Atzinums

Atkārtoti Lūdzam papildināt likumprojektu ar grozījumu likuma 1.panta 24.punktā, izsakot to šādā redakcijā, kā arī aizstājot visā likumā šo terminu ar terminu "saimnieciskās darbības vieta"

Atgādinām, ka LPS pieteica pēc būtības šo jautājumu jau 2021.gadā un Ministru kabinets  2021. gada 8. jūnijā ar sēdes protokola Nr. 46, 33. § 4. punktu uzdeva  to atrisināt sešu mēnešu laikā, ko pēc būtības Finanšu ministrija joprojām nav veikusi.
Tāpat atgādinām, ka  Valsts sekretāru 2022. gada 20. oktobra sanāksmē (protokola Nr. 33 2. § 3. punktā tika uzdots uzdevums "par likumā "Par nodokļiem un nodevām" ietvertā termina "struktūrvienība" maiņu, lai tas atbilstu lietošanas būtībai".
Savukārt lietošanas būtība ir nevis nodokļa maksātāja iekšējās organizatoriskās struktūras uzrādīšanas nepieciešamība (ko raksturo termins 'struktūrvienība'), bet gan darbības vietas uzrādīšana, turklāt gan fiziskās, gan virtuālās.
 

Piedāvātā redakcija
24) darbības vieta — juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta fiziska vai virtuāla saimnieciskā darbība Latvijas Republikā vai ārpus tās, t.sk. ja tā notiek juridiskajā adresē. Darbības vietai nav juridiskās personas statusa. Par darbības vietu  uzskata arī tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, kurā ir izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības un pasūtījumu pieņemšanas vai komplektēšanas sistēmas, pasūtījumu sistēma vai norēķinu sistēma, vai kurā veic cita veida saimniecisko darbību, kuras rezultātā tiek gūti ieņēmumi, šādām darbības vietām tiek pievienots vārds "virtuāla";

Aizstāt visā likumā terminu "struktūrvienība" ar terminu "darbības vieta" attiecīgos locījumos.

Atkārtoti lūdzam Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu par grozījumiem likuma 14.pantā, ņemot vērā jauno Fizisko personu reģistra likuma regulējumu, kurš atļauj praktiski jebkuram iegūt fizisko personu reģistra kodu un tādejādi arī deklarēt dzīvesvietu Latvijā pat situācijās, kad Latvijā nedzīvo vispār vai nedzīvo pat minimālo laika apjomu, kas nepieciešams, lai kļūtu par Latvijas rezidentu nodokļu izpratnē. Vienlaikus šādas ārvalstu personas, kas deklarē Latvijas adresi Fizisko personu reģistrā, nemaksā ienākuma nodokļus Latvijā, jo paliek citu valstu nodokļu rezidenti.
Spēkā esošā 14.panta pirmā daļa un otrās daļas 1)punkts:
"14.pants. Nodokļu maksātāju klasifikācija
(1) Latvijas Republikas likumos noteiktos nodokļus (nodevas) maksā:
1) iekšzemes nodokļu maksātāji (rezidenti);
2) ārvalstu nodokļu maksātāji (nerezidenti).
(2) Nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja:
1) šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai"

Likuma 14.pantā " Nodokļu maksātāju klasifikācija":

Izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:
"1) šī persona ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis, kura deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā, vai ja šai personai ir tiesības strādāt Latvijas Republikā;"

papildināt pantu ar jaunu divi prim daļu šādā redakcijā:
(2¹) Valsts ieņēmumu dienests veic fizisko personu - rezidentu uzskaiti, nodrošinot, ka personas, kas nav minētas šī panta otrās daļas 1.un 3.punktā, pierāda savu atbilstību šī panta otrās daļas 2.punktam,  kā arī nodrošina pašvaldības ar  datiem par fiziskajām personām - rezidentiem.

Atkārtoti Lūdzam papildināt likumprojektu ar jaunu pantu par jauna 15.prim panta iekļaušanu likumā vai jaunas 15.panta daļas iekļaušanu likumā
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs ir fiziskā persona, bet Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteic virkni gadījumu, kad no IIN maksātāja nodokli ietur cita persona un šai citai personai ir pienākums iemaksāt ieturēto IIN budžetā. VID šobrīd nodrošina tikai informāciju par citas personas VID iesniegto deklarāciju- cik konkrētā persona ir ieturējusi IIN no konkrētās fiziskās personas, bet netiek nodrošināta informācija - vai ieturēto IIN ieturētājs ir arī iemaksājis budžetā.

