Atzinums

Ar Ministru kabineta 2019. gada 21. maija rīkojumu Nr. 232 "Par Jūras plānojumu Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem līdz 2030. gadam" esošās kuģošanai rezervētas zonas ir nostiprinātas atbilstoši nozares tendencēm un ostu attīstības plāniem ilgtermiņā, kuģošanas intensitāti (AIS dati) un starptautiskās konsultācijas, kā arī nodrošina plānojumā iekļauto jūras telpas izmantošanas zonu nepārklāšanos.
Jūras plānojumā noteikts, ka kuģošana ir prioritāra jūras izmantošana. Kuģošanai rezervētajās zonās nav pieļaujamas stacionāras būves vai konstrukcijas, kas nav saistītas ar kuģu satiksmes nodrošināšanu (tostarp VES, viļņu enerģijas elektrostacijas, ogļūdeņražu izpēte un eksperimentāla ieguve, ogļūdeņražu ieguves platformas, akvakultūras laukumi). Gadījumos, ja piemērotākā vieta vēja parku izpētes zonai atrodas kuģošanai rezervētajā zonā, nepieciešams panākt saskaņojumu ar atbildīgajām institūcijām, kā arī rast telpiskus risinājumus, lai nodrošinātu kuģošanas drošību, mainot konkrētās teritorijas izmantošanas prioritāti.
Jūras plānojumā noteikts, ka intensīvāk izmantojamās un stratēģiski nozīmīgās kuģošanas zonās neatrodas kuģu satiksmi traucējošas būves, regulēta zveja un cita veida jūras telpas izmantošana. Kuģošanas zonas ir pēc iespējas saskaņotas pāri robežām, ņemot vērā jūras telpas izmantošanu kaimiņvalstīs.
Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot  informatīvā ziņojuma 5.2. apakšsadaļas "Priekšlikumi Jūras plānojuma aktualizēšanai" 4. punkta (69.lpp.) priekšlikumu šādā redakcijā:
“Papildus tam, lai nodrošinātu jūras telpas izmantošanas prioritāšu nepārklāšanos, izvērtēt kuģošanai rezervēto zonu telpiskās dimensijas atbilstoši nozares tendencēm un ostu attīstības plāniem, vienlaikus nodrošinot to saskaņošanu ar kaimiņu valstīm.”

-

Informatīvā ziņojuma 2.3.2. apakšsadaļā "Atkrastes vēja enerģijas projekts “ELWIND”" (32. lpp.) sniegtā informācija "kuģošanas ceļi tiks precizēti IVN procesa laikā" ir pretrunā likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” noteiktajam, jo likumā nav noteiktas tiesības IVN Izpildītājam precizēt kuģošanas ceļus.
Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot informatīvā ziņojuma 2.3.2. apakšsadaļas "Atkrastes vēja enerģijas projekts “ELWIND”" teikumu šādā redakcijā: “Ostas un kuģošanas ceļi tiks precizēti IVN procesa laikā”.

-

Informatīvā ziņojuma apakšsadaļā 2.2.2. "Jūras satiksme" (27.lpp.) ir izteikts nepamatots pieņēmums, ka Eiropas Savienībās zaļais kurss nosaka kuģošanai rezervēto zonu telpisko dimensiju pārskatīšanu ar mērķi nodrošināt zonu savstarpēju nepārklāšanos.
Līdz ar to, lūdzam svītrot informatīvā ziņojuma apakšsadaļā 2.2.2. "Jūras satiksme" tekstu šādā redakcijā:
"Ņemot vērā nākotnes tendences Zaļā kursa mērķu sasniegšanai, paredzams, ka Jūras plānojuma aktualizēšanas ietvaros būs nepieciešams pārskatīt un harmonizēt visas jūras telpas izmantošanas prioritātes, tai skaitā kuģošanai rezervēto zonu telpiskās dimensijas, nodrošinot zonu savstarpēju nepārklāšanos.
Lai varētu vērtēt Kuģošanai rezervēto zonu izmaiņas, ir nepieciešams ņemt vērā dažādus faktorus - kuģu skaitu, to tehniskos parametrus, jo, piemēram, vēja parku apkalpojošie kuģi ir divas reizes platāki par tirdzniecības kuģiem. Samazinoties kuģošanai rezervēto zonu platumam, rodas satiksmes ierobežojumi un var palielināties avāriju riski. Tāpat nepieciešams izvērtēt kuģu satiksmes plūsmu ārkārtas / ārējā apdraudējuma gadījumos, kā arī ņemt vērā avārijas seku likvidācijas iespējas jūrā u.c."

-

Lūdzam redakcionāli precizēt informatīvo ziņojumu, piemēram, 1.3.4. apakšsadaļā aizstāt vārdu "iznicināšana" ar vārdu "iznīcināšana", informatīvā ziņojuma 2.6. apakšsadaļā aizstāt vārdu "Eiopas" ar vārdu "Eiropas" un informatīvā ziņojuma 5.2. apakšsadaļas 3. punkta septītajā apakšpunktā aizstāt vārdu "mēķu" ar vārdu "mērķu".

