Atzinums

       Skaidrības labad būtu jāprecizē, no kura brīža minētais periods – divi gadi – attiecināmi, piemēram, no datu pieprasījuma dienas.

 

       Saskaņā ar pēdējās Elektroenerģijas tirgus likuma (turpmāk – ETL) grozījumu redakcijas (25-TA-409) 1. panta otrās daļas 29.¹ punktu enerģijas kopīgošanas organizators – aktīvā lietotāja iecelta trešā persona, kas aktīvā lietotāja vārdā veic ar enerģijas kopīgošanas organizēšanu saistītus pienākumus. Tādējādi trešā persona, ar kuru slēdz līgumu par kopīgošanu, ir enerģijas kopīgošanas organizators, citas trešās personas nav.
 

-

       Saskaņā ar ETL 5. panta otro daļu tirgus dalībniekam ir tiesības elektroenerģijas transportēšanai izmantot pārvades un sadales sistēmas par šajā likumā un likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” paredzētajā kārtībā noteiktajiem sistēmas pakalpojumu tarifiem. Sistēmas pakalpojumu tarifu noteikšanu reglamentē ETL 16. un 20. pants.
       Ievērojot minēto, nepieciešams precizēt Projekta 22.²7. apakšpunktu vai Anotācijā sniegt skaidrojumu par to, kas ir jāsaprot ar “sistēmas operatora cenrādi” un uz kādiem pakalpojumiem tas attiecas.
 

-

       Direktīvas Nr. 2019/944 12. panta 2. punktā noteikts dalībvalstu pienākums nodrošināt, ka vismaz no mājsaimniecības lietotājiem un mazajiem uzņēmumiem neiekasē nekādu maksu saistībā ar maiņu. Savukārt minētā panta 3. punkts noteic, ka, atkāpjoties no vispārēja regulējuma, dalībvalstis var izvēlēties atļaut piegādātājiem (..) iekasēt no lietotājiem maksu par līguma izbeigšanu, ja minētie lietotāji pēc savas vēlēšanās izbeidz elektroenerģijas piegādes līgumus ar fiksētu termiņu, fiksētu cenu pirms līguma termiņa beigām, ar noteikumu, ka šādas maksas ir paredzētas līgumā (..). Vienlaikus minētā norma noteic, ka šādas maksas ir samērīgas un nepārsniedz tiešos ekonomiskos zaudējumus, kas rodas piegādātājam (..) saistībā ar to, ka lietotājs izbeidz līgumu, ieskaitot izmaksas par visām grupētajām investīcijām vai pakalpojumiem, kas jau sniegti lietotājam saskaņā ar līgumu. Pierādīšanas pienākums par tiešo ekonomisko zaudējumu ir piegādātājam (..).
       Direktīvas Nr. 2019/944 12. panta 3. punktā noteiktais regulējums paredz dalībvalstu rīcības brīvību noteikt izņēmumu no 2. punktā noteiktā vispārējā regulējuma, atļaujot tirgotājiem iekasēt no lietotājiem maksu par līguma (pirmstermiņa) izbeigšanu. Tomēr, ja dalībvalsts izvēlas atļaut tirgotājiem iekasēt šo maksu, tad dalībvalsts rīcības brīvība ir ierobežota un vismaz attiecībā uz mājsaimniecības lietotājiem un mazajiem uzņēmumiem šāda maksa ir pieļaujama, ja vienlaikus izpildās trīs nosacījumi – tirdzniecības līgums tiek slēgts uz fiksētu termiņu (uz noteiktu laiku), šajā līgumā noteikta fiksēta elektroenerģijas cena un maksa par līguma (pirmstermiņa) izbeigšanu ir samērīga, t.i., nepārsniedz tiešos ekonomiskos zaudējumus, kuru rašanos tirgotājam strīdu gadījumā būs jāpierāda.
       Ņemot vērā minēto, Regulatora ieskatā, par Direktīvai Nr. 2019/944 neatbilstošu var tikt atzīts Projekta 23. punktā paredzētais regulējums, no kura izriet, ka maksu par līguma (pirmstermiņa) izbeigšanu mājsaimniecības lietotājiem un mazajiem uzņēmumiem var piemērot arī gadījumā, ja tirdzniecības līgumā, kas noslēgts uz noteiktu laiku, nav noteikta fiksēta cena. Tāpat par Direktīvai Nr. 2019/944 neatbilstošu var tikt atzīts minētajā punktā noteiktais regulējums, kas attiecībā uz minētajiem lietotājiem maksimālo maksu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu saista ar prognozētajiem tirgotāja ieņēmumiem no attiecīgā līguma visā līguma darbības laikā, nevis tiešajiem ekonomiskajiem zaudējumus, kas rodas tirgotājam saistībā ar to, ka lietotājs izbeidz līgumu. Pašreizējā redakcija pēc būtības nodrošina tirgotājam jau iepriekš plānoto peļņu, jo prognozētie ieņēmumi ietver gan pašizmaksu, gan tirgotāja peļņas maržu. Turklāt Projekta 23. punktā noteiktais regulējums faktiski atbrīvo tirgotāju ne tikai no pienākuma kā rūpīgam komersantam veikt darbības, lai ierobežotu iespējamos ekonomiskos zaudējumus, kas tam var rasties līguma pirmstermiņa izbeigšanas dēļ, bet arī no Direktīvā Nr. 2019/944 noteiktā pienākuma pierādīt tiešos ekonomiskos zaudējumus. Direktīvas mērķis ir kompensēt reālos ekonomiskos zaudējumus, nevis garantēt peļņu par nesniegtu pakalpojumu.
       Ievērojot minēto, nepieciešams precizēt gan Projekta 23. punktu, gan Anotāciju saistībā ar maksu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu.

