Atzinums

Ir ļoti būtiski viennozīmīgi noteikt kritērijus, pēc kā izmaiņas ir kvalificējamas kā būtiskas izmaiņas. Šobrīd ar atsevišķām Dienesta reģionālajām struktūrvienībām bija tāda kā nerakstīta vienošanās, ka būtiska izmaiņa saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumu “Par piesārņojumu” ir tāda izmaiņa, kad mainās darbības klasifikācija – no C uz B, no B uz A vai otrādi – no A uz B utt. Tagad no skaidrojuma - sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) – var spriest, ka jebkura izmaiņa būs būtiska izmaiņa “15. panta 8. daļā paredzēts regulējums gadījumiem, kad plānotas piesārņojošas darbības izmaiņas. Izmaiņas darbībā var būt gan būtiskas, gan arī tādas, kas nerada būtisku ietekmi, bet kuru gadījumā nepieciešami grozījumi atļaujā, gan arī tehniskas izmaiņas. Būtiskas izmaiņas ir tādas izmaiņas, kas var būtiski nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi vai kas var ietekmēt emisiju robežvērtības, kuru ievērošana jānodrošina attiecīgā objekta operatoram, piemēram, objekta jaudas palielināšana gandrīz vienmēr būs būtiskas izmaiņas, jo palielinot darbības apjomu, palielinās piesārņojošo vielu emisijas, radītie atkritumi.”, kas nekādā ziņā nav akceptējams.

Robežvērtības ir vides kvalitātes normatīvi (ko visi objekti un subjekti kopā nedrīkst pārsniegt), emisijai noteiktie ir limiti (ko nosaka konkrētam avotam, tā, lai nepārsniegtu robežlielumus). Līdz šim limitu izmaiņas nekad nav skaitījušās par būtiskām izmaiņām. Lielāka emisija ne vienmēr būtiski nelabvēlīgi ietekmēs vidi un cilvēku veselību, piemēram, gadījumā, kad atļautā emisija bija niecīga un tā tikpat niecīgi palielinās. Lielāks radīto atkritumu apjoms ir būtiska ietekme? Jo īpaši jaunām darbībām nav iespējams pirms darbības uzsākšanas absolūti precīzi prognozēt visus atkritumu veidus un katra apjomus. Pēc nostrādāta gada, rodoties vajadzībai šo informāciju precizēt, tā tagad pēkšņi būs būtiska ietekme un būtiska izmaiņa? Vēl jo vairāk, kad runa ir par nebīstamiem un pārstrādājamiem atkritumiem.

Izmaiņas, piemēram, nomainot vienu ķīmisko vielu pret citu (ar līdzīgu bīstamību), kā reiz vispār nemaina ietekmi uz vidi – uzglabāšanas apstākļi nemainās, bīstamība nemainās, apjoms nemainās. Tā ir vistīrākā tehniskā izmaiņa. Un tādu ir daudz, ne tikai nosaukuma maiņa.

Būtiskai izmaiņai vajadzīgi viennozīmīgi kritēriji, ļoti vajadzīgi Valsts vides dienestam, kas nav spējīgs pieņemt motivētu lēmumu.

Esošais likums “Par piesārņojumu” – definīcija identiska, bet ir 30. panta 1. daļa, kas detalizē. 1. pants 1) būtiska izmaiņa — iekārtas īpašību vai darbības veida izmaiņa vai paplašināšana, kas var būtiski nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi vai kas var ietekmēt emisiju robežvērtības, kuru ievērošana jānodrošina attiecīgās iekārtas operatoram.

30. pants. (1) Pirms darbības izmaiņas operators Ministru kabineta noteiktajā termiņā paziņo par to Valsts vides dienestam. Valsts vides dienests izvērtē, vai šī izmaiņa uzskatāma par būtisku izmaiņu un vai ir nepieciešams izdarīt grozījumus atļaujas nosacījumos, un informē par to operatoru. Darbības izmaiņa, kuras rezultātā iekārtas darbības rādītāji pārsniedz šā likuma pielikumos minētos rādītājus, ir būtiska izmaiņa. 1. pielikums nosauc A kategorijas darbības.