-

Ņemot vērā, ka ostu pārvaldes saskaņā ar Ostu likuma 7. panta trešās daļas 3. punktu apsaimnieko un uztur ar ostas darbību saistītu infrastruktūru, tostarp, kuģu ceļus, attiecīgi papildu administratīvā un finansiālā sloga palielināšana, pārvērtējot normatīvo aktu prasības, nebūtu vēlama. Ņemot vērā minēto, lūdzam informatīvā ziņojuma 2.9. apakšsadaļas "Grunts novietnes" pēdējo rindkopu (48. lpp.) izteikt jaunā redakcijā:
"Rekomendējams pārvērtēt normatīvos aktu prasības, lai navigācijas kanālu padziļināšanas rezultātā izņemto grunti varētu izmantot krasta erozijas kompensēšanai, neradot papildu slogu ostu pārvaldēm. Kā arī nepieciešams izvērtēt normatīvo aktu regulējumu un nepieciešamos grozījumus, kas būtu veicami, lai ekonomiski efektīvi izmantotu izsmelto jūras grunti, tostarp, rekomendācijas normatīvajos aktos par grunts novietošanu sauszemes teritorijās.".

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma 2.2.2. apakšsadaļas "Jūras satiksme" (25. lpp.) otro teikumu izteikt šādā redakcijā, lai skaidrotu, kurā vietā ir novērtēta šāda intensitāte:
"2016. gada kuģošanas intensitāte minētajā kuģu maršrutā ir zem 4400 kuģu gadā."
Lūdzam precizēt arī pirmajā rindkopā minēto teritoriju apzīmējumu, lai tas būtu skaidri nolasāms no informatīvā ziņojuma 2.5. attēla. Šobrīd nav skaidrs, kas ir “atklātās jūras daļa” un “atklātās jūras ziemeļi” turpmāk minētās rindkopas tekstā.

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma 2.2.2. apakšsadaļā "Jūras satiksme" 38. atsaucē pievienot saiti, kur pieejami dati no EMODNET.

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma 2.2.1. apakšsadaļā "Ostas" (20. lpp.) pirmajā rindkopā izmantot norādītajā EUROSTAT saitē esošus aktuālākos datus, proti, par 2021. gadu, kā arī papildināt minētās nodaļas sadaļā "Latvijas ostu potenciāls iesaistīties atkrastes vēja parku apkalpošanā" (22. lpp.) pēc vārda "plānoti" ar vārdiem "un īstenoti".

Baltijas jūrā tiek plānoti un īstenoti vairāku atkrastes vēja parku būvniecība, tai skaitā arī ārpus Latvijas teritoriālās jūras un EEZ ūdeņiem. Latvijas ostas saskata atkrastes vēja parku apkalpošanā jaunu biznesa nišu arī ārpus Latvijas robežām, veicinot savu starptautisko konkurētspēju.
 

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 2.1. apakšsadaļas "Bioloģiskās daudzveidības izpēte un saglabāšana" (18. lpp.) trešās rindkopas tekstu "Stingri aizsargāt vismaz trešdaļu (10 %) no ES aizsargājamajām teritorijām", ņemot vērā, ka nav skaidrs, vai šeit ir domāta trešdaļa vai 10 %.

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma 1.3.4. apakšsadaļas "Andropogēno slodžu ietekme uz ekosistēmu pakalpojumu nodrošinājumu" (16. lpp.) otrās rindkopas beigās izteikt piesārņojuma veidu vispārīgā formā: "potenciālais ķīmiskais piesārņojums no nogrimušām kravām."

-

Ņemot vērā, ka informatīvā ziņojuma 1.2. attēlā trīs aizsargājamās jūras teritorijas ir ne tikai Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, bet sniedzas arī Latvijas teritoriālajā jūrā, lūdzam izvērtēt informatīvā ziņojuma 1.2.1. apakšsadaļu "Biotipi" un nepieciešamības gadījumā to precizēt.

-

Informatīvā ziņojuma apakšsadaļā 2.2.2. "Jūras satiksme" (27. lpp.) sniegtā informācija dublējas ar sniegto informāciju par UNCLOS 60. pantā paredzēto drošības zonu.
Lūdzam izvērtēt informācijas par Jūras tiesību konvencijas 60. pantā minēto, ietveršanu informatīvajā ziņojumā.

-

Informatīvā ziņojuma apakšsadaļā 2.2.1. "Ostas" Latvijas mazās ostās (24.lpp.) mazo ostu priekšrocību raksturojumā vairākos teikumos atkārtojas vienas un tās pašas priekšrocības attiecībā pret Igaunijas ostām.
Lūdzam izvērtēt un svītrot dublējošās priekšrocības no minētā teksta:
"Specializēto atkrastes vēja parku apkopes kuģu tehniskajiem parametriem atbilst Salacgrīvas, Skultes, Mērsraga un Rojas ostu tehniskie parametri, tādēļ šinī segmentā Rīgas līča Latvijas mazajām ostām ir priekšrocības attiecībā pret Igaunijas ostām.
Praktiski visām Latvijas mazajām ostām pie Rīgas līča, ņemot vērā to tehniskos parametrus, izdevīgos ziemas navigācijas apstākļus un krasta transporta loģistikas priekšrocības salīdzinot ar attiecīgām Igaunijas ostām, ir potenciāls iesaistīties atsevišķos atkrastes vēja parku celtniecības procesos."

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma apakšsadaļā 2.2. "Ostas", Latvijas mazās ostās (24.lpp.) aizstāt vārdu “Bloģistikas” ar “loģistikas”.

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma apakšsadaļā 2.2. "Jūras transports" (20.lpp.) precizēt Regulas publicēšanas datumu.

Eiropas Parlamentā un Padomē 2023. gada 13. septembrī pieņemta Regula par atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā (iniciatīva “FuelEU Maritime”).