Atzinums

Neatbalstām ziņojumā norādīto sadalījumu atbilstoši piedāvātajiem urbanizācijas līmeņiem un lūdzam precizēt sagatavotā plāna projektu

Priekšlikums: Valstspilsētās izglītojamo skaitu izdalīt atsevišķi no novadu administratīvajiem centriem attiecīgi definējot – 2.1. Valstpilsētās attiecīgajās klašu grupās - 120 izglītojamie; 2.2. Novadu administratīvajos centros – 1.-9. klašu grupa 100 izglītojamie, 10.-12. klašu grupā – 80 izglītojamie; 2.3. Ārpus administratīvajiem centriem – 1.-9. klašu grupā – 80-100 izglītojamie;

Ņemot vērā sākumskolas izglītības principu “izglītība tuvāk mājām” nepieciešams precizēt 4. sadaļas 2.2. punktu.
 

Līdz 2023. gada 30. novembrim organizēt sarunas ar katru pašvaldību par finansēšanas modeļa “Programmas skolā” ietekmi uz situāciju konkrētās pašvaldības izglītības iestādēs, ņemot vērā sākumskolas izglītības pieejamību tuvāk mājām un nosakot 25% izglītojamo svārstību, paredzot valsts budžeta finansējumu

Izglītības un zinātnes ministrijas organizētās darba grupās un apspriedēs ar Latvijas pašvaldībām tika akcentēts, ka nepieciešams analizēt vispārējo izglītības iestāžu apvienību (klasteru) modeļu iespējamību Latvijas izglītības telpā, kas netiek atspoguļots izstrādātajā ziņojuma projekta laika grafikā un tālākās darbībās. Tas neatspoguļojas nedz ziņojuma 3., nedz 4. sadaļā

Papildināt ziņojuma 4. sadaļu ar jaunu darbību šādā redakcijā: Līdz 2023. gada 1. decembrim veikt labo prakšu analīzi un izstrādāt vienotu izglītības iestāžu apvienību (klasteru) veidošanas metodiskās vadlīnijas pašvaldībām. Atbildīgais: Izglītības un zinātnes ministrija.

Ziņojuma 4. sadaļas 1.5. punkts paredz valsts un pašvaldību budžeta 2024.-2026. gadam veidošanas ietvaru, nosakot, ka finansējums pieejams pašvaldībām, kuras pieņēmušas lēmumus par izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu.
Ņemot vērā, ka pašvaldību izglītības ekosistēmas ir nepārtrauktā attīstībā, ko ietekmē izglītojamo mobilitāte, pedagogu pieejamība, demogrāfija u.c. lietas, tad – nav pieļaujama lineāra izglītības iestāžu slēgšana vai izglītības pakāpju maiņa.
Modelējot lineāru pieeja IZM piedāvātajam modelim, lai sakārtotu pašvaldības izglītības ekosistēmu, piemēram, Cēsu novadā paliktu viena valsts ģimnāzija, trīs pamatskolas un desmit sākumskolas. Tas skartu minimāli 840 skolēnus obligātajā izglītības posmā. Taču potenciāli uzņemošo iestāžu infrastruktūras (t.sk. digitālās infrastruktūras) un pedagoģiskā resursa kapacitāte, nemaz nerunājot par mobilitātes iespējām, nav pietiekama.

Jāatzīmē, ka  piedāvātais pārejas periods neatspoguļo minimālo investīciju projekta dzīves ciklu, kas ietver publisko iepirkumu veikšanu, tehnisko projektu izstrādi, ekspertīzi, būvniecību

1.5. Valsts un pašvaldību budžeta 2024. – 2027. gadam veidošanas ietvaros rast investīciju (piemēram, Valsts kases aizdevumu) risinājumus izglītības infrastruktūras pilnveidošanai, nosakot, ka pašvaldībām, kuras apstiprinājušas novada izglītības attīstības stratēģijas, kas izstrādātas sadarbībā ar IZM, tiek nodrošināts valsts atbalsts.
 

Ziņojuma 4. sadaļas visām tālākajām darbībām noteikt atbildīgo institūciju (procesa īpašnieku).

1.2.1. ņemot vērā pašvaldības datus un to analīzi (demogrāfija, migrācija, valsts pārbaudījumu darba rezultāti, mobilitāte utt.), dažādus nacionālus un starptautiskus pētījumus, izveidot pašvaldības izglītības ekosistēmu, nosakot nepieciešamo darbību un lēmumu grafiku, pārejas periodus, pamatotus īpašus izņēmuma gadījumus un finansējuma kalendāro grafiku un avotus, precizējot vai izstrādājot jaunas pašvaldību izglītības attīstības stratēģijas

Ņemot vērā indikatīvās infrastruktūras izmaksas 300 milj. eiro, papildināt ziņojumu ar 1 kv.m. prognozētajām izmaksām un Latvijas Bankas inflācijas prognozi tuvākajiem gadiem, lai būtu pamatojums šādām izmaksām.

