Atzinums

Likumprojekta 9.panta otrā daļa nosaka, ka Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" pārstāv Latvijas Republiku Pasaules Meteoroloģijas organizācijā un nodrošina Latvijas klimata analīzi, aktuālās klimatiskās standarta normas un references perioda aprēķinu, klimata pārmaiņu tendenču nozīmīguma novērtējumu, vēsturisko un ikdienas hidrometeoroloģisko ekstrēmu monitoringu, analīzi un modelēšanu, klimata pārmaiņu nākotnes scenāriju sagatavošanu un nacionālā klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa īstenošanu Latvijā.
Savukārt anotācijā ir ietverts, ka likumprojekta 9. panta otrā daļa noteic, ka valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – LVĢMC): 
1) nodrošina klimatisko datu vākšanu, uzglabāšanu, analīzi un klimatiskās normas aprēķināšanu, kā arī klimata pārmaiņu monitoringa datu bāzes uzturēšanu, aktualizēšanu un publisku pieejamību;
2) sadarbojoties ar EM, ZM, VM, SM, FM, IM, Labklājības ministriju, Kultūras ministriju, IZM, VARAM, Tieslietu ministriju un iestādēm un atvasinātām publiskām personām, nodrošina klimata pārmaiņu ietekmju datu vākšanu, uzglabāšanu, analīzi un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa datu bāzes un bīstamu definētu hidrometeoroloģisko parādību monitoringa un uz ietekmi vērstas brīdināšanas sistēmas uzturēšanu, aktualizēšanu un publisku pieejamību;
3) veic hidrometeoroloģisko apstākļu modelēšanu un klimata pārmaiņu prognožu sagatavošanu, kā arī nodrošina prognožu periodisku aktualizēšanu un publicēšanu.
Anotācijā ietvertais 9.panta otrās daļas teksts saskaņojams ar likumprojekta 9.panta otrās daļas tekstu.
 

-

Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums nosaka, ka attiecībā uz valsts kapitālsabiedrībām kapitāla daļu turētājam reizi piecos gados ir jāveic līdzdalības pārvērtēšana. Pēdējo reizi līdzdalība sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" un valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" pārvērtēta 2016.gadā. Līdzdalības izvērtējumā ietver arī kapitālsabiedrības vispārējo stratēģisko mērķi.
Tāpat informējam, ka šīm kapitālsabiedrībām nav izstrādāta īpašnieka gaidu vēstule, ne arī ir aktuāla vidēja termiņa darbības stratēģija.
Līdz ar to anotācijā būtu jānorāda, kāds ir pamats, ka, neskatoties uz to, ka līdzdalība nav pārvērtēta un nav arī izstrādāti citi dokumenti kā gaidu vēstule vai stratēģija, minētās kapitālsabiedrības tiek iekļautas likumprojektā kā atbilstošākā forma minēto uzdevumu veikšanai, vai norādīt, kad līdzdalības izvērtējums tiks veikts.

-

Lai arī Valsts kanceleja atzinīgi vērtē iniciatīvu veikt tiesību akta ex-post novērtējumu, ņemot vērā tā nozīmīgo ietekmi uz ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un cilvēku labklājību, rosinām pārskatīt plānotos rezultātus un rādītājus, pēc kā tiks vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana. Šobrīd definētie rezultāti un rādītāji ir nekonkrēti un nerada priekšstatu par sagaidāmo tiesību akta ietekmi.
Līdzšinējā pieredze tiesību aktu ex-post novērtējumu veikšanā liecina, ka kvalitatīva ex-post ietekmes novērtējuma veikšanā izšķiroši svarīgi, lai jau ex-ante novērtējumā iespēju robežās ir skaidri definēts vēlamais sasniedzamais rezultāts un rādītāji, kas to apliecina. Būtībā ex-ante novērtējums kalpo kā sākotnējais atskaites punkts ex-post novērtējumam, pret ko pārbaudīt, vai plānotā tiesību akta ietekme un mērķi ir sasniegti. Ex-ante novērtējumam jāsniedz prognozes par tiesību akta potenciālo ietekmi, gaidāmajām izmaiņām, atbildot uz jautājumu: “ Kas notiks, ja tiks pieņemts tiesību akts?”. Savukārt ex-post novērtējumam jāsniedz atbilde uz jautājumu: “Kā tiesību akts ietekmēja situāciju?”, salīdzinot prognozēto tiesību akta ietekmi un sekas ar faktisko situāciju. Lai varētu veikt šādu izvērtējumu, jau sākotnēji ir jāspēj identificēt rādītājus, pēc kā tiks vērtēta tiesību akta sagaidāmā ietekme. Vienlaikus ir jānodrošina šo rādītāju datu regulāra uzkrāšana un monitorēšana, lai spētu konstatēt reālās izmaiņas.

