Atzinums

Rosinām izteikt 14.1 panta 16. daļas otro teikumu šādā redakcijā:
“Augstskolas padomes locekļu atlīdzība tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem.”

Augstskolām būs būtisks papildu finansiālais slogs, kas saistīts ar atlīdzības sadaļu, pie situācijas, kad valsts dod vienlaikus uzdevumus nodrošināt ekonomiju, tai skaitā samazinot administratīvos resursus, tika izveidota jauna lēmējinstitūcija, paredzot atlīdzību segt no augstskolas finanšu resursiem.

Saeimai 2021. gada 8. jūnijā ārkārtas sēdē, pieņemot grozījumus Augstskolu likumā, kas tostarp noteica augstskolas padomes izveidi un atlīdzības noteikšanu padomes locekļiem, anotācijas sadaļā par administratīvo izmaksu monetāro novērtējumu, tika ietverts finansējums padomes locekļu atalgojumam no Eiropas Savienības struktūrfondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās", kas beidzas 2023. gada 31. decembrī.

Šī sagatavotā likumprojekta anotācijas 2.3. punktā “Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums” nav veikts novērtējums.

Ievērojot, ka vēl šobrīd nav nodrošināta iepriekš Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014. - 2020. noteiktā augstākās izglītības iestāžu profesoru zemākās algas likme 3012,8 EUR apmērā (šobrīd 1982 EUR, savukārt atbilstoši MK 18.04.2023. rīkojumam Nr. 226 “Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1.septembra līdz 2025. gada 31. decembrim” no 01.01.2024. profesora algas likmei būtu jābūt 2220 EUR), nav iespējams runāt par papildu finansiālo slogu. Būtiski atzīmēt, ka, piemēram, Ventspils Augstskolas koleģiālās lēmējinstitūcijas šobrīd veic amata pienākumus bez atlīdzības.
 

-

Izteikt Likumprojekta pārejas noteikumu 99. punktu un 100. punktu šādā jaunā redakcijā:

“99. Izglītības un zinātnes ministrija:
99.1. izstrādā un līdz 2024. gada 30. aprīlim iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par augstākās izglītības institucionālo finansēšanas modeli;
99.2. pēc ziņojuma saskaņošanas ar iesaistītajām un ieinteresētajām pusēm īsteno pilotprojektu, ievērojot augstskolu tipoloģiju.
100. Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā un iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par augstākās izglītības institucionālā finansēšanas modeļa pilotprojekta rezultātiem un iespējamo turpmāko augstākās izglītības institucionālā finansēšanas modeļa ieviešanu."

Likumprojekta anotācijā minēts neeksistējošs “institucionālās finansēšanas modelis”.

Vēršam uzmanību, ka piedāvātos grozījumus Augstskolu likumā, kas skar augstākās izglītības finansēšanas modeli, nav iespējams skatīt atšķirti no informatīvā ziņojuma projekta “Par turpmāko augstākās izglītības finansējumu” (pieejams https://www.izm.gov.lv/lv/augstakas-izglitibas-finansesanas-modelis), turpmāk – Ziņojuma projekts, kas nav saskaņots un apstiprināts.

Ziņojuma projekta īstenošanas rezultātā iespējamā negatīvā ietekme uz reemigrāciju un reģionālo izglītības iestāžu lomu cilvēkkapitāla un inovāciju sistēmas attīstībā ir pretrunā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam noteiktajām prioritātēm, Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam noteikto un Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam noteikto policentrisko attīstību, valsts attīstību un ilgtspēju kopumā.

Papildu finansiālā sloga radīšana studējošajiem pastiprinās izvēli doties studēt uz ārvalstīm bezmaksas studiju vietās, vienlaikus saņemot stipendiju, un turpmāk arī to saglabājot par savu dzīvesvietu.

Ziņojuma projekta ieviešanas gadījumā radītais studentu skaita kritums reģionālajās augstskolās var radīt būtisku finanšu resursu samazinājumu, kas var rezultēties gan ar akadēmiskā personāla aizplūšanu prom no reģioniem un koncentrāciju galvaspilsētā, gan ar izveidotās infrastruktūras dīkstāvi.

Jāatzīmē, ka līdzmaksājuma ieviešana studējošajam pedagoga izglītības iegūšanai, ievērojot Ziņojuma projektā minēto iespējamo studiju un studējošo kredītu dzēšanu, apdraud Latvijas iedzīvotāju izglītošanās iespēju un izglītības pieejamību, sākot jau ar pirmsskolas izglītības iestādēm.

Ziņojuma projekts netika saskaņots, jo piedāvātajā redakcijā nebija atbalstāms, ņemot vērā to, ka Ziņojuma projektā netika atspoguļots,  kā turpmāk tiks noteikts studiju bāzes finansējuma apmērs, valsts noteikto studiju vietu skaits, studiju vietas bāzes izmaksas un izglītības tematisko jomu studiju izmaksu koeficienti un vienlaikus nebija pieejama jaunā redakcija Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumiem Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”, kā rezultātā nebija gūstama pārliecība par Ziņojuma projektā ietverto risinājumu virzību uz augstākās izglītības attīstību un atbilstību augstākās izglītības pieejamībai.

Būtiski uzsvērt, ka Ziņojuma projektā noteiktā studējošā līdzmaksājuma noteikšana nebija atbalstāma, jo tas var būtiski ietekmēt studentu skaita kritumu, kas jau atbilstoši Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030. gadam noteiktajam tiek paredzēts augsts, ievērojot demogrāfiskās attīstības nozīmīgo ietekmi uz izglītības sektoru.

Jāatzīmē, ka studējošā līdzmaksājuma ieviešana nozīmīgi var ietekmēt Latvijas reģionālo augstskolu pastāvēšanu un kvalitatīvas augstākās izglītības pieejamību tuvu dzīves vietai.

Ziņojuma projektā nav caurskatāmi atspoguļots un pamatots kā tieši studējošā līdzmaksājums veicinās taisnīgāku izmaksu sadalījumu, vienlaikus norādot, ka no Ziņojuma projekta esošās redakcijas nav gūstama pārliecība, ka papildu finansiālā sloga ieviešana Latvijas iedzīvotājiem palielinās resursu apjomu izglītības sistēmā, lai attīstītu kvalitāti.

Jāuzsver, ka nav veikts ietekmes izvērtējums attiecībā uz izglītības sektoru, kas rezultātā ietekmēs darba ņēmēju piedāvājumu tirgū un būtiski var ietekmēt tautsaimniecības attīstību kopumā.

Savukārt, augstskolām Ziņojuma projektā ietvertie nosacījumi var radīt nopietnus riskus studēt gribošajiem valsts finansējuma saņemšanai: studiju programmas akreditācijas novērtējums nav zemāks par “labi” un “ļoti labi" pakārtoti akreditācijas grafikam
un augstskolas studiju jomai atbilstoša pētniecības nozare nav novērtēta zemāk par “3” starptautiskajā zinātnes izvērtējumā no 2025. gada.
Līdz ar to studēt gribošajiem nav iespējams izdarīt  savlaicīgu izvēli par labu kādai no augstskolām, kas var rezultēties ar iedzīvotāju aizplūšanu no valsts.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto un vēršot uzmanību uz to, ka nav skaidrs vai tiek saglabāts valsts finansējums studējošajiem, Likumprojekta redakcija kontekstā ar Ziņojuma projekta esošo redakciju nav atbalstāma.

-