Projekta ID
25-TA-83Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
28.04.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Izvērtējama projekta atbilstība valsts informācijas sistēmas izveidošanas prasībām un izveidotās normatīvo tiesību aktu sistēmas kvalitāte.
1. Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.1 daļa noteic, ka valsts informācijas sistēmu izmanto, pamatojoties uz ārējiem normatīvajiem aktiem, kuros norāda valsts informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju funkciju, uzdevumu un mērķu sasniegšanai. Savukārt Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.2 daļa noteic, ka Ministru kabineta noteikumos regulē valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu. No minētā izriet, ka likumā ir nosakāma informācijas sistēmā iekļaujamā informācija, bet Ministru kabineta noteikumos detalizējams informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjoms.
Attiecīgi lūdzam izvērtēt projekta atbilstību Valsts informācijas sistēmu likumā noteiktajām valsts informācijas sistēmas izveidošanas prasībām.
2. Speciālo zināšanu apguves regulējums ir sadalīts starp šo projektu un Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par speciālajām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā" (25-TA-75). Līdz ar to izvērtējams, vai šāds regulējuma sadalījums patiešām ir optimāls no normatīvā regulējuma skaidrības viedokļa.
Papildus norādām, ka projekta anotācijā būtu jāietver vismaz minimāls skaidrojums par projektā esošo regulējumu. Lai arī atsauces uz citiem normatīvo aktu projektiem ir pieļaujamas, tās nevar aizstāt skaidrojumu par šo projektu. Ņemot vērā minēto, lūdzam attiecīgi papildināt projekta anotāciju, nodrošinot pilnīgu informāciju par esošo regulējumu.
1. Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.1 daļa noteic, ka valsts informācijas sistēmu izmanto, pamatojoties uz ārējiem normatīvajiem aktiem, kuros norāda valsts informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju funkciju, uzdevumu un mērķu sasniegšanai. Savukārt Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.2 daļa noteic, ka Ministru kabineta noteikumos regulē valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu. No minētā izriet, ka likumā ir nosakāma informācijas sistēmā iekļaujamā informācija, bet Ministru kabineta noteikumos detalizējams informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjoms.
Attiecīgi lūdzam izvērtēt projekta atbilstību Valsts informācijas sistēmu likumā noteiktajām valsts informācijas sistēmas izveidošanas prasībām.
2. Speciālo zināšanu apguves regulējums ir sadalīts starp šo projektu un Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par speciālajām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā" (25-TA-75). Līdz ar to izvērtējams, vai šāds regulējuma sadalījums patiešām ir optimāls no normatīvā regulējuma skaidrības viedokļa.
Papildus norādām, ka projekta anotācijā būtu jāietver vismaz minimāls skaidrojums par projektā esošo regulējumu. Lai arī atsauces uz citiem normatīvo aktu projektiem ir pieļaujamas, tās nevar aizstāt skaidrojumu par šo projektu. Ņemot vērā minēto, lūdzam attiecīgi papildināt projekta anotāciju, nodrošinot pilnīgu informāciju par esošo regulējumu.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Projekts nenoteic publiski pieejamās informācijas apjomu par speciālistiem.
Atbilstoši projekta anotācijas 8.1.13. apakšsadaļai, publiski pieejamā informācija par speciālistiem ir būtisks regulējuma elements, kas nodrošina caurskatāmību un ļauj darba devējiem, iestādēm un citām ieinteresētajām personām pārliecināties par speciālista kvalifikācijas aktualitāti un derīgumu. Tomēr projekts nekonkretizē, kāds informācijas apjoms būs publiski pieejams un kā tiks nodrošināta šīs informācijas precizitāte un nepārprotama attiecināmība uz konkrētu personu. Lai arī informācijas apjoms varētu būt secināms no projektā "Noteikumi par speciālajām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā" paredzētā regulējuma, tomēr pirmšķietami tas vairāk atbilst šā projekta regulēšanas priekšmetam.
