Atzinums

Lūdzam precizēt 4.1. apakšpunkta redakciju, jo pašlaik tā ir pretrunā ar tajā ietverto atsauci.
Psihologu likuma 3. pants noteic, ka tiesības veikt patstāvīgu psihologa profesionālo darbību apliecina augstākās izglītības diploms, reģistrācija psihologu reģistrā un psihologa sertifikāts noteiktā darbības jomā. Savukārt psihologs, kurš nav ieguvis psihologa sertifikātu noteiktā darbības jomā, ir tiesīgs veikt psihologa profesionālo darbību, ja viņa izglītība atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajam, viņš ir noslēdzis līgumu ar psihologu–pārraugu par psihologa pārraudzības īstenošanu un reģistrēts psihologu reģistrā.

-

Ministru kabineta 2018. gada.29. maija noteikumi Nr. 301 "Psihologu noteikumi" neparedz informācijas par atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmās daļas 12. punktam apgūtās speciālo zināšanu programmas bērnu tiesību aizsardzības jomā psihologiem uzkrāšanu Psihologu reģistrā. Līdz ar to nepieciešams nodrošināt mehānismu, lai nodrošinātu šo ziņu aktualitāti un pieejamību iestādei, kura atbildīga par nepilngadīgā pratināšanas organizēšanu, attiecīgi precizējot instrukcijas projektu un anotāciju.

-

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 152.panta ceturtajai daļai, ievērojot nepilngadīgā vecumu, briedumu un jebkādas īpašās vajadzības, pratināšanu var izdarīt ar tehnisko līdzekļu un psihologa starpniecību. Proti, pratināt ar psihologa starpniecību nepilngadīgo ne tikai cietušā , bet jebkurā statusā - liecinieks, aizdomās turētais u.c.. attiecīgi ir jābūt atbilstošai mācību programmai, kas izstrādāta konkrētam mērķim - zināšanām par nepilngadīgo (cietušo, liecinieku, aizdomās turēto).
Instrukcijas projektā noteiktās prasības psihologam paredz obligātu speciālu apmācību apguvi pētījumos balstītās nepilngadīgo pratināšanas tehnikās (t.sk. NICHD un NCAC protokolos), kuras saskaņā ar anotācijā norādīto informāciju šobrīd Latvijā netiek nodrošinātas kā valsts organizētas vai akreditētas programmas, bet ir pieejamas galvenokārt ārvalstīs un par maksu, ko sedz pats psihologs.
Ņemot vērā, ka psihologs šajā gadījumā tiek iesaistīts kriminālprocesā kā procesa virzītāja palīgs, nodrošinot valsts vārdā pierādījumu iegūšanu un bērna pamattiesību aizsardzību, šāda apmācība nav uzskatāma par brīvprātīgu profesionālo specializāciju, bet gan par priekšnoteikumu publiskas funkcijas veikšanai. Līdz ar to rodas jautājums par prasību samērīgumu, ja piekļuve mācībām faktiski tiek padarīta atkarīga no personas finansiālajām iespējām un individuālas spējas apgūt ārvalstu apmācības.
Ja apmācības ir valsts noteikts priekšnosacījums valsts funkcijas veikšanai, valstij ir pozitīvs pienākums nodrošināt šo prasību izpildes reālu pieejamību, tostarp organizējot vai līdzfinansējot attiecīgās apmācības Latvijā, paredzot pārejas periodu vai skaidru finansēšanas mehānismu. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka noteiktās prasības praksē būs grūti izpildāmas, radīs speciālistu trūkumu un var tikt atzītas par nesamērīgām.
Tādēļ ieteicams instrukcijas projektā vai tā anotācijā skaidri noteikt valsts lomu šo apmācību nodrošināšanā, kā arī paredzēt pārejas risinājumus līdz brīdim, kad Latvijā ir pieejamas atbilstošas, akreditētas un praktiski sasniedzamas mācību programmas.
Vienlaikus aicinām precizēt supervizora jēdzienu, viņam nepieciešamo kvalifikāciju (zināšanas un prasmes), kā arī noteikt prasības supervizoram saistībā ar kvalifikācijas izvērtēšanu un uzturēšanu.

-

Ministru kabineta 2018. gada.29. maija noteikumi Nr. 301 "Psihologu noteikumi" neparedz informācijas par apgūto speciālo zināšanu par cietušo bērnu nopratināšanu uzkrāšanu Psihologu reģistrā. Līdz ar to nepieciešams nodrošināt mehānismu, lai nodrošinātu šo ziņu aktualitāti un pieejamību iestādei, kura atbildīga par nepilngadīgā pratināšanas organizēšanu, attiecīgi precizējot instrukcijas projektu un anotāciju.

-

Psihologu likuma 5.pants noteic, ka Psihologu reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kuras mērķis ir nodrošināt psihologu profesionālās darbības uzraudzībai nepieciešamās informācijas apriti. Reģistrā iekļauj informāciju par psihologiem un psihologiem–pārraugiem.

