Atzinums

AS “mogo”, reģistrācijas Nr. 50103541751, turpmāk – AS “mogo”, ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādātajiem likumprojektiem (26-TA-745, 26-TA-751, 26-TA-744, 26-TA-736, 26-TA-748, 26-TA-749), turpmāk – Likumprojekti, kas saistīti ar uzraudzības maiņu no Patērētāju tiesību aizsardzības centra, turpmāk – PTAC, uz AS “Latvijas Banka”, turpmāk – Latvijas Banka.

AS “mogo” iebilst pret Likumprojektu tālāku virzību uz apstiprināšanu redakcijā, kādā tie ir šobrīd, jo tie tiek virzīti bez pietiekama ietekmes izvērtējuma uz nozari kopumā, tajā skaitā, bet ne tikai attiecībā uz administratīvo slogu, kāds būs tirgus dalībniekiem, tirgus dalībnieku izmaksu apjomu, kas attiecas uz speciālās atļaujas (licences) saņemšanu un ikgadējo maksu, kā arī uz pašreizējo normatīvo aktu interpretācijas un piemērošanas prakses pēctecību.
AS “mogo” ir pamatotas bažas, ka līdz ar uzraudzības institūcijas maiņu šobrīd spēkā esošie normatīvie akti var tikt interpretēti un piemēroti atšķirīgi, kas rada būtisku nenoteiktību un ierobežo AS “mogo” iespējas pielāgot savu komercpraksi jaunajām prasībām, kā arī pastāv risks, ka var tikt veidota nevienveidīga prakse.
PTAC ir izstrādājis vairākas vadlīnijas, piemēram, attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas likuma un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma piemērošanu, taisnīga patērētāja kreditēšanas līguma sastādīšanu, patērētāju spējām atmaksāt kredītu novērtēšanu un patērētāju kreditēšanas reklāmu. Pašreiz izstrādātie Likumprojekti un to anotācijas nesniedz skaidrību par minētajās vadlīnijās iekļautās prakses turpmāku piemērošanas pēctecību, kā arī to, vai un kādā apjomā līdzšinējā PTAC prakse tiks saglabāta vai tiks ieviesta pilnībā jauna.

[1] Par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, turpmāk – PTAL.
No plānotajiem grozījumiem PTAL izriet, ka ievērojami tiks samazināta maksa par speciālās atļaujas (licences) saņemšanai iesniegto dokumentu un informācijas izskatīšanu, kā arī mainīta maksa par kapitālsabiedrības uzraudzību, kas turpmāk būs atkarīga no kapitālsabiedrības vidējās patērētājiem izsniegto kredītportfeļu apjoma vērtības katrā kalendārā gada ceturksnī.
AS “mogo” ieskatā šīs izmaiņas nākotnē var būtiski ietekmēt tās un arī citu tirgus dalībnieku turpmāko darbību un attīstības iespējas, jo tirgus dalībniekiem attīstoties, maksa par uzraudzību būtiski pieaugs. Saskaņā ar pašreizējiem aprēķiniem un AS “mogo” nākotnes darbības prognozēm uzraudzības maksa būs tuvu 100’000 EUR, kas ir gandrīz divas reizes lielāka nekā pašreizējā maksa par uzraudzību.  Šādas izmaiņas pārkāpj tiesiskās paļāvības principu, jo AS “mogo” savu darbību un nākotnes mērķus ir balstījusi, pamatojoties uz pašlaik spēkā esošo uzraudzības maksu.
Papildus minētajam norādāms, ka grozījumos paredzēts, ka maksa būs līdz 0,033% no kapitālsabiedrības vidējās patērētājiem izsniegto kredītu kredītportfeļa apjoma vērtības katrā kalendārā gada ceturksnī, taču nav noteikti kritēriji, kā šī maksa tiks noteikta, proti, kādos gadījumos tā būs 0,033% un kādos mazāka.
AS “mogo” norāda, ka anotācijā nav vērtēts, kā minēto maksu izmaiņas ietekmēs tirgus dalībniekus, kāds ir to ekonomiskais pamatojums samērā ar uzraudzības izmaksām, kā arī nav sniegts pamatojums šo izmaksu samērīgumam. Anotācijā arī nav vērtētas alternatīvas iespējas, proti, vai mērķi nav iespējams sasniegt ar mazāk ietekmējošiem līdzekļiem.
Ņemot vērā minēto, AS “mogo” aicina atkārtoti izvērtēt grozījumos noteikto licencēšanas un uzraudzības maksas apmēru samērā ar faktiskajām uzraudzības izmaksām, kā arī izvērtējot alternatīvus finansēšanas modeļus. Gadījumā, ja grozījumos minētā maksa paliek spēkā esošajā redakcijā, tad paredzēt pārejas mehānismu, lai AS “mogo” un arī citi tirgus dalībnieki varētu pakāpeniski pielāgoties jaunajām izmaiņām.

