Atzinums

Elektroenerģijas tirgus likuma (turpmāk - Likums) 1.panta otrā daļa
Ievērojot Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esošo likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr.321/Lp14), kas paredz “aktīvā lietotāja” definīcijas precizēšanu, savukārt šis Likumprojekts paredz, ka minētai definīcijai jābūt šobrīd spēkā esošajā redakcijā, Regulators aicina Likumprojektā iekļautās normas salāgot ar likumprojektā Nr.321/Lp14 ietvertajām, lai izvairītos no situācijas, kurā abu likumprojektu pieņemšanas rezultātā ar šo Likumprojektu tiek atcelti likumprojektā Nr.321/Lp14 iekļautie grozījumi. 

-

Likuma 1.panta otrās daļas 9.punkts 
​izteikt 1.panta otrās daļas 9. punktu šādā redakcijā: 
​“9) balansēšana – organizēts process ikbrīža līdzsvara nodrošināšanai starp elektroenerģijas patēriņu un ražošanu elektroenerģijas sistēmā”; 
​Regulatora priekšlikums: 
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 5.jūnija Regulas (EU) Nr.2019/943 par
elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādātā redakcija) (turpmāk – Regula 2019/943) 2.panta
10.punktu “balansēšana” ir visas darbības un procesi visos laikposmos, ar kuru palīdzību
pārvades sistēmu operatori pastāvīgi nodrošina sistēmas frekvences uzturēšanu iepriekš noteiktā
stabilitātes diapazonā un to, lai tiktu nodrošināts vajadzīgo rezervju apjoms attiecībā uz
nepieciešamo kvalitāti. Ievērojot minēto, Regulators lūdz salāgot piedāvātā termina
“balansēšana” saturu ar Regulā 2019/943 ietverto saturu.

​Likuma 1.panta otrās daļas 12.punkts   
​izteikt 1.panta otrās daļas 12. punktu šādā redakcijā: 
​“12) elektroenerģijas birža – elektroenerģijas tirdzniecības vietne Latvijas Republikā, kurā tirdzniecības apgabala ietvaros vai starp atsevišķiem tirdzniecības apgabaliem ar piedāvājumu un pieprasījumu starpniecību elektroenerģijas biržas dalībnieki pērk un pārdod elektroenerģiju. Elektroenerģijas tirdzniecība ietver arī fizisku elektroenerģijas pārvadīšanu;” 
​ 
​Regulatora priekšlikums: 
Likumprojektā piedāvātajā Elektroenerģijas tirgus likuma (turpmāk – Likums) 37. 3 panta
redakcijā spēkā esošā “tirdzniecības apgabala” vietā ir norāde uz “tirdzniecības zonu”. Līdz ar to
Regulators ierosina šajā definīcijā jēdzienu “tirdzniecības apgabals” aizstāt ar jēdzienu
“tirdzniecības zona”.
​ 
​izteikt 1.panta otrās daļas 14. punktu šādā redakcijā: 
​“14) elektroenerģijas biržas reglaments – elektroenerģijas biržas dalībniekam saistoši elektroenerģijas biržas darbības noteikumi un kārtība;” 
​ 
​Regulatora priekšlikums: 
​Ņemot vērā, ka tiek grozīts Likuma 27.pants un šis termins vairs nekur Likuma tekstā netiek
lietots, definīcija nav nepieciešama. Vienlaikus Regulators aicina caurskatīt Likumu, vai visi
Likuma 1.panta otrajā daļā piedāvātie termini tiek izmantoti turpmāk Likuma tekstā.

​izteikt 1.panta otrās daļas 33. punktu šādā redakcijā: 
​“33) netiešā izsole – starpvalstu savienojumu sastrēgumu vadības un pārslodzes novēršanas metode, ar kuru elektroenerģijas tirgus dalībnieks iegūst tiesības noteiktā apjomā pārvadīt elektroenerģiju no viena tirdzniecības apgabala uz citu apgabalu;” 
​  
​Regulatora priekšlikums: 
Kā tas jau tika norādīts pie piedāvātās Likuma 1.panta otrās daļas 12.punkta redakcijas,
piedāvātajā Likuma 37. 3 panta redakcijā spēkā esošā “tirdzniecības apgabala” vietā ir norāde uz
“tirdzniecības zonu”. Līdz ar to Regulators ierosina šajā definīcijā jēdzienu “tirdzniecības
apgabals” aizstāt ar jēdzienu “tirdzniecības zona”.

