Atzinums

Norādāms, ka ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, var tikt fiksēti ne vien Ceļu satiksmes noteikumu prasību neievērošanas pārkāpumi, bet arī Ceļu satiksmes likuma prasību neievērošanas pārkāpumi. Līdz ar to nepieciešams attiecīgi precizēt piedāvāto 1.¹ 2.apakšpunkta regulējumu.

-

Precizēt piedāvāto 1.¹ 2.apakšpunktu, kurā ietverts termina "mērķa transportlīdzeklis" skaidrojums, ņemot vērā, ka ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, var tikt fiksēti ne vien Ceļu satiksmes noteikumu prasību neievērošanas pārkāpumi, bet arī Ceļu satiksmes likuma prasību neievērošanas pārkāpumi.

-

Svītrot piedāvāto 1.¹ 4.apakšpunktu, kurā ietverts termina "svēršanas gaitā sistēma" skaidrojums, jo šāds termins turpmāk šā tiesību akta tekstā netiek lietots.
Vienlaikus norādāms, ka šajā tiesību normā nav korekta vārdkopas "transportlīdzekļa masa" lietošana, jo pēc būtības transportlīdzekļa svēršanas rezultātā tiek noskaidrota transportlīdzekļa faktiskā masa (jeb transportlīdzekļa kopējā faktiskā masa). Tāpat nav korekta arī vārdkopas "ass svara" lietošana šajā tiesību normā, jo viens no transportlīdzekļa kopējo faktisko masu raksturojošiem parametriem ir ass slodzes mērījums.

-

Svītrot piedāvāto 1.¹ 1.apakšpunktu, kurā ietverts termina "ierīce" skaidrojums, jo šāds termins turpmāk tiesību akta tekstā netiek lietots.
Vienlaikus norādāms, ka ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, var tikt fiksēti ne vien Ceļu satiksmes noteikumu prasību neievērošanas pārkāpumi, bet arī Ceļu satiksmes likuma prasību neievērošanas pārkāpumi.

-

Precizēt piedāvāto 2.punkta regulējumu, kurā tiek definēts tehnisko līdzekļu uzstādīšanas uz Latvijas ceļiem mērķis, ņemot vērā, ka ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, var tikt fiksēti ne vien Ceļu satiksmes noteikumu prasību neievērošanas pārkāpumi, bet arī Ceļu satiksmes likuma prasību neievērošanas pārkāpumi.
Papildus aicinām izvērtēt, vai attiecīgajos ārējos normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumu kontrole un ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem vai cietušajiem novēršana ir vienīgie iemesli, kas pamato nepieciešamību uz Latvijas ceļiem uzstādīt tehniskos līdzekļus.
Vienlaikus, lai nodrošinātu vienotas terminoloģijas lietošanu visā tiesību akta tekstā, aicinām piedāvātajā 2.punktā aizstāt vārdu "pārkāpumu" ar vārdiem "prasību pārkāpumu".
 

-

Norādāms, ka šajā tiesību normā ceļa pārvaldītājam noteiktā prasība par tā pienākumu ar attiecīgām ceļa zīmēm, apzīmējumiem un citiem ceļu satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem apzīmēt vietas uz Latvijas ceļiem, kurās ir uzstādīti tehniskie līdzekļi, pēc būtības var tikt attiecināta tikai uz tām vietām, kurās paredzēta stacionāra attiecīgo tehnisko līdzekļu uzstādīšana. Līdz ar to nepieciešams precizēt projekta 3.punkta regulējumu, papildinot to pēc vārda "uzstādīti" ar vārdu "stacionārie".

-

Precizēt projekta 5.⁵ punktu, ietverot tajā tiešu norādi par kompetento institūciju, kuras pienākums būs publicēt nacionālajā piekļuves punktā transportdata.gov.lv informāciju par vietām, kurās uzstādīti stacionārie tehniskie līdzekļi, kā arī pienākums aktualizēt šo informāciju.
Vienlaikus projekta 5.⁵ punkta pirmajā teikumā nepieciešams aizstāt vārdus "uzstādīti stacionāros tehniskos līdzekļi" ar vārdiem "uzstādīti stacionārie tehniskie līdzekļi".

-

Svītrot piedāvātajā 6.punktā vārdus "izmantojot valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" nodrošināto risinājumu automatizētai informācijas apmaiņai tiešsaistes režīmā (WEB servisu)", jo veidu, kādā informācija par fiksēto pārkāpumu iesniedzama transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, nosaka piedāvātais 7.punkta regulējums, kas cita starpā paredz arī, ka attiecīgā informācija var tikt nodota, izmantojot Iekšlietu ministrijas Informācijas centra nodrošināto koplietošanas tehnoloģisko platformu.

