Atzinums

Projekta ID
26-TA-352
Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
11.06.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Lūdzam anotācijas 1.3. apakšsadaļā un 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā norādīt, vai projekta 23. punktā ietvertais noteikumu 38. punkts izriet no Eiropas Savienības tiesību akta (piemēram, vai pārejas noteikums izriet no regulas pārejas noteikumu piemērošanas). Alternatīvi lūdzam pamatot normas nepieciešamību pēc būtības. 
Piedāvātā redakcija
-
2.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Vēršam uzmanību, ka skaidrojums par noteikumu 8.17. apakšpunktā veiktajām izmaiņām neatbilst projekta redakcijai. Proti, anotācijā skaidrots, ka: "Lai atteiktos no prasībām zvejniekiem uz kuģa glabāt visus dokumentus, ņemot vērā dokumentu pieejamību elektroniskajos reģistros, kā atī ar zveju saistīto dokumentu pieejamību informācijas sistēmā, noteikumu projekta 8. punkts (noteikumu Nr. 296 8.17. apakšpunkts) neparedz zvejnieka pienākumu uz kuģa turēt visus prasītos dokumentus, ja tiem ir digitāla piekļuve." Savukārt noteikumu 8.17. apakšpunkts paredz, ka, "ja kuģis zvejo vai izkrauj nozveju ārpus šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajiem ūdeņiem, glabāt uz kuģa papildu pilnvarojumu (īpašu atļauju) un zvejas atļauju (licenci), kā arī citu dokumentāciju, ko paredz Eiropas Savienības tieši piemērojamie normatīvie akti". Normā nav minēts, ka attiecīgus dokumentus neglabā tad, ja tie ir digitāli pieejami, bet gan tad, ja to neparedz Eiropas Savienības tieši piemērojamie normatīvie akti (turklāt attiecībā uz normā minētajiem dokumentiem - papildu pilnvarojumu (īpašu atļauju) un zvejas atļauju (licenci) - šāda atkāpe nav paredzēta). Attiecīgi lūdzam precizēt anotācijā norādīto problemātiku un risinājumu, sniedzot izmaiņām atbilstošu pamatojumu, vai arī, ja nepieciešams, precizēt projektu.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Anotācija (ex-ante)
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Iebildums
Lūdzam anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā skaidrot Padomes 2009. gada 20. novembra Regulas (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (konsolidētās versijas) 9. panta 4. punktā paredzētās rīcības brīvības izmantošanu vai neizmantošanu un sniegt pamatojumu.
Vienlaikus lūdzam izvērtēt tabulā norādīto informāciju par minētās regulas 41. panta ieviešanu projekta 21. punktā, un to precizēt, vai sniegt izvērstāku skaidrojumu par abu normu saistību.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Lūdzam pamatot noteikumu 17.5. apakšpunkta grozījumu nepieciešamību, jo pašreiz skaidrojums anotācijā nav sniegts. Vienlaikus lūdzam skaidrot, kas ir normā minētā vienošanās un kas to slēdz, kā arī vai šī vienošanās tiek slēgta normā minētā starpvaldību nolīguma izpildes ietvaros.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu visām projekta 10. punktā paredzētajām izmaiņām, tostarp pamatot, kādēļ svītrots noteikumu 12. punkta otrais teikums.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Lūdzam precizēt un papildināt anotācijā ietverto skaidrojumu par noteikumu 17.4. apakšpunkta izmaiņām. Pirmkārt, lūdzam precizēt teikumu: "Noteikumu Nr. 296 17.4. apakšpunktā ir noteikts, ka zveja ar zivju un plekstu vadiem Rīgas līča piekrastes ūdeņos ir aizliegta." Proti, noteikumu 17.4. apakšpunkts pašreiz spēkā esošajā redakcijā paredz, ka aizliegta ir zveja ar zivju un plekstu vadiem Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos – visu gadu, izņemot zveju ar ēsmas zivtiņu vadu." Papildus aicinām skaidrot, kādēļ svītroti vārdi "izņemot zveju ar ēsmas zivtiņu vadu".
Piedāvātā redakcija
-
7.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Aicinām precizēt atsauci uz "normatīvajiem aktiem", atsaucoties uz normatīvajiem aktiem noteiktā jomā atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 137. punktam. Līdzīgi aicinām precizēt arī citas projekta vienības. Papildus aicinām precizēt atsauci uz regulas vienību (proti, 23. pants, nevis punkts).
Piedāvātā redakcija
-
8.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Aicinām precizēt atsauci uz Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, norādot uz Eiropas Savienības tieši piemērojamiem normatīvajiem aktiem, vienlaikus precizēt normatīvo aktu jomu. 
Piedāvātā redakcija
-
9.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Aicinām projektā konkretizēt vai anotācijā skaidrot, kas un kā nosaka mencu piezvejas limitu ("ir noteikts mencu piezvejas limits").
Piedāvātā redakcija
-
10.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Norādām, ka saskaņā ar Komerclikuma 18. pantu termins „uzņēmums” apzīmē organizatoriski saimniecisku vienību un nevis komercdarbības vai saimnieciskās darbības subjektu. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt projektu, termina „uzņēmums” vietā izmantojot terminu „komersants” vai „saimnieciskās darbības veicējs”.
Piedāvātā redakcija
-
11.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Aicinām sniegt anotācijā izvērstāku skaidrojumu par normas nepieciešamību, ņemot vērā, ka Eiropas Savienības regulas ir tieši piemērojamas. Proti, atgādinām, ka regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos un tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu. Regulu pārņemšanas aizliegums ir noteikts Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā Nr. 39/72 Komisija pret Itāliju, kur tiesa noteica, ka regula automātiski ir nacionālās tiesiskās sistēmas sastāvdaļa. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā, bet tai pašā laikā ir jānodrošina to tiešā piemērošana katrā dalībvalstī. Tas nozīmē, ka dalībvalstij ir pienākums nodrošināt tādu normatīvo bāzi, lai regulas būtu iespējams tieši piemērot. Tātad, dalībvalsts izstrādā tiesību aktus regulas piemērošanai tikai gadījumos, ja regulā ir tieši paredzēts dalībvalstij kāds konkrēts pienākums, piemēram, jānosaka kompetentā vai atbildīgā iestāde, jāparedz sankcijas vai sods par regulas normu pārkāpumu vai nepildīšanu, jānosaka administratīvā procedūra regulā noteikto pasākumu īstenošanai u.tml. Ja norma ietverta, lai noteiktu attiecīgo iestādi, kam sniedzama informācija v.tml., aicinām sniegt attiecīgu skaidrojumu anotācijā.
Piedāvātā redakcija
-