-

Ņemot vērā pašvaldību atšķirīgos apbūves noteikumus un katras izglītības iestādes atšķirīgo tehnisko stāvokli, iestādes specifiku, novietojumu, atšķirīgās augstuma atzīmes un pieejamību utt., nav iespējama tipveida izglītības iestāžu celtniecība, ekonomējot projektēšanas izdevumus

-

Ziņojums neatspoguļo nepieciešamās investīcijas pašvaldību izglītības ekosistēmu attīstībai nedz par gadiem, nedz finanšu avotiem. Nepieciešams izstrādāt indikatīvu finansēšanas plānu, atspoguļojot investīcijas izglītības infrastruktūrā, publiskā transporta nodrošināšanā, pedagogu ataudzes nodrošināšanā, pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveidē, slēgto izglītības iestāžu infrastruktūras reģenerācijā utt., iekļaujot arī profesionālās izglītības iestāžu attīstību, t.sk. arī kultūras un mākslas profesionālās izglītības iestādes. Nepieciešams radīt arī pirmspensijas vecuma izglītības darbinieku atbalsta programmu, kas nodrošinātu šo nodarbināto pārkvalifikāciju un/vai sociālo aizsardzību.

-

Lūgums papildināt  informatīvā ziņojuma 3.1.3. apakšsadaļu ar skaidrojumu, kas tiek saprasts ar “pašvaldība ir pieņēmusi attiecīgos lēmumus par ilgtspējīgu izglītības iestāžu tīklu”. Ņemot vērā, ka pašvaldību izglītības ekosistēmas ir nepārtrauktā attīstībā, ko ietekmē izglītojamo mobilitāte, pedagogu pieejamība, demogrāfija u.c. lietas, tad – nepieciešams definēt kritēriju, kas apliecina, ka pašvaldība ir pieņēmusi attiecīgos lēmumus.
Jāatzīmē, ka šī tēze, kas minēta 3.1.3. apakšsadaļā par finansējuma pieejamību infrastruktūras attīstību gadījumos tikai tad, ja pašvaldība ir pieņēmusi lēmumus, ir pretrunā ar ziņojuma 3.1.2. apakšsadaļas 2.5. un 2.6. punktiem, kas paredz lēmumu atlikšanu, ja ir ierobežotas kapacitātes problēmas. Lai pieņemtu lēmumus par izglītības tīklu, tad primāri ir nepieciešams atrisināt infrastrukūras un pedagogu pieejamības jautājumu.
Modelējot lineāru pieeja IZM piedāvātajam modelim, lai sakārtotu izglītības iestāžu tīklu, Cēsu novadā paliktu viena valsts ģimnāzija, trīs pamatskolas un desmit sākumskolas. Tas skartu minimāli 840 skolēnus obligātajā izglītības posmā. Taču potenciāli uzņemošo iestāžu infrastruktūras (t.sk. digitālās infrastruktūras) un pedagoģiskā resursa kapacitāte, nemaz nerunājot par mobilitātes iespējām, nav pietiekama.
Papildus vēršam uzmanību, ka Izglītības likumā tiek definēts un lietots termins “pašvaldības izglītības ekosistēma”, tādēļ visā ziņojumā  korektāk ir lietot šo terminu, nevis “izglītības iestāžu tīkls”. Turklāt pašvaldības izglītības ekosistēma ir daudz visaptverošāks termins, kas nodrošina kompleksus, efektīvus un ilgtspējīgus risinājumus. Tātad pašvaldības izglītības ekosistēma tā ir tāda sistēma, kuru pašvaldība veido, lai nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes mūža garumā. Pašvaldība attīsta tās vadībā un pārraudzībā mērķtiecīgi strādājošu institūciju kopu, izglītības jomā sadarbojoties ar pašvaldības, privātajām un valsts izglītības iestādēm, darba devējiem, sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām, citām pašvaldībām un to teritorijās esošām izglītības iestādēm, koordinējot izglītības īstenošanu visās izglītības programmās un pakāpēs.
 

