Atzinums

Izvērtēt projektā iebūvēto interešu konfliktu attiecībā uz 20.5. darbību - VPIS un VIIS sistēmu pilnveides īstenošanu  šī projekta ietvaros. VPIS un VIIS sistēmu turētāji ir IZM struktūrvienības (noteikumu projektā “16. Šo noteikumu 20.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanā projekta iesniedzējs kā sadarbības partneri paredz iesaistīt valsts pārvaldes iestādi, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir valsts izglītības un pārbaudījumu informācijas sistēmu pārzinis.”  IZM ir projekta uzraugs. Svarīgi ievērot 29. punktu: “29. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par sadarbības partnera pienākumu izpildi projekta īstenošanā un sadarbības partneru īstenotajām funkcijām projektā, tai skaitā novēršot dubultā finansējuma risku un nodrošinot demarkāciju ar citiem līdzīgiem vai saistītiem projektiem.”

-

Izteikt šo punktu šādā redakcijā: 20.2. profesionālā atbalsta nodrošināšana visās mācību jomās vai mācību priekšmetos un izglītības darba īstenošanas aspektos vispārējā izglītībā pašvaldību līmenī, stiprinot profesionālā atbalsta īstenošanas praksi pašvaldībās.

-

Lūdzam skaidrot, kādā procesā, uz kādas informācijas pamata un pēc kādiem kritērijiem Uzraudzības padome piedāvātajā sastāvā un darbības veidā pieņems lēmumus par prioritārajiem virzieniem mācību līdzekļu izstrādei.
Noteikt, ka uzraudzības padome saskaņo projektu pirms tā iesniegšanas CFLA. 

-

Ietvert 20.1. un 20.3. punktos atbalstu pašvaldību un pašvaldību apvienību līmeņa speciālistiem. Pašlaik pašvaldības minētas tikai kā īstenotājas 20.1. un 20.2. darbībās, 20.3. punktā arī nav ietverti pašvaldību izglītības pārvalžu metodiķi kā profesionālā atbalsta un profesionālās pilnveides mērķauditorija.

-

Profesionālās atbalsta sistēmas sekmīgai darbībai visos līmeņos, būtiska ir vienotas izpratnes veidošana par kvalitatīvu mācību procesu - konkrētām pedagogu darbībām, kas sekmē vai nesekmē skolēnu mācīšanos, kā arī vienota izpratne par izglītības iestāžu vadītāju darbībām saistībā ar mācību procesa vadību un skolas kā mācīšanās organizācijas kultūras veidošanu. Projekta ietekmes izvērtēšanai un iesaistīto pušu ikdienas darbībai nepieciešami kritēriji mācību un skolas vadības procesu kvalitātes izvērtēšanai, kā arī lietotājiem draudzīgi digitāli rīki šādu kritēriju izmantošanai, datu ieguvei un analīzei skolu un pašvaldību ikdienas praksē. Šādi dati apkopotā veidā ir noderīga informācija projekta ietekmes un profesionālā atbalsta sistēmas ietekmes izvērtēšanai. Iekļaut šādu pētniecībā, valstī jau pieejamajās esošajās iestrādnēs balstītu kritēriju  un rīku komplekta izveidi un aprobāciju kā praktisku atbalsta mehānismu 20.1. darbības īstenošanai, iekļaujot šādu rīku veidošanas ieceri Anotācijā un iespējami izsakot 20.5. punkta šādā redakcijā:  “20.5. valsts izveidotu izglītības digitālo platformu un rīku pilnveide un attīstība, tai skaitā nodrošinot mācību procesa plānošanas iespējas, mācību resursu pieejamību pedagogu atbalstam (mape.gov.lv), integrētus risinājumus mācību procesa īstenošanas atbalstam klātienē, attālināti un kombinētām mācībām (skolo.lv) un izveidojot digitālus rīkus mācību procesa vadības un īstenošanas izvērtēšanai”,  un paredzot šādām darbībām atbilstošus resursus. 