​Likuma 1.panta otrās daļas 34.punkts   
​ 
​Likumprojekta 1.panta otrās daļas 34. punkts​ 
Regulatora priekšlikums:
Regulators ierosina precizēt minētā punkta redakciju, ņemot vērā, ka tirgus operators var būt gan
Regulatora nominēts, gan arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī nominēts, kas strādā Latvijas
tirdzniecības zonā.
Ierosinātā redakcija:
“34) nominēts elektroenerģijas tirgus operators – tirgus operators, kas nodrošina vienotu nākamās
dienas un vienotu tekošas dienas tirgus sasaistīšanu;”

​Likuma 1.panta otrās daļas 38.punkts   
​ 
​izteikt 1.panta otrās daļas 38. punktu šādā redakcijā: 
​“38) pieprasījuma reakcija – elektroenerģijas lietošanas profila īslaicīgas izmaiņas, kuras lietotājs apņēmies brīvprātīgi veikt, izmainot elektroenerģijas patēriņu gadījumos, kas noteikti ar agregatoru noslēgtajā līgumā;” 
​ 
Regulatora priekšlikums:
Regulators ierosina paplašināt definīciju, balstoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada
8.maija Direktīvas par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz iekšējo elektroenerģijas tirgu un ar ko
groza Direktīvu 2012/27/ES, kā arī specifiski agregatoriem un pieprasījuma reakcijai veltītajam
2019.gada pētījumam Valsts pētījuma programmas ietvaros “Elektroenerģijas agregatori:
risinājumu analīze un priekšlikumi to integrācijai pakalpojumu tirgū”.

Ierosinātā redakcija:
“38) pieprasījuma reakcija – galalietotāju veikta elektroenerģijas slodzes maiņa, atkāpjoties no
tipiskā patēriņa modeļa, reaģējot uz tirgus signāliem, tostarp reaģējot uz laikā mainīgām
elektroenerģijas cenām vai stimulējošiem maksājumiem, vai reaģējot uz to, ka patstāvīgi vai
agregēšanas ceļā ir akceptēts galalietotāja piedāvājums par noteiktu cenu pārdot pieprasījuma
samazinājumu vai pieaugumu organizētos tirgos;”

​Likuma 1.panta otrās daļas 47.punkts   
​ 
​izteikt 1.panta otrās daļas 47.punktu šādā redakcijā: 
​“47) tirdzniecības apgabals – elektroenerģijas tirgus dalībnieku savstarpējo darījumu vai elektroenerģijas biržas dalībnieku elektroenerģijas tirdzniecības piedāvājumu iesniegšanas teritorija elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora licences darbības zonā;” 
​ 
​Regulatora priekšlikums: 
Piedāvātajā Likuma 37. 3 panta redakcijā spēkā esošā “tirdzniecības apgabala” vietā ir norāde uz
“tirdzniecības zonu”. Līdz ar to Regulators ierosina šajā definīcijā jēdzienu “tirdzniecības
apgabals” aizstāt ar jēdzienu “tirdzniecības zona”.
 

-

Likuma 4.panta pirmā daļa
Regulators ierosina vārda “enerģijas” vietā lietot vārdu “elektroenerģijas”. 
​ 
 

papildināt pirmo daļu aiz vārdiem “elektroenerģijas patēriņa” ar vārdiem “un elektroenerģijas uzkrāšanas” 

Likuma 4.panta otrā daļa
Regulators ierosina pirms vārdiem “tirgus dalībnieku” un “tirgus dalībniekiem” pievienot vārdu “elektroenerģijas”.  

