Atzinums

ZM konceptuāli atbalsta konceptuālajā ziņojumā izteikto piedāvājumu izveidot koleģiālu institūciju Ārlietu ministrijas ietvaros lēmumu pieņemšanai par izņēmumu piemērošanu sankciju izpildē.
Vienlaikus, ņemot vērā jautājuma steidzamību un nepieciešamību pēc iespējas ātrāk noteikt skaidru institucionālo mehānismu izņēmumu piemērošanai sankciju izpildē, lūdzam MK rīkojumā noteikt Ārlietu ministrijai termiņu grozījumu Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā iesniegšanai izskatīšanai Ministru kabinetā – 2023.gada. 28.februāris.

2. Ārlietu ministrijai sagatavot un ārlietu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2023.gada 28.februārim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas paredzētu:

Nav atbalstāms rīkojuma projekta 3.punktā ietvertais noteikums līdz grozījumu Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā spēkā stāšanās brīdim tiek saglabāta decentralizēta sistēma lēmumu par izņēmumu piemērošanu sankciju izpildē, lēmumus pieņemot tikai neatliekamos gadījumos, atbilstoši konceptuālajā ziņojumā norādītajam kompetenču sadalījumam. Lai gan atbilstīgajās Eiropas Savienības regulās par ierobežojošajiem pasākumiem ir paredzētas dalībvalstu kompetento iestāžu tiesības piemērot izņēmumus sankciju izpildē un regulas ir tieši piemērojamas, minētais apstāklis neizslēdz to, ka Latvijas Republikas normatīvajos aktos ir jābūt noteiktām konkrētām kompetentajām iestādēm lēmumu par izņēmumu piemērošanu pieņemšanā, kā arī jāparedz šāda lēmuma tiesiskais statuss, tā apstrīdēšanas/pārsūdzēšanas kārtība. Minētais izriet no Administratīvā procesa likuma 11.pantā nostiprinātā likuma atrunas principa - privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai faktisku rīcību veikt iestāde var uz Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normas pamata. Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldību saistošie noteikumi var būt par pamatu šādam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja Satversmē, likumā vai starptautisko tiesību normā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, vai pašvaldībām, izdodot saistošos noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību. Tādējādi konkrētas kompetentās iestādes un kompetenču sadalījums ir nosakāmas ar likumu, nevis ar Ministru kabineta rīkojumu.

Nevar piekrist konceptuālajā ziņojumā norādītajam, ka Sankciju likuma 13.pantā ietvertais “kompetento iestāžu” uzskaitījums un šo iestāžu funkcijas sankciju izpildes nodrošināšanai, kas papildināts ar 2018 un 2019.gada grozījumiem Sankciju likumā, nav uzskatāms par kompetento iestāžu, kas pieņemtu lēmumus par izņēmumiem no ES līmenī noteiktajām sankcijām, sarakstu.  Var piekrist tam, ka Sankciju likuma 13.pants nav Sankciju likuma 10.panta speciālā norma, tomēr, sistēmiski interpretējot, ir uzskatāms, ka tieši 10.panta regulējums ir uzskatāms par speciālo regulējumu iepretim likuma 13.panta pirmās daļas regulējumam, jo reglamentē sankciju izpildes kompetences šaurāku segmentu.
Sankciju likuma 1.panta 3.punktā ir ietverta kompetentās institūcijas definīcija — publiskas personas institūcija vai cita institūcija, kura atbilstoši tai normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir atbildīga par starptautisko vai nacionālo sankciju izpildi, tās uzraudzību vai kontroli. Likuma 10.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka ja starptautiskās vai nacionālās sankcijas paredz noteiktus izņēmuma gadījumus sankciju izpildē, kompetentā institūcija pēc sankciju subjekta lūguma var pieņemt lēmumu par šādu izņēmumu piemērošanu sankciju subjektam. Savukārt likuma 13.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka kompetentās institūcijas veic visas tās darbības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu starptautisko un nacionālo sankciju izpildi. Savukārt minētā panta turpmākās daļas secīgi papildina šī panta pirmās daļas regulējumu, identificējot noteiktas kompetentās institūcijas un to kompetenci. Tādējādi likuma 10.panta tiesiskā regulējuma speciālo raksturu iepretim likuma 13.panta regulējumam raksturo pazīme, ka izņēmuma gadījumi per-se ietilpst sankciju izpildes tvērumā un var tikt piemēroti sankciju izpildes stadijā, par ko, savukārt, atbildīgas ir likuma 13.pantā noteiktās institūcijas.

Līdz ar to patlaban ne Zemkopības ministrijai, ne tās padotībā esošajām iestādēm nav ar ārēju normatīvo aktu noteiktas kompetences izņēmumu piemērošanā sankciju izpildē un šāda kompetence ir nosakāma tikai ar likumu, jo īpaši attiecībā uz privātpersonai nelabvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Svītrot rīkojuma 3.punktu

priekšlikums aizstāt vārdu "paspārnē" ar terminu, kas juridiski precīzāk atspoguļotu faktu, ka koleģiālā institūcija darbojas Ārlietu ministrijas ietvaros un ietver ministriju un citu iestāžu deleģētos pārstāvjus

2.1. divu kompetento iestāžu, koleģiālas institūcijas Ārlietu ministrijas ietvaros un Latvijas Bankas, noteikšanu izņēmumu piemērošanai sankciju izpildē