-

Noteikumu projektā un/vai anotācijā skaidri definēt un ievērot konsekvenci jēdzienu lietojumā, lai sekmētu efektīvu visu iesaistīto pušu saziņu un sadarbību. Tai skaitā, ko saprotam ar metodiķi, didaktiķi, koordinatori, vai atšķiras mācības un profesionālā pilnveide, kāda veida darbības var ietvert profesionālais atbalsts. Ieteikums paplašināt profesionālās pilnveides jēdzienu no ierastajiem kursiem grupā.

-

Paredzēt adekvātus resursus profesionālā atbalsta sistēmas veidotājiem valsts līmenī, tai skaitā atbilstoši precizējot un papildinot attiecināmās izmaksas noteikumu projektā: 1) komunikācijas un ieviešanas atbalsta, 2) ieviešanas kvalitātes uzraudzības un ietekmes izvērtēšanas (ne tikai ārēju vērtējumu pasūtīšanai) īstenošanai, 3) digitālo platformu lietotāju atbalsta nodrošināšanai visa projekta laikā. Ar komunikāciju un ieviešanas atbalstu saprotot mērķētu, regulāru, profesionālu informācijas apriti, labās prakses popularizēšanu daudzveidīgos informācijas kanālos, tai skaitā sociālajos tīklos, projekta mērķauditorijām, kas nav tikai informācijas publicēšana par projekta aktualitātēm reizi 3 mēnešos.

-

MK noteikumos un anotācijā precizēt redzējumu par plānotajiem projekta īstenotāja resursiem un atbildību loku kvalitatīvai un sadarbīgai profesionālā atbalsta sistēmas īstenošanas vadībai vispārējās, profesionālās izglītības un interešu izglītības iestādēs, tai skaitā, kā valsts līmenī tiks vadīta koordinēta profesionālā atbalsta sniegšanu profesionālās izglītības iestādēs, kur vēsturiski pastāvējis dalījums profesionālā un vispārējā izglītības satura īstenošanā un pedagogu metodiskajā atbalstā, kavējot integrētas un vienotas izglītības pieredzes nodrošināšanu jauniešiem. 

-

Projektā piedāvāto izglītojamo izcilības atbalsta programmas īstenošanu veidot atsevišķa pasākuma īstenošanas kārtā, t.i., 20.7 darbību un digitālo platformu pilnveidi tiešsaistes pasākumu rīkošana izglītojamo atbalstam un olimpiāžu organizēšana tiešsaistē.

-

Uzdot projekta pieteicējam projekta pieteikumā noformulēt izsvērtus, stratēģiskā pieejā balstītus starprezultātu un rādītājus kvalitatīva galarezultāta iegūšanai, tai skaitā definējot profesionālā atbalsta kritērijus (veidu un/vai apmēru) “5.5.regulāru (vismaz vienu reizi gadā) profesionālo atbalstu saņēmušo izglītības iestāžu īpatsvars to kopskaitā” izvērtēšanai.

-

Lai nodrošinātu projektā izveidotās profesionālā atbalsta sistēmas ilgtspēju, uzdot projekta īstenotājam izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar izglītības iestāžu profesionālā atbalsta sistēmas funkcijām, tās dalībniekiem, atbildību sadalījumu, tālākās attīstības piedāvājumu un nepieciešamajiem resursiem tās darbināšanai, balstoties uz projekta īstenošanā gūto pieredzi, pasaules pētniecības un prakses analīzi. Termiņš – 2027.gada augusts, lai valsts līmenī tiktu nodrošināta uzsāktā darba pēctecība. Iekļaut informatīvā ziņojuma sagatavošanu kā punktu noteikuma projekta 5. Nacionālajos rādītājos.

-

Noteikumos jānorāda, kura institūcija un kā veic iepirkuma procedūras projekta īstenošanai.