-

Ņemot vērā to, ka likumprojekts satur informācijas sniegšanas pienākumus, lūdzu veikt tiesību aktā iekļauto informācijas sniegšanas pienākumu vērtējumu un atbilstoši vērtējumam veikt administratīvo izmaksu monetāru novērtējumu, kas aizpildāms par valsts vai pašvaldību institūcijām 7. sadaļas 7.2. apakšpunktā.

Valsts kancelejas ieskatā ir nepieciešams izvērtēt likumprojekta 6. panta ceturtajā daļā, 14. panta piektās daļas 4. apakšpunktā, 17. panta ceturtajā daļā noteiktos informācijas sniegšanas pienākumus.

Tiesību aktu projektiem administratīvo izmaksu vērtējums un monetārs novērtējums ir veicams saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” (turpmāk - noteikumi Nr. 617) 15. un 16. punktu. 

Lai veiktu administratīvo izmaksu monetāru novērtējumu ir nepieciešams izprast informācijas sniegšanas metodi, proti, kā tieši sniedzamā informācija ir sagatavojama un sniedzama (sagatavošanai nepieciešamie resursi, nosūtīšanas veids - e-pasts, sistēma, vēstule u.c.), pēc kā ir jānoskaidro noteikumos Nr. 617 iekļautās formulas parametru vērtības. 
Lai vienkāršāk būtu veikt aprēķinu, lūdzu izmantojiet metodikā administratīvo izmaksu monetārā novērtējuma veikšanā esošo informāciju (22.-25. lpp.), kas pieejama Vadlīnijās tiesību akta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā TAP portālā (pieejamas Ministru kabineta tīmkeļvietnē - https://www.mk.gov.lv/lv/media/16905/download?attachment).

-

2.panta (2) daļa nosaka, ka KEM: “saskaņā ar Klimata un enerģētikas ministrijas nolikumu koordinē un pārrauga klimata politikas īstenošanu šajā likumā noteiktajā kārtībā”. Taču likumprojektā nav noteikta kārtība, kā KEM būtu jākoordinē un jāpārrauga klimata politikas īstenošana. Lūdzam precizēt, atstājot norādi tikai uz KEM nolikumu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka nepieciešams precizēt redakciju, teikuma sākumā lietojot korektu gramatisko formu.

(3) Ministru kabinets apstiprina stratēģiju, tai skaitā atjaunoto stratēģiju, un Klimata un enerģētikas ministrija iesniedz to apstiprināšanai Eiropas Komisijai. 

4.panta (2) un (4) daļā minēta mērķu noteikšana 2021.–2025. gadam. Lūdzam izvērtēt, vai ir korekti ar likumprojektu regulēt  tādu mērķu noteikšanu, kuriem faktiski jau jābūt izpildītiem, jo likumprojekts tiks apstiprināts 2025.gadā.  Apstiprinot likumā mērķus pagātnei, nozarēm tiek uzlikti pienākumi ar “atpakaļejošu termiņu”.
 

-

Lūdzam precizēt, vai 4.panta (3) daļā minētā politika ir domāta KEM izstrādātā politika (piemēram NEKP), vai konkrētu nozaru politikas (kas tiek noteiktas nozaru politikas plānošanas dokumentos).

-

Lūdzam precizēt, vai 4.panta (4) daļā minētā politika ir domāta KEM izstrādātā politika (piemēram NEKP), vai konkrētu nozaru politikas (kas tiek noteiktas nozaru politikas plānošanas dokumentos).

-

4.panta (5) daļa esošājā redakcijā paredz, ka nozaru ministrijas, izstrādājot savu nozaru politikas, tajās paredz tādu rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu, kas tiešā vai netiešā veidā nodrošina siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes sektorālo mērķu izpildi. Tādā gadījumā regulējums daļēji dublē 2.panta (3) daļu, kas nosaka “Ministrijas integrē klimata politikas mērķus savos politikas plānošanas dokumentos”, ar to atšķirību, ka 2.panta (3) daļa attiecas uz visām ministrijām, bet 4.panta (5) daļa uz 6 ministrijām (KEM, EM, FM, SM, VARAM, ZM).
Vienlaikus 4.panta panta (6) daļa precizē, ka (5) daļā minētā “rīcībpolitika”un “pasākumi” ir tikai tā nozaru politiku daļa, kas tiek ietverta NEKP. Lūdzam skaidrot, un, ja nepieciešams precizēt, jo esošajā likumprojekta redakcijā nav skaidrs, vai likumprojekts uzliek par pienākumu visām ministrijām iestrādāt konkrētus klimata politikas mērķus (tai skaitā - SEG emisiju samazināšanas un CO2 piesaistes pasākumus) savas nozares politikās (un attiecīgi – nozares politikas plānošanas dokumentos) vai tikai konkrētām ministrijām piedalīties NEKP izstrādē.
 