 

-

Reģistrācijas darbība un reģistrācijas faktu apliecinoša vēstule, ko operators saņem un kas parasti satur būtiskākās vides prasības, kas konkrētajam operatoram konkrētās reģistrācijas ietvaros jāievēro, nav administratīvs akts. Reģistrā nekādas prasības netiek iekļautas un atspoguļotas.

Sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) pie 16. panta skaidrots – Šī nav vienkārša fakta konstatācija par veicamo piesārņojošo darbību, iesniegums satur arī informāciju par šīs darbības ietekmi uz vidi (piemēram, darbības apraksts, lietotās ķīmiskās vielas, emisijas gaisā, emisijas ūdenī utml.), līdz ar to šo iesniegto informāciju VVD vērtē un reģistrē darbību tad, ja tā atbilst vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, kā arī teritorijas paredzētajai izmantošanai.

Tomēr vēršam uzmanību, ka sistēmā TULPE tiek izstrādāta jauna C darbību reģistrācijas veidlapa, kas saturēs minimālu informāciju, praktiski tikai jāsaliek ķeksīši, kas ir, kas nav. Līdz ar to tā pārvērtīsies par fakta konstatāciju. Notiek pieejas maiņa un tas ir jāņem vērā.
 

-

Šis tomēr būtu emisijas limits. Robežvērtības ir definētas, piemēram, konkrētām vielām noteiktā laika periodā gaisā – benzola gada emisijas robežvērtība. Likumprojekta šāds formulējums radīs sajukumu, jauns likumprojekts ir iespēja esošās nepilnības novērst un lietas padarīt viennozīmīgākas.
 

-

Ja pirmajā teikumā pirmais saiklis ir “un”, tad vairs nav, ko ierobežot, jo ir jau novērsts. Droši vien būtu jābūt “vai”, tāpat kā visur citur tālāk.
 

-

Šeit runāts par limitiem, bet pēc definīcijās dotā tādu nav, ir tikai robežvērtības. Jāprecizē definīcijas.
 

-

Vai tas nozīmē, ka visiem operatoriem ir jābūt atkritumu apsaimniekotājiem un katram pašam jāveic savu atkritumu pārstrāde? Un attiecīgi nākamajā apakšpunktā (7) arī apglabāšana?
 

-

Šeit būtu jāprecizē sabiedrības un pašvaldības informēšana. Vai šo nevarētu atstāt atļauju nosacījumos nosakāmu, kāda tieši informācija un kam katram operatoram jāsniedz. Operatori katru gadu sniedz valsts vides statistikas pārskatus (Gaiss, Ūdens, Atkritumi), kas ir publiski pieejami, sabiedrībai caur šo ir iespēja informēties, tāpat arī pašvaldībai.
 

-

5. panta (10), (11) un (12) daļā minēta tikai daļa procedūru, vai tad nevajadzētu apskatīt arī sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu un tehnisko noteikumu saņemšanu? Operatoriem tā ir svarīga informācija vienā normatīvajā aktā, jo tehniskie noteikumi bieži tiek aizmirsti, arī būvvalde nereti nepieprasa tos saņemt no Dienesta.

 

-

Neviennozīmīgs formulējums, nav saprotams, vai visi šie pasākumi ir visiem obligāti. Ieteiktu mainīt formulējumu “nepieciešamos piesardzības pasākumus” ar “iespējamos piesardzības pasākumus” vai “attiecināmos piesardzības pasākumus”, vai “ekonomiski pamatotus piesardzības pasākumus”. Tam būtu jābūt kā mērķim, bet nevar katrs izpildīt visus punktus kā obligātus, kaut vai tāpēc, ka ne katrā objektā tie ir piemēroti.
 

