Atzinums

Valsts drošības dienesta atzinums - Projekta 9. pants paredz izteikt Likuma par budžetu un finanšu vadību (turpmāk – Likums) 28.1 pantu (Sadarbība ar Saeimas komisijām) jaunā redakcijā, kur saskaņā ar minētā panta otrajā daļā noteikto:
“(2) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 30. aprīlim iesniedz attiecīgajām Saeimas komisijām informāciju par to darbības mērķiem un rezultātiem, iepriekšējā gada budžeta izpildi, sasniegtajiem rezultātiem atbilstoši izlietotajiem resursiem un ieguvumu sabiedrībai un tās ietekmi uz nozaru politiku turpmāko finansēšanu vidējā termiņā.”
Valsts drošības iestāžu darbības tiesisko pamatu, mērķus, uzdevumus, pienākumus un atbildību pamatā nosaka Valsts drošības iestāžu likums un Nacionālās drošības likums. Norādāms, ka ņemot vērā valsts drošības iestāžu specifiku un uz tām attiecināmās informācijas aizsardzības prasības, informācija, tostarp, par valsts drošības iestāžu finansēm, struktūru, bruņojumu, materiāltehnisko nodrošinājumu un tā iegādi, un cita informācija, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 26. oktobra noteikumiem Nr.887 “Valsts noslēpuma objektu saraksts”, nav publiski pieejama.
Turklāt no vispārējās kārtības atšķirīgu kārtību izdevumu uz ko attiecināms valsts noslēpuma statuss apstiprināšanai paredz arī Likums. Proti, atbilstoši Likuma 13. panta (Valsts noslēpumi (slepenie izdevumi)) pirmajai daļai noteiktiem nacionālās drošības pasākumiem paredzētos slepenos izdevumus valsts budžeta likumā apstiprina bez izklāsta. Savukārt, saskaņā ar minētā panta otro daļu, slepeno izdevumu izklāstu valsts budžetā finanšu ministrs iesniedz speciālai Saeimas komisijai, kas par to sniedz atsevišķu ziņojumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai pirms valsts budžeta apstiprināšanas, ja vien Saeima nav lēmusi citādi.
Līdz ar to vēršam uzmanību, ka attiecībā uz valsts drošības iestādēm Likuma 13. pantā paredzēta no vispārējās kārtības atšķirīga slepeno izdevumu apstiprināšanas kārtība gadskārtējā valsts budžeta likumā. Attiecīgi, arī attiecībā uz budžeta izpildi un tā kontroli būtu ievērojams šāds atšķirīgs princips.
Saskaņā ar Attīstības plānošanas sistēmas likuma 3. panta trešajā daļā noteikto, attīstības plānošanas dokumentus valsts aizsardzības politikas jomā nosaka Nacionālo bruņoto spēku likums un Nacionālās drošības likums. Saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likuma 12. panta otro daļu, valsts drošības iestāžu padomes kompetencē ir izskatīt valsts drošības iestāžu darbības prioritātes, šīm iestādēm izvirzāmās prasības un uzdevumus, izstrādāt valsts drošības iestāžu budžeta projektu, izvērtēt valsts drošības iestāžu darbības efektivitāti u.c. Savukārt, saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 7. panta otro daļu, Saeimas Nacionālās drošības komisija noklausās Valsts drošības iestāžu vadītāju ziņojumus par valsts drošības iestāžu darbību, kā arī izskata šo iestāžu darbības pārbaudes rezultātus. Minētā kārtība līdz šim  nav paredzējusi valsts drošības iestādēm darbības efektivitātes un skaidrojuma par valsts drošības iestāžu sasaisti ar attiecīgā perioda budžeta izpildi.
Vienlaikus norādām, ka Valsts drošības iestāžu darbības un sasniegumu izmērīšana nav iespējama, izmantojot tādas metodes kā rezultatīvie rādītāji. Tos, kā īpaši ierobežojošus un nefleksiblus objektīva un attiecīgajai drošības situācijai atbilstoša valsts drošības iestāžu darba progresu raksturojošus kritērijus nevar pielietot, jo mūsdienu straujā notikumu attīstība pasaulē un reģionā nepārtraukti (gan tieši, gan netieši) ietekmē arī dažādus Latvijas nacionālās drošības aspektus. Minētais liedz, pirmkārt, valsts drošības iestāžu darbības pamatmērķī iztrūkstot klasiskam sabiedriskā pakalpojumam vai uzdevumam, definēt specifiskus un rezultatīvos rādītājos izmērāmus uzdevumus un pasākumus un, otrkārt, atspoguļot valsts drošības iestāžu darba progresu, sasniegumus atbilstoši nemitīgi mainīgiem drošības situācijas apstākļiem.
Atsaucoties uz visu iepriekš minēto, nav saprotama kārtība, kā Projekta 9. pantā iekļautā norma, kas paredz sniegt informāciju saistībā ar budžeta izpildi, būs piemērojama attiecībā uz valsts drošības iestādēm, t.sk., kādā apjomā valsts drošības iestādes sniedz saskaņā ar šo normu paredzēto informāciju un, kura būs piekritīgā Saeimas komisija, kurā šo informāciju valsts drošības iestādes iesniedz, vai attiecīgā kompetence nepārklāsies, ņemot vērā valsts drošības iestāžu funkcijas).
 