"Nodokļu maksātāja- fiziskās personas tiesības

Nodokļu maksātājam - fiziskajai personai ir tiesības uzzināt no Valsts ieņēmumu dienesta par no viņa ieturētā nodokļa, nodokļu, ko ienākuma izmaksas vietā ieturēja cits nodokļu maksātājs, deklarēto apjomu Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī - iemaksātā vai iekasētā nodokļa apjomu vienotajā nodokļu kontā."

Atkārtoti Lūdzam pievienot grozījumu likuma 15.¹ pantā  Nodokļu maksātāju reģistrācija, jo nodokļu maksātāji ir arī Zemesgrāmatā reģistrēto nekustamo īpašumu īpašnieki, kuriem nav piešķirti ne Uzņēmumu reģistra vestajos reģistru numuri,  ne Fizisko personu reģistra personu kodi. Šīs personas ir nodokļu maksātāji šī likum izpratnē, jo šis likums nosaka, ka Latvijā ir nekustamā īpašuma nodoklis un to maksā nekustamā īpašuma īpašnieki.
Tāpat šī likuma 20.panta " Konkrētu nodokļu administrēšana" 3)punkts nosaka arī VID pienākumu NIN administrēšanā
"Nodokļus administrē šādas institūcijas:
..
3) nekustamā īpašuma nodokli — Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības atbilstoši likumam "Par nekustamā īpašuma nodokli""

Vienotu numuru neesamība neļauj nodrošināt automatizētu informācijas apstrādi, kā arī apmaiņu starp valsts informācijas sistēmām, kā arī ar pašvaldībām.

Vienlaikus irr jāmazina administratīvais slogs un laiks, ko VID patērē reģistrējot vai atsakot reģistrēt struktūrvienības, jo tikai pats nodokļu maksātājs var deklarēt savas darbības fiziskās un virtuālās vietas. Vai šajās vietās nodokļu maksātājs veiks tādu saimniecisko darbību, kura tiek kontrolēta vai uzraudzīta no publisko iestāžu puses, tā ir attiecīgo publisko iestāžu kompetence, piemēram, tikai un vienīgi Pārtikas un veterinārais dienests var noteikt, ka kādā konkrētā vietā nedrīkst veikt saimniecisko darbību- restorāna vai kafejnīcas darbību, VID lēmums par restorāna vai kafejnīcas struktūrvienības reģistrāciju ir lieks administratīvais slogs.

Datiem, lai tie būtu automatizēti lietojami un apstrādājami, tādejādi arī lietoti, jābūt vienādiem par visām fiziskajām nodokļu maksātāja darbības vietām, turklāt datiem ir jābūt savietojamiem ar citām valsts informācijas sistēmām, lai neliktu nodokļu maksātājiem iesniegt pēc būtības vienus un tos pašus datus vairākās valsts iestādēs, piemēram, struktūrvienības kafejnīcas gadījumā dati jāsniedz gan VID, gan PVD.

Tā kā realitāte atļauj veikt saimniecisko darbību bez nevienas fiziskās darbības vietas, ja darba process un piedāvātie pakalpojumi (saimnieciskā darbība) ir pilnībā digitāli un ja visi darbinieki strādā tikai attālināti, tad Ministru kabineta noteikumos ir jānosaka kārība kādā šādi nodokļu maksātāji deklarē, ka tiem nav fiziskās darbības vietas.Tāpat būtu jāizvērtē kurām fiziskajām personām, kuras veic reģistrēto saimniecisko darbību, kādas saimnieciskās darbības gadījumā būtu pienākums deklarēt fizisko darbības vietu. LPS ieskatā, piemēram grāmatvedim, kas kā pašnodarbinātais sniedz grāmatvedības pakalpojumus savā dzīvesvietā, nepieņemot tajā klientus, bet nepieciešamības gadījumā dodoties uz klientu birojiem, nebūtu jādeklarē daļa no savas dzīves vietas kā fiziskā saimnieciskās darbības vieta. Savukārt, ja notārs savu dzīvesvietu vienlaikus izmanto kā oficiālu notāra biroju, tad attiecīgā birojam izmantotā telpu daļa būtu jādeklarē kā fiziskā saimnieciskās darbības vieta, nodrošinot vienādu attieksmi pret visiem notāriem, gan tādiem, kuri darbojas atsevišķās notāra biroja telpās, kas kā biroju telpas ir reģistrētas kadastra reģistrā, gan tādiem, kuru biroji ir izvietoti dzīvojamās telpās.
Atbilstoši likumam "Par nekustamā īpašuma nodokli" valsts ir noteikusi virkni nodokļa administrēšanā izmantojamo datu, atbilstoši būtu jānodrošina arī vienreizes datu iesniegšanas princips, neliekot vienus un tos pašus datus iesniegt vairākkārtīgi dažādām publiskās pārvaldes iestādēm
 