Tāpat gadījumos, kad vairākiem speciālistiem sakrīt vārds un uzvārds, bez papildu identifikatoriem (piemēram, unikāla speciālista identifikācijas numura), var būt apgrūtināta iespēja pārliecināties par konkrētā speciālista zināšanu apguvi un kvalifikācijas derīguma termiņu.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt, kādi risinājumi tiks izmantoti, lai nodrošinātu speciālistu nepārprotamu identificēšanu.
Atbilstoši projekta anotācijas 8.1.13. apakšsadaļai, publiski pieejamā informācija par speciālistiem ir būtisks regulējuma elements, kas nodrošina caurskatāmību un ļauj darba devējiem, iestādēm un citām ieinteresētajām personām pārliecināties par speciālista kvalifikācijas aktualitāti un derīgumu. Tomēr projekts nekonkretizē, kāds informācijas apjoms būs publiski pieejams un kā tiks nodrošināta šīs informācijas precizitāte un nepārprotama attiecināmība uz konkrētu personu. Lai arī informācijas apjoms varētu būt secināms no projektā "Noteikumi par speciālajām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā" paredzētā regulējuma, tomēr pirmšķietami tas vairāk atbilst šā projekta regulēšanas priekšmetam.
Tāpat gadījumos, kad vairākiem speciālistiem sakrīt vārds un uzvārds, bez papildu identifikatoriem (piemēram, unikāla speciālista identifikācijas numura), var būt apgrūtināta iespēja pārliecināties par konkrētā speciālista zināšanu apguvi un kvalifikācijas derīguma termiņu.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt, kādi risinājumi tiks izmantoti, lai nodrošinātu speciālistu nepārprotamu identificēšanu.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Anotācija (ex-ante)
8.1.13. uz datu aizsardzību
Priekšlikums
Projekta anotācija nesatur skaidrojumu par personas datu apstrādi pēc glabāšanas termiņa beigām un administratīvā pārkāpuma procesa ietekmi uz datu glabāšanas ilgumu.
1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula; turpmāk – Datu regula) 5. panta 1. punkta "e" apakšpunkts noteic, ka dati tiek glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā (glabāšanas ierobežojuma princips). Vienlaikus Datu regula noteic izņēmumus – personas datus var glabāt ilgāk, ciktāl personas datus apstrādās tikai arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos un citos Datu regulā paredzētajos gadījumos.
Ievērojot minēto, lūdzam projekta anotācijā norādīt, vai pēc glabāšanas termiņa beigām personas dati tiek dzēsti vai arhivēti.
2. Projekta anotācijas 8.1.13. apakšsadaļā norādīts: "Informācijai par speciālistam izsniegtu apliecinājumu var būt tieša nozīme, piemēram, kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā, kurā iesaistīta nepilngadīga persona". Tomēr projekta anotācija nesatur skaidrojumu par to, kā administratīvā pārkāpuma process var ietekmēt datu glabāšanu.
Līdz ar to lūdzam papildināt projekta anotāciju ar skaidrojumu par administratīvā pārkāpuma procesa iespējamo ietekmi uz personas datu glabāšanas ilgumu.
1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula; turpmāk – Datu regula) 5. panta 1. punkta "e" apakšpunkts noteic, ka dati tiek glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā (glabāšanas ierobežojuma princips). Vienlaikus Datu regula noteic izņēmumus – personas datus var glabāt ilgāk, ciktāl personas datus apstrādās tikai arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos un citos Datu regulā paredzētajos gadījumos.
Ievērojot minēto, lūdzam projekta anotācijā norādīt, vai pēc glabāšanas termiņa beigām personas dati tiek dzēsti vai arhivēti.
2. Projekta anotācijas 8.1.13. apakšsadaļā norādīts: "Informācijai par speciālistam izsniegtu apliecinājumu var būt tieša nozīme, piemēram, kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā, kurā iesaistīta nepilngadīga persona". Tomēr projekta anotācija nesatur skaidrojumu par to, kā administratīvā pārkāpuma process var ietekmēt datu glabāšanu.
Līdz ar to lūdzam papildināt projekta anotāciju ar skaidrojumu par administratīvā pārkāpuma procesa iespējamo ietekmi uz personas datu glabāšanas ilgumu.
Piedāvātā redakcija
-