“(2) Sistēmas vadības un lietošanas kārtību, elektroenerģijas sistēmas dalībnieku un elektroenerģijas tirgus dalībnieku darbības  nosaka Tīkla kodekss elektroenerģijas nozarē (turpmāk – Tīkla kodekss). Tīkla kodeksu izstrādā pārvades sistēmas operators, konsultējoties ar elektroenerģijas tirgus dalībniekiem un elektroenerģijas sistēmas operatoriem, un apstiprina regulators. Regulators var uzdot pārvades sistēmas operatoram izstrādāt grozījumus Tīkla kodeksā un noteikt termiņu šo grozījumu izstrādei un iesniegšanai regulatoram.” 

Likuma 13.2panta otrās daļas 1.punkts 
Regulators norāda, ka nepieciešams precizēt piedāvāto Likuma 13.2panta otro daļu, ņemot vērā, ka Regulators uzrauga Baltijas reģionālo koordinācijas centru (turpmāk – RKC), nevis pārvades sistēmas operatora (turpmāk – PSO) darbību tajā, kā arī no piedāvātās Likuma 13.2 panta otrās daļas 1.punkta redakcijas izriet, ka regulators saskaņos tikai tās RKC izmaksas, kuras sedz Latvijas PSO. Vienlaikus no Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 5.jūnija direktīvas Nr.2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (turpmāk – Direktīva 2019/944) 62.panta 1.punkta b) apakšpunkta izriet, ka Regulators kopā ar Igaunijas un Lietuvas regulatīvajām iestādēm saskaņo visas RKC izmaksas. Savukārt tās izmaksas, kas jāsedz akciju sabiedrībai “Augstsprieguma tīkls”, Regulators apstiprina tarifu izvērtēšanas procesa ietvaros. Vienlaikus no piedāvātās tiesību normas redakcijas nav saprotams, uz ko attiecas divdabja teiciens “ievērojot samērīguma principu”. No šī brīža novietojuma šķiet, ka tas attiecas uz tarifu aprēķināšanu, nevis uz RKC izmaksu vērtēšanas, kā tam būtu jābūt, ņemot vērā direktīvas tekstu. Regulators vienlaikus aicina pirms vārdiem  “sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmas operatoriem” pievienot vārdu “Baltijas”, tāpat pēc vārda “saskaņot” pievienot vārdu “ar”, attiecīgi precizējot redakciju. Tāpat arī pirms vārdiem “sistēmas operators” pievienot vārdu “pārvades”.  

​Likuma 13.2panta otrās daļas 6.punkts 
​Regulators norāda, ka Direktīvas 2019/944 62.panta 2.punkts paredz, ka dalībvalstis nodrošina, ka regulatīvajām iestādēm ir piešķirtas vismaz šādas pilnvaras a) pieprasīt informāciju no reģionālajiem koordinācijas centriem; b) veikt inspekcijas reģionālo koordinācijas centru telpās, tostarp bez iepriekšēja brīdinājuma; c) izdot kopīgus saistošus lēmumus par reģionālajiem koordinācijas centriem. Regulators lūdz papildināt Likuma 13.2 panta otro daļu arī ar šiem punktiem. Vienlaikus Regulators rosina aiz vārda “izdot” pievienot vārdus “ar Baltijas sistēmas darbības reģiona regulatīvajām iestādēm”.  

-

Likuma 14.panta otrā daļa 
​Regulators rosina vārdu “lietderīga” aizstāt ar “pamatota”.  

“(2) Pārvades sistēmas operators savām vajadzībām var nodrošināt ar frekvences kontroli nesaistītus palīgpakalpojumus, ja regulators ir pieņēmis lēmumu, ka šādu palīgpakalpojumu iegāde nav ekonomiski pamatota.”  