-

       Saskaņā ar Direktīvā Nr. 2024/1711 ietverto Direktīvas Nr. 2019/944 28.a panta 1. punktu dalībvalstis, veicot atbilstošus pasākumus, tostarp aizliedzot atslēgšanu vai citas līdzīgas darbības, nodrošina, ka neaizsargātie lietotāji un enerģētiskās nabadzības skartie lietotāji ir pilnībā aizsargāti pret elektroenerģijas atslēgšanu. Līdz ar to arī šā panta 2. punktā noteiktais pilnīgas aizsardzības pasākums (aizliegums izbeigt līgumu un atslēgt) būtu attiecināms tikai uz minētajiem lietotājiem, nevis visiem lietotājiem, tostarp juridiskām personām un mājsaimniecību lietotājiem, kas nav uzskatāmi par neaizsargātiem un enerģētiskās nabadzības skartiem lietotājiem. Atbilstoši Direktīvas Nr. 2019/944 28. panta 1. punktam katra dalībvalsts definē neaizsargāta lietotāja jēdzienu, kas var būt ar atsauci uz enerģētisko nabadzību un, inter alia, uz aizliegumu krīžu laikā atslēgt elektroenerģijas padevi šādiem lietotājiem.
       Ievērojot minēto, lai novērstu iespēju, ka aizliegumu izbeigt tirdzniecības līgumu un atslēgt elektroenerģijas piegādi negodprātīgi izmanto lietotāji, kas neatbilst attiecīgajam statusam, Regulatora ieskatā, arī Noteikumu projekta 26.¹ punktā noteiktais aizliegums tirgotājam izbeigt tirdzniecības līgumu būtu attiecināms tikai uz aizsargātajiem lietotājiem (ETL 1. panta otrās daļas 3. punkta izpratnē), nevis visiem elektroenerģijas lietotājiem.
       Vienlaikus jānorāda, ka saskaņā ar likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 32. panta trešo daļu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam un lietotājam ir tiesības strīdu risināt tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, nevēršoties regulatorā ar iesniegumu par strīda izskatīšanu. Savukārt minētā panta sestā daļa noteic, ka strīdu par zaudējumiem, maksājuma dokumentiem vai parāda piedziņu izskata tiesa Civilprocesa likumā  noteiktajā kārtībā. Minētais attiecas uz strīdu izskatīšanu visās regulējamās nozarēs, tostarp enerģētikā. Arī ETL 5. panta trešā daļa noteic, ka strīdus par sistēmas dalībnieku vai elektroenerģijas tirgotāju izsniegtajiem rēķiniem izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
       Ņemot vērā minēto, būtu apsverama nepieciešamība aizliegumu tirgotājam vienpusēji izbeigt elektroenerģijas tirdzniecības līgumu un aizliegumu atslēgt aizsargātā lietotāja objektu attiecināt ne tikai uz gadījumiem, kad strīdu par tirgotāja sniegto pakalpojumu kvalitāti izskata Regulators, bet arī uz gadījumiem, kad attiecīgs strīds starp aizsargāto lietotāju un tirgotāju tiek izskatīts tiesā.
       Ievērojot minēto, nepieciešams precizēt Projekta 26.¹ punktu un papildināt Anotāciju, kas saistīta ar šajā punktā noteikto regulējumu. Papildus Projekta 26.¹ punktam Projektā būtu jāietver normas, kas novērš Projekta 26.¹ punktā noteiktā aizlieguma ļaunprātīgu izmantošanu