-

Lai nodrošinātu efektīvu un fokusētu mērķa sasniegšanu, noteikumu projektā iekļaut tikai tos uzdevumus un aktivitātes, kas tieši attiecas uz pedagogu profesionālā atbalsta sniegšanas sistēmas izveidi un īstenošanu, t.i., profesionālā atbalsta nodrošināšanu valsts, pašvaldību un izglītības iestāžu līmenī un pedagogu profesionālo kopienu attīstību, kā atbalstāmās darbības paredzot 20.1., 20.2., 20.3. (kā arī saistītās projekta vadības, komunikācijas, mape.gov.lv un skolo.lv pilnveides, uzturēšanas un darbības mācību satura plānošanas un īstenošanas atbalstam). No projekta mērķa 2. punktā svītrot “izglītojamo snieguma izcilību”. No pasākuma mērķgrupām svītrot 3.4. punktu Izglītības iestāžu izglītojamie.

-

Plānot pietiekamus resursus izglītības iestāžu profesionālā atbalsta sistēmas izveidei un īstenošanai katrā no līmeņiem, tai skaitā: 1) noteikumos skaidri definēt valsts līmeņa un sadarbības partneru (pašvaldību) lomas, atbildības; 2) valsts, profesionālās izglītības kompetenču centru un pašvaldību atbildību īstenošanai projektā pieejamos resursus katram līmenim 20.1., 20.2. un 20.3. darbību īstenošanai, novirzot šī mērķa īstenošanai projektā plānotā finansējuma nozīmīgāko daļu; 3) atbilstoši valsts un pašvaldību funkcijām profesionālās atbalsta sistēmas darbības nodrošināšanai, plānot a. ne mazāk kā 70% kopā no 20.1. un 20.2. darbībām paredzētā finansējuma, un b. ne mazāk kā 70% no 20.3. darbībai plānotā finansējuma novirzīt pašvaldību funkciju īstenošanai; 4) plānot pietiekamus resursus kvalitatīvas pedagogu profesionālās pilnveides nodrošinājumam, par minimālo prasību 20.3. darbības aprēķinos izvirzot valstī noteikto obligātās profesionālās pilnveides stundu nodrošinājumu katram pedagogam – 36 h profesionālo pilnveidi 3 gados. Tāpat aicinām izvērtēt projektā plānoto līdzekļu proporciju vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu un pedagogu profesionālajam atbalstam, atbilstoši pedagogu skaitam katrā no izglītības veidiem un pakāpēm, kā arī jau ieguldītajiem vai paralēli plānotajiem resursiem šiem mērķiem.

Noteikumu tekstā jābūt norādītam pašvaldībām piešķiramais projekta budžets un šī budžeta sadales starp pašvaldībām princips -  sadale proporcionāli pedagogu likmju skaitam 2024. gada 1. septembrī.
Anotācijā jāsniedz skaidrojums un pamatojums finansējuma apjomam un sadalījuma kritērijiem.
 

-

Dzēst no konkrētā projekta 20.4. darbību - mācību līdzekļu izstrāde vai adaptācija, tai skaitā aprobācija, recenzēšana un publicēšana.  Šobrīd noteikumu projektā un anotācijā ir pretrunīga informācija un skaidrojums - noteikumu projektā minēti mācību līdzekļi, anotācijā ietvertais skaidrojums raksturo metodiskos līdzekļus. Kvalitatīvu jaunu mācību līdzekļu izstrādei jāveido ilgtermiņa partnerības starp VISC, augstskolām, kas attīsta attiecīgo mācību jomu un priekšmetu didaktiku, izdevniecībām, autoru kolektīviem, izglītības tehnoloģiju uzņēmumiem un pedagogu profesionālajām asociācijām šo līdzekļu aprobācijai un popularizēšanai pedagogu vidū
 Iebilstam pret jaunu, vienreizēju mācību līdzekļu izstrādi steidzamības kārtā, vienlaikus neveidojot ilgtermiņa partnerību un kapacitātes attīstību konkrētajā jomā, kā arī pietiekama un kompetenta resursa mācību līdzekļu izstrādes pasūtīšanai, pārraudzībai un kvalitātes vadībai valsts līmenī.
Ja 20.4 darbība tiek ietverta konkrētajā projektā, tad 1) noteikumu projektā jāprecizē paveicamā darba parametri un mērogs, izvirzot pamatotas prioritātes to izstrādei tieši projekta ietvaros, 2) par projekta uzdevumu jāizvirza šādu ilgtermiņa partnerību izveidošana un aprobācija visās tajās mācību jomās, kurās mācību līdzekļi tiek veidoti, 3) projektā jāplāno mācību līdzekļu autoru mācības ciešā sadarbībā ar institūcijām, kas veidos ilgtermiņa sadarbību ar konkrētajiem autoriem vai autoru kolektīviem.