Likuma 15.1panta un 19.1panta pirmā daļa
Regulatoram nav iebildumu par likumā ietverto ietvaru, ņemot vērā, ka iepriekš tas ir jau saskaņots konceptuāli. No procesa viedokļa – Regulators lūdz iekļaut jaunu pārejas punktu, proti, ka grozījumi 15.1panta pirmajā daļā plānotie grozījumi stājas spēkā no 2025.gada 1.janvāra. Šāds ietvars nodrošinātu, ka ņemot vērā šā brīža aktuālo situāciju saistībā ar energoapgādes investīciju plānu potenciālo ietekmi uz energoapgādes komersantu tarifiem Regulators saredz, ka nākošgad investīciju plānu vērtēšana būtu svarīga. Vienlaikus šāds ietvars sabalansētu darba procesu Regulatorā, jo atbilstoši Enerģētikas likumā noteiktajam, šobrīd dabasgāzes sistēmas operatori reizi divos gados iesniedz sistēmas attīstības 10 gadu plānu, kas nozīmē, ka akciju sabiedrība “Gaso” un akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid” sniedz nākamo attīstības plānu 2025.gadā. Ja ietvertā norma stātos spēkā bez pārejas punkta, tad izveidotos situācija, ka akciju sabiedrība “Augstsprieguma tīkls” un akciju sabiedrība “Sadales tīkls” arī sniedz 2025.gadā, kas nebūtu optimāls risinājums procesu plānošanas ietvaros. 
Tas pats attiecas arī uz 19.1 panta pirmo daļu. 

-

Likuma 20.1panta pirmā daļa
Regulatora ieskatā, nepieciešams svītrot sadaļu “un kuros nodarbinātas mazāk nekā 10 personas,
un kuru gada apgrozījums vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 2 miljonu euro”, jo bez šīs
daļas varētu iztikt. Iespējams, šādā veidā ir mēģināts definēt mikrouzņēmumu, taču šāds
regulējums neatbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5.panta otrajā daļā
noteiktajam tiesiskajam regulējumam.

“(1) Sadales sistēmas operators, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju,
pamatojoties uz elektroenerģijas tirgotāju sniegto informāciju, nodrošina, ka mājsaimniecības
lietotājiem un uzņēmumiem ar gada elektroenerģijas patēriņu, kas prognozēts mazāks par
100 000 kilovatstundām, bez maksas ir piekļuve elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīkam, kas
ļauj salīdzināt elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumus.”

Likuma 20.3panta pirmās daļas 1. un 2.punkts, ceturtā daļa 

​Regulators ierosina salāgot šī panta daļas punktus ar Likuma 16.3 panta redakciju, kurā ir līdzīgi noteikumi attiecībā uz pārvades sistēmas operatoru.  

“(1) Sadales sistēmas operatoram var piederēt elektroenerģijas uzkrātuve un tas ir tiesīgs to ekspluatēt, ja ir saņemta regulatora atļauja. Regulators piešķir atļauju, ja ir saņēmis sadales sistēmas operatora iesniegumu un:    
​1) apliecinājumu, ka elektroenerģijas uzkrātuve ir pilnībā integrēta tīkla komponente, vai    
​2) atklāta, pārredzama un nediskriminējoša iepirkuma rezultātus, saskaņā ar kuriem konstatēts, ka tirgus dalībnieki nespēj attiecīgo palīgpakalpojumu sniegt nepārtraukti, savlaicīgi un par samērīgu cenu, un apliecinājumu, ka elektroenerģijas uzkrātuve tiks izmantota, lai nodrošinātu sadales sistēmas drošu, efektīvu un stabilu darbību un netiks izmantota, lai pirktu vai pārdotu elektroenerģiju elektroenerģijas tirgos. 
​(4) Vismaz reizi piecos gados regulators organizē publisku konsultāciju, lai izvērtētu nepieciešamību pārskatīt saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktu izsniegto atļauju. Ja regulators konstatē, ka tirgus dalībnieki spēj nodrošināt attiecīgā palīgpakalpojuma sniegšanu nepārtraukti, savlaicīgi un par samērīgu cenu, regulators pieņem lēmumu, ar kuru uzliek par pienākumu sadales sistēmas operatoram ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas izbeigt elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatāciju un pārdot šo uzkrātuvi.”  

Likuma 20.4panta otrā daļa 
​Regulatora ieskatā, papildinājums “tostarp attiecībā uz pieslēgumu tīklam” ir lieks, jo AS “Sadales tīkls” arī bez šāda ietvara ir pienākums vienlīdzīgi attiekties pret visiem lietotājiem. 

 

“(2) Sadales sistēmu operatori nediskriminējošā veidā sadarbojas ar visiem uzņēmumiem, kam pieder, kuri veido, ekspluatē vai pārvalda elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus.” 