-

Informatīvais ziņojums nerisina Izglītības un zinātnes ministrijas 30.05.2023. prezentācijas “Ilgtspējīgs un efektīvs skolu tīkls” Ministru kabinetā paredzētos izņēmumu gadījumus, lai nodrošinātu izglītības pieejamību un sociālekonomisko attīstību

Ziņojuma 4. sadaļas 1.6. punktu izteikt šādā redakcijā:

“Līdz 2023. gada 31. decembrim izstrādāt finansēšanas koncepciju atsevišķiem pamatotiem izņēmuma gadījumiem, lai atbalstītu pie ES ārējās robežas esošās pašvaldības politiski drošības apsvērumu dēļ, pašvaldības  latviešu vēsturisko zemju identitātes, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpas saglabāšanas dēļ un pašvaldības reģionālās sociālekonomiskās attīstības apsvērumu dēļ, saglabājot izglītības iestādi, neskatoties uz to, ka konkrētajā izglītības iestādē skolēnu skaits neatbilst valstī noteiktajiem kvantitatīvajiem kritērijiem ar mērķi nodrošināt finansējumu kvalitatīvas izglītības īstenošanai”.

Ziņojuma 2.1.1. apakšsadaļas 2.1. attēlā lietoti šādi urbanizācijas līmeņi:
Rīga;
Valstpilsētas;
Novadu pilsētas;
Lauku teritorijas.
Tālāk ziņojum 2.3. attēlā tiek lietota jau cita urbanizācijas tipoloģija:
Lielās pilsētas;
Novadu pilsētas;
Lauku teritorijas;
Tālāk ziņojuma 2.1.2.apakšsadaļas 2.6. attēlā ir lietoti cita tipoloģija:
Rīga,
Lielās pilsētas,
Mazās pilsētas,
Lauku teritorijas.
Jau 2.7. attēlā ir lietota pavisam cita terminoloģija un tipoloģija:
urbāni-blīvi apdzīvota,
suburbānā-pieguļošā urbānajai,
vidēja lielpilsēta vai liela pilsēta,
maza pilsēta vai ciems,
attālināta lauku teritorija.
Ziņojuma 2.4. apakšsadaļas analīzē tiek lietota vēl citādāka urbanizācijas tipoloģija:
pilsētas (blīvi apdzīvotas vietas),
mazpilsētas (vidēji blīvuma apgabali),
lauku teritorijas (mazapdzīvotas vietas).
Ziņojuma 2.11. attēlā tiek lietota šāda tipoloģija:
pilsētu skolas;
lauku skolas.
Savukārt ziņojuma 3.1.1.apakšadaļā, runājot par iespējamajiem risinājumiem, tiek lietota pavisam cita urbanizācijas tipoloģija, kā visos iepriekšējos pieminētajos gadījumos:
valstspilsētas un administratīvie centri,
teritorijas ārpus administratīvajiem centriem un pašvaldības bez administratīvajiem centriem (Dienvidkurzemes novads, Rēzeknes novads, Jelgavas novads;
pierobeža un citi reti apdzīvotas pašvaldības (Ventspils novads).
Ziņojumā nav saprotama šādu dažādu urbanizācijas tipoloģiju izmantošana un nav saprotams, kura Latvijas pašvaldība ir kurā tipoloģijā. Nelietojot vienotu tipoloģiju un arī terminoloģiju, nav iespējams izsekot situācijas analīzei un piedāvātajiem risinājumiem. Nav iespējams konstatēt, vai piedāvātais modelis risina situācijas analīzē konstatēto problemātiku Latvijas pašvaldībās. Nav izprotams, kādēļ kritēriji ilgtspējīga skolu tīkla izveidei apskata kopā valstspilsētas un administratīvos centrus, kam ir cits urbanizācijas līmenis. Tāpat nav saprotams, kā tiek noteikta tipoloģija “ārpus administratīvajiem centriem” un “reti apdzīvotas pašvaldības”. Nav saprotami statistikas avoti un robežšķirtnes, lai tiktu definēti “reti apdzīvotas pašvaldības”, “lielas pilsētas”, “mazas pilsētas” utt.

Šāds teritoriālā tipoloģija ir pretrunā ar 2017. gada 12. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2017/2391 par vietējo administratīvo vienību (LAU) urbanizācijas pakāpju (DEGURBA) noteikšanu. Ziņojuma projektā netiek izmantots LR Centrālās statistikas pārvaldes izstrādātā urbanizācijas pakāpes tipoloģija, kas ir spēkā no 01.01. 2022.
Lūdzam lietot prezīcu urbanizācijas pakāpes tipoloģiju, kas nosaka šādas urbanizācijas pakāpes:
blīvi apdzīvotas teritorijas,
vidēji blīvi apdzīvotas teritorijas,
mazapdzīvotas teritorijas.