-

Risinājuma apraksts 2.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 22.augusta instrukcijas Nr.4 “Instrukcija par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem” (turpmāk – instrukcija Nr.4) 14. punktu “Ministrija šīs instrukcijas 3.2. apakšpunktā minētajai daļai paredzētās apropriācijas plāno atsevišķās budžeta programmās (apakšprogrammās) katram Eiropas Savienības politiku instrumentam un pārējai ārvalstu finanšu palīdzībai. Aktualizēto budžeta programmu (apakšprogrammu) nosaukumu un numerācijas sarakstu Finanšu ministrija publicē savā tīmekļvietnē”.
Savukārt instrukcijas Nr.4 15.punktā ir noteikta struktūra kādā tiek veidotas ES sadaļas budžeta apakšprogrammas, paredzot attiecīgus nosaukumus un numerāciju.
Nozares ministrijas padotībā esošās iestādes var uzņemties ilgtermiņa saistības, atbilstoši MK lēmumiem,  dažādos saistību veidos (ES fondos, programmās utml.).
Piemēram, Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 70.24.00 “Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai projektu un pasākumu īstenošana (2021–2027)” tiek plānots finansējums projektiem Iekšlietu ministrijas padotībā esošajām iestādēm, kuras ir iekļautas dažādās politikas un darbības jomās (Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Nodrošinājuma valsts aģentūra, Valsts policija, Valsts robežsardze un Valsts drošības dienests).
Tāpat budžeta apakšprogrammā 74.06.00 “Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projekti un pasākumi” tiek plānots finansējums atbilstoši MK lēmumiem Valsts policijai, Finanšu izlūkošanas dienestam, Nodrošinājuma valsts aģentūrai, Iekšlietu ministrijas Informācijas centram.
Ņemot vērā minēto, nav skaidrs kā budžeta programmu/ apakšprogrammu var attiecināt tikai uz vienu politikas un darbības jomu.

Problēmas apraksts 3.
Sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācija) nepieciešama informācija arī par valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu (budžeta likuma 11.pielikums).
Šobrīd nav skaidrs vai valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms būs valsts budžeta likuma sastāvā, vai tā būs nozares ministra kompetence.


 

-

Nozares ministrs un citas centrālās valsts iestādes vadītājs veic šādas apropriācijas pārdales:
 2) valsts budžeta iestādēm piešķirto ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu izmantošanai un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu atlikumu saimnieciskā gada sākumā izmantošanai;
3) valsts budžeta iestāžu ieņēmumu par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu izmantošanai, kā arī valsts budžeta iestāžu ieņēmumu par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu atlikumu saimnieciskā gada sākumā izmantošanai.

-