-

Norādāms, ka atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.⁷panta pirmās daļas regulējumam gan Valsts policija, gan arī pašvaldības policija var noslēgt deleģēšanas līgumu ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, paredzot tam uzdevumu nodrošināt tehnisko līdzekļu uzstādīšanu attiecīgo pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli, un to darbības nodrošināšanu. Tādējādi, ja šāds deleģēšanas līgums tiktu noslēgts, tad uz to pilnībā būtu jāattiecina arī šajā tiesību aktā ietvertais regulējums par informācijas nodošanu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistram. Līdz ar to nepieciešams precizēt piedāvāto 6.punktu, papildinot tajā minēto institūciju uzskaitījumu ar jaunu subjektu - dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

-

Norādāms, ka atbilstoši šā tiesību akta 2.punkta regulējumam, tehniskos līdzekļus uz Latvijas ceļiem uzstāda vietās, kur nepieciešams kontrolēt arī Autopārvadājumu likuma prasību pārkāpumus. Līdz ar to nepieciešams precizēt piedāvāto 6.1.apakšpunktu, papildinot to ar tiešu norādi uz Autopārvadājumu likumu.

-

Norādāms, ka šajā tiesību normā minētais nosacījums par pienākumu norādīt iekārtas pieļaujamo kļūdu būtu attiecināms ne vien uz tiem pārkāpumiem, kad tiek fiksēta braukšanas ātruma neievērošana, bet arī uz pārkāpumiem, kad, sverot transportlīdzekli gaitā (kustībā), tiks fiksēta transportlīdzekļa faktiskās masas vai tā ass slodzes pārsniegšana. Līdz ar to nepieciešams attiecīgi precizēt piedāvāto 6.9.apakšpunkta regulējumu.

-

Norādāms, ka atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 55.panta regulējumam persona saucama pie administratīvās atbildības par atļautā braukšanas ātruma neievērošanu, Proti, Ceļu satiksmes likumā nav paredzēta administratīvās atbildības iestāšanās par vidējā braukšanas ātruma neievērošanu. Atļauto braukšanas ātrumu konkrētos gadījumos vai attiecībā uz konkrētiem transportlīdzekļu veidiem nosaka ar ārējiem normatīvajiem aktiem (sk. Ceļu satiksmes noteikumu 9.nodaļā ietverto regulējumu), bet maksimālā braukšanas ātruma ierobežojumus konkrētos ceļu posmos pamatā nosaka ar attiecīgām ceļa zīmēm. Savukārt atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.⁴ panta regulējumam noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu kontrolē Valsts policija (kopš 2023.gada 6.jūlija arī pašvaldības policija) ar šim nolūkam paredzētiem tehniskiem līdzekļiem. Tādējādi piedāvātajā 6.10.apakšpunktā nav korekta vārdkopas "ja fiksēta vidējā braukšanas ātruma neievērošana" lietošana.
Ņemot vērā minēto, ierosinām izteikt 6.10.apakšpunktu šādā redakcijā:
"6.10. ja braukšanas ātruma neievērošana fiksēta, izmantojot vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmu, papildus iesniedz šādu informāciju:".

-

Norādāms, ka transportlīdzekļa svēršanas rezultātā tiek noskaidrota transportlīdzekļa faktiskā masa (jeb transportlīdzekļa kopējā faktiskā masa). Bet viens no transportlīdzekļa kopējo faktisko masu raksturojošiem parametriem ir ass slodzes mērījums. Līdz ar to nepieciešams attiecīgi precizēt piedāvāto 6.12.apakšpunkta regulējumu (tajā ietverto terminoloģiju).
Vienlaikus norādāms, ka Autopārvadājumu likuma 54.panta regulējums paredz administratīvo atbildību par transportlīdzekļa pilnās masas vai atļautās faktiskās masas pārsniegšanu, kā arī par transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktās slodzes sadalījuma uz asīm pārsniegšanu. Līdz ar to nepieciešams izvērtēt, kāda tieši papildus informācija būtu iesniedzama šā tiesību akta 6.punktā minētajiem subjektiem attiecīgo administratīvo pārkāpumu identificēšanai, konkrēti norādot to piedāvātajā 6.12.apakšpunkta regulējumā (tajā ietvertajos apakšpunktos).

-

Aizstāt tiesību akta izdošanas pamatojumā skaitli "1¹." ar skaitli "1.¹".

-

Aizstāt piedāvātajā 1.3.apakšpunktā skaitli "43⁷." ar skaitli "43.⁷" un skaitli "1¹." ar skaitli "1.¹".

-

Precizēt projekta 5.¹ punktā ietverto apakšpunktu numerāciju, veidojot vārdkopu "ekspluatācijas temperatūras diapazons no vismaz -25 °C līdz ne mazāk kā +50 °C;" kā atsevišķu projekta 5.¹ punkta vienību (apakšpunktu).

-

Precizēt projekta 5.⁴ punktu, papildinot to pirms vārda "līdzekļa" ar vārdu "Tehniskā".

-

Precizēt piedāvāto 8.punktu, papildinot to pēc vārdiem "kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem" ar vārdiem "neapturot transportlīdzekli".

-