Atzinums

Norādām, ka saskaņā ar Komerclikuma 18. pantu termins „uzņēmums” apzīmē organizatoriski saimniecisku vienību un nevis komercdarbības vai saimnieciskās darbības subjektu. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt visu noteikumu projektu, termina „uzņēmums” vietā izmantojot terminu „komersants” vai „saimnieciskās darbības veicējs”.

-

Norādām, ka noteikumu projekta 2.17. apakšpunkta pēdējais teikums dublē noteikumu projekta 45.6. apakšpunkta regulējumu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, lūdzam svītrot noteikumu projekta 2.17. apakšpunkta pēdējo teikumu.
 

2.17. zināšanu (tehnoloģiju) pārnese – jebkurš process, kura mērķis ir iegūt, apkopot un izplatīt zināšanas, tostarp prasmes un kompetenci gan saimnieciskās darbībās, gan ar tām nesaistītās darbībās, piemēram, pētniecības sadarbībā, konsultācijās, licencēšanā, jaunu uzņēmumu veidošanā, publikācijās un pētnieku un citu nodarbināto personu, kas iesaistīti šajās darbībās, mobilitātē. Papildus zinātnes un tehnikas atziņām tā ietver citu veidu zināšanas, piemēram, zināšanas par to, kā lietot standartus un noteikumus, kuros tie iekļauti, un par darbības vides apstākļiem, organizatoriskās inovācijas metodēm, kā arī to zināšanu pārvaldību, kas saistītas ar nemateriālo aktīvu noteikšanu, iegūšanu, aizsardzību, aizstāvību un izmantošanu;

Lūdzam izvērsti skaidrot, vai ir tikusi ņemta vērā iepriekšējā fondu plānošanas perioda tehnoloģiju komercializācijas problemātika praksē, vai jaunajā plānošanas periodā problēmjautājumi, kas saistīti ar atbalstīto tehnoloģiju komercializāciju ir tikuši atrisināti?
Piemēram, (1)vai ir noteikta tehnoloģiju komercializācijas kārtība, (2) vai ir noteikts, kurās valstīs, teritorijās būs jāreģistrē patents, (3) vai pētniecības organizācijas, saņemot noteikumu projektā noteikto atbakstu, ir informētas, tiks apmācītas par nosacījumiem, kādi ir jāizpilda, jāievēro, lai radītās jaunās tehnoloģiskas būtu iespējams komercializēt, (4) vai pētniecības organizācijas radītās tehnoloģijas spēs izpildīt Patentu likuma II nodaļas nosacījumus patentaizsardzības priekšnoteikumi Piemēram, ja jauno tehnoloģiju rada students vai mācībspēks, tad pirms patenta reģistrācijas radīto jauno tehnoloģiju nevar publicēt vietējās vai starptautiskās izstādēs, zinātniskās publikācijās, tajā skaita bakalaura, maģistra darbos u.c. studiju darbos (šādas situācija iepriekšējā plānošanas periodā liedza patentēt par fondu un valsts atbalsta līdzekļiem radītās tehnoloģijas, tādējādi nelietderīgi un neefektīvi izmatojot atbalstu, kas tika piešķirs ar mērķi radīt komercializējamu tehnoloģiju), vai jaunās tehnoloģijas radīšanas un vērtēšanas procesā iesaistītās un piesaistītās personas ievēro nepieciešamo konfidencialitāti attiecībā uz radītās tehnoloģijas būtību (piemēram, tiks slēgtas vienošanās par informācijas neizpaušanu), vai ir skaidri noteikts, ka atbalsta ietvaros radītas jaunās tehnoloģijas, kas radītas darba tiesisko attiecību ietvaros vai mācību procesā pieder pētniecības organizācijai utt.
 

-

 Lūdzam skaidrot, pamatot noteikumu projekta 10.1. apakšpunktā norādīto atbalstīto pētniecības rezultātu komercializācijas projektu skaitu. Izsakām bažas, ka attiecībā pret noteikumu 9.2. apakšpunktā norādīto atbalstīto uzņēmumu skaita komercializācijas projektu skaits  10.1. apakšpunktā ir noteiks salīdzinoši zems (aptuveni 16%).

-

Lūdzam noteikumu projektā skaidrot terminu “komercializācijas potenciāls” atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 3.4. nodaļai.
 

-

Pētniecības rezultātu komercializācijas atlīdzības noteikšanas kartība ir ārpus deleģējuma. Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības.
Attiecīgi, lai iekļautu noteikumu projektā regulējumu, kurā tiek noteikta pētniecības rezultātu komercializācijas atlīdzības noteikšanas kartība, ir jāpapildina noteikumu projekta pilnvarojošais likums vai no noteikumu projekta jāsvītro  iekļautā pētniecības rezultātu komercializācijas atlīdzības kartība.
 

-

Lūdzu ņemt vērā Tieslietu ministrijas iebildumu par 45.4. apakšpunktu.

-

Vēršam uzmanību, ka attiecībā uz patenta iegūšanu ļoti svarīga ir konfidencialitāte - līdz patenta publiskošanai izgudrojums nevar būt publiski pieejams, pretējā gadījumā pastāv risks, ka izgudrojumam nebūs novitātes, ja vēlēsies iegūt patentu arī ārvalstīs. Ņemot vērā, ka noteikumu projekta 49.1. apakšpunkts paredz finansējumu dalībai izstādēs, konferencēs u.c. intelektuālā īpašuma komercializācijas nolūkos, ierosinām noteikumu projektā vai anotācijā precizēt, ka attiecībā uz izgudrojumiem, kas vēl nav saņēmuši patentu, informācija nevar tikt izplatīta publiski. 