[2] Par grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas likumā, turpmāk – NILLTPFNL.
AS “mogo” ieskatā grozījumi NILLTPFNL būtu jāskata plašākā kontekstā, jo pašlaik spēkā esošā redakcija rada būtisku nevienlīdzību starp finanšu iestāžu piekļuvi datiem, proti, daļai finanšu iestāžu ir nodrošināta bezmaksas piekļuve valsts informācijas sistēmu un reģistru datiem, savukārt daļai, tajā skaitā, AS “mogo”, šāda piekļuve tiek nodrošināta tikai par maksu, turklāt ar sarežģītu tehnisko piekļuvi. Plānoto izmaiņu rezultātā uzraudzības prasības kļūs vienotas un centralizētas, bet piekļuve datiem, kas nepieciešami šo prasību izpildei, saglabāsies nevienlīdzīga, tādējādi radot nevienlīdzīgus apstākļus un nekonsekvenci. Līdz ar to AS “mogo” ieskatā likumprojekts pašreizējā redakcijā ir nepilnīgs, jo tas vērsts tikai un uzraudzības institūcijas maiņu, taču neatrisina galveno problēmu – vienlīdzīgu un efektīvu NILLTPFN prasību izpildes instrumentu nodrošināšanu visiem tirgus dalībniekiem, kuriem ir līdzvērtīgi pienākumi.
Papildus minētajam, AS “mogo” norāda, ka anotācijā nav analizēta grozījumu ietekme uz turpmāku uzraudzību un tās praktiskajiem piemērošanas aspektiem, tajā skaitā, bet ne tikai, uz turpmāko datu pieprasījumu apjomu, tādējādi radot būtisku nenoteiktību.
Ņemot vērā minēto, AS “mogo” aicina:
pārskatīt esošo regulējumu plašākā kontekstā, proti, nodrošinot finanšu iestādēm vienlīdzīgas iespējas bez maksas piekļūt valsts informācijas sistēmām un reģistriem, ciktāl šī informācija nepieciešama NILLTPFNL noteikto klienta izpētes, riska novērtēšanas un darījumu uzraudzības pienākumu izpildei. Tādējādi uzlabojot klientu izpētes kvalitāti;
NILLTPFNL anotācijā veikt visaptverošu izvērtējumu par uzraugošās institūcijas maiņas ietekmi uz tirgus dalībniekiem, kā arī sniedzot skaidru aprakstu par uzraudzības funkciju praktisko piemērošanu.
[3] Par grozījumiem Reklāmas likumā.
No grozījumiem Reklāmas likumā izriet, ka finanšu pakalpojumu jomā reklāmas prasības un to piemērošanas kārtību turpmāk noteiks Latvijas Banka. Šādas izmaiņas var būtiski ietekmēt AS “mogo” turpmāko komercpraksi.
Turklāt Reklāmas likuma anotācijā nav veikts izvērtējums, kā Latvijas Banka īstenos reklāmas regulējuma funkciju. Tāpat anotācijā nav vērtēti alternatīvi risinājumi, kā arī tas, kāda ietekme grozījumiem būs uz tirgus regulējumu kopumā.
Papildus AS “mogo” norāda, ka attiecībā uz finanšu pakalpojumu reklāmu šobrīd tiek izskatīti būtiski grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (Nr. 694/Lp14), kuru mērķis ir atvieglot pašreiz spēkā esošos ierobežojumus.
Grozījumi Reklāmas likumā tiek veidoti pirms ir zināms turpmākais regulējums finanšu pakalpojumu reklāmas jomā, kas rada būtisku nenoteiktību, jo ne AS “mogo”, ne arī citiem tirgus dalībniekiem nav iespējams prognozēt ne turpmāko reklāmas regulējumu, ne uzraudzības pieeju.
Ņemot vērā minēto, AS “mogo” aicina papildināt Reklāmas likuma anotāciju, nodrošinot skaidru izvērtējumu par Latvijas Bankas regulējumu un tā ietekmi uz tirgu kopumā, tādējādi nodrošinot prognozējamu regulatīvo pieeju.

[4] Par grozījumiem “Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”.
AS “mogo” norāda, ka minēta likuma anotācija neietver visaptverošu vērtējumu par turpmāko Latvijas Bankas uzraudzību negodīgas komercprakses jomā, kā arī tajā nav definēti Latvijas Bankas sankciju piemērošanas principi negodīgas komercprakses jomā. Šādas izvērtējuma neesamība ierobežo AS “mogo” spējas saprātīgi prognozēt Latvijas Bankas rīcību un attiecīgi pielāgot savu komercpraksi.
AS “mogo” ieskatā pastāv arī bažas, ka vienas un tā pašas normas var tikt interpretētas atšķirīgi, tādējādi veicinot nevienveidīgas prakses veidošanos.
Ņemot vērā minēto, AS “mogo” aicina noteikt konkrētus pamatprincipus Latvijas Bankas uzraudzībai negodīgas komercprakses jomā, kā arī paredzēt kā tiks ievērota PTAC līdzšinējā interpretācija vai kādā apjomā tā tiks mainīta.
 

Apkopojot iepriekš minēto, AS “mogo” ieskatā Likumprojektu anotācijas satur būtiskus trūkumus attiecībā uz grozījumu ietekmes izvērtējumu, alternatīvu risinājumu analīzi, īpaši attiecībā uz licencēšanas un uzraudzības maksas apmēru, datu pieprasījumu apjomu, pārejas mehānisku skaidrību, turpmākās uzraudzība pieejas paredzamību un intensitāti, kā arī sankciju piemērošanas kritērijiem. Līdz ar to pastāv risks, ka normu piemērošana pēc reformas var būt nevienveidīga, kā rezultātā AS “mogo” var tikt radītas būtiskas papildu izmaksas.

-