Instrukcijas projekts paredz noteikt psihologa, ar kura starpniecību tiek izdarīta nepilngadīgā pratināšana, lomu un tam izvirzāmās prasības, kas kopumā atbilst psihologu profesionālajai darbībai noteiktajām prasībām. 

Instrukcijas projekts nenosaka psihologa, ar kura starpniecību tiek izdarīta nepilngadīgā pratināšana, aicināšanas (izvēles) kārtību, tādējādi pastarpināti atsaucoties uz Psihologu reģistru, kuram jāsatur aktuālu nepieciešamo informāciju par psihologa piemērotību šai lomai. Anotācijā ietvertais problēmas apraksts koncentrēti ir vērsts uz psihologam izvirzāmajām kvalifikācijas prasībām kā pamatproblēmu, ko nevar risināt ar psihologu profesionālās darbības tiesisko regulējumu. Tomēr, lai arī instrukcijas projekts definē trūkstošās kvalifikācijas prasības, tas pašlaik nesniedz skaidru atbildi, kā tiks nodrošināta šīs informācijas uzkrāšana un attiecīgi pieejamība, lai atlasītu atbilstošo psihologu. Jo īpaši tas attiecas uz psihologu, kurš strādā psihologa-pārrauga pārraudzībā. Tāpēc aicinām izvērtēt iespēju papildināt instrukcijas projektu arī ar psihologa aicināšanas kārtību. 

-

Ievērojot to, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma (turpmāk - KPL) 113.panta pirmajai daļai persona, kura pēc kriminālprocesu veicošās amatpersonas aicinājuma sniedz tai palīdzību, izmantojot savas speciālās zināšanas vai darba iemaņas noteiktā jomā ir speciālists, Valsts policija aicina instrukcijā nostiprināt, ka psihologs, kurš izmantojot savas speciālās zināšanas procesa virzītājam palīdz veikt bērna nopratināšanu, ir speciālists ar visām tiesībām un pienākumiem atbilstoši KPL 113.pantā minētajam.

Izteikt 2.punkta otro teikumu šādā redakcijā:
2. ...Psihologs, veicot starpniecību pratināšanā, neveic psihologu profesionālo darbību Psihologu likuma izpratnē, bet ir speciālists Kriminālprocesa 113.panta izpratnē, kurš izmanto savas psihologa profesionālās iemaņas, zināšanas un prasmes saistībā ar psiholoģiskiem aspektiem.

Ierosinām izvērtēt piebildes "neveic psihologu profesionālo darbību Psihologu likuma izpratnē" nepieciešamību 2. punkta redakcijā. Proti, pašlaik nav skaidrs, vai situācija, kad pastāvētu kāds no apstākļiem, kas liedz psihologam veikt profesionālo darbību (skat. Psihologu likuma 6. pantu), tas nav par iemeslu liegt veikt starpniecību nepilngadīgā pratināšanā, atsaucoties uz norādi, ka tā nav psihologa profesionālā darbība Psihologu likuma izpratnē.

-

Nepieciešams precizēt pēc kādiem kritērijiem Bērnu aizsardzības centrs izvērtēs un iekļaus publicētajā sarakstā noteiktos kursus.
 

-

Ievērojot to, ka nepilngadīgo personu var būt nepieciešamība nopratināt jebkādā kriminālprocesā un jebkādā statusā, būtu nepareizi iestāžu, kuras atbildīgas par nepilngadīgā pratināšanas organizēšanu, uzskaitījumā minēt tikai Valsts policiju, nevis norādīt uz izmeklēšanas iestādēm kā tādām. Līdz ar to ierosinām precizēt mērķa aprakstu.

-

Anotācijā un instrukcijā ir vērojama pretruna saistībā ar psihologa kvalifikāciju.
Anotācijā tiek uzsvērts, ka psihologa zināšanas ir akadēmiskas un profesionālas, ko apliecina izglītība, sertifikāts un pieredze. Savukārt anotācijas 9.-10.lpp. norādīts, ka sertifikāts kā prasības izvirzīšana nav saskatāma par augstākās kvalifikācijas prasībām, līdz ar to  arī instrukcija neprasa obligātu psihologa sertifikātu, pieļaujot arī psihologus, kas strādā pārraudzībā saskaņā ar Psihologu likuma 3. panta otro un trešo daļu. 
Jānorāda, ka tas rada vairākus riskus: psihologs bez sertifikāta formāli var nebūt tiesīgs veikt patstāvīgu profesionālo darbību, bet kriminālprocesā viņš faktiski veic nozīmīgu augsta riska un neatgriezenisku darbību; savukārt pārrauga atbildība kriminālprocesā nav paredzēta, līdz ar to arī atbildība ķēde ir neskaidra. 

-