-

Secināms, ka ir nepieciešams censties. Pat tie, kas grib censties, vietām nevar rast iespēju/atļauju saules baterijām, jo jaudas ir izsmeltas. Vai būtu secināms, ka vēja ģeneratori kā atjaunīgo resursu tehnoloģija nerada emisiju? Kā ar troksni, vibrāciju u.tml.?
 

-

Neloģisks formulējums, kas neaicina aizstāt bīstamos ar mazāk bīstamiem, bet gan turpināt lietot tādus, kuru vietā ir iespējams izmantot mazāk bīstamus.
 

-

Vai tad informācija par iespējamo ietekmi uz vidi nebūtu jāapzina pirms jebkuras izmaiņas, ne tikai būtiskas. Pirmkārt, jau šāda apzināšana uzreiz ļautu klasificēt būtiska izmaiņa vai vienkārši izmaiņa. Otrkārt, arī nebūtisku izmaiņu gadījumā var nākties mainīt limitus, kam nepieciešama detalizēta iespējamās ietekmes uz vidi apzināšana.
 

-

Kā jau minēts, C reģistrs nekādas prasības nesatur.
Jāparedz pienākums Dienestam atļaujā detalizēt un noteikt kritērijus, pie kādiem konkrētam operatoram, kas darbojas ar noteiktu tehnoloģiju, iekārtām, vielām, jāziņo. Dienests parasti vienkārši iekopē atļaujā šo nosacījumu no likuma un nekad arī nav sniedzis operatoram atbildi, pie kādiem kritērijiem jāziņo. Piemēram, degvielas uzpildes stacijā avārija ir pie kāda apjoma noplūdes – 1 pile no pistoles, 1 L no norautas pistoles, 10 L no cauras bākas. Konkrētam objektam jānosaka konkrēti kritēriji, nevar likt, lai operators pats izvēlas/izdomā, jo tad vienmēr būs pamats sodīt, ka nav ziņots, bet pretējā gadījumā – ziņošana pie nebūtiskām lietām, paralizēs Dienesta resursus.

Jāprecizē, cik ilgs laiks ir “nekavējoties ziņo”. Jāprecizē, kā ziņo – atkritumu apsaimniekotājs piemērojis klasi, kas nav iekļauta atļaujā, t.i., atļaujas nosacījuma pārkāpums, jāzvana sestdienas vakarā vai tuvāko darba dienu laikā jāsūta vēstule? Tam ir jābūt atrunātam vismaz atļaujā.
 

-

Šādi ir arī šobrīd spēkā esošajā likumā “Par piesārņojumu”. Kas tas īsti ir? Robežvērtības nosaka MK noteikumi, piemēram, MK 03.11.2009. noteikumi Nr. 1290, MK 12.03.2002. noteikumi Nr. 118 u.tml. Monitoringu īsteno noteiktā vietā – dūmgāzēm speciāli ierīkotā mērīšanas vietā, notekūdeņiem noteiktā paraugu ņemšanas akā. Nenotiek tāda atšķaidījuma izvērtēšana, korekti noņemts paraugs ir reprezentatīvs paraugs. Vai šeit domāts limits? Kas nosaka šeit minētās robežvērtības – Ministru kabinets, Dienests jeb noteikšana šeit ir mērījums?

-

Atkal runa ir tikai par būtiskām izmaiņām. Nepieciešama detalizēta definīcija un kritēriji. Vai jālabo “izmaiņām, kas maina emisiju gaisā”.
 

-

1. daļa liek domāt, ka pilnīgi visiem operatoriem jāveic vides kvalitātes monitorings apkārtnē (teritorijā, kuru var ietekmēt piesārņojošā darbība). Atļaujās šāds monitorings uzdots tikai būtiskākajiem piesārņojuma emitētājiem, bet ne jebkurai B vai C darbībai. Parasti operatoram uzdots kontrolēt savu emisijas avotu emisiju, t.i., emisiju no konkrētiem avotiem, bet ne apkārtnē.
 

