Atzinums

Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi"" (turpmāk – noteikumu projekts) sašaurināta pēdējās garantētas piegādes definīcija un to, ka no noteikumu projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (turpmāk – anotācija) svītrots teksts par pēdējās garantēto piegādi, ja gazificētā objekta lietotājs vai īpašnieks nav nodrošinājis iespēju sadales sistēmas operatoram pārtraukt dabasgāzes padevi gazificētajā objektā, lūdzam skaidrot, vai personas tiesības ar jauno Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumu Nr. 78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi" (turpmāk – noteikumi) normu netiek sašaurinātas (jo iepriekš izmaiņas tika pamatotas ar nepieciešamību noteikumus saskaņot ar Enerģētikas likuma 109. panta otro daļu).

-

Ņemot vērā, ka no anotācijas pilnībā nav saprotams normas teksts un ievērojot, ka norma attiecināma uz gadījumiem, kad perona izbeigusi lietot dabas gāzi, lūdzam skaidrot, par kādiem norēķiniem par patērēto dabasgāzi un saņemtajiem sistēmas pakalpojumiem būs atbildīgs galalietotājs, līdz brīdim, kad galalietotājs nodrošina sadales sistēmas operatoram piekļuvi dabasgāzes apgādes sistēmai gazificētajā objektā, lai pārtrauktu dabasgāzes padevi. Kā arī lūdzam vērtēt šādas atbildības samērīgumu ar personas faktisko rīcību - dabasgāzes nelietošanu. 

-

Tieslietu ministrijas ieskatā normā noteiktajam 10 gadu termiņam nav saskatāms skaidrs pamatojums. Proti, anotācijā norādīts, ka laika posms 10 gadi izvēlēts, konsultējoties ar sadales sistēmas operatoru, kā arī ņemot vērā nepieciešamību samērīgi ierobežot lietotāju atbildību. Vienlaikus ne no normas, ne no anotācijas nav saprotams, kā tiks noteikts periods, par kuru veicams pārrēķins, ja laika posmu kurā noticis pārkāpums, nevarēs konstatēt. Proti, vai nebūs gadījumi, kad veicot pārrēķinu, tiks noteikts lielāks laika posms, nekā kurā faktiski ir notikusi gāzes prettiesiska lietošana.
Tāpat nav saprotams anotācijā minētais, ka šāda kārtība samērīgi ierobežo lietotāju atbildību (vai lielākajā gadījumā prettiesiska dabasgāzes lietošana notiek ilgstošos laika posmos, kas sasniedz vai pārsniedz 10 gadus - vai tas uzskatāms par vidējo rādītāju). Vēršam uzmanību, ka zaudējumu apmērs jāpierāda tam, kas prasa zaudējumu atlīdzību. Tieslietu ministrijas ieskatā, lai korekti noteiktu zaudējumu apmēru, pēc iespējas precīzi jānosaka arī laika periods, kurā noticis aizskārums (prettiesiski lietota dabasgāze), un šis laika posms jāpierāda prasītājam  -  Tieslietu ministrijas ieskatā normā iekļautais par 10 gadu periodu neatbrīvo sadales operatoru no pienākuma vismaz mēģināt noteikt un pierādīt  laika posmu, kurā noticis tiesību aizskārums un tādējādi pamatot zaudējumu apmēru (nevis automātiski noteikt 10 gadus). Tādējādi lūdzam skaidrot visu iepriekš minēto.
Tāpat vēršam uzmanību, ka anotācijā nav pietiekami izvērtēts šādas zaudējumu aprēķināšanas kārtības samērīgums un tas, vai šādas zaudējumu aprēķināšanas kārtības piemērošana atsevišķos gadījumos nevarētu kļūt par sodoša rakstura sankciju (nevis zaudējumu atlīdzināšanu). Ievērojot minēto, lūdzam ietvert anotācijā plašāku skaidrojumu minētajam.
Noslēgumā vēršam uzmanību, ka deleģējums izdot šo regulējumu, izriet no Enerģētikas likuma 107.¹ panta piektās daļas, kas neparedz Ministru kabinetam deleģējumu noteikumos noteikt kāda veida stingro atbildību personām, kas prettiesiski lietojušas dabasgāzi (atcelt pienākumu sadales operatoram pierādīt zaudējumus). Tādējādi lūdzam izvērtēt, vai ar šiem noteikumu grozījumiem netiek pārkāpts Enerģētikas likumā iekļautais regulējums. 

-

Lūdzam skaidrot šīs normas korelāciju ar noteikumu 88.2. apakšpunktā iekauto regulējumu. Proti, ja vienā gadījumā ir runa par gadījumiem, kad nav iespējams noteikt laika periodu, kādā notikusi prettiesiska dabasgāzes lietošana, tad lūdzam skaidrot, kādos gadījumos būtu piemērojama šī norma un pēc kādas metodes un vai tiks noteikts laika periods, kādā notikusi prettiesiska dabasgāzes lietošana. Tieslietu ministrijas ieskatā, ja, piemērojot šo normu, netiek ņemts vērā laika periods, kurā notikusi dabasgāzes prettiesiska lietošana, tad īsti nav saprotama nepieciešamība pēc noteikumu 88.2. apakšpunktā iekļautā regulējuma. 

-

Lūdzam skaidrot, kāpēc normā svītrots vārds "lietotāja" attiecībā uz norēķina periodu (ņemot vērā, ka anotācijā norādīts: "Tādēļ arī Noteikumu 126. punktā nepieciešams veikt izmaiņas, aizstājot terminu "mēneša" ar terminu "lietotāja norēķinu perioda". Lai precizētu normas, 125. un 126. punktā ietverta atsauce uz formulu Noteikumu 124. punktā.")

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta ceturtā daļa noteic, ka normatīvajam aktam vai tā daļai nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus.
Ievērojot minēto, kā arī to, ka šobrīd ir 2025. gada janvāra beigas, lūdzam precizēt projektā paredzētajā noteikumu 181.³ punktā ietverto regulējumu, kuram ir atpakaļejošs spēks, kā arī precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju.
 

-