Likuma 20.5panta otrā daļa 
​Regulators ierosina vārdu “lietderīga” aizstāt ar vārdu “pamatota”.  

“(2) Sistēmas operators var sniegt ar frekvences kontroli nesaistītus palīgpakalpojumus savām vajadzībām, ja regulators pieņem lēmumu, ka šādu palīgpakalpojumu iegāde nav ekonomiski pamatota.” 

Likumprojekta 24.pants, kas paredz izteikt likuma 26.pantu jaunā redakcijā
Regulatora ieskatā, būtu nepieciešams anotāciju papildināt ar pamatojumu maksimālo tiešu līniju garumu noteikšanai (trīs kilometri pilsētu teritorijās un seši kilometri ārpus pilsētu teritorijām), ievērojot, ka vismaz attiecībā uz pilsētu teritoriju trīs kilometri ir pietiekami liels attālums, kas varētu veicināt elektroenerģijas sadales sistēmai paralēlu tīklu rašanos. Vienlaikus, ievērojot praksē novērotās situācijas, kurās pēc ražošanas iekārtu ekspluatācijas beigām (piemēram, ražotājs izvēlas vairs neturpināt veikt komercdarbību šai nozarē) tiešā līnija, kas tika izveidota ražošanas vajadzībām, vairs nav nepieciešama, tomēr tiesiskais regulējums neparedz tiešās līnijas īpašniekam vai saistību pārņēmējam demontēt izbūvēto infrastruktūru. Regulators aicina izvērtēt šāda pienākuma ietveršanas lietderīgumu vēl jo vairāk tādēļ, ka tiešā līnija, kurai ierobežojums ir seši kilometri,  noteikti varētu skart zemes īpašumu, kas nepieder ne ražotājam, ne lietotājam. Papildus, Regulatora ieskatā, minētā panta trešā daļa būtu jāpapildina, izsakot to šādā redakcijā: 
​“(3) Atļauju tiešās līnijas ierīkošanai izsniedz regulators. Regulators nosaka prasības, kas elektroenerģijas ražotājam vai lietotājam jāievēro, lai regulators lemtu par  atļauju tiešās līnijas ierīkošanai.

-

Likuma 27.panta otrā daļa 
Regulatora ieskatā, nav saprotams, kas ir domāts ar “elektroenerģijas cenas atbilstība elektroenerģijas tirgus principiem”. Vispārēji - ar to būtu jāsaprot pamatprincips, ka atvērtā tirgū cenu nosaka tirgus – piedāvājums un pieprasījums, un to ietekmējošie faktori (ražošanas/pārvades jaudu ierobežojumi, metroloģiskie un hidroloģiskie apstākļi u.c.). Līdz ar to Regulatoram nav izprotams, kādus ieteikumus, turklāt ar regularitāti reizi gadā, tas varētu sniegt attiecībā uz šo procesu konkurences iestādēm. Minētā tiesību norma uzliek papildu pienākumu, kas būtiski palielina administratīvo slogu, tomēr bez izprotama pamatojuma. 

-

Likuma 29.2 panta pirmā daļa 
Regulators aicina Likumprojektā vai anotācijā precizēt, kādēļ nepieciešams atskaitīt no tīkla
saņemto elektroenerģijas daudzumu, ievērojot, ka no tīkla nekas netiek saņemts un tiek pirkta
nebalansa enerģija vai elektroenerģija savam patēriņam.

-

Likuma 36.pants
Regulators ierosina redakcionāli precizēt minēto pantu. 

“(1) Latvijā balansēšanu nodrošina pārvades sistēmas operators. Elektroenerģijas tirgotājs un
agregators ir tiesīgs kļūt par balansatbildīgo pusi, noslēdzot līgumu ar pārvades sistēmas
operatoru.  
(2) Katrs elektroenerģijas tirgus dalībnieks ir balansatbildīgs.  
(3) Elektroenerģijas tirgus dalībnieks slēdz ar pārvades sistēmas operatoru vai balansatbildīgo
pusi līgumu par balansatbildības nodrošināšanu. Mājsaimniecības lietotāja balansatbildību
nodrošina elektroenerģijas tirgotājs, kurš slēdz līgumu par balansatbildības nodrošināšanu ar
pārvades sistēmas operatoru vai balansatbildīgo pusi.  
(4) Elektroenerģijas tirgus dalībnieku, balansatbildīgo pušu, balansēšanas pakalpojuma sniedzēja
un pārvades sistēmas operatora tiesības un pienākumus nosaka Tīkla kodeksā.”.