-

Kā operators var būt atbildīgs par monitoringa datu patiesumu un precizitāti, ja saskaņā ar (4) daļu mērījumus veic akreditēta laboratorija. Operators nevar ietekmēt datus, mērījumu veikšanu vai informāciju testēšanas pārskatā.
 

-

Ir A kategorijas, kas neietekmē augsni un gruntsūdeņus – piena pārstrāde, darbības tikai iekštelpās. Kādēļ noteikts, ka pilnīgi visām A darbībām bez individuālas izvērtēšanas jāveic augsnes un gruntsūdeņu monitorings? Regulējums nosaka, ka vienīgais, ko Dienests individuāli vērtēs būs regularitāte, nevis nepieciešamība kā tāda.
 

-

Ir jāprecizē, kā notiek darbību iedalīšana A, B, C kategorijās sadedzināšanas iekārtām. Šobrīd ir neviennozīmīga pieeja un interpretācija – būtu jābūt noteiktam, vai vairākas mazās un vidējās iekārtas summē, lai noteiktu piederību kategorijai. Vai summē arī mini iekārtas (kas mazākas par 0,2 MW), vai pieskaita arī tehnoloģiskās iekārtas ar degļiem – cepumu krāsnis, kūpināšanas kameru degļus u.c., lai noteiktu kategoriju, limitus, maksātu dabas resursu nodokli. Problēma pašreizējā regulējumā ir pretruna - MK 30.10.2010. noteikumu Nr. 1082 ietvaros summē visu, lai gan tiešā veidā šāda pieeja nav atrunāta, bet MK 07.01.2021. noteikumi Nr. 17 nosaka, ka mazās un vidējās iekārtas nesummē.
 

-

Šis formulējums jau zināmā mērā definē, ar ko no izmaiņām atšķiras būtiskas izmaiņas – operators saņem atļauju. Jaunu atļauju saņem tikai mainoties piesārņojošas darbības klasifikācijai no C uz B, no B uz A vai otrādi – no A uz B utt., pārējos gadījumos atļauju pārskata. Tas tā būtu viennozīmīgi nosakāms jau definīcijās.

Atļauja tiek pārskatīta ne tikai būtisku izmaiņu, bet jebkuru izmaiņu gadījumā. Būtu jānodala tehniskās/precizējošās izmaiņas, kad operatoram nebūtu jāmaksā valsts nodeva un jāgaida 3 mēneši, no izmaiņām, kas prasa izvērtējumu, balstoties uz ko, citu nosacījumu pēc būtības izvirzīšanu.
 

-

Šobrīd Dienestam neveicas ar 3 dienu termiņa ievērošanu – gana bieži tiek publicēts tikai uzņēmuma nosaukums, ilgstoši nepievienojot pašu atļaujas dokumentu, tas attiecīgi tad var ietekmēt visu apstrīdēšanas procedūru un tās termiņus.
 

-

Saskaņā ar šī paša 15. panta (1) daļā iekļauto C kategorijas darbībā pēc būtības nevar būt būtiskas izmaiņas, jo pie būtiskam izmaiņām tā pārtop par B kategorijas darbību (operators saņem atļauju).
 

-

Ir jāprecizē, kas ir viens objekts – viena adrese? Teritorija, kur ietekmes summējas? Ir objektīvas situācijas, kad vienā adresē darbību veic vairākas juridiskas personas, kā nodrošināt kopēju izvērtēšanu (summēšanu)? Tāpat situācijas, kad ir dažādas adreses (ar a un b pie mājas numura vai korpusu numuri dažādi) un dažādas juridiskas personas, bet reāli objekti viens otram blakus. Būtu jābūt skaidrai kārtībai, kaut kādā ziņā tas ir iestrādājies, bet ir gana plaša vieta interpretācijai, kas būtu jālabo.