 

Izdarīt grozījumus likuma 15.¹ pantā:

papildināt pirmo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:
Zemesgrāmatu pārzinis sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru un Fizisko personu reģistru piešķir vienotu vienpadsmitziīmju reģistrācijas numuru Zemesgrāmatā reģistrētu nekustamo īpašumu īpašniekiem, kuriem nav piešķirts Uzņēmumu reģistra vesto reģistru numurs vai kuriem nav piešķirts Fizisko personu reģistra personas kods. Ministru kabinets nosaka šādu personu reģistrācijas kārtību, informācijas apriti starp valsts informācijas sistēmām, kā arī datu nodošanas kārtību pašvaldībām  Šādi nodokļu maksātāji tiek uzskatīti par rezidentiem  un iekļauti rezidentu sarakstā tikai tādā gadījumā, ja vienlaikus izpildās šī likuma 14.panta otrās daļas 2.punkta nosacījumi.

Piektajā daļā aiz vārdiem "Uzņēmumu reģistrā" papildināt ar vārdiem "un kurām nav nostiprinātas īpašuma tiesības Zemesgrāmatā".

Izteikt 5.1 daļu šādā redakcijā:
"Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par šā panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā reģistrēto nodokļu maksātāju un deklarēto nodokļu maksātāja darbības vietu paziņo, par to izdarot ierakstu publiski pieejamā datubāzē (reģistrā), kā arī atvērto datu portālā. Ar attiecīgā ieraksta izdarīšanas datumu nodokļu maksātājs ir uzskatāms par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā un nodokļu maksātāja darbības vieta attiecīgi deklarēta Nodokļu maksātāju reģistrā. Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par izmaiņu veikšanu nodokļu maksātāja reģistrācijas datos vai lēmumu par atteikumu reģistrēt nodokļu maksātāju vai veikt izmaiņas reģistrācijas datos paziņo šā likuma 7.2 pantā noteiktajā kārtībā."

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:
(7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātāji, kuri nav jāreģistrē šī panta pirmās daļas noteiktajā kārtībā, ir reģistrējami Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamos dokumentus. Ministru kabinets nosaka nodokļu maksātāju darbības vietas deklarēšanas kārtību, darbības vietu klasificēšanu, izņēmumus no fiziskās darbības vietas datu deklarēšanas pienākuma, atbrīvojumus no fiziskās darbības vietas datu deklarēšanas pienākuma, ja dati ir pieejami citā valsts informācijas sistēmā,  fizisko darbības vietu datu savietošanas kārtību ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā reģistrēto kadastra objektu,  un gadījumos, ja darbības vietai tiek lietota tikai daļa no kadastra objekta, nodokļu maksātāja norādītās izmantotās platības norādīšanas kārtību, kā arī datu nodošanas kārtību pašvaldībām.
 

Pašreiz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26. panta 6.¹ daļa noteic, ka nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, izņemot muitas nodokli un citus līdzvērtīgus maksājumus, neuzsāk, ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 15 euro.

Savukārt likumprojekta 3.0 redakcijā, par kuru LPS sniedza iepriekšējo atzinumu (03.09.24.), bija paredzēta šāda 6.¹ daļas redakcija:
izteikt 6.¹ daļu šādā redakcijā:
"(6¹) Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāk, ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 40 euro, bet attiecībā uz nokavētajiem nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem – ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 15 euro.".