-

Atbalsta personāla likmju skaits (ziņojuma 2. tabula) neatbilst mūsdienu izglītības sistēmas patiesajām vajadzībām. Ikdienā, kur pieaug sociālā un emocionālā spriedze starp izglītojamiem savā starpā, starp pedaogogiem un izglītojamajiem – ir nepieciešams radīt sistēmisku un pieejamu atbalsta sistēmu kā izglītojamajiem, tā pedagogiem un izglītībā nodarbinātiem.

Tāpat, veidojot konkurētspējīgu izglītības sistēmu un izglītības tīklu, ir jāveido iekļaujoša izglītības vide. Kā ziņojuma projektā uzsvērts (24.lpp.), tad viens no nozīmīgākajiem izglītības kvalitātes aspektiem ir izglītībā iesaistīto personu labizjūta izglītības iestādē. Tā primāri saistās ar fiziski, psiholoģiski un emocionāli drošu vidi. Piedāvātais modelis ziņojumā to nevar nodrošināt

Priekšlikums

Precizēt ziņojuma 3.2. apašsadaļu, definējot atbalsta personāla finansējumu.

Ziņojuma 3.2. apakšsadaļā nav informācija par turpmāku Izglītības pārvalžu iestāžu darbu daļēju finansēšanu no valsts budžeta mērķdotācijas. Lai nodrošinātu Izglītības likuma 18.panta otrajā daļā minēto funkciju veikšanu un saskaņā ar Izglītības likuma 18.panta trešo daļu, nepieciešams precizēt informatīvo ziņojumu

Ziņojuma 3.2. apakšsadaļā nav informācija par turpmāku Izglītības pārvalžu iestāžu darbu daļēju finansēšanu no valsts budžeta mērķdotācijas. Lai nodrošinātu Izglītības likuma 18.panta otrajā daļā minēto funkciju veikšanu un saskaņā ar Izglītības likuma 18.panta trešo daļu, nepieciešams precizēt informatīvo ziņojumu

Uzskatam, ka ziņojumā noradītie kvantitātes rādītāji nav kvalitātes garants. Tāpat ziņojums nesatur pamatojumu secinājumam, ka skolēnu labjūtības mērījums  mazajās skolās ir zemāks nekā lielajās skolās.
Ja paliek tikai 1.-6. klašu grupas skola, tad viena skolēna izmaksas noteikti sadārdzinās, vai ministrija finansēs visu, iekļaujot arī pusdienas. Vai šis aspekts ir ņemts vērā?
Tāpat aicinām izvērtēt iespēju apgūt padziļinātos kursus, pašvaldība skolēnus nogādāt lielajās skolās, tas būtu izdevīgāk, nekā vadāt skolēnus katru dienu.

 

-

Ziņojuma 3.1.2. apakšsadaļas 3. punktā nav saprotams, kā tiek paredzēts risināt pedagoģiskā personāla kapacitātes problemātiku.
Lūgums papildināt ziņojumu ar šādu informāciju:
Kuri mācību priekšmeti būtu mācāmi vienam pedagogam;
Kādā periodā un kurās augstākās izglītības iestādēs paredzēts veikt šādas izmaiņas;
Kāda ir ietekme uz augstāko izglītības iestāžu budžetiem, ieviešot izmaiņas pedagoģijas studiju programmās;
Labāko praksi, ka šāda pieeja nepazemina izglītības kvalitāti.

-

Papildināt ziņojumu 3. sadaļu ar valsts ģimnāziju un ģimnāziju kvalitātes un kvantitātes kritērijiem.