-

Neatkarīgi no lēmuma par 20.7 darbības īstenošanu (šajā projektā vai kā atsevišķu pasākumu), paplašināt skolēnu izcilības attīstības pieeju un tvērumu, lai agrīni iesaistītu daudzveidīgāku bērnu un jauniešu loku un valsts līmenī veidotu skolēnu izcilības pasākumus atbilstoši pilnveidotajam mācību saturam, tai skaitā: 1)  veidot visaptverošu un pēctecīgu trīs līmeņu (izglītības iestādes, pašvaldību, valsts) olimpiāžu sistēmu visās mācību jomās, izglītības posmos un pakāpēs, valsts līmenī izstrādājot kvalitatīvu, pēctecīgu, izglītības standartu padziļinātu apguvi sekmējošu olimpiāžu saturu visiem trīs līmeņiem, tai skaitā, 1.- izglītības iestādes līmenim. Iestrādāt kritērijus šī mērķa izpildei Noteikumu projektā.
2) izglītojamo izcilības atbalsta pasākumu paketē iekļaut atbalstu izglītojamiem arī citās projektu darba jomās (jaunrades, sabiedriskā darba), ne tikai zinātniski pētnieciskajos darbos, un organizēt ikgadējus valsts līmeņa pasākumus vidējās vispārējās izglītības iestāžu jauniešiem  projektu darba izcilības veicināšanai (pētniecības darbi, jaunrades darbi (mākslinieciskā jaunrade, mācību uzņēmumi, produktu izstrāde). Atgādinām, ka jaunajā vispārējās izglītības standartā iekļauta projekta darba īstenošanas prasība: “12. Izglītības iestāde: 12.7. īsteno starpdisciplināru kursu "Projekta darbs", kurā skolēns saistībā ar vienu vai vairākiem padziļinātajiem kursiem veic un aizstāv pētniecības, jaunrades vai sabiedrisko darbu”.

-

Plānot transporta un iekšzemes un ārvalstu komandējumu segšanu arī projekta sadarbības partneriem (pašvaldību izglītības darbiniekiem), papildinot  22.7.-22.9. punktus par attiecināmajām izmaksām.

-

Anotācijā ietvert informāciju par plānoto projekta īstenošanas sasaisti ar ilgtspējīgas profesionālā atbalsta sistēmas izveidei, tai skaitā projekta vieta un loma kopējā VISC, IKVD, valsts dibināto profesionālās izglītības iestāžu darbības pārraudzības, plānoto kvalitātes vadības procesu kontekstā, kā arī vai un kāds vēl finansējums plānots pedagogu profesionālajai pilnveidei vai izglītības iestāžu profesionālajam atbalstam un kā šīs darbības tiks koordinētas (piemēram, ikgadējais budžeta finansējums pedagogu profesionālajai pilnveidei, valsts ģimnāziju loma metodiskā darba īstenošanā, profesionālās izglītības kompetenču centra loma un iesaiste projekta darbībās). 

-