-

       Piedāvātā 6.¹ punkta redakcija ietver terminu “algebriskā metode”, kura skaidrojums nav sniegts enerģētikas jomu regulējošos normatīvajos aktos.
       Ievērojot minēto, nepieciešams precizēt Projekta 6.¹ punktu vai Anotācijā sniegt skaidrojumu, ko nozīmē “algebriskā metode”. Proti, “algebriskā metode” nozīmē, ka katra fāze tiek uzskaitīta atsevišķi un tajā patēriņš un ģenerācija tiek saskaitīti algebriski (ar “+” un “−”). Plūsmas starp fāzēm netiek savstarpēji kompensētas.
 

-

       Atbilstoši ETL 32.³ panta pirmajai daļai dinamiskas elektroenerģijas cenas līgums ir  elektroenerģijas piegādes līgums starp elektroenerģijas tirgotāju un galalietotāju, kurā atspoguļotas elektroenerģijas cenu variācijas elektroenerģijas tirgū katrā tirdzniecības intervālā. Tomēr praksē pastāv arī tādi dinamiskās jeb mainīgās cenas līgumi, kur elektroenerģijas cena ir mainīga nevis katrā tirdzniecības intervālā, bet citā laika periodā, piemēram, mēneša, dienas vai konkrētu stundu ietvaros.
       Vērtējot Projekta 72. punkta redakciju kopsakarā ar 72.¹ punkta redakciju (kas nosaka elektroenerģijas piegādes pārtraukšanas kārtību mājsaimniecības lietotājam ar fiksētas elektroenerģijas cenas līgumu), Regulators secina, ka minētie Projekta punkti neietver elektroapgādes pārtraukšanas kārtību tiem mājsaimniecības lietotājiem, kuru līgums paredz mainīgu elektroenerģijas cenu, bet neatbilst dinamiskas cenas līguma definīcijai. Tāpat Regulators secina, ka šāda kārtība nav iekļauta arī citos Projekta punktos.
       Ievērojot minēto, nepieciešams attiecīgi papildināt Projektu, iekļaujot tajā kārtību, kādā pārtrauc elektroenerģijas piegādi mājsaimniecības lietotājam ar mainīgu elektroenerģijas cenas līgumu, kurš neatbilst dinamiskas elektroenerģijas cenas līguma definīcijai.

-

       Atbilstoši ETL 32.³ panta pirmajai daļai dinamiskas elektroenerģijas cenas līgums ir  elektroenerģijas piegādes līgums starp elektroenerģijas tirgotāju un galalietotāju, kurā atspoguļotas elektroenerģijas cenu variācijas elektroenerģijas tirgū katrā tirdzniecības intervālā. Tomēr praksē pastāv arī tādi dinamiskās jeb mainīgās cenas līgumi, kur elektroenerģijas cena ir mainīga nevis katrā tirdzniecības intervālā, bet citā laika periodā, piemēram, mēneša, dienas vai konkrētu stundu ietvaros.
       Vērtējot Projekta 73. punkta redakciju kopsakarā ar 73.¹ punkta redakciju (kas nosaka elektroenerģijas piegādes pārtraukšanas kārtību lietotājam, kas nav mājsaimniecības lietotājs un kam ir fiksētas elektroenerģijas cenas līgums), Regulators secina, ka minētie Projekta punkti neietver elektroapgādes pārtraukšanas kārtību tiem lietotājiem, kas nav mājsaimniecības lietotāji un kuru līgums paredz mainīgu elektroenerģijas cenu, bet neatbilst dinamiskas cenas līguma definīcijai. Tāpat Regulators secina, ka šāda kārtība nav iekļauta arī citos Projekta punktos.
       Ievērojot minēto, nepieciešams attiecīgi papildināt Projektu, iekļaujot tajā kārtību, kādā pārtrauc elektroenerģijas piegādi lietotājam, kas nav mājsaimniecības lietotājs un kam ir mainīgas elektroenerģijas cenas līgums, kurš neatbilst dinamiskas elektroenerģijas cenas līguma definīcijai.

-