-

Lūdzam skaidrot, kādā veidā ministrijas varētu izpildīt 6.panta (5) daļā noteikto pienākumu, proti -  nodrošināt finansējumu gada emisijas sadales vienību un piesaistes vienību iegādei, ja tiek konstatēta siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes sektorālo mērķu neizpilde. Vēršam uzmanību, ka par papildus finansējuma piešķiršanu ikgadējā budžeta sagatavošanas procesā lemj Ministru kabinets un Saeima, attiecīgi katra konkrēta ministrija nevar nodrošināt to, ka papildus finansējums tiks piešķirts.
 

-

Vēršam uzmanību, ka Attīstības plānošanas sistēmas likuma 6.panta (1) daļa nosaka, ka  izšķir šādus attīstības plānošanas dokumentu veidus: politikas plānošanas dokumenti, institūciju vadības dokumenti un teritorijas attīstības plānošanas dokumenti. Savukārt 9.panta (6) daļa nosaka, ka starptautiski ierosinātos attīstības plānošanas dokumentus iekļauj nacionālo plānošanas dokumentu hierarhijā, izvēloties atbilstošāko attīstības plānošanas dokumenta veidu. Lūdzam precīzi norādīt dokumenta veidu, kas  ir paredzēts likumprojekta 7.panta (1) daļā “nacionālais pielāgošanās klimata pārmaiņām ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments 10 gadu perspektīvā”.
 

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar ministriju nolikumiem, tās ir vadošā valsts pārvaldes iestādes nozarēs (vai jomās). Lūdzam precizēt, kas ir likumprojekta 8.panta (1) daļā minētie “sektori” attiecībā uz katru nozari.
 

-

Aicinām vārdu "mazaizsargāts" aizvietot ar terminoloģiju, kura izmantota Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta noteikumos Nr. 299 "Noteikumi par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības sniegšanas kārtību" (maznodrošināts, trūcīgs) vai arī definēt vārdu.

-

Svītrot.  Dublē a) tekstu. 

-

Lūdzam izvērtēt Pārejas noteikumu 6.punkta nepieciešamību, kas norāda attīstības plānošanas dokumenta sagatavošanas konkrētu termiņu, proti ka likumprojekta  "7. panta pirmajā daļā minēto attīstības plānošanas dokumentu Ministru kabinets pirmo reizi apstiprina līdz 2031. gada 1. janvārim". Vēršam uzmanību, ka šobrīd attīstības plānošanas sistēmā tiek plānota reforma saistībā ar sniegumā balstīta budžeta plānošanas ieviešanu un nepieciešamību vienkāršot un efektivizēt sistēmu kopumā. Līdz ar to prognozējams, ka valsts ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentiem  būs jābūt izstrādātiem līdz 2028.gadam, proti līdz nākošajam plānošanas periodam.

-

Anotācijas apakšsadaļā "Risinājuma apraksts" minēts, ka “4. panta piektā daļa paredz, ka nozaru ministrijas izstrādājot nozaru politiku, ņem vērā ES Klimata likumu”. Lūdzam precizēt, jo 4.panta (5) daļa nepiemin ES Klimata likumu, bet nosaka pienākumu nozaru ministrijām, izstrādājot nozaru politiku,  izstrādāt un īstenot rīcībpolitiku un pasākumus, kas tiešā vai netiešā veidā nodrošina siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes sektorālo mērķu izpildi. 
 

-

Rosinām papildināt anotācijas apakšsadaļas "Pašreizējā situācija" un "Problēmas apraksts", lai tās būtu vismaz nedaudz atšķirīgas no Klimata likuma (21-TA-62) anotācijas identiskajām apakšsadaļām, ņemot vērā, ka jaunais likumprojekts liek akcentu uz "ekonomisko ilgtspēju" un likumprojekta 2.panta (1) daļa definē mērķi "Likuma mērķis ir veicināt valsts ekonomikas ilgtspēju, sekmējot konkurētspēju un valsts virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību [..]"

-

Lūdzam precizēt apakšsadaļā "Rādītājs"ietverto informāciju, proti nebūs jēgpilni mērīt to kā "atrisinātas likumprojekta ex-ante novērtējumā identificētās problēmas", jo ex-ante identificētās problēmas ir (a) klimata jomas regulējuma sadrumstalotība un (b) tas, ka likumā "Par piesārņojumu" ietvertais regulējums rada grūtības tā piemērošanā, jo normas ir attiecināmas uz dažādu subjektu loku, līdz ar to rodas dažādas interpretācijas un pārpratumu iespējas, kā arī nav pilnībā skaidrs spēkā esošā likuma tvērums.
Ne viens ne otrs punkts nav objektīvi mērāmi un neatspoguļo likumprojekta mērķu sasniegšanu un ieviešanas veiksmi.

-

Ievērojot to, ka šis projekts skar plašu sabiedrību un komersantus, taču netiek veikta sabiedrības līdzdalība, lūdzam precīzāk norādīt, kur ir pieejami sabiedrības līdzdalības rezultāti, proti, kādi sabiedrības pārstāvji ir pauduši un kādus viedokļus, piemēram, ietverot saiti uz konkrēto TA lietu TAP portāla publiskajā daļā. 

-