Atzinums

Anotācijas 1.3.sadaļā norādīts, ka ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek noteikts, ka saskaņā ar Regulas Nr. 2019/317 31. panta 6. punktu izmaksas par pakalpojumiem, ko Latvijas gaisa satiksme ir sniegusi noteikumu 3.punktā minētajiem lidojumiem, tiek segtas no valsts budžeta attiecīgo resoru ministriju budžetiem, tomēr ne anotācijā, ne noteikumu projektā nav norādes uz konkrētām ministrijām, savukārt anotācijas 3.sadaļā tiek sniegta informācija par negatīvu ietekmi uz budžetu. Lūdzam precizēt sniegto informāciju, konkrēti norādot, no kuru ministriju budžetiem būtu sedzamas izmaksas par pakalpojumiem, ko Latvijas gaisa satiksme ir sniegusi noteikumu 3.punktā minētajiem lidojumiem, kas ir atbrīvoti no maksas, kā arī attiecīgi izvērtēt un precizēt noteikumu projekta 5.punktā piedāvāto jaunā 3.¹ punkta redakciju.

-

Saistībā ar noteikumu projekta 5. punktu, kas paredz papildināt ar 3.¹ punktu, ka saskaņā ar Regulas Nr. 2019/317 31. panta 6. punktu izmaksas par pakalpojumiem, ko Latvijas gaisa satiksme sniedz šo noteikumu 3. punktā  minētajiem lidojumiem, sedz no valsts budžeta, anotācijas 3. sadaļā norādīta negatīva ietekme uz budžetu 2025. gadā 400 000 euro, 2026. gadā 450 000 euro, 2027. gadā 500 000 euro un 2028. gadā 550 000 euro apmērā, nesniedzot informāciju, kā attiecīgo finansējumu plānots nodrošināt. Vēršam uzmanību, ka izskatīšanai Ministru kabinetā nav virzāmi tādi noteikumu projekti, kuru īstenošanai nav nodrošināts finansējums.
Norādām, ka 2024.gada 30.aprīlī ir stājušies spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumi (jaunie ES fiskālie noteikumi), saskaņā ar tiem 2025.gada 21.janvārī ir apstiprināts Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025. – 2028.gadam, kurā noteikta saistoša izdevumu pieauguma trajektorija, kas līdz ar Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem ir jāņem vērā turpmāko gadu valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas procesā. Balstoties uz šī brīža prognozēm, iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas, kas ministrijām un citām centrālajām iestādēm jāņem vērā arī noteikumu projektu izstrādē. Gatavojot valsts budžetu 2025.gadam, tika plānots, ka budžeta deficīts būs 2,9% apmērā no IKP, bet Eiropas Komisijas deficīta novērtējums ir augstāks. Tāpēc ir ļoti būtiski uzraudzīt budžeta faktisko izpildi jau saplānotiem pasākumiem un neradīt papildu risku 3% no IKP robežas pārsniegšanai. Turklāt pie situācijas, ja budžeta ieņēmumi 2025.gadā nepildīsies kā plānots, jau šobrīd var veidoties situācija, ka jāveic pasākumi izdevumu samazināšanai.
Tas nozīmē, ka jauni pasākumi nedrīkst palielināt vispārējās valdības budžeta deficītu ne 2025.gadam, ne sekojošajiem gadiem. Papildus izdevumu finansēšana iespējama, piedāvājot jaunus diskrecionāros ieņēmumu pasākumus (piemēram, izmaiņas ieņēmumu bāzē vai likmēs) vai samazinot citus izdevumus, lai rastu nepieciešamo finansējumu jaunu pasākumu finansēšanai.
Ņemot vērā iepriekš norādīto, kā arī sniegto iebildumu pie anotācijas 1.3.sadaļas, lūdzam precizēt anotācijas 3.sadaļā sniegto informāciju, vienlaikus norādot, kādi izdevumi un kuru ministriju budžetos tiks samazināti vai arī kādi diskrecionāri ieņēmumu pasākumi tiks īstenoti, lai attiecīgās ministrijas nodrošinātu noteikumu projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu, neradot negatīvu ietekmi uz budžetu. Papildus lūdzam anotācijas 3.sadaļas 6.punktā norādīt aprēķinu, kā noteikts izmaksu apmērs.
 

-