Atzinums

Kategoriski iebilstam pret šādas normas iekļaušanu Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvā.

Būvniecības likuma 21. panta sestajā daļā noteikts, ka būvinspektors, kontrolējot ekspluatācijā pieņemtas būves drošumu, veic vispārīgu vizuālo apskati, kuras laikā fiksē un novērtē redzamos bojājumus un sagatavo atzinumu. Apskates rezultāti var būt par pamatu būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu detalizētai tehniskajai izpētei. Publiskas ēkas apskati veic un atzinumu sagatavo birojā nodarbināts būvinspektors.
Būvinspektors vizuāli apskata ēku un, konstatējot jebkādas iespējamas nedrošuma pazīmes, uzdod ēkas īpašniekam nodrošināt sertificēta būvspeciālista tehnisko apsekošanu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, norma pārsniedz Būvniecības likuma 21. panta sestajā daļā būvinspektoriem noteikto deleģējumu un nepamatoti pārliek atbildību par būves drošību būvinspektoriem.
Šāda kārtība var radīt nesamērīgu administratīvo slogu būvvaldēm un būvinspektoriem, uzliekot pienākumu veikt oficiālu vērtējumu par “nedrošuma pazīmju nekonstatēšanu” un pieņemt būvvaldes administratīvu lēmumu, kas prasa resursus un palielina juridisko atbildību, īpaši apstākļos, kad daudzās pašvaldībās jau pastāv būvvalžu darbinieku trūkums.
Tāpat  šāds regulējums pietiekami nenodrošinātu būvju drošuma uzraudzību un var radīt paaugstinātu risku sabiedrības drošībai, jo tajā nav noteikts ne periodiskās tehniskās apsekošanas termiņš, ne arī kritēriji, kādos gadījumos un kādā laikā tehniskā apsekošana šādā situācijā ir veicama. Līdz ar to tiek radīta tiesiskā nenoteiktība un faktiski pieļauta publisku ēku ilgstoša ekspluatācija bez pienācīgas tehniskā stāvokļa izvērtēšanas.
Piedāvātais punkts rada tiešu interešu konfliktu un funkciju nesaderību, jo būvinspektors, kura loma ir uzraudzīt neatkarīgas apsekošanas esamību, faktiski tiek aicināts aizstāt sertificēta speciālista tehnisko apsekošanu ar vizuālu apskati, apdraudot kontroles sistēmas objektivitāti. Šāda pieeja rada arī neskaidrību par atbildības sadalījumu gadījumos, kad pēc vizuālas apskates vēlāk tiek atklāta bīstamība – vai par to atbildēs būvinspektors?
Periodiskās tehniskās apsekošanas mērķis ir savlaicīgi identificēt būves konstrukciju nolietojumu, bojājumus vai citus defektus, kas ne vienmēr ir vizuāli konstatējami ikdienas ekspluatācijas vai būvinspekcijas laikā. Fakts, ka ēka tiek ekspluatēta tikai daļēji, nenozīmē, ka pārējā ēkas daļa vai nesošās konstrukcijas neietekmē kopējo būves drošumu. Būves konstrukcijas darbojas kā vienots sistēmisks veselums, un defekti neekspluatētajās daļās var radīt risku arī ekspluatētajai ēkas daļai. Pat 10% ekspluatējot ēku, visa publiskā ēka joprojām rada potenciālu apdraudējumu sabiedrības drošībai, ko vizuāla pārbaude (atšķirībā no LBN 405-21 noteiktās periodiskās apsekošanas) nevar pilnvērtīgi novērtēt.
Periodiskās tehniskās apsekošanas veikšana reizi 10 gados ir samērīga un pamatota prasība. Šāds termiņš nodrošina līdzsvaru starp būves drošuma uzraudzību un administratīvo slogu ēkas īpašniekam, vienlaikus ļaujot savlaicīgi konstatēt konstrukciju nolietojumu, bojājumus vai citus defektus, kas var apdraudēt publiskās ēkas drošu ekspluatāciju.
Aicinām:
- svītrot 31.⁶. punktu, vai alternatīvi, aizstāt to ar prasību ēkas īpašniekam iesniegt sertificēta būvspeciālista apliecinājumu par konkrētās ekspluatējamās daļas drošumu;
- svītrot normu attiecībā uz būvvaldes pienākumu pieņemt lēmumu pamatojoties uz būvinspektora atzinumu. Jāievēro Būvniecības likumā definētā būvvaldes kompetence.

-

Lūdzam izvērtēt 9.2. apakšpunktā iekļautās normas samērīgumu un piemērošanu praksē, kā arī normas ievērošanas kontroles mehānismu, jo faktiski tā paredz, ka pirms būves vai tās daļas atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas, konservācijas būvprojekta izstrādes vai konservācijas pārtraukšanas būvprojekta izstrādātājam visos gadījumos jāveic objekta apsekošana un jāidentificē tehniskās apsekošanas nepieciešamība atbilstoši būvprojekta izstrādātāja noteiktajam apjomam.

 

-

Būvniecības informācijas sistēmā ģenerē dokumentu tehniskās apsekošanas atzinumu, līdzīgi kā atzinumi par būves pārbaudi. Lūdzam skaidrot pievienošanu sistēmā.

-

Lūdzam skaidrot, kā tiks izdarīts secinājums par to, ka “ēka faktiski netiek ekspluatēta” un kura persona ir tiesīga iesniegt aprēķinu.

Pat gadījumā, ja ir pieņemts kāds iestādes lēmums, no kura izriet, ka ēku nedrīkst ekspluatēt, tas vēl nenozīmē, ka tā arī faktiski netiek ekspluatēta. Šādos apstākļos, kurš un kādā veidā drīkstēs nonākt pie secinājuma, ka ēkas faktiskā ekspluatācija nenotiek un līdz ar to ir pieļaujams neveikt ēkas periodisko tehnisko apsekošanu?

Tāpat nepieciešams norādīt, kas veic šo novērtējumu.
 

-

Lūdzam skaidrot, kā tiks izdarīts secinājums par to, ka “ēka faktiski netiek ekspluatēta” un kura persona ir tiesīga iesniegt aprēķinu.

Pat gadījumā, ja ir pieņemts kāds iestādes lēmums, no kura izriet, ka ēku nedrīkst ekspluatēt, tas vēl nenozīmē, ka tā arī faktiski netiek ekspluatēta. Šādos apstākļos, kurš un kādā veidā drīkstēs nonākt pie secinājuma, ka ēkas faktiskā ekspluatācija nenotiek un līdz ar to ir pieļaujams neveikt ēkas periodisko tehnisko apsekošanu?

Tāpat nepieciešams norādīt, kas veic šo novērtējumu.
 

-