Likuma 37.pants
Regulators ierosina redakcionāli precizēt minēto pantu. 

“37.pants. Balansēšana un nebalansa norēķini   
​(1) Pārvades sistēmas operators saskaņā ar Tīkla kodeksu veic nebalansa norēķinus par kārtējo nebalansa norēķina periodu atklāti un nediskriminējoši attiecībā uz visām balansatbildīgajām pusēm un elektroenerģijas tirgus dalībniekiem, kuriem pārvades sistēmas operators nodrošina balansatbildību.    
​(2) Nebalansa norēķini tiek veikti, pamatojoties uz noteiktā periodā veikto elektroenerģijas darījumu uzskaiti un pārvades un sadales sistēmu operatoru datiem, lai noteiktu balansēšanas elektroenerģijas apjomu. Nebalansa norēķini ir pieejami darījumā iesaistītajiem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem un elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem.   
​(3)   Elektroenerģijas sistēmas dalībnieks sniedz pārvades sistēmas operatoram informāciju, kas ir nepieciešama balansēšanai un nebalansa norēķinu veikšanai.   
​(4) Lai nodrošinātu maksājumus par balansatbildības nodrošināšanu, pārvades sistēmas operators no balansatbildīgajām pusēm un elektroenerģijas tirgus dalībniekiem, kuriem pārvades sistēmas operators nodrošina balansatbildību, var pieprasīt saistību izpildes nodrošinājumu, saskaņā ar Tīkla kodeksu.”.   

Likuma 37.1 panta otrā daļa
NETO var būt nominēts citā ES dalībvalstī, bet strādāt Latvijā, ja Regulators neiebilst (nav
konstatēts, ka ir kādas neatbilstības). No Regulas 2015/1222 4. panta (2) izriet – Katra iesaistītā
dalībvalsts nodrošina, ka katrai tirdzniecības zonai tās teritorijā tiek iecelts vismaz viens NETO. 
Un no 4. panta (5) – NETO, kas iecelts vienā dalībvalstī, ir tiesības piedāvāt nākamās dienas un
tekošās dienas tirdzniecības pakalpojumus ar piegādi citā dalībvalstī. Šīs dalībvalsts tirdzniecības
noteikumi ir piemērojami bez nepieciešamības tikt ieceltam par NETO konkrētajā dalībvalstī.
Iecēlējiestādes savā dalībvalstī uzrauga visus NETO, kuri veic vienotu nākamās dienas un/vai
tekošās dienas tirgus sasaistīšanu. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 714/2009 19. pantu
iecēlējiestādes nodrošina, ka to dalībvalstī visi NETO, kuri veic vienotu dienas un/vai tekošās
dienas tirgus sasaistīšanu, ievēro šo regulu neatkarīgi no tā, kurā valstī NETO iecelts. Iestādes,
kas atbildīgas par NETO iecelšanu, uzraudzību un izpildi, apmainās ar visu informāciju, kas
vajadzīga NETO darbību efektīvai uzraudzībai.  

-

Likuma 37.3 pants
Skatīt Regulatora ierosinājumu pie Likuma 1.panta otrās daļas 12., 33. un 47.punkta termina.
Regulatora ieskatā, vai nu jāmaina tirdzniecības apgabals uz zonu definīcijās, vai šajā tiesību
normā jāraksta tirdzniecības apgabals zonas vietā. Tāpat arī pirms vārdiem “tirgus dalībnieki”
jāpievieno vārds “elektroenerģijas”.

-

Anotācijas sadaļa 1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Nepieciešams precizēt, ko šī digitalizācija ietver – kādi pienākumi pārvades sistēmas operatoram
ir jāīsteno.

-