-

Informatīvā ziņojuma 1.sadaļā “Augstvērtīga izglītības nodrošināšana” pie plaša un daudzveidīga izglītības piedāvājuma norādīts, ka katrā vispārizglītojošā vispārējās izglītības iestādē jānodrošina “plašs interešu izglītības piedāvājums, akcentējot dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju jomu”, kā arī “skolēnu nodarbināšana līdz ~16.00”.   
Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 10.panta trešās daļas 1.punktu interešu tālākizglītības īstenošana ir tikai vispārējās izglītības iestādes tiesība, nevis pienākums. Atbilstoši Izglītības likuma noteikumiem, pašvaldība savas kompetences ietvaros dibina speciālas interešu izglītības iestādes, kas pašvaldības iedzīvotājiem sniedz daudzveidīgu un kvalitatīvu interešu izglītības programmu piedāvājumu, tā nodrošinot personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošanu neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības.
Ja, atbilstoši informatīvajā ziņojumā paredzētajam, turpmāk katrai izglītības iestādei būs jānodrošina plašs interešu izglītības piedāvājums un jānodarbina skolēni līdz plkst. 16.00, zudīs pašvaldības interešu izglītības iestāžu darbības jēga. Dažādu interešu izglītības programmu īstenošana tam radītā speciālā izglītības iestādē nodrošina vienuviet pieejamu plašu un specializētu interešu izglītības piedāvājumu, tādējādi tas vienmēr būs kvalitatīvāks pakalpojums nekā to būs spējīgas īstenot vispārējās izglītības iestādes.
Uzskatām, ka interešu izglītības piedāvāšana vispārējās izglītības iestādēs saglabājama kā tiesība, nevis nosakāms kā pienākums. Tāpat skolēnu nodarbināšana līdz plkst.16.00 saglabājama kā papildu iespēja, ļaujot skolēniem  doties prom no izglītības iestādes uzreiz pēc mācību stundām un nodrošinot iespēju brīvi apmeklēt profesionālās ievirzes izglītības iestādes (mūzikas skolas, mākslas skolas, sporta skolas utml.) un interešu izglītības pulciņus citur.
 

-

Ziņojuma 4. sadaļas visām tālākajām darbībām noteikt atbildīgo institūciju (procesa īpašnieku).

-

Ziņojuma 4. sadaļu sakārtot secīgi laika līnijai

-

Ziņojuma 4. sadaļas 1.6. punktu izteikt šādā redakcijā:

“Līdz 2023. gada 31. decembrim izstrādāt finansēšanas koncepciju atsevišķiem pamatotiem izņēmuma gadījumiem, lai atbalstītu pie ES ārējās robežas esošās pašvaldības politiski drošības apsvērumu dēļ, pašvaldības  latviešu vēsturisko zemju identitātes, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpas saglabāšanas dēļ un pašvaldības reģionālās sociālekonomiskās attīstības apsvērumu dēļ, saglabājot izglītības iestādi, neskatoties uz to, ka konkrētajā izglītības iestādē skolēnu skaits neatbilst valstī noteiktajiem kvantitatīvajiem kritērijiem ar mērķi nodrošināt finansējumu kvalitatīvas izglītības īstenošanai”.

-

Papildināt ziņojuma 2. sadaļu ar 2022./2023. m.g. CE rezultātiem 9. un 12. klasēs latviešu valodas un angļu valodas eksāmenos. Lūgums ziņojumā iekļaut un analizēt eksāmenu rezultātu korelācijas starp mazām skolām (līdz 100 skolēniem) un lielām skolām, kā arī izmantojot vienotu urbanizācijas pakāpju tipoloģiju, analizēt rezultātus starp pašvaldībām

-

Ņemot vērā, ka Latvijas iesaistītās pašvaldības neatbalstīja IZM sagatavotos kritērijus un sagatavoto informāciju MK š.g. 30. maijā, kā arī to, ka darbs darba grupā pie kritēriju izstrādes principā nenotika, ņemot vērā, ka IZM pēc sarunām ar LPS un Latvijas pašvaldībām š.g. 2. jūnijā pārtrauca un neturpināja darba grupas darbu, kā arī to, ka izstrādātais ziņojums ir atšķirīgs no darba grupas dažiem apskatītiem modeļiem, vai nu dzēst atsauci uz darba grupu “Bērncentrēta un cilvēkresursu efektīva skolu tīkla izveide”, kas izveidota 2023. gada 15. martā, vai atspoguļot pilnīgi visu procesu un to, ka nav saņemts pašvaldību saskaņojums darba grupā.

-

Papildināt ziņojuma ievadu ar atsauci uz Deklarāciju par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, kuras mērķis ir ekonomikas transformācija, kur izglītība ir pamats valsts ekonomikas transformācijai. Kā uzsvērts Deklarācijas ievadā - kvalitatīva un pieejama izglītība ir būtiska tautsaimniecības izaugsmes, katra cilvēka, visas sabiedrības un valsts sekmīgas attīstības un ilgtspējas pamats

Papildināt ziņojuma ievadu ar atsauci uz Deklarāciju par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, kuras mērķis ir ekonomikas transformācija, kur izglītība ir pamats valsts ekonomikas transformācijai. Kā uzsvērts Deklarācijas ievadā - kvalitatīva un pieejama izglītība ir būtiska tautsaimniecības izaugsmes, katra cilvēka, visas sabiedrības un valsts sekmīgas attīstības un ilgtspējas pamats