-

Šis ir esošs regulējums, kas dzīvē nekad nav strādājis, jo Dienests nekad neuzņemas atbildību dot atzinumu, vienmēr tiek prasīta arvien jauna un jauna, papildus un papildus informācija. Principā pilns iesniegums. Saprātīgā laikā nav iespējams saņemt šādu atzinumu.
 

-

Emisijas summējas ļoti plašā teritorijā - emisija gaisā no augsta dūmeņa izplatās tālu un līdz ar to var summēties ar pusi pilsētas. Šeit nepieciešami skaidrāki kritēriji.

 

-

Kā tas ir, nevar novērtēt? 3 gadus atļauj darbību ar nepietiekami novērtēti ietekmi? Kur tad piesardzības princips – aizliegt, ko nevar gana labi novērtēt. Un pēc 3 gadiem varēs?
 

-

Atkal būtiskās izmaiņas. Pēc šī formulējuma iznāk, ka izmaiņas var būt tikai būtiskas, kad izdod jaunu atļauju, nav apskatīta atļaujas pārskatīšana/grozīšana. Izmaiņas paredzētas tikai C reģistrā, bet ne A, B atļaujās.

-

Izmaiņām (jebkuras kategorijas darbībā) nedrīkstētu būt tāds pats termiņš kā jaunas atļaujas izdošanai, jo grozījumu izdarīšana (atļaujas pārskatīšana) neprasa tādus pašus laika resursus kā jauna atļauja. Šāds mākslīgi stiepts termiņš padara uzņēmumus nekonkurētspējīgus, šādu nepamatotu termiņu nedrīkstētu iestrādāt regulējumā, lai piesegtu Dienesta kapacitātes trūkumu. B atļaujām grozījumu izdošanas termiņš būtu jāsaīsina vismaz uz 45 dienām.

Tāpat ir jādefinē papildus informācija, kā pieprasīšanas dēļ termiņš netiek ieskaitīts, t.i., pagarinās. Tās varētu būt normatīvajos aktos noteiktās prasības, jāizslēdz laika vilcināšana ar “man gribas zināt detalizētāk…..”, “lūdzu paskaidrot….”, “es nesaprotu….”, “man nesanāk…”, tad ir jāceļ kvalifikācija. Apnicis strādāt ar, pieklājīgi izsakoties, neprofesionāliem un atbildēt, ka šī informācija netiks sniegta, jo neviens normatīvais akts to neparedz. Ir jāpasargā arī uzņēmumi no klajas neprofesionalitātes un ļaunprātīgas laika vilcināšanas. Dienestam nedrīkst būt bezgalīgas un neierobežotas iespējas prasīt vēl un vēl izskatīšanas termiņa pēdējā dienā, tad iesniegto papildinformāciju nodot atkal citam ekspertam, kas jau nesaprot atkal kaut ko pilnīgi citu un prasa atkal. Jāievieš labas pārvaldības prakses principi arī Dienesta darbā.
 

-

Ierosinām C darbību reģistrāciju veikt 14 dienu laikā, šai vienkāršajai procedūrai tas ir pilnīgi pamatots un pietiekams termiņš.
 

-

Viennozīmīgi jānosaka, kas ir būtiskas izmaiņas, lai nav pie katrām izmaiņām jārīko publiskā apspriede, jo Dienests aiz piesardzības principa labāk rīko pilnīgi visām izmaiņām.

 

-

“Visu papildus prasīto informāciju” ir jādod kritēriji, šāds formulējums dod Dienestam pilnīgu patvaļu. Līdz šim ļoti bieži nācies saskarties ar situācijām, kad tiek prasīta neatbilstoša informācija un nākas atbildēt - šī informācija netiks sniegta, jo neviens normatīvais akts to neparedz. “Man gribas zināt detalizētāk…..”, “lūdzu paskaidrot….”, “es nesaprotu….”, “man nesanāk…” nedrīkstētu būt pamatojums papildinformācijas prasījumam. Ir jābūt racionālam, argumentētam pamatojumam, kāpēc papildinformācija pieprasīta.
 