-

Noteikumu projekta 49.2. apakšpunkts nosaka, ka finansējums piešķirams rūpniecisko īpašumtiesību nostiprināšanai – izgudrojuma patentu, dizainparaugu un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju pieteikumu sagatavošanai, papildu aizsardzības sertifikātu sagatavošanai zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī to reģistrācijai un uzturēšanai spēkā līdz četriem gadiem pēc tiesību piešķiršanas, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim. Savukārt noteikumu projekta 50. punkts nosaka attiecināmās izmaksas šo noteikumu 49. punkta darbībām, tomēr 50.7., 50.8., 50.9. apakšpunktos ir minētas izmaksas par patentu pieteikumu sagatavošanu, patentu pieteikumu un patentu spēkā uzturēšanu un reģistrāciju, taču nav minētas izmaksas saistībā ar dizainparaugu un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju pieteikumu sagatavošanai, papildu aizsardzības sertifikātu sagatavošanai zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem. Ievērojot minēto, lūdzam attiecīgi precizēt noteikumu projektu, vai arī skaidrot, kāpēc uz šiem objektiem nav attiecināmas izmaksas, lai gan tie minēti noteikumu projekta 49.2. apakšpunktā.

-

Norādām, ka noteikumu projektā iekļautā vienošanās par projekta īstenošanu (turpmāk – vienošanās) vienpusēja uzteikuma nosacījumu kārtība neietilpst Vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu noteiktajos pienākumos Ministru kabinetam. Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības.
Iekļaujot noteikumu projektā regulējumu, kurā tiek noteikta vienošanās vienpusēja uzteikuma nosacījumi, ir ārpus Vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu noteiktā deleģējuma.
Attiecīgi, lai iekļautu noteikumu projektā regulējumu, kurā tiek noteikti vienošanās vienpusēja uzteikuma nosacījumi, ir jāpapildina noteikumu projekta pilnvarojošais likums vai no noteikumu projekta jāsvītro iekļautā vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumu kārtība.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta anotācijas V sadaļas 1. tabulu norādot visas noteikumu projekta vienības ar kurām tiek ieviestas regulas.
 

-

Atbilstoši Patentu likuma noteikumiem izgudrojums ir aizsargājams ar patentu, taču ne visos gadījumos patents tiks piešķirts. Tāpat vēršam uzmanību, ka "komercializējams" ne vienmēr nozīmē patentējams izgudrojums, tāpēc saistība ar Patentu likumu būs tajos (retajos) gadījumos, kad tiešām būs jauns izgudrojums. Attiecīgi ierosinām precizēt terminu "izgudrojuma patents" atkarībā no tā, uz kādiem objektiem un kādām darbībām noteikumi attiecināmi.

-

Atbilstoši Patentu likuma noteikumiem izgudrojums ir aizsargājams ar patentu, taču ne visos gadījumos patents tiks piešķirts. Tāpat jāņem vērā, ka "komercializējams" ne vienmēr nozīmē patentējams izgudrojums, tāpēc saistība ar Patentu likumu būs tajos (retajos) gadījumos, kad tiešām būs jauns izgudrojums. Ierosinām precizēt terminu "izgudrojuma patents" atkarībā no tā, uz kādiem objektiem un kādām darbībām noteikumi attiecināmi.

-

Lūdzam noteikumu projekta 49.2. apakšpunktā iekļaut arī darbības, kas saistītas ar potenciālā rūpnieciskā īpašuma objekta izvērtējuma veikšanu, tādējādi jau projekta sākumā būtu iespēja izvērtēt, vai izstrādātais produkts būtu patentējams, reģistrējams kā dizainparaugs vai cits. Alternatīvi lūdzam noteikumu projekta anotācijā skaidrot, kādēļ tas nav nepieciešams.
 

-

Lūdzam izvērtēt un noteikumu projektā un tā anotācijā skaidrot, vai noteikumu projekts attiecas tikai uz nacionāliem patenta pieteikumiem, vai arī uz Eiropas un starptautiskiem patentu pieteikumiem.

 

-

Lūdzam precizēt terminu "rūpniecisko īpašumtiesību nostiprināšanai" atbilstoši noteikumu projekta  2.13. apakšpunktā lietotajai terminoloģijai.

49.2. rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšana (..)

Vēršam uzmanību, ka intelektuālais īpašums ir cilvēka radošo spēju rezultāts, kam ir nemateriāla vērtība un kuru aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības. Intelektuālā īpašuma tiesības iedalās rūpnieciskā īpašuma tiesībā un autortiesībās un blakustiesībās. 
Ņemot vērā minēto, ierosinām precizēt noteikumu projekta 49.6. apakšpunktu, nosakot, ka tas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību nodošanu, nevis pašu objektu, kā arī precizēt, kas tiek saprasts ar "citu" intelektuālo īpašumu.

 

49.6. ekspertu piesaistei licences līgumu un intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas līgumu sagatavošanai.

Ierosinām precizēt punktu atbilstoši Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma 119.panta pirmajai daļai, kas nosaka, ka profesionālais patentpilnvarnieks ir persona, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā iekļauta Patentu valdes profesionālo patentpilnvarnieku sarakstā un sniedz pakalpojumus rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomā.

50.7. profesionālo patentpilnvarnieku izmaksas izgudrojuma patentu pieteikumu sagatavošanai;