Atzinums

Noteikumu projekta anotācijas 5.sadaļā par tiesību akta projekta atbilstību Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām norādīts, ka noteikumu projekts šo jomu neskar.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar anotācijas 1.sadaļā norādīto viens no noteikumu projekta izstrādes pamatiem tieši ir ir pārkāpuma procedūrā norādīto neatbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem novēršana, t.i., Latvijas normatīvo aktu atbilstības nodrošināšana saistībām pret Eiropas Savienību. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt anotācijas 5.sadaļu ar attiecīgo informāciju.

-

Ievērojot to, ka projekta 3. pielikumā tiek paredzēts apstrādāt personu datus, lūdzam atbilstoši aizpildīt arī šo anotācijas sadaļu.

-

Eiropas Komisijas (EK) Formālajā paziņojumā pārkāpuma procedūras lietā Nr. 2021/2155 par Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta direktīvas (ES) 2017/541  par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (turpmāk – direktīva) 24. panta 2. punktu norādīts, ka: “(..) Lai gan Latvijas tiesību aktos ir paredzēti palīdzības un atbalsta pakalpojumi cietušajiem, Latvijas tiesību aktos nav noteikumu, kas garantētu, ka šādi atbalsta pakalpojumi terorismā cietušajiem tiks sniegti tūlīt pēc teroristu uzbrukuma un tik ilgi, cik nepieciešams. Gluži pretēji, piemēram, attiecībā uz emocionālo un psiholoģisko atbalstu, ko sniedz terorismā cietušajiem saskaņā ar Direktīvas 24. panta 3. punkta a) apakšpunktu, Latvijas tiesību aktos ir noteikts, ka to sniedz vienā no šādiem veidiem: vai nu kā sociālās rehabilitācijas kursu, kas ilgst līdz 30 dienām, vai ne vairāk kā desmit 45 minūšu ilgas konsultācijas ar psihologu, juristu vai sociālo darbinieku (Noteikumi Nr. 790, 4. punkts). Tas ir pretrunā 24. panta 2. punkta tvērumam, kurā noteikts, ka šādus pakalpojumus sniedz tik ilgi, cik nepieciešams. (..)”.

Minēto neatbilstību plānots novērst ar noteikumu projektā paredzēto 4.¹punktu. 
Tomēr vēršam uzmanību, ka no piedāvātās 4.¹ punkta redakcijas nav skaidrs, vai EK norādītā neatbilstība tiešām tiek novērsta, jo piedāvātais 4.¹punkts tāpat atsaucas uz noteikumu 4. punktā noteiktajiem pakalpojumiem, kas nosaka arī pakalpojumu sniegšanas apjoma un ilguma ierobežojumus. Līdz ar to nav viennozīmīgi skaidrs, vai 4.¹punktā paredzētais individuāli nosakāmais pakalpojumu sniegšanas ilgums var pārsniegt  4.punktā noteikto.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt 4.¹punktu, piemēram, atbilstoši EK Formālajā paziņojumā minētajam skaidri nosakot, ka terorismā cietušām personām sniegto pakalpojumu ilgums, pamatojoties uz individuālu novērtējumu un nepieciešamību, var pārsniegt 4.punktā noteikto ilgumu/apjomu.
 

-

Atbilstoši noteikumu 9. punktam cietušo rehabilitācijas pakalpojumu administrē pašvaldības sociālais dienests, kurā persona pieprasījusi pakalpojumu vai kurā atrodas personas izvēlētais pakalpojuma sniedzējs (turpmāk – sociālais dienests). Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt nepieciešamību papildināt noteikumu projekta 4.¹ punkta otro teikumu ar nosacījumu, ka kursa ilgumu nosaka un izvērtē arī sociālais dienests, ne tikai pakalpojuma sniedzējs. 

-

Projektā ir paredzēts, ka persona krīzes dzīvokļa pakalpojumu var saņemt kopā ar saviem nepilngadīgajiem bērniem. Lūdzam skaidrot projekta anotācijā, kas šādā gadījumā notiek ar pilngadīgu bērnu, bet, kurš vēl iegūst izglītību un dzīvo kopā ar attiecīgo personu, kas saņem krīzes dzīvokļa pakalpojumu, kā arī nepieciešamības gadījumā precizēt projekta 4.³ ievaddaļu.

-

Projekta anotācijā ir skaidrots, ka krīzes dzīvokļa pakalpojumā ir iespējams segt arī citus sadzīvei nepieciešamo izdevumus, individuāli izvērtējot to nepieciešamību. Tomēr norādāms, ka projektā nav ietverts nosacījums, ka citus izdevumus sedz, individuāli tos izvērtējot. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektu atbilstoši anotācijā ietvertajam skaidrojumam.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju, ka attiecīgo pakalpojumu var pagarināt līdz 180 dienām vai 120 konsultācijām, ņemot vērā, ka katrs gadījums tiks izvērtēts atsevišķi un, iespējams, tiks konstatēts, ka nav nepieciešms tik ilgs atbalsta sniegšanas laiks.

-

Lai saņemtu 4.3. apakšpunktā minēto krīzes dzīvokļa pabalstu persona vai tās likumiskais pārstāvis sociālās rehabilitācijas institūcijā vai sociālajā dienestā iesniedz sociālā dienesta vai pakalpojuma sniedzēja speciālista veikto cietušās personas veselībai un dzīvībai bīstamo faktoru novērtējumu. Lūdzam izvērtēt, vai nebūs tādi gadījumi, kad sociālajā dienestā jau ir šis novērtējums, ņemot vērā, ka novērtējumu var veikt sociālā dienesta speciālists. Tādos gadījumos, atbilstoši labas pārvaldības principam, iestāde nepieprasa vēlreiz iesniegt informāciju, kura jau ir tās rīcībā. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt nepieciešamību precizēt projekta 16.4. apakšpunktu.

-

Lūdzam izvērtēt šī punkta atbilstību noteikumu 19.3.2. apakšpunktam, kas paredz, ka sociālais dienests pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt cietušo rehabilitācijas pakalpojumu, ja pēc iepriekšējā cietušo rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas pabeigšanas nav pagājuši 12 mēneši, izņemot šo noteikumu  4.² un 42. punktā minētos gadījumus un nepieciešamības gadījumā iekļaut atsauci uz 4.¹ punktu.

-

Ņemot vērā to, ka pielikumā ietvertā informācija paredz apstrādāt sensitīvos personu datus, lūdzam papildināt projekta anotāciju ar informāciju atbilstoši Vispārīgajai datu aizsradzības regulai par šādu personu datu apstrādi, tai skaitā, mērķi, pamatojumu, glabāšanas ilgumu, kā arī datu apstrādes pārzini un apstrādātāju.

-

Ierosinām redakcionāli precizēt šo normu, jo tā ir grūti uztverama. Norādāms, ka spēkā esošā norma ir daudz saprotamāka un uztveramāka, līdz ar to, nav saprotams, kāpēc ir veikti grozījumi esošajā regulējumā.

-