-

Šis ir nepieļaujami abstrakts formulējums un nav ne Dienestam, ne operatoram pierādāms. Kļūdas gadās pilnīgi visiem, t.sk. Dienesta dokumentos (katrā Dienesta dokumentā).

-

3) apakšpunkts dublē 2) apakšpunka sākuma daļu.
Nav saprotams, kāpēc atļauja būtu obligāti anulējama, ja darbība vai tās daļas nav uzsākta. Tās varētu būt dienesta tiesības, bet ne pienākums. Ņemot vērā nesamērīgos atļauju un to grozījumu izdošanas termiņus, operatori ieplāno lielas rezerves un vēl tikai tālā nākotnē plānotas darbības, lai atļauja būtu saņemta, jo būvi uzbūvēt, tehnoloģiskās vienības uzstādīt mūsdienās var dažu dienu līdz nedēļu laikā, bet dokumentus saņemt – daudzu mēnešu laikā. Nebūtu jāanulē atļauja, ja operators esošas darbības ietvaros, kādu piesārņojošo darbību nav īstenojis, bet vēlas paturēt tiesības to jebkurā laikā uzsākt īstenot.
 

-

Ir viennozīmīgi jānosaka, cik ilgi vienā vietā darbināma pārvietojama iekārta uzskatāma par stacionāru – ceļu būves vietās drupināšana, atkarībā no ceļa būves apjoma var būt vairākus mēnešos. Drupinātāji būvniecības objektos. Nomas drupinātāji – reizi pusgadā atbrauc, dienu drupina, aizbrauc. Eksperimentālas iekārtas – veic zināmu laiku plānoto eksperimentu un novāc.
 

-

Formulējums nav viennozīmīgi saprotams. Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni ir nozarē Eiropas Savienībā atzītas labākās tehnoloģijas. Vai šis formulējums nozīmē, ka, ja ar šiem labākajiem no labākajiem paņēmieniem nevar sasniegt vides kvalitātes mērķus, Dienests izdomā citus, vēl inovatīvākus paņēmienus, kā pasaule ir radījusi?
 

-

Nepieciešams definēt kritērijus “var nodarīt būtisku kaitējumu videi”. Pieļāvums “var nodarīt” kopā ar “būtisku kaitējumu”.

 

-

Nepieciešams definēt kritērijus “būtiskus vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumus”.
 

-

Darbību saskaņā ar 29. pantā noteikto aptur tikai tad, ja ir būtiska ietekme, bet 30. pants apskata apturēšanas pagarināšanu, ja nav būtiska kaitējuma. Kāpēc tad aptur?

 

-

Par likumprojekta 5. panta (2) daļu. Vispārīgās prasības sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija) skaidro “Par atbilstošo stāvokli būtu vērtējama šāda situācija - pēc objekta darbības pilnīgas izbeigšanas darbības vietā nav atkritumu, ķīmisko vielu vai maisījumu, blakusproduktu uzkrājumu, ja operatoram bija jāveic grunts vai gruntsūdeņu monitorings, tad, darbību izbeidzot, jābūt veiktam monitoringam un monitoringa rezultāti nevar pārsniegt piesārņojošo vielu robežlielumu pārsniegumus. Ja robežvērtības ir pārsniegtas, tad jāveic sanācija.”.
Tikpat būtiski pārliecināties, ka monitoringa tīkls un dzeramā ūdens ieguves urbumi noteikti tiek likvidēti vai arī turpmāk atbilstoši apsaimniekoti. To nenodrošinot, tie neapsaimniekotā teritorijā var pārvērsties par vides risku.
 

-