Atzinums

Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz kompensāciju par veselībai nodarīto kaitējumu, būtu nepieciešams likumā definēt, kas ir cilvēka veselības kaitējums. Līdz ar to, lūdzam papildināt likumu ar jaunu definīciju "cilvēka veselības kaitējums"- akūti veselības traucējumi vai vidēji smags vai smags hroniskas slimības paasinājums, ko tieši izraisījis piesārņojums, un kuru ārstniecībai nepieciešams veselības aprūpes pakalpojums. Lūdzam attiecīgi precizēt anotāciju.

-

Iebilstam likumprojektā norādītajam, ka Veselības inspekcija ir "atbildīgā iestāde" par gaisa piesārņojuma radītās ietekmes uz cilvēku veselību un dzīves kvalitāti novērtēšanu un sabiedrības informēšanu. Termins "atbildīgā iestāde"attiecībā uz citām iestādēm nav norādīts ne likumā, ne likumprojektā (izņemot šajā punktā norādīto attiecībā uz Veselības inspekciju), tādējādi nav ievērota terminu konsekvence. Saskaņā ar Veselības inspekcijas nolikuma 4.9.punktu inspekcijas pienākums ir novērtēt vides veselības riska faktorus un to ietekmi uz cilvēka veselību un dzīves kvalitāti (tai skaitā ķīmisko vielu riskus cilvēka veselībai). Gaisa piesārņojums ir viens no vides veselības riska faktoriem. Ņemot vērā minēto, lūdzam 11.¹⁶ panta ceturto daļu šādā redakcijā "Veselības inspekcija novērtē gaisa piesārņojuma ietekmi uz cilvēka veselību un dzīves kvalitāti un informē sabiedrību par gaisa piesārņojuma radītajiem veselības riska faktoriem un rīcībām, kas jāveic, lai samazinātu gaisa piesārņojuma negatīvo ietekmi uz veselību." Lūdzam attiecīgi precizēt anotāciju.

-

A kategorijas piesārņojošās darbības operatora pārkāpums var radīt ietekmi uz cilvēka veselību tikai tad, ja tas ir saistīts ar vides piesārņojumu, tādēļ, lai novērstu nepamatotu ārstniecības personu noslodzi, cēloņsakarības izvērtēšana ir jāveic tikai tādos gadījumos, kad tam ir reāls pamats (vides piesārņojums), tādēļ Dienesta informācijā būtu jānorāda, vai operatora pārkāpuma gadījumā ir radies vides piesārņojums (vielu emisija vidē), vai nav. 
    

Dienests privātpersonai sniedz informāciju par A kategorijas piesārņojošas darbības operatora atļaujas nosacījumu vai normatīvajos aktos noteikto vides aizsardzības prasību pārkāpumiem, kas saistīti ar piesārņojošo vielu emisijām vidē, kuru rezultātā radies vides piesārņojums.

Vēršam uzmanību, ka gadījumos, ja cēloņsakarība netiks konstatēta, netiks pieņemts lēmums par atteikumu, bet tiks izdots lēmums, ar kuru cēloņsakarība nav konstatēta. Līdz ar to, lūdzam attiecīgi precizēt 51.¹ panta ceturtās daļas redakciju. Vienlaikus lūdzam svītrot vārdus "kompetentā institūcija". Lūdzam attiecīgi precizēt anotāciju.

Universitātes slimnīca izdod lēmumu par cēloņsakarības starp A kategorijas piesārņojošas darbības operatora pārkāpumu un privātpersonas veselībai nodarīto kaitējumu konstatēšanu vai nekonstatēšanu.

Veselības inspekcija nav Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas augstāka iestāde un tai nav noteikta kompetence izskatīt šādu lēmumu tiesiskumu un pamatotību. Izsakām iebildumu, ka universitātes slimnīcas lēmumu var apstrīdēt Veselības inspekcijā. Lūdzam attiecīgi precizēt anotāciju.

-

Ņemot vērā, ka Universitātes slimnīca nepieņems pozitīvus vai negatīvus lēmumus, bet pieņems lēmumus par cēloņsakarības konstatēšanu vai nekonstatēšanu, lūdzam attiecīgi precizēt 51.¹ astotās daļas redakciju.

Privātpersonai ir tiesības 24 mēnešu laikā no Universitātes slimnīcas lēmuma, kurā konstatēta cēloņsakarība starp A kategorijas piesārņojošas darbības operatora pārkāpumu un privātpersonas veselībai nodarīto kaitējumu, izdošanas pieprasīt kompensāciju no A kategorijas piesārņojošas darbības operatora.

Lūdzam papildināt Pārejas noteikumus, nosakot, ka Ministru kabinets līdz 2027.gada 31.decembrim izdod šā likuma 51.¹ panta sestajā daļā minētos noteikumus.

-

Anotācijā attiecībā uz 11.¹⁶ pantu norādīts: "Vienlaikus likumprojekts paredz noteikt Veselības inspekciju kā galveno atbildīgo iestādi Latvijā, kas atbild par gaisa piesārņojuma radītās negatīvās ietekmes uz veselību izvērtēšanu (gan uz kopējo sabiedrības veselību, gan individuālā līmenī, gan arī attiecībā uz īpaši jutīgajām sabiedrības grupām) un sabiedrības informēšanu par šīm radītājām ietekmēm un rīcībām, kas veicamas, lai samazinātu gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz veselību. Vēršam uzmanību, ka Direktīva 2024/2881 par gaisa kvalitāti (X pielikums) nosaka, kādu informāciju par gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību dalībvalstis sniedz sabiedrībai, t. sk., par gaisa piesārņojuma un, ciktāl iespējams, katra piesārņotāja, uz ko attiecas šī direktīva, ietekmi uz vispārējās sabiedrības veselību un uz jutīgu iedzīvotāju un mazaizsargātu grupu veselību. Direktīva neparedz gaisa piesārņojuma radītās negatīvās ietekmes uz veselību izvērtēšanu individuālā līmenī. Lūdzam attiecīgi precizēt anotāciju.

-

Iesakām precizēt terminu "gaisa piesārņojums" -emisijas rezultātā radīta vielu un/vai smaku sastopamība gaisā, kam var būt kaitīga ietekme uz cilvēku veselību, vidi vai, kas var radīt kaitējumu īpašumam.
 
 

-

Iesakām precizēt terminu "gaisa piesārņojuma līmenis" - gaisu piesārņojošas vielas un/vai smakas koncentrācija gaisā vai gaisa piesārņojuma dēļ radušies piesārņojošas vielas nosēdumi uz virsmas noteiktā laikposmā."
 

-