Neatbalstām grozījumus, kuros vairs netiek noteikta konkrēta nepiedzenamā nodokļu parāda summa nekustamā īpašuma nodoklim (NIN). Kā minēts anotācijā, Finanšu ministrija nav noteikusi pašvaldībām vienotu metodoloģiju nodokļa piedziņas izmaksu aprēķinā, bet tāda ir būtiska, nodrošinot visu administrēšanas izmaksu izdalīšanu no visiem pašvaldības procesiem, kas ir iesaistīti NĪN administrēšanā, uzsveram, ka tieši organizatoriski tie ir dažādi dažādās pašvaldībās; savukārt, ja šāda metodoloģija tiks  izveidota, tā daļā pašvaldību, radīs papildu administratīvo slogu esošo procesu pārveidē.. Ņemot vērā spēkā esošās fiskālās kadastrālās vērtības un minimālo nodokļa maksājumu 7 EUR gadā (kas arī tiek piemērots), nav pamata mainīt minimālo piedzenamās nekustamā īpašuma nodokļa parāda summas apmēru. Turklāt :
- ņemot vērā, ka NĪN administratīvo izmaksu apmērs pret NĪN ieņēmumu apmēru dažādās pašvaldībās ir atšķirīgs, kas saistīts ar būtiskajām nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību atšķirībām dažādos reģionos, piedāvātais grozījums ietekmēs NĪN parādu piedziņas iespējamību tieši pašvaldībās ar zemām īpašumu kadastrālajām vērtībām un palielinās dzēšamo parādu apjomu, samazinot pašvaldību budžetu NĪN ieņēmumus;
- jāuzsver arī, ka mazo parādu automātiska dzēšana neveicinās nodokļa maksātāju disciplīnu un uzlikto pienākumu veikt NĪN maksājumus pašvaldībai;
- dokumentu sagatavošana NĪN piedziņas procesā ir daļēji automatizēta un nelieli parādi ir piedzenami, vēršot piedziņu uz personas naudas līdzekļiem kredītiestādē;
- pašvaldības izmanto dažādas finanšu un grāmatvedības uzskaites sistēmas, kas visas nav automatizēti sasaistītas ar NĪN administrēšanas informācijas sistēmu,
- likums “Par nekustamā īpašuma nodokli” jau šobrīd dod iespēju pašvaldībām izvērtēt parāda piedziņas iespējamību un neveikt piedziņas procesu, ja parādniekam nav mantas un ienākumu, uz kuriem vērst piedziņu (9.¹ pants).

Aicinām :
-) vai nu atstāt negrozītu 26. panta 6.¹ daļu
-) vai arī izteikt to likumprojekta 3.0 redakcijā minētajā izteiksmē: "(6¹) Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāk, ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 40 euro, bet attiecībā uz nokavētajiem nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem – ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 15 euro.".
-) vai arī izteikt šādā redakcijā: “(6¹) Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, izņemot muitas nodokli un citus līdzvērtīgus maksājumus, neuzsāk, ja piedzenamā parāda kopsumma ir mazāka par nodokļu administrācijas izmaksām, kas saistītas ar lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanu un piedziņas uzsākšanu. Attiecībā uz nokavētajiem nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāk, ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 15 euro.”
 

-

Ja jau Valsts ieņēmumu dienests 2024.gada 17.decembra sanāksmē ar Iekšlietu ministriju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Ārlietu ministriju, vienojās, ka tiks rasts risinājums, kā nodrošināt fizisko personu ārvalstnieku  vienotu identifikāciju Latvijas reģistros, tad nav pamatoti šajos grozījumos paredzēt, ka likumā šobrīd paredzētais  personas kods, ko var iegūt jebkura fiziskā persona, kurai ir saikne ar Latviju,  tiks aizstāts ar VID reģistrācijas numuru.

-

Atkārtoti - Atbilstoši vispārīgajiem būvnoteikumiem  Būvniecību var ierosināt:
3.1. zemes vai būves īpašnieks vai, ja tāda nav, tiesiskais valdītājs (arī publiskas personas zemes vai būves tiesiskais valdītājs), lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt, vai servitūta izlietotājs;
3.2. pašvaldība, ja tā sakārto vai nojauc būvi, kas kļuvusi bīstama un rada apdraudējumu cilvēku drošībai, vai nojauc patvaļīgās būvniecības objektu;
3.3.  enerģētikas un elektronisko sakaru reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – energoapgādes komersants un elektronisko sakaru komersants;
3.4. zemes vai būves īpašnieks vai, ja tāda nav, tiesiskais valdītājs (arī publiskas personas zemes vai būves tiesiskais valdītājs), lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt, vai servitūta izlietotājs – būves ekspluatācijai nepieciešamās inženierbūves ceļu zemes nodalījuma joslā.

