Atzinums

Lūdzam noteikumu projekta V sadaļā “Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi” svītrot atsauci uz Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē, jo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2.panta 9.apakšpunkta d) punktu, divpakāpju projektā finansējuma saņēmējs nevar piešķirt atbalstu gala labuma guvējam ar minēto regulu.

 

-

Noteikumu projekta 33.punktā noteikts, ka de minimis atbalstu piemēro izmaksām, kas minētas noteikumu 18.2.4. apakšpunktā.
Noteikumu projekta 18.2.4. apakšpunktā uzskaitīta dotācija gan darba vietas pielāgošanai, tai skaitā darba vietas aprīkojuma piegādei un uzstādīšanai, gan darba procesu uzlabošanai, gan arī kompensācija obligāto veselības pārbaužu (turpmāk – OVP) veikšanai. Savukārt, noteikumu 18.2.5. apakšpunktā kā attiecināmās izmaksas minēta kompensācija mērķa grupai jeb nodarbinātajiem vecumā no 45 gadiem dalībai veselības uzlabošanas pasākumos.
Anotācijā ietverts vērtējums komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā, kas ir pretrunā noteikumu projektam, jo argumentēts, ka 18.2.4. apakšpunktā minētās obligātās veselības pārbaužu veikšanas kompensācijai nav jāpiemēro de minimis atbalsta regulējums. Pasākuma kontekstā redzams, ka ir noteikti limiti kompensācijai, taču skaidrojam, ka komercdarbības atbalsta pazīmju analīzes kontekstā tiem nav nozīmes, jo ir jāsaprot kopumā, vai pasākumā vienlaikus izpildās visas komercdarbības atbalsta pazīmes.
Lūdzam precizēt anotācijā ietverto analīzi, novēršot pretrunu ar noteikumu projektā paredzēto un korekti atspoguļojot argumentus valsts atbalsta pazīmju vērtēšanai, lai atbilstu noteikumu projekta 33.punktam. Tā kā OVP netiek segtas ikvienam mērķa grupas indivīdam, bet tikai tiem, kas nodarbināti pie konkrētiem darba devējiem, pasākums ir komercdarības atbalsts un attiecīgi jāpiemēro de minimis regulējums.

-

Lūdzam precizēt anotācijā ietverto skaidrojumu par to, kāpēc sadarbības partneru līmenī nav konstatējams komercdarbības atbalsts, skaidrojot, kura no pazīmēm neizpildās. Salīdzinoši mazs atbalsta apjoms nav arguments komercdarbības atbalsta kontekstā. Aprakstītajiem sadarbības partneru sniegtajiem pakalpojumiem, mūsuprāt, pastāv tirgus; šādu pakalpojumu sniedzēji ir arī citur Eiropas Savienībā; minētie argumenti nepalīdz saprast, vai sadarbības partneru konkrētu pakalpojumu nodrošināšana ikvienam darba devējam būtu vai nebūtu uzskatāma par saimniecisko darbību un vai vienlaikus izpildās visas komercdarbības atbalsta pazīmes. Skaidrojam arī, ka praksē ir jāpārbauda, vai 'deleģējums' tiek īstenots organizējot un pašam nenodarbojoties ar saimniecisko darbību vai arī iesaistoties saimnieciskā darbībā; jāskatās pēc būtības.

Līdzīgi arī attiecībā uz anotācijā ietverto skaidrojumu par OVP veikšanu, lūdzam pārskatīt un precizēt analīzi komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā. Piemēram, ņemot vērā to, ka pasākumā atbalsts nebūs pieejams ikvienam indivīdam, kas pārsniedz 45 gadu slieksni, bet fokusēts konkrētiem darba devējiem, kas konkurē ES iekšējā tirgū un tāpēc pēdējās valsts atbalsta pazīmes izpildīšanos izslēgt nevarētu, attiecīgi pasākums ir komercdarbības atbalsts, kuram jāpiemēro valsts atbalsta regulējums (šeit izvēlēts - de minimis). Kā jau skaidrots, salīdzinoši neliels finansējuma apjoms valsts atbalsta kontekstā nav arguments.

 

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 30.4. apakšpunktu, ņemot vērā, ka finansējuma saņēmējs neizstrādā un neuztur Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.

-

Anotācijā ir norādīts, ka "LM un NVA rīcībā nav papildus ticamu datu papildus iepriekš minētajiem, lai izdarītu pieņēmumus par projekta ieguvumiem un tos aprēķinātu monetārā izteiksmē. Tāpēc arī finansējuma saņēmējam netiek noteikta prasība veikt izmaksu un ieguvumu analīzi projekta līmenī".
Skaidrojam, ka izmaksu un ieguvumu analīze ir jāveic tādā apjomā, lai pierādītu atbalsta pasākuma atdevi (pasākuma (projekta) tīrā tagadnes vērtība ir lielāka par nulli). Ja ar anotācijā jau minētajiem ieguvumiem ir pietiekami, citi ieguvumi nav jāmeklē. Anotācijā izklāstītā informācija liecina, ka LM un NVA rīcībā ir pietiekama informācija, lai veiktu pilnvērtīgu izmaksu un ieguvumu analīzi atbilstoši vispārpieņemtajiem izmaksu un ieguvumu analīzes principiem, pievienojot to pielikumā anotācijai, kā tas ir izdarīts jau vairāku citu atbalsta pasākumu ietvaros. Lai veicinātu datos balstītas analīzes kultūru valsts pārvaldē un domāšanas maiņu attiecībā uz to, ka izmaksu un ieguvumu analīzei jābūt pamatā lēmuma pieņemšanai par atbalsta pasākuma īstenošanu, aicinām izmantot CFLA izstrādāto izmaksu un ieguvumu analīzes matemātisko modeli, pievienojot aprēķinus pielikumā, bet secinājumus par rezultātiem izdarīt anotācijā.
Šobrīd esošajā aprakstā nav skaidrs, vai skaidroti visi ietekmes faktori, piemēram, projekta uzturēšanas izmaksas vai citas papildus izmaksas, kas var rasties projekta īstenošanas periodā u.tml.

-

Atkārtoti lūdzam precizēt anotācijas 1.3.apakšsadaļas punktā “Risinājuma apraksts” norādītās projekta īstenošanai kopējās personāla slodzes, jo, saskaitot Nodarbinātības valsts aģentūras (16), Rīgas Stradiņa universitātes aģentūras “Darba drošības un vides veselības institūts” (4,3), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (2,4) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (1,8) personāla slodzes, veidojas indikatīvi 24,5 personāla slodzes, nevis 21,3 personāla slodzes.
 

-

Atkārtoti lūdzam precizēt anotācijas 1.3.apakšsadaļas punktā “Risinājuma apraksts” norādītās projekta kopējās netiešās izmaksas, jo, saskaitot Nodarbinātības valsts aģentūras – 0,74 milj. euro, Rīgas Stradiņa universitātes aģentūras “Darba drošības un vides veselības institūts” – 0,054 milj. euro, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības  – 0,029 milj. euro un Latvijas Darba devēju konfederācijas – 0,021 milj. euro netiešās izmaksas, veidojas indikatīvi izmaksas 0,844 milj. euro, nevis 0,84 milj. euro.
 

-

Atkārtoti lūdzam redakcionāli precizēt anotācijas 3.sadaļas 6.punkta 2.rindkopu, pēc vārdu saīsinājuma “ESF” lietojot vārdu “Plus”.

-