, ietverot visu nepieciešamo informāciju atbilstoši Valsts kancelejas 2021. gada vadlīnijās sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā noteiktajam attiecībā uz datu aizsardzību (54.-55. lpp.), tajā skaitā norādot tiesisko pamatojumu personu datu apstrādei (tostarp arī spēkā esošu ārējo normatīvo aktu (-us) un tā normu (-as), no kā ir izsecināma nepieciešamība apstrādāt personu datus projektā paredzētajā veidā), kā arī sniedzot īsu un kodolīgu skaidrojumu par paredzēto personu datu apstrādi – kādu datu subjektu un kādu kategoriju datus paredz apstrādāt projekts, kādos konkrētos nolūkos.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmes protokola Nr. 2 1. § 2.1. apakšpunktā ir norādīts, ka, izstrādājot jaunu pilnvarojumu, savlaicīgi izsvērt nākotnes regulējuma saturu un gadījumā, ja uz pilnvarojuma pamata būs jāizdod arī materiāla rakstura tiesību normas, – izvairīties pilnvarojumā lietot vārdu "kārtība" vai papildināt pilnvarojumu ar vārdiem atbilstoši pilnvarojuma mērķim (piemēram, "Ministru kabinets nosaka kārtību un kritērijus [..]", lai neradītu šaubas par pilnvarojuma apjomu.

Atbilstoši Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmes protokola Nr. 2 1. § 2.2. apakšpunktam pilnvarojošā norma – "noteikt kārtību" – neizslēdz Ministru kabinetam tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ja tās atbilst likuma mērķim un citiem Latvijas Republikas Satversmes un demokrātiskas valsts pamatprincipiem un neveido jaunas, pilnvarojumā neparedzētas tiesiskās attiecības. Vienlaicīgi nepieciešams gūt pārliecību (no tiesību akta anotācijas, Latvijas Republikas Saeimas sēžu stenogrammas, Latvijas Republikas Saeimas komisiju protokoliem, priekšlikumu vēstulēm vai citiem materiāliem), ka likumdevējs, pilnvarojot Ministru kabinetu "noteikt kārtību", ir vēlējies uzdot izstrādāt ne tikai procesuāla rakstura normas.

Papildus vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 11. pants noteic, ka privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai faktisku rīcību veikt iestāde var uz Latvijas Republikas Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normas pamata. Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldību saistošie noteikumi var būt par pamatu šādam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja Latvijas Republikas Satversmē, likumā vai starptautisko tiesību normā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, vai pašvaldībām, izdodot saistošos noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību.

Ievērojot minēto, kā arī to, ka Ministru kabineta 2007. gada 10. jūlija noteikumi Nr. 482 "Ceļu drošības auditoru sertificēšanas kārtība" (turpmāk – noteikumi) un projekts paredz ne tikai procesuālās tiesību normas, bet arī materiālās tiesību normas, kā arī regulējumu par privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdošanu, lūdzam izvērtēt iespēju paredzēt attiecīgus grozījumus Ceļu satiksmes likuma 6. panta otrajā daļā noteiktajā pilnvarojumā Ministru kabinetam, kad Ceļu satiksmes likumā tiks izstrādāti citi grozījumi pēc būtības.
 

-

Šobrīd spēkā esošo noteikumu 5. punkts noteic, ka Ceļu drošības auditoru sertifikācijas komisijas (turpmāk – komisija) sastāvā ir divi valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" pārstāvji – personas, kurām ir vismaz divu gadu praktiskā darba pieredze ceļu drošības audita jomā, un pa vienam pārstāvim no Satiksmes ministrijas, valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" un Rīgas Tehniskās universitātes.
Savukārt projektā paredzētajā noteikumu 5. punktā noteikts, ka komisijā ir vismaz trīs locekļi. Vienlaikus no projektā paredzētajā noteikumu 5. punktā minētā izriet, ka komisijā ir pa vienam pārstāvim no Satiksmes ministrijas, valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi", Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Būvinženieru savienības, Latvijas projektētāju asociācijas un Nacionālās akreditācijas institūcijas. Turklāt komisijas sastāvā var iekļaut pārstāvjus no citas nozares ministrijas vai attiecīgajā jomā kompetentas institūcijas. Līdz ar to nav iespējams, ka komisijā ir tikai trīs locekļi.
Papildus vēršam uzmanību uz to, ka projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3. apakšsadaļā norādīts, projekts paredz noteikumu 5. punktā minētās komisijas sastāvu paplašināt.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektā paredzētajā noteikumu 5. punktā ietverto regulējumu vai papildināt projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3. apakšsadaļu ar atbilstošu informāciju.

-