Lūdzam nodrošināt, ka visu jaunbūvējamo vai rekonstruējamo, pārbūvējamo, utt, būvju īpašnieki kā juridiskās, tā fiziskās personas tiek identificētas ar unikāliem identifikatoriem, kas tiek lietoti visās valsts informācijas sistēmās, ne tikai VID. Lūdzam pievienot Ministru kabineta protokollēmumu šādā redakcijā:
Tieslietu ministrijai, sadarbībā ar Finanšu un Ekonomikas ministrijām  līdz_________ noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā normatīvo aktu projektu, kas nodrošinās visu Latvijā esošo nekustamo īpašumu, kā arī jaunbūvējamo būvju īpašnieku identifikāciju ar unikāliem reģistrācijas numuriem, kas lietojami visās valsts informācijas sistēmās, t.sk. Zemesgrāmatā, Būvniecības informācijas sistēmā, Valsts ieņēmumu dienesta sistēmās, utt.

 

-

Ja jau Valsts ieņēmumu dienests 2024.gada 17.decembra sanāksmē ar Iekšlietu ministriju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Ārlietu ministriju, vienojās, ka tiks rasts risinājums, kā nodrošināt fizisko personu ārvalstnieku  vienotu identifikāciju Latvijas reģistros, tad nav pamatoti šajos grozījumos paredzēt, ka likumā šobrīd paredzētais  personas kods, ko var iegūt jebkura fiziskā persona, kurai ir saikne ar Latviju, drīkstēs  tikt aizstāts ar VID reģistrācijas numuru.

-

Atbilstoši vispārīgajiem būvnoteikumiem  Būvniecību var ierosināt:
3.1. zemes vai būves īpašnieks vai, ja tāda nav, tiesiskais valdītājs (arī publiskas personas zemes vai būves tiesiskais valdītājs), lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt, vai servitūta izlietotājs;
3.2. pašvaldība, ja tā sakārto vai nojauc būvi, kas kļuvusi bīstama un rada apdraudējumu cilvēku drošībai, vai nojauc patvaļīgās būvniecības objektu;
3.3.  enerģētikas un elektronisko sakaru reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – energoapgādes komersants un elektronisko sakaru komersants;
3.4. zemes vai būves īpašnieks vai, ja tāda nav, tiesiskais valdītājs (arī publiskas personas zemes vai būves tiesiskais valdītājs), lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt, vai servitūta izlietotājs – būves ekspluatācijai nepieciešamās inženierbūves ceļu zemes nodalījuma joslā.

Lūdzam nodrošināt, ka visu jaunbūvējamo vai rekonstruējamo, pārbūvējamo, utt, būvju īpašnieki kā juridiskās, tā fiziskās personas tiek identificētas ar unikāliem identifikatoriem, kas tiek lietoti visās valsts informācijas sistēmās, ne tikai VID. Lūdzam pievienot Ministru kabineta protokollēmumu šādā redakcijā:
 

Tieslietu ministrijai, sadarbībā ar Finanšu un Ekonomikas ministrijām  līdz_________ noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā normatīvo aktu projektu, kas nodrošinās visu Latvijā esošo nekustamo īpašumu, kā arī jaunbūvējamo būvju īpašnieku identifikāciju ar unikāliem reģistrācijas numuriem, kas lietojami visās valsts informācijas sistēmās, t.sk. Zemesgrāmatā, Būvniecības informācijas sistēmā, Valsts ieņēmumu dienesta sistēmās, utt.
 

LPS 03.09.24. izteica sekojošu iebildumu:
"Atkārtoti - Tā kā ir stājies spēkā Fizisko personu reģistra likums, kura mērķis ir izveidot un uzturēt vienotu fizisko personu reģistrācijas un uzskaites sistēmu — Fizisko personu reģistru (turpmāk — Reģistrs), lai nodrošinātu fizisko personu identifikāciju un datu apstrādi, ko veic valsts institūcijas un amatpersonas, lūdzam pievienot šādu Ministru kabineta protokolluzdevumu:

Visām ministrijām līdz_________ noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā normatīvo aktu grozījumus, kas nodrošinās fizisko personu identifikāciju, atbilstoši Fizisko personu reģistra likumam, t.sk. veicot grozījumus  Ministru kabineta 2010.gada 15.septembra noteikumu Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" 10.punktā, nodrošinot visiem darba ņēmējiem Fizisko personu reģistra koda lietojumu.

Nav pieņemami, ka joprojām minētais 10.punkts noteic, ka nevis brīdī, kad fiziskai personai rodas tiesības būt nodarbinātam Latvijā, tiek piešķirts unikāls numurs, bet tikai tad, kas darba devējs lūdz VID šādam darbiniekam piešķirt VID reģistrācijas numuru.

Atgādinām, ka Fizisko personu reģistrā iekļauj un aktualizē ziņas par:
1) Latvijas pilsoni un Latvijas nepilsoni;
2) ārzemnieku:
a) kurš Latvijā saņēmis uzturēšanās atļauju, Eiropas Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecību (turpmāk — reģistrācijas apliecība) vai Eiropas Savienības pilsoņa pastāvīgās uzturēšanās apliecību (turpmāk — pastāvīgās uzturēšanās apliecība),
b) kuram Latvijā piešķirts bezvalstnieka statuss,
c) kurš iesniedzis dokumentus uzturēšanās atļaujas, reģistrācijas apliecības vai pastāvīgās uzturēšanās apliecības pieprasīšanai,
d) kuram ir tiesiska saikne ar Latviju, uz kuras pamata veidojas vai ir izveidojušās savstarpējas tiesības un pienākumi nekustamā īpašuma, komercdarbības, veselības, nodokļu, pabalstu un izglītības jomā,
e) kurš vēlas saņemt Latvijas personas apliecību (elektroniskās identifikācijas karti), lai veicinātu ekonomikas, zinātnes, izglītības vai kultūras sakaru attīstību,
f) kurš vēlas Latvijā saņemt valsts pārvaldes pakalpojumus elektroniski, izmantojot Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas izsniegto elektroniskās identifikācijas līdzekli;
g) kurš ir Latvijā akreditētas ārvalsts diplomātiskās pārstāvniecības personāla darbinieks, ārvalsts konsulārās iestādes darbinieks, cita starptautisko publisko tiesību subjekta vai tā Latvijā akreditētas pārstāvniecības darbinieks vai amatpersona, kā arī šāda darbinieka vai amatpersonas ģimenes loceklis vai privātais mājkalpotājs, kura statusu Latvijā nosaka starptautisks līgums un kurš ir piekritis ziņu iekļaušanai un aktualizēšanai Reģistrā;
h) attiecībā uz kuru Latvijā veic dzimšanas fakta vai laulības reģistrāciju vai kurš atkārtoti pieprasa savas laulības vai dzimšanas fakta reģistrāciju apliecinošu dokumentu,
i) kurš ir patvēruma meklētājs Latvijas Republikā,
j) kurš Latvijā reģistrē partnerību vai izbeidz to.

Šis ir šī likumprojekta jautājums, jo tieši šis likumprojekts paredz šādām personām piešķirt VID 'numurus', kas nebūtu jādara, ja tiktu īstenots LPS ieteikums."

Tā kā atbildot uz šo iebildumu FM izziņā ir norādījusi, ka tas esot ņemts vērā:
"Ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienests 2024.gada 17.decembrī organizēja sanāksmi ar Iekšlietu ministriju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Ārlietu ministriju, vienojoties, ka tiks rasts risinājums, kā nodrošināt ārvalstnieku (darba ņēmēju) vienotu identifikāciju Latvijas reģistros"

Lūdzam atbilstoši arī pievienot MK protokollēmuma projekta jaunu punktu:

Visām ministrijām līdz_________ noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā normatīvo aktu grozījumus, kas nodrošinās fizisko personu identifikāciju, atbilstoši Fizisko personu reģistra likumam, t.sk. veicot grozījumus  Ministru kabineta 2010.gada 15.septembra noteikumu Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" 10.punktā, nodrošinot visiem darba ņēmējiem Fizisko